Pasaulslavenais zviedru fotogrāfs Anders Petersens viesojas Rīgā.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Valsts pārvalde” mērķis ir veicināt efektīvu darba metožu harmonizēšanu valsts pārvaldes sektorā.
Konkursa ietvaros projekta pieteikumus var iesniegt valsts iestādes, pašvaldības un to institūcijas. Tagad projekta pieteikumu drīkst iesniegt arī pašvaldību asociācijas. Mobilitātes programma sniedz finansiālo atbalstu (līdz 70% apmērā) ierēdņiem un citiem valsts pārvaldes sektorā strādājošiem mācību vizīšu, stažēšanos, apmācību vai sadarbības tīklu īstenošanai. Baltijas valstu izstrādātos projektos jābūt iesaistītiem partneriem no vismaz divām Ziemeļvalstīm. Ja projekta pieteikumu iesniedz Ziemeļvalstu institūcija, viņiem aktivitātēs jāiesaista kolēģi no vismaz divām Baltijas valstīm. Projekti iesniedzami elektroniski līdz 2012.gada 30.martam. Lasīt vairāk>

Līdz 1.februārim mākslinieku rezidenču centriem ir iespējams pieteikties finansējumam no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Kultūra”, lai varētu uzaicināt pie sevis profesionālus māksliniekus un citu radošo profesiju pārstāvjus un Ziemeļu un Baltijas valstu reģiona. Finansiālais atbalsts, uz kuru rezidences var pieteikties, paredzēts to izdevumu segšanai, kas tieši saistīti ar izvēlēto uzaicināmo  mākslinieku izmaksām. Rezidences var aicināt 2-4 māksliniekus vai nelielu mākslinieku grupu uz laika periodu līdz 2 mēnešiem. Izvēlētajiem māksliniekiem jābūt no kādas Ziemeļu vai Baltijas valsts, bet ne no tās pašas valsts, kurā atrodas rezidence. Līdz 9.februārim profesionāli mākslinieki un citi radošo profesiju pārstāvji var pieteikties radošo braucienu atbalstam Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas “Kultūra” ietvaros. Finansiālais atbalsts paredzēts braucienam uz kādu no Ziemeļu vai Baltijas valstīm laika periodā no 1-10 dienām, tas sedz ceļa un uzturēšanās izmaksas. Jaunums: braucieniem var pieteikties arī nelielