Ziemeļvalstu dziesmu svētkos piedalīsies 8000 cilvēku no septiņām valstīm

No 25. līdz 28.jūnijam Latvijā uzstāsies vairāki simti koru no Latvijas, kā arī sešām Baltijas un Ziemeļvalstīm. Svētkos piedalīsies kori no Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, kā arī latviešu kori ārvalstīs. Programmu papildinās deju kolektīvi un pūtēju orķestri - kopā svētkos tiksies ap 8000 dalībnieku. "Pasākumu pieskandēs vairāk nekā astoņi tūkstoši dalībnieku, jo kopā ar kora dziedātājiem būs arī dejotāji un pūtēju orķestri. Raksturojot tieši dziedātāju kopumu, Latviju pārstāvēs vairāk nekā 250 jaukto koru, kas ir nepilni pieci tūkstoši dziedātāju. Ja raksturo procentuālo sadalījumu - reģioni un Rīga, tad Rīgu pārstāvēs 30 procenti dziedātāju, bet reģionus - 70 procenti," stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte.
"Ir ļoti patīkami, ka latviešu kopību dziesmā stiprinās arī ārvalstu Latvijas kori. Tie būs astoņi kori un nepilni divi simti dziedātāju. Kā jau to paredz šī tradīcija, mūsu vidū būs arī Ziemeļu un Baltijas valstu kori no Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Islandes un Grenlandes, tādējādi apvienojot 56 korus un nepilnu pusotru tūkstoti dziedātāju," norāda Signe Pujāte. VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku atklāšanas dienā 25. jūnijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā izskanēs Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku 20 gadu jubilejai un svētku aizsācēja, izcilā latviešu diriģenta Imanta Kokara piemiņai veltīts koncerts. Esplanādē norisināsies svētku atklāšanas ceremonija.

26.jūnijā notiks meistarklases un svētku dalībnieku gājiens. Novadu dienā, 27.jūnijā, koru koncerti notiks vairākās Latvijas pilsētās - Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Ogrē, Siguldā un Tukumā.

Svētku noslēguma koncerts norisināsies 28.jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē Rīgā. Koncerta programmu veidos izcili skaņdarbi, kas iepriekš jau izskanējuši Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos, kā arī vairākas jaunas dziesmas no visām svētku dalībvalstīm. Tāpat Ziemeļu un Baltijas valstu kopkoris izpildīs daļas no Karla Orfa slavenās kantātes "Carmina Burana", kas būs grandiozākais šī skaņdarba atskaņojums pasaulē. Vokālā grupa "Cosmos" apvienosies īpaši šim gadījumam, lai svētku noslēguma koncertā kopā ar kopkori izpildītu dziesmu "Vindo".

"20 gados šo svētku ideja ir pierādījusi savu dzīvotspēju, un mums ir skaists pienākums to turpināt pēc vislabākās sirdsapziņas. Aicinu visus uz prieku, ko svinēsim, grandiozam kopkorim apvienojoties vienā no visvairāk izpildītajiem skaņdarbiem pasaulē - Karla Orfa kantātē "Carmina Burana"," stāsta svētku mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags.

Svētku noslēguma koncerts vienlaikus būs arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā, tādējādi piesaistot gan Latvijas, gan visas Eiropas sabiedrības uzmanību dziesmu svētku tradīcijai.

Kultūras ministre Dace Melbārde pauž: "Man ir patiess prieks, ka Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē noslēgs tieši dziesmu svētku tradīcijas spilgts piemērs - VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki. Tie simbolizē visu to, ko ietver mūsu prezidentūras atslēgvārdi. Tā ir izaugsme, jo no nelielas koru pulcēšanās 140 gadu laikā izaugusi plaša kustība, kas turklāt attīstās dažādos inovatīvos veidos, ko pierāda tāda salīdzinoši jauna tradīcija kā Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki. Tā ir iesaiste, jo dziesmu svētkos piedalās cilvēki neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās, reliģiskās vai etniskās piederības, tā ir vietējo kopienu iesaiste un radošu sadarbību veicināšana. Un tā ir ilgtspēja - jo Viduseiropas kopā dziedāšanas tradīcija, kas iedvesmoja pirmos baltiešu dziesmu svētkus 19.gadsimtā, ir sen izzudusi, bet Baltijas jūras reģionā tā joprojām ir dzīva, krāšņa un daudzveidīga."

"Latvijas prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas vadmotīvs ir laikmetīgums, unikalitāte un izcilība. Šo vadmotīvu mēs prezentējam kultūras programmā gan Latvijā, gan ārvalstīs. Programmas daudzveidība atspoguļojas plaša spektra pasākumos - no augstas kvalitātes profesionālās mākslas līdz izcilai tautas mākslai. Un tās vainagojums, protams, ir dziesmu un deju svētku tradīcija. Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki šai tradīcijai, ko esam kopuši un kas arī citām valstīm - mūsu draugiem un sadarbības partneriem, ir ļoti svarīga, piešķir starptautisku dimensiju. Tādēļ nāciet uz svētkiem, ar savu līdzdalību kupliniet tos un nesiet tālāk šo tradīciju!" uzsver Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmas vadītāja Selga Laizāne.

Svētku laikā izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa" tiks atklāta latviešu tautas tērpiem un dziesmu un deju svētku tradīcijai veltīta izstāde "Latviskās dvēseles raksti", kuras ekspozīciju papildinās tautas tērpi no Skandināvijas un Baltijas valstīm.