ANO Kopenhāgenas klimata konference jeb COP15, kas norisinās no 7. līdz 18. decembrim, tiek dēvēta par vienu no vissvarīgākajām sanāksmēm cilvēces vēsturē. Lielas cerības tiek liktas uz pasaules valstu vadītājiem un viņu spēju vienoties par globālās sasilšanas apturēšanu.

Ziemeļvalstu reģions ir paudis vienotu un stingru nostāju attiecībā uz klimata jautājumiem, kaut arī konferences pārrunu procesā valstis piedalīsies dažādos blokos (Dānija, Somija un Zviedrija ES sastāvā, Norvēģija un Īslande ārpus ES).  

„CO2 E-Race” pasākumu sērijas ietvaros 13.decembrī Kopenhāgenā, izmantojot elektromobīļus, tiks izveidota CO2 karte. Šāda karte 14.novembrī jau veiksmīgi izveidota Rīgā, un tagad šis pasākums tiek īstenots arī Dānijā.

Kopenhāgenas CO2 karti veidos gandrīz 100 elektriskās automašīnas, un, tāpat kā Rīgā, pasākuma laikā skatītājiem būs iespējams vērot kartes veidošanu uz pilsētas centrā izvietota ekrāna.

Ceturtdien, 10. decembrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā notiks šī gada lekciju cikla Kultūršoks noslēdzošā lekcija.

Šoreiz Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Jānis Bērziņš stāstīs par šobrīd aktuālo notikumu zinātnes jomā – Lielo hadronu paātrinātāju (Large hadron collider) un mikropasaules uzbūves pētniecību.  

Ziemelu Ministru padome, kā arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības ir atvēlējušias ap 2,5 miljonus dāņu kronu (DKK) jeb vairāk kā 335 000 EUR Ziemeļvalstu-Baltijas valstu mobilitātes programmai “Valsts administrācija”.

Nākamais pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2010. gada 30. marts.   

3.-4. decembrī Ziemeļu Ministru padome, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls un LR Labklājības ministrija rīko Ziemeļu un Baltijas valstu forumu "Finansiālās krīzes ietekme uz sievietēm un vīriešiem".

Seminārā valdošā ekonomiskā krīze tiks aplūkota no dzimumu līdztiesības perspektīvas. Vai sievietes un vīrieši Baltijā un Ziemeļvalstīs pārdzīvo finansiālās grūtības atšķirīgi? Kurš apmaksā rēķinus? Vai esam ko mācījušies no agrāko gadu ekonomiskajām problēmām? Kā izskatās dzimumu līdztiesība finansiālās krīzes ielenkumā?  

No š. g. 3. līdz 5. decembrim Jauno mediju kultūras centrs sadarbībā ar Laikmetīgās kultūras NVO asociāciju organizē starptautisku kultūras tīklu menedžmenta semināru „Organizētie tīkli”, kas pievērsīsies kultūras ilgtspējīgas attīstības jautājumiem.

Seminārā piedalīsies pārstāvji no vairāk kā 20 laikmetīgās kultūras nevalstiskajām organizācijām, jauno mediju mākslas centriem un sadarbības tīkliem no Latvijas, Baltijas, Ziemeļvalstu un citiem Eiropas reģioniem, kā arī no Kaukāza valstīm. 

Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā aicina ikvienu, kam interesē Ziemeļvalstis, ceļošana vai aizraujoši stāsti, uz Nordic Style pasākumu sērijas pēdējo šī gada tikšanos 26. novembrī plkst. 18:00.

Iespaidiem šoreiz dalīsies TV raidījuma „Ziemeļu puse” radošā komanda, kas kopš 2009. gada janvāra ir vēstījusi LTV skatītājiem par Ziemeļvalstu sasniegumiem, īpatnībām un ikdienas dzīvi.  

TV raidījumā "Ziemeļu puse" šoreiz par Latvijā tik iemīļoto orientēšanos un tās izcelsmi Zviedrijā.

Skatieties šovakar LTV7 programmā plkst. 21:30 vai atkārtojumu svētdien, 29. novembrī LTV1 plkst. 23:20.

Š.g. 23. novembrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā notiks lekciju cikla Kultūršoks trešā rudens lekcija.

Šoreiz politologs Veiko Spolītis analizēs sabiedrības līdzdalības trūkumu Latvijā, izvērtēs tā cēloņus, kā arī sniegs ieskatu iespējamajos situācijas risinājumos. Lekcija būs turpinājums žurnālā „Teritorija” (tagad pieejams internetā www.teritorija.lv) aizsāktai tēmai „Sabiedrības līdzdalība – no masām uz individualitāti”.  

Šovakar, 17. novembrī plkst. 19:00 kim? lekciju/kino zālē (3. st. Maskavas iela 12/1) ASV Vēstniecība Latvijā, ar Ziemeļu Ministru padomes biroja atbalstu, piedāvās iespēju noskatīties amerikāņu režisora Deivisa Gugenheima (Davis Guggenheim, 1963) filmu „An Inconvenient Truth”.

„An Inconvenient Truth” („Neērtā patiesība“) ir dokumetālā filma, kas tapusi 2006. gadā un stāsta par bijušā ASV viceprezidenta Ala Gora centieniem izglītot sabiedrību par globālo sasilšanu un tās izraisītajām klimata izmaiņām. Filma dokumentē Ala Gora uzstāšanos auditorijas priekšā, kuras laikā Gors gan ar joku, gan visnotaļ iedarbīgu uzskates materiālu palīdzību demonstrē klimata izmaiņu baisās sekas.   

Skatieties raidījumu "Ziemeļu puse" LTV7 kanālā trešdien, 18. novembrī, plkst. 21:15 vai atkārtojumu LTV1 svētdien, 22. novembrī, plkst. 23:20.

Šoreiz par neparasto un atšķirīgo fēriešu tradicionālajā dejā un mūzikā.

14.novembrī tika izveidota Rīgas CO2 karte, tādā veidā veiksmīgi noslēdzot pirmo „CO2 E-Race Rīga” pasākumu sērijas posmu. Elektriskās automašīnas, kas Rīgā ieradās no Dānijas, ar GPS palīdzību izveidoja ogļskābās gāzes ķīmiskā simbola atveidojumu Rīgas kartē.

Rīgas CO2 kartes veidošanā piedalījās elektriskās automašīnas LYNX un HUMMER, kas 13.novembrī ieradās Rīgā no Dānijas. Šīs unikālās automašīnas varēja aplūkot Rīgas Motormuzejā un pie Laikmetīgās mākslas muzeja KIM? Spīķeros.

Projekta ietvaros no Kopenhāgenas bija ieradies arī projekta idejas autors, dāņu mākslinieks Jākobs Fuglsangs Mikelsens (Jacob Fuglsang Mikkelsen), kurš tikās ar medijiem, kā arī prezentēja „CO2 E-Race Rīga” projektu.   

Svētdien, 15. novembrī, plkst. 9:50 skatieties LTV7 kanālā raidījumu „Aktualitātes”, kurā tiks piedāvāts plašāks izklāsts par nesen pieņemto ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Raidījumā par to runās arī Ziemeļu Ministru padomes Ģenerālsekretārs Haldors Āsgrimsons (Halldór Ásgrímsson).

ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam ir pirmā reģionāla līmeņa stratēģija Eiropas Savienības vēsturē. Stratēģijas mērķi īsumā: tīra apkārtējā vide, labklājības pieaugums, pateicoties tirdzniecībai un inovatīviem uzņēmumiem, uzlabojumi transporta un enerģijas sakaru tīklos, operatīva sadarbība nelaimes gadījumu novēršanā un pārrobežu noziedzības apkarošanā.  

14. novembrī Rīgā notiks „CO2 E-Race Rīga” pasākumu sērijas pirmais posms – Rīgas CO2 kartes izveidošana.

Sākot no plkst. 17:00, Rīgas CO2 karti veidos LYNX automašīna, kurā ievietots GPS (globālās pozicionēšanas sistēma), ar kuras palīdzību tiešsaistē projekta mājas lapā www.co2erace.lv un uz dažādiem ekrāniem Rīgā varēs redzēt, kā Rīgas kartē tiek iezīmēta CO2 ķīmiskā formula.   

Zviedrijas ES prezidentūra un Ziemeļu Ministru padome aicina uz semināru par ES Baltijas jūras stratēģiju, kas norisināsies 12. novembrī Rīgas Ekonomikas augstskolā.

!! Skaties semināru tiešsaistē: http://watch.sseriga.edu/

Ar priekšlasījumiem par Baltijas jūras reģiona potenciālu jaunās ES stratēģijas kontekstā uzstāsies pārstāvji no Eiropas Komisijas, Ziemeļu Ministru padomes, Ārlietu minsitrijas, Zviedrijas Starptautiskās attīstības un sadarbības centra (SIDA), kā arī Zviedrijas un Dānijas vēstniecībām. Tiks sniegts arī īss pārskats par reģiona radošo un inovatīvo klāsteru sadarbību praksē.

Paneļdiskusijā, ko vadīs asociētais profesors Roberts Ķīlis, piedalīsies amatpersonas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts administrācijas institūcijām un uzņēmējdarbības sektoriem.

2009/2010. akadēmiskā gada laikā tiks rīkota lekciju sērija par Ziemeļvalstu sabiedrības modeli un iespējām to piemērot arī Baltijas valstīs.

Pasākumu cikla ievadlekcija Somijas pieredze: Neatkarīgas valsts un tās labklājības celšana notiks 10. novembrī plkst. 16:00-18:00 Rīgas Ekonomikas augstskolā, Strelnieku iela 4a.   

9. un 10. novembrī Strazdumuižas Neredzīgo un vājredzīgo bērnu internātvidusskolā notika kvalifikācijas celšanas seminārs par nedzirdīgu-neredzīgu cilvēku aprūpi, saziņas paņēmieniem, rehabilitāciju un apmācību.

Semināru vadīja Bente Ramsinga Ozgīra (Bente Ramsing Özgür) no Dānijas, Ziemeļvalstu Labklājības un sociālo jautājumu centra (The Nordic Centre for Welfare and Social Issues - NVC) projektu vadītāja ar ilggadēju pieredzi šajā jomā.  

Jau divpadsmito reizi Latvija piedalās Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļā, kas šogad norisinās no 9. līdz 15. novembrim. Projektā ir iesaistījušās jau 320 bibliotēkas no visiem Latvijas novadiem.    

