Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībai spēcīgs sabiedrības atbalsts

Ziemeļvalstu Ministru padome, atzīmējot Baltijas valstu 100 gadu jubileju, 2018.gada februārī Igaunijā, Latvijā un Lietuvā veica nacionāli reprezentatīvu aptauju par dažādiem ar Ziemeļvalstīm saistītiem jautājumiem. Pētījuma rezultāti liecina, ka gandrīz 90% Baltijas valstu iedzīvotāju ir pozitīva attieksme pret ciešāku sadarbību ar Ziemeļvalstīm un integrāciju dažādās Ziemeļvalstu institūcijās. Igaunijā tie ir 91% respondentu, Lietuvā 89% un Latvijā 84%. Vairākums aptaujāto respondentu ir pārliecināti, ka mazajām valstīm ir jāsadarbojas, vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsu valstis atrodas ģeogrāfiski tuvu un mūs vieno līdzīgas vērtības un kultūra.   

"Šīs aptaujas rezultāti ir iedrošinoši, jo tie norāda, ka lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju ir patiesi ieinteresēti turpināt un pat pastiprināt sadarbību ar Ziemeļvalstīm. Tas, iespējams, nav nekāds pārsteigums, bet allaž ir svarīgi pārbaudīt uztveri attiecībā uz realitāti,” atzīst Stefans Ēriksons, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors.

Kā vissvarīgākie sadarbības virzieni ar Ziemeļvalstīm tiek minēti ekonomika, izglītība un zinātne, tūrisms, kultūra, inovācijas un jaunās tehnoloģijas, bet kā iespējamie ieguvumi, ko Baltijas valstis varētu gūt no sadarbības ar Ziemeļvalstīm, ir pieredzes apmaiņa, tirdzniecība un konkurētspējas uzlabošana.

Uz jautājumu, ko mūsu valsts varētu piedāvāt Ziemeļvalstīm, Latvijā visbiežāk minētās atbildes bija darbaspēks un cilvēkresursi, kā arī lieliskas tūrisma iespējas, kultūras vērtības un dabas resursus. Savukārt Igaunijas iedzīvotāji atbilstoši saviem priekšstatiem par Igaunijas sasniegumiem IT jomā, uzskata, ka viņu galvenais piedāvājums Ziemeļvalstīm būtu IT un digitālie pakalpojumi. Lietuvieši Ziemeļvalstīm labprāt piedāvātu savas inovācijas un zinātnes sasniegumus, kā arī dabas resursus.

Lai arī Ziemeļvalstis Baltijas iedzīvotājiem pirmām kārtām asociējas ar skandināvu priekštečiem vikingiem un mitoloģijas tēliem, tādiem kā troļļi un Santa Klauss, kā arī literātiem, kā piemēram, rakstnieci Astrīdi Lindgrēnu, Hansu Kristianu Andersenu, Knutu Hamsunu, Henriku Ibsenu, Sigrīdu Unseti, un viņu populārāko darbu varoņiem - Karlsonu, Pepiju Garzeķi, Emīlu, kā arī komponistiem Edvardu Grīgu un Žanu Sibeliusu un, protams, Alfrēdu Nobelu, tomēr sava loma Ziemeļvalstu tēla veidošanā ir arī mūsdienās pasaules atpazīstamību ieguvušiem politiķiem, zinātniekiem, kultūras darbiniekiem un sportistiem, kā piemēram, - Sauli Nīniste (Sauli Niinistö), Tarju Halonenu (Tarja Halonen), Urho Kekonens (Urho Kekkonen), ABBA, Roxet, un Ūle Einars Bjerndālens (Ole Einar Bjørndalen) un citiem.

Aptaujas dalībnieki pozitīvi vērtē Ziemeļvalstu sociālo labklājību, izpratni par vides jautājumiem un vārda brīvību, bet kritiskāk vērtē, viņuprāt, pārāk liberālo imigrācijas politiku un attieksmi pret seksuālajām minoritātēm, pārspīlētu dzimumu līdztiesību un vienāda dzimuma laulības. 

Ar telefoninterviju palīdzību Latvijā tika aptaujāti 603 respondenti. Identiskas aptaujas tika veiktas arī Igaunijā un Lietuvā.

Ar pilnu pētījuma prezentāciju var iepazīties šeit

Latvijas Fakti prezentācija šeit