Dzimumu līdztiesības integrēta pieeja pirmsskolas izglītības iestādēs Dānijā & Norvēģijā

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ierēdņu mobilitātes programmas „Valsts parvalde” ietvaros, 2011. gadā LR Labklājības ministrija īstenoja projektu „Dzimumu līdztiesības integrēta pieeja pirmsskolas izglītības iestādēs: Norvēģijas un Dānijas pieredze”, kurā piedalījās pārstāvji no Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts Izglītības satura centra, Ķekavas novada Baložu bērnudārza „Avotiņš”, Rūjienas bērnudārza „Vārpiņa” un Rīgas Ziepniekkalna bērnudārza „Austriņa”.
Projekta laikā no 7.līdz 15.septembrim, dalībnieki iepazinās ar Norvēģijas un Dānijas pieredzi darbā ar vienlīdzīgu iespēju veicināšanu puišiem un meitenēm bērnudārzos un uzzināja, ka ar dzimumu līdztiesības integrēto pieeju pirmsskolas izglītības iestādēs strādā trijos virzienos:

 - Izglītojot skolotājus un vecākus par vienlīdzīgām iespējām. Pedagogiem jāreflektē vienlīdzīga attieksme pret puišiem un meitenēm, ļoti būtiski – vienlīdzīga attieksme pret tēviem un mātēm.
- Nestereotipisku grāmatu, dzimumam netradicionālu rotaļu, spēļu, nodarbību izvēle. Daudzos bērnudārzos izmanto islandiešu Hjalli pedagoģiju, proti, - apzināti izvēlas neitrālas, ne vienam, ne otram dzimumam raksturīgas rotaļlietas, uzsvaru liekot uz materiāliem, no kuriem bērni paši var pagatavot vai iztēloties sev lietas, ar ko rotaļāties, tādā veidā neatražojot stereotipus par rotaļlietām, kas domātas meitenēm vai puišiem.
- Piesaistot bērnudārziem vīriešus skolotājus, reizē strādājot ar puišu studentu piesaisti pedagoģijas studijām universitātēs un koledžās. Norvēģijas valsts „Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai bērnudārzos 2008.-2010.g.” paredzēja piesaistīt 20% vīriešus audzinātājus bērnudārziem. Šobrīd – vidēji tikai 8% skolotāji ir vīrieši, taču kā skolotāja asistenti – gandrīz 30% vīriešu. Turklāt privātajos bērnudarzos, jo īpaši tajos, kurus vada vīrietis, vīriešu skaits ir daudz lielāks, nereti pat sasniedzot 50% no audzinātāju īpatsvara.
Dānijā gan pašvaldību, gan privātie bērnudārzi saņem vienādu dotāciju no valsts. 93% 0-2 gadu veci bērni Dānijā apmeklē bērnudārzus, bet no 3-5 gadiem – 97%. Ja pašvaldība nespēj nodrošināt vietu bērnudārzā no viena gada vecuma, tā zaudē valsts dotāciju 25% apmērā. Lielākoties bērni uzsāk gaitas bērnudārzā no vienpadsmit mēnešu vecuma, kas būtiski ietekmē sieviešu nodarbinātības rādītājus Dānijā (74.4% 2010.g.).
Dānijā vairs nav saglabājušies „speciālie” bērnudārzi bērniem ar īpašām vajadzībām. Jau divdesmit gadus Dānija integrē bērnus ar īpašām vajadzībām gan pašvaldības, gan privātajos bērnudārzos. Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt bērnudārzus pieejamus bērniem invalīdiem – gan iekļūšanu/piekļūšanu bērnudārzam, gan iekštelpu pielāgotību, gan arī personāla ziņā, - nodrošināt vairāk skolotāju un asistentu grupiņās.  

 

Vairāk par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ierēdņu mobilitātes programmu "Valsts pārvalde" uzzni šeit!