2009. gada Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļas tēma „Karš un miers Ziemeļvalstīs” ir veltīta Somijas un Zviedrijas vēsturiskajām attiecībām. Šogad Ziemeļvalstīs tiek plaši atzīmēta 200 gadu jubileja kopš Somijas atdalīšanās no Zviedrijas. Sākot no 13. gadsimta līdz pat 1809. gadam Somija atradās Zviedrijas  pārvaldībā, taču Zviedrijas un Krievijas kara rezultātā radās divas atsevišķas valstis - Somija un Zviedrija.  Bibliotēkas tiek rosinātas veidot pasākumus, sasaistot „Kara un miera” tēmu ar Latvijai nozīmīgo Lāčplēša dienu 11. novembrī, kā arī aicinātas bibliotēku nedēļas laikā diskutēt par miera jēdzienu mūsdienu pasaulē.    

Marta un Gustavs kāpj uz zinātnieku kuģa klāja, lai uzzinātu kaut ko par parādību, kas diriģē Ziemeļeiropas klimatu - Golfa straumi. Pēc tam Zviedrijas pilsētē Linčepingā viņi iepazīst metodi Snille Blixtarna, kas ideālajā gadījumā ļauj mazajiem puisīšiem un meitenītēm atraut ģenialitātes spundi.

Raidījums nokavēts? Ielūkojies www.ziemelupuse.lv. Tur pieejams video arhīvs, ceļojumu piezīmes un skatītāju atsauksmes.

Š.g. 4. novembrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā notiks lekciju cikls Kultūršoks - jau šī rudens otrā lekcija. Tajā uzstāsies mākslas zinātniece Maija Rudovska, kura stāstīs par Staļina laika sabiedrisko ēku arhitektūru padomju gados un 21. gadsimtā. Šoreiz lekcijā apskatīsim, kā padomju laika arhitektūra tika uztverta, pastāvot padomju ideoloģijai, kā arī – kā pret to mainījusies sabiedrības attieksme mūsdienās.
Lekciju turpinās diskusija, kurā būs iespējams uzdot jautājumus lektorei vai apstrīdēt viņas teikto.  

Ieeja uz lekciju ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu zane@unitedintimacy.lv , jo vietu skaits ir ierobežots.  

Ziemeļu Padomes* 61. sesija norisināsies no 27. līdz 29. oktobrim Zviedrijas Parlamentā Riksdāgā. Šīgada centrālā tēma ir Ziemeļu reģions un Eiropas Savienība.

Dienu pirms sesijas oficiālās atklāšanas, 26. oktobrī, paredzēti divi nozīmīgi pasākumi: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu premjerministru tikšanās, kā arī ausgta līmeņa atklātā konference par klimata jautājumiem.

Sesijas pirmajā dienā, 27. oktobrī, notiks debates starp Ziemeļvalstu premjerminisriem un lielāko opozīcijas partiju līderiem. Vakarpusē paredzēta Ziemeļu Padomes balvu pasniegšana literatūrā, mūzikā, kino mākslā, kā arī par sasniegumiem vides jomā. Jau ticis ziņots, ka starp filmdariem par labāko šogad tika atzīts dānis Larss fon Trīrs, kura filmu “Antikrists” bija iespējams noskatīties arī Rīgā X Ziemeļvalstu filmu dienu ietvaros.  

No 16. līdz 24. oktobrim Starptautiskais kino centrs sadarbībā ar Nordea banku un Ziemeļu Ministru padomi piedāvā X Ziemeļvalstu filmu dienas (ZFD), kas kļuvušas par regulāru notikumu Latvijas kino dzīvē jau no 90 -to gadu sākuma.

Deviņu dienu laikā būs iespējams noskatīties jaunākās filmas no Dānijas, Īslandes, Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas.

ZFD konkursa programmu vērtēs Mediju žūrija. Tās sastāvā šogad darbosies portāla satori.lv žurnāliste Irbe Treile, Radio SWH dīdžejs Toms Grēviņš un žurnāla “Klubs” galvenais redaktors Juris Šleiers.
Žūrija lems par to, kura no ZFD filmām iegūs festivāla galveno balvu – Ziemeļu galdu, savukārt skatītāji ar savu balsojumu varēs noteikt Skatītāju simpātiju ieguvēju.  

22. un 23. oktobrī Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūtu Rīgā pirmo reizi rīko forumu Riga Meetings - Baltijas un Ziemeļvalstu filmu institūciju pārstāvju, politikas veidotāju, producentu, izplatītāju un citu kino profesionāļu tikšanos Rīgā. Riga Meetings norisinās vienlaicīgi ar kino festivāla Arsenāls rīkotajām X Ziemeļvalstu filmu dienām.

Foruma galvenais mērķis ir nostiprināt esošos Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona filmu profesionāļu kontaktus un likt pamatus jaunam reģionālās sadarbības tīklam, kā arī veicināt efektīvāku reģionālo resursu izmantojumu filmu nozarē - no politikas veidošanas līdz filmu ražošanai un izplatīšanai.

Riga Meetings laikā dalībnieki tiks iepazīstināti ar filmu politiku Baltijas un Ziemeļvalstīs, notiks diskusijas darba grupās par reģionālās sadarbības veiksmēm, izaicinājumiem un problēmām, kā arī tiks analizētas reģionālās sadarbības iespējas starp Baltijas un Ziemeļvalstīm.  

Atzīmējot norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna 150 –gadi, trešdien, 21. oktobrī Ziemeļvalstu filmu dienu ietvaros kinoteātrī K. Suns tiks demonstrētas 2 filmas.

Plkst. 15:30 tiks demonstrēta dokumentālā eseja
Knuta Hamsuna Kaukāza mistērijas (Knut Hamsun's Caucasian Mysteries), Gruzija, 2005.g. 87 min.
1899. gadā Knuts Hamsuns devās ceļojumā pa Kaukāzu bez rakstītās preses pavadības, savu vārdu ne reizes neatklājot. Šis ceļojums kalpo kā atslēga vairākiem noslēpumiem un mistērijām. Tā ir garīga atgriešanās pie savām saknēm Ziemeļnorvēģijā, atpakaļ bērnībā. Filma balstīta Hamsuna romānu „Pasaku zemē” un „Pa aizaugušām tekām” motīvos.
Filma tiks demonstrēta krievu valodā ar tulkojumu latviešu valodā austiņās. Ieeja bez maksas.

Plkst. 17:45 tiks demonstrēta filma Zemes svētība (The Growth of the Soil), Norvēģija, 1921.g., 96 min
Filmas scenārija pamatā ir Knuta Hamsuna romāns „Zemes svētība”, par kuru viņš 1920. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā. Filmas mūzikas autors ir pirmais norvēģu kino komponists Leifs Halvorsens.
Īzaks un Ingera ir pirmie iemītnieki ziemeļu Norvēģijas mežonīgajā apvidū. Viņi gan smagi pūlas, iekopjot saimniecību, taču redz arī smagā darba augļus. Velēnu būdu nomaina īsta māja, uzrodas lopi un bērni. Kad viens no tiem piedzimst ar zaķa lūpu, Ingera bērnu nogalina un nokļūst cietumā. Viņas prombūtnē vide mainās – tiek ierīkotas vara raktuves un ierodas jauni iedzīvotāji. Taču Īzaks turpina nodarboties ar lauksaimniecību, kas pēc raktuvju bankrota izrādās vienīgais, ar ko nodarboties.

Pirms filmas Jana Erika Holsta (Norvēģijas filmu institūts) uzruna.

Ieeja bez maksas.

Š.g. 7. oktobrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā atsāksies lekciju cikls Kultūršoks. Šoreiz uzstāties aicināta mutvārdu vēstures pētniece Māra Zirnīte, kura runās par personību kā sociālisma alternatīvu.

Citādi domājoša, neatkarīga personība bija pretrunā sociālisma ideoloģiskai dogmai, kam bija nepieciešama masveida pakļāvība. Pētniece lekcijā iepazīstinās ar dažādiem dzīvesstāstiem, kas Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā vēstī par neatkarīgām personībām, kam raksturīgs nestandarta domāšanas veids, patstāvīga pieeja dzīvei, neiztrūkstoši konflikti ar valdošo konjunktūru un masveida tendencēm. Vai mūsdienu postpadomju telpā ir vieta personībām?

Lekciju turpinās diskusija, kurā būs iespējams uzdot jautājumus lektorei vai apstrīdēt viņas teikto. Ieeja uz lekciju ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu zane@unitedintimacy.lv , jo vietu skaits ir ierobežots. 

Nordic Style otrās sezonas atklāšanā šoceturtdien, 24. septembrī, plkst. 18:00, Ziemeļu Ministru padomes birojā (Berga Bazārā, Marijas 13/3) viesosies ilggadējais alpīnisma piekritējs un atbalstītājs Juris Ulmanis.

Šīgada vasarā Juris Ulmanis kļuva par pirmo baltieti, kuram nepilna mēneša laikā izdevās mērot 670km no Grenlandes rietumiem līdz austrumiem. Pamīšus slēpojot un ejot kājām, triju cilvēku komanda šo attālumu veica laika posmā no 8. maija līdz 3. jūnijam. Ceļojumā bija jācīnās gan ar -30 grādu lielu salu, gan jācenšas izvairīties no polārlāčiem, kas ne vienmēr izdevās...
Klausīties iespaidos par Grenlandes ekspedīciju aicināti visi ziemeļu draugi, interesenti un vienkārši ziņkārīgie. Nordic Style – tās ir ikmēneša tikšanās ar interesantiem cilvēkiem un saistošas sarunas īsteni ziemeļnieciskā gaisotnē. Ieeja kā vienmēr brīva.

No 9. līdz 12. septembrim Rīgā norisinās 10. Eiropas Pētniecības un rehabilitācijas federācijas kongress, kura tēma ir „Rehabilitācija un vide”.

Kā uzsver Kongresa prezidents Aivars Vētra, pasākuma galvenais mērķis ir iepazīties ar jaunākajiem izpētes datiem par rehabilitāciju un vides faktoriem tās veicināšanā. Ne mazāk svarīgi ir radīt informācijas, viedokļu un ideju apmaiņas iespēju tādiem daudzprofilu rehabilitācijas speciālistiem kā fizioterapeitiem, terapeitiem, medmāsām, psihologiem, sociāliem darbiniekiem, pedagogiem un arhitektiem, teritorijas plānošanas speciālistiem, interjera dizaineriem, celtniekiem, inženieriem u.c.

Pasākumā aicināti piedalīties arī Ziemeļvalstu eksperti, tostarp no Ziemeļvalstu Sabiedrības veselības augstskolas (NHV), kuri vadīs darba grupu diskusijas par universālā dizaina tēmu.

Kongresa mājas lapa: http://www.efrr-riga09.com/

Piecas Ziemeļvalstīs tapušas filmas ir nominētas Ziemeļu Padomes Kino balvai 2009:

Antikrists (Dānija), Sauna (Somija), Brīnumainā patiesība par karalieni Rakeli (Īslande), Ziemeļi (Norvēģija), Gaismas gads (Zviedrija).  
 
Prestižā Ziemeļu Padomes Kino balva DKK 350.000 [€47.000] apmērā tiks sadalīta starp filmas režisoru, scenārija autoru un producentu. Uzvarētājfilma tiks paziņota 21. oktobrī.

Ziemeļu Padome ik gadu piešķir balvas sekojošās kategorijās: literatūrā, muzikā, kino, kā arī dabas un vides jomā. Apbalvošanas mērķis ir raisīt interesi par Ziemeļvalstu literatūru, valodām, mūziku un kino gan pašā Skandināvijā, gan ārpus tās robežām.

Baltijas jūras parlamentārā konference (BJPK), kas ik gadu pulcē parlamentāriešus no visām Baltijas jūras reģiona valstīm, šoreiz norisināsies Nīborgā (Nyborg), Dānijā, no 31. augusta līdz 1. septembrim.
Konferences darba kārtībā galvenā uzmanība tiks veltīta vides un drošības jautājumiem.
„Mēs nedrīkstam aizbildināties ar esošo krīzi ekonomikā, lai mazinātu vai kavētu vides aktivitātes Baltijas jūrā un tās apkārtnē,” konferences priekšvakarā paziņoja BJPK prezidente, Ziemeļu Padomes prezidija locekle un Somijas Parlamenta deputāte Kristīna Gestrina (Christina Gestrin). Viņasprāt, solidaritāte un pārrobežu sadarbība vides jomā kļūst īpaši svarīgas tieši recesijas laikā, kad dažām valstīm nākas ciest vairāk par pārējām.  

“Ziemeļvastu klimata risinājumi” ir Ziemeļeiropas lielākā konference, kurā tiek apspriesti enerģētikas, transporta un uzņēmējdarbības jautājumi klimata pārmaiņu perspektīvā.

Šīgada 8.-9. septembrī Kopenhāgenā konference pulcēs vairāk kā 1000 ražotāju, piegādātāju, patērētāju un darījumu partneru, kā arī politiķus un zinātniekus, lai runātu par tirgus tendencēm, tā virzītājspēkiem, šķēršļiem un noteikumiem attiecībā uz transportu, energoefektivitāti, atjaunojamo un t.s. saprātīgo enerģiju.   

Vairāk informācijas meklējiet http://www.nordicclimatesolutions.com

Simpozijs “Māksla un atjaunojamās (enerģijas) tehnoloģijas”, kas norisināsies no 13. līdz 16. augustam Aizputē, pulcēs ap 30 mākslinieku, aktīvistu, zinātnieku un pētnieku galvenokārt no Baltijas un Ziemeļvalstīm, kā arī citām Eiropas valstīm.

Simpozija dalībnieki iepazīstinās ar radošām idejām, alternatīvām pieejām, kā arī veiktajiem zinātniskiem un mākslinieciskiem pētījumiem saistībā ar atjaunojamās enerģijas resursiem, ekoloģisku tehnoloģiju izmantošanu un citiem ilgtspējības jautājumiem.

 Simpozijā tiks aplūkotas četras galvenās tēmas:

1. BIO / EKO SISTĒMAS: Vides zinātne un ekoloģija - - - Ekosistēmu izpēte - - - Permakultūra un biostēmu dizains - - - Biomasa kā atjaunojamās enerģijas resurss - - - Kritiskas un alternatīvas pieejas biotehnoloģijām - - -
2. SOLĀRĀ ENERĢIJA: Saules gaisma kā nepārtraukts enerģijas avots - - - Fotosintēzes process - - - Solārās enerģijas tehnoloģijas - - -
3. ATVĒRTAIS KODS: Atvērtā koda / informācijas pielietojuma ilgtspējības aspekts mākslā un aktīvismā, ekoloģijā un arhitektūrā, vides dizainā - - -
4. MĪTI UN NOSTĀSTI: Vēsturiskās tradīcijas un modernās alternatīvas arhitektūrā - - - kultūras transformācija: tradīcijas un jaunās tehnoloģijas - - - Enerģija dabā / pilsētā - - - Nākotnes vīzijas par enerģiju uz Zemes 

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Uzņēmējdarbība un rūpniecība” pirmajā izsludināšanas kārtā vislielāko aktivitāti izrādīja projektu pieteicēji no Latvijas.

No 27 atbalstītajiem projektiem 15 tika iesniegti no Latvijas, 5 no Dānijas, 3 no Igaunijas, 3 no Lietuvas un 1 projekts no Zviedrijas. Visu piešķīrumu kopējā summa ir DKK 1 140 600.

Lielākā daļa no projektiem ietver sevī grupu aktivitātes un sadarbības tīklu veidošanu, savukārt četri no dalībniekiem ir izvēlējušies individuālus mācību braucienus. Atbalsta saņēmēju vidū ir biznesa inkubatori, biznesa asociācijas un uzņēmumi, kas pārstāv sekojošas nozares: informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, elektronika un elektrotehnika, dizains, reklāma, ilgtspējīga mode, kino industrija, tulkošana un valodu apmācība, dzelzs un tērauda liešana, atjaunojamās enerģijas ražošana un ilgtspējīgās polimērtehnoloģijas.
Skatīt pilnu sarakstu ar visiem atbalstītajiem projektiem.  

Šomēnes, jūnijā, Nordplus Ietvarprogrammas 2009. gada konkursa dalībnieki uzzināja programmas konkursa rezultātus. Šajā Ziemeļu Ministru padomes izveidotajā izglītības sadarbības programmā, kurā piedalās piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis, Latvijas izglītības iestādes un organizācijas šogad iesniedza 22 projektu pieteikumus, no kuriem Nordplus finansējumu saņems 16 projekti. Turklāt Latvijas skolas, augstskolas, pieaugušo izglītības iestādes un organizācijas kā partneri piedalās septiņdesmit divos Baltijas un Ziemeļu valstu koordinētajos projektos.

Nordplus Ietvarprogrammu 2008-2011 veido trīs nozaru programmas (Jauniešu, Augstākās izglītības un Pieaugušo programma) un viena starpnozaru jeb Horizontālā programma. Visās četrās programmās kopā 2009. gadā tika iesniegti 544 projektu pieteikumi, no kuriem atbalstīti ir 403 projekti, sadalot apmēram 8 miljonus eiro kopējā finansējuma.   

Ziemeļvalstu premjerministri acina pārējās pasaules valstis vienoties par savstarpēji saistošiem pasākumiem klimata pārmaiņu apturēšanā, tiem atvēlot nozīmīgu vietu uz turpmāko gadu politiskās skatuves. Īpašas pūles tiks pieliktas, lai saistošās vienošanās tiktu apstiprinātas visaugstākajā politiskajā līmenī, ņemot vērā tuvojošos ANO Klimata konferenci Kopenhāgenā.
”Kopenhāgenā mums ir jāpanāk vienošanās par līgumu, kas paredz ambiciozu mērķu sasniegšanu kā īstermiņā, tā ilgtermiņā. Šiem mērķiem ir jāseko konkrētām darbībām un politikas nostādnēm, kas sekmēs pāreju uz zaļāku un ilgtspējīgāku ekonomiku”, tā ir nolēmuši Ziemeļvalstu premjerministri 14.-15. jūnijā Īslandē kopīgi parakstītajā deklarācijā.

Ziemeļvalstu vadītāji cer, ka ciešāka sadarbība enerģijas efektivitātes celšanā un jaunu enerģijas sistēmu attīstīšanā spēs mazināt ogļskābo gāzu izmešus transporta sektorā. Ministru prezidenti aicina arī pārējās turīgās valstis atbalstīt klimata aizsardzības pasākumus visnabadzīgākajās un visvairāk apdraudētajās valstīs.

Pēdējos gados Baltijas jūras reģiona loma Eiropas Savienības un Krievijas enerģētikas sasaistē ir augusi. Tajā pašā laikā ES un atsevišķās reģiona valstīs ir notikušas būtiskas izmaiņas tieši enerģētikas jomā.

Grāmata ar nosaukumu “Enerģētika: Baltijas jūras reģiona saliedēšana vai šķelšana?” ir apjomīga pētniecības projekta noslēgums, ko ir veikuši Baltijas jūras reģiona universitāšu un citu ideju ģenerēšanas institūciju pētnieki. Projektu koordinēja Latvijas Ārpolitikas institūts ar Ziemeļu Ministru padomes, Fridriha Eberta fonda un Sorosa Fonda Latvijā atbalstu.

Projektā iesaistītie eksperti no Vācijas, Krievijas, Polijas, Norvēģijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Zviedrijas ir pētījuši un vērtējuši, kā nacionālās enerģētikas stratēģijas ietekmē reģionālo sadarbību – gan attiecībā uz enerģētiku, gan citām jomām. Katrs autors vērtēja savas valsts enerģētikas politiku un tās nozīmi plašākā reģionālā kontekstā.  

Ziemeļu Ministru padome ir bijusi nozīmīgs ietekmes faktors jaunās ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas izveidē, ko Eiropas Komisija nule kā prezentējusi vairākās ES dalībvalstīs.
Stratēģijā ir izcelti četri svarīgākie darbības mērķi: sakārtot jūras vidi, paaugstināt labklājību, veicināt reģiona pieejamību un pievilcību, kā arī uzlabot tā drošību. 
“Mēs palīdzēsim īstenot konkrētas Baltijas jūras reģiona stratēgijas sadaļas, cenšoties dot savu ieguldījumu stratēģijas veiksmīgā realizācijā. Ziemeļu Ministru padomei ir daudzu gadu sadarbības pieredze ar citām Baltijas reģiona organizācijām. Esam izveidojuši unikālu sadarbības tīklu, kas aptver visas Ziemeļvalstis, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Ziemeļrietumu Krieviju,” tā Ziemeļu Ministru padomes Ģenerālsekretārs Haldors Āsgrimsons. 

Ziemeļu un Baltijas valstis ir ilgstoši sadarbojušās un iesaistījušās pieredzes apmaiņā vairākās jomās. Vardarbības novēršanā Norvēģija ieņem vadošo lomu, veicinot labās prakses izplatību, veidojot kontaktus un atbalstot jaunu prasmju iesakņošanos Baltijas reģionā.
PVO Eiropas reģionālais birojs, Latvijas Republikas Veselības ministrija, Latvijas Sabiedrības veselības aģentūra un Ziemeļu Ministru padome ar Norvēģijas valdības atbalstu kopīgi organizē Ziemeļu-Baltijas valstu darba semināru par vardarbības novēršanu ģimenē, kas norisināsies 8.-9. jūnijā viesnīcā Radisson SAS. 
Galvenā uzmanība tiks vērsta uz veselības aprūpes nozīmi multi-sektorālā apkarošanas stratēģijā, īpaši izceļot tādas grupas kā bērni, sievietes un veci cilvēki. Tuvāk tiks aplūkota alkohola kā riska faktora loma vardarbības izraisīšanā. Seminārs pulcēs pārstāvjus no dažādām iesaistītajām pusēm, ieskaitot politiskus lēmējus, profesionāļus, žurnālistus un sabiedrības veselības nozarē nodarbinātos no Baltijas un Ziemeļu valstīm.   

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā Kultūrai no iesniegtajiem 211 pieteikumiem tika atbalstīti 60 pieteikumi no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm par kopējo summu EUR 83 483. Stipendijas radošiem braucieniem ir saņēmuši 17 pieteikumu iesniedzēji no Latvijas, kuru izmaksas tiks segtas EUR 24 361 apmērā. No Igaunijas tika atbalstīti 5 pieteikumi, no Lietuvas – 2.

Kopumā Latvija no līdzdalības Ziemeļvalstu un Baltijas valstu programmā Kultūrai pirmajā piešķīrumu reizē ir saņēmusi EUR 89 646.

No 27. aprīļa līdz 5. jūnijam Rīgas Mākslas telpā, Kungu ielā 3, ir skatāma Zviedrijas Institūta rīkotā izstāde ECO CHIC- Towards Sustainable Swedish Fashion. Izstādē ir pārstāvēti Zviedrijas modes dizaineri, kuri savā darbā izmanto videi draudzīgu un ētisku pieeju, neziedojot modes tendenču aktualitāti, turklāt atšķirība starp ekoloģisku un cita veida apģērbu nav acīmredzama. Eko-modes idejas pamatvērtības atklājas dizaineru uzskatos - uzstādījumos, kādus tie izvirza materiālu kvalitātei un izejvielām, ražošanas procesiem. Tērpu ekoloģiska un ētiska ražošana sākas ar to dizainu un turpinās līdz pat valkāšanai gatavam izstrādājumam.

Izstādes norises laikā plānoti semināri un radošās darbnīcas, informē Daina Vītoliņa, Dizaina informācijas centra pārstāve.  

Par godu Zviedrijā mītošā dzejnieka un tulkotāja Jura Kronberga dzejas izlases „Trimdas anatomija” iznākšanai Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā un apgāds „Mansards” aicina uz literāru pasākumu ceturtdien, 14. maijā plkst. 19:00 Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā).
Dzejnieka un tulkotāja Jura Kronberga dzīvē un daiļradē veiksmīgi sadzīvo divas kultūras – zviedru un latviešu. Publicējoties jau kopš 60. gadu vidus, viņš ir kļuvis par galveno latviešu literatūras tulkotāju zviedru valodā, kā arī plaši atzītu dzejas autoru.
Jaunajā izlasē „Trimdas anatomija” apkopoti dzejoļi, kas tapuši laika posmā no 1970. līdz 1991. gadam.  

Piedalies konkursā un apmeklē zviedru filmu "Bruņinieks Ārns"!

Konkurss norisinās no 24. līdz 30. martām, kad izlozē tiks noskaidroti trīs uzvarētāji, kuriem tiks 2 ielūgumi uz zviedru filmas "Bruņinieks Ārns" pirmizrādi kinoteārī "Rīga" 2. aprīlī plkst. 18.00. Atbildes sūtīt uz e-pastu: ginta@norden.lv

Konkursa jautājumi:

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Uzņēmējdarbība un rūpniecība” atbalsta ekonomisko sadarbību, inovāciju un uzņēmējdarbības veicināšanu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā, globālās konkurētspējas stiprināšanai.
Programmas ietvaros iespējams saņemt finansiālo atbalstu uzņēmējdarbības un ražošanas jomas dalībniekiem mācību vizīšu, stažēšanās, apmācības vai sadarbības tīklu īstenošanai Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Programmas mērķis ir nostiprināt un veicināt ekonomisko sadarbību, uzņēmējdarbību, reģionālu klasteru sadarbību un inovācijas starp NB8 valstīm (Dāniju, Igauniju, Somiju, Īslandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju).
Pieteikšanās termiņš programmai ir 2009. gada 30. aprīlis. Detalizētu informāciju par pietiekšanos var iegūt Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā mājas lapā http://www.norden.lv/lv/grants/37

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts ir kļuvis par Ziemeļu Ministru padomes pārraudzībā esošas Ziemeļvalstu pētniecības padomes NordForsk projekta „The Citizens’ Services turning public-private outside-in” partneri. Projekta mērķis ir izveidot kopīgu zinātniski pētniecisku Ziemeļvalstu un Baltijas valstu programmu, kas finansēs projektus iedzīvotājiem vajadzīgāko e-pakalpojumu attīstībai, kā arī nodrošinās pakalpojumu izstrādātājus un sniedzējus – valsts iestādes un privātos uzņēmumus – ar situācijas analīzi un iespējamiem risinājumiem.
Projekta partneri ir Islandes Universitātes Pētījumu koordinēšanas birojs, Norvēģijas Zinātniskā padome, Igaunijas Ekonomisko lietu un sakaru ministrija un Lietuvas Informācijas sabiedrības attīstības komiteja. Noslēdzot līgumu ar Zviedrijas Inovāciju sistēmu valsts aģentūru (VINNOVA), kas koordinē projektu, par projekta partneri kļuvusi arī Latvija.

No 19. februāra līdz 31. maijam Ziemeļu Ministru padomes birojā, Marijas ielā 13/3, būs skatāma fotogrāfiju izstāde Špicbergena—arktiskais piedzīvojums, kas ir fotogrāfes Elīnas Bangas dialogs ar skatītāju Špicbergenas maģiski skarbās dabas popularizēšanā un aicinājums piedalīties arktiskā piedzīvojumā.
Šīs fotogrāfijas tapušas 2008. gada vasarā. “Strādājot par fotogrāfi uz kruīza kuģa man bija iespēja pabūt Špicbergenā, kas manā skatījumā ir ļoti unikāla un savdabīga vieta uz zemes. Savus ceļojumus arī līdz šim esmu dokumentējusi fotogrāfiju veidā, līdz ar to fotogrāfa darbs, ko var apvienot ar ceļošanu, ir loģisks iznākums,” stāsta Elīna Banga.

Paplašinātā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma kultūrai reģiona māksliniekiem un kultūras darbiniekiem dod iespēju izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei. Iepriekšējā Ziemeļvalstu mobilitātes programma šobrīd tiek atvērta arī dalībniekiem no Baltijas valstīm un, kopā ar Ziemeļvalstīm un autonomajiem apgabaliem, darbojas pēc vienlīdzīgiem principiem. Jauno mobilitātes programmu finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis vienādā apjomā pamatojoties uz relatīvo katras valsts ekonomikas apmēru. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma kultūrai sāks darboties no šī gada februāra.

Ziemeļu Ministru padome un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības sāk kopīgo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu realizāciju valsts administrēšanas, uzņēmējdarbības un kultūras jomās laika posmā no 2009. gada līdz 2013. gadam.

Programmām ir piešķirts gada budžets aptuveni 15 miljonu DKK (2 miljoni eiro) apmērā, un tās ir atvērtas dalībniekiem no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Visu triju programmu atklāšana tiek plānota 2009. gada pirmajā pusē.

Lai risinātu pasaku sižetu samezglojumus, stāstu varoņi mēdz doties pāri trejdeviņām jūrām, lai ar tur iegūtu skaidru skatu pāris gājienos dabūtu ja ne princesi, tad vismaz bezrūpīgu dzīvi ar mūža garantiju. Mūsdienās dzīves gudrības meklēt tik tālu ir tīrā izšķērdība, tādēļ Vides filmu studija sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Dānijas Kultūras institūtu piedāvā jums pavisam citādu stāstu. Tā nav pasaka. Tajā nepiedalās vis trešais tēva dēls, bet gan šarmantais palaidnis Gustavs Terzens un kopā ar viņu meitene, kura ir daudz foršāka par jebkuru pasaku princesi - Marta Selecka.

Martas un Gustava piedzīvojumiem jūs varat izdzīvot līdzi skatoties jauno televīzijas raidījumu “Ziemeļu puse” svētdienās 16.30 un 23.15 Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā, bet pārējā laikā - portālā www.diena.lv un raidījuma blogā www.ziemelupuse.lv, kurā varat uzzināt vairāk par to kā ceļotājem gāja apceļojot ziemeļu pusi.  

Kopā viņi apceļo visas zināmās Ziemeļvalstis un rok ziemeļu vērtības ar kurām padalīties arī ar jums. Ievērības cienīgi ļaudis, to radīti brīnumi, ziemeļnieku dzīves īpatnības un satriecošas vietas, kas glabā brīnišķīgus stāstus - tas viss tur būs! Skaties, lasi un atrodi kaut ko sev, jo katrai lietai ir sava ziemeļu puse.  Lasīt vairāk>

2009. gadā prezidentūru Ziemeļu Ministru padomē rotācijas kārtībā no Zviedrijas pārņem Islande. Ziemeļu Padomes sesijas laikā Islande premjerministrs Geirs H. Hārde (Geir H. Haarde) prezentēja jauno prezidentūras programmu ar nosaukumu Ziemeļvalstu kompass.
Īslandes izstrādātajā darbības programmā kā galvenās jomas izceltas sadarbība pētniecībā un inovācijās, īpaši orientējoties uz enerģētikas jautājumiem, klimata izmaiņām un vides jautājumiem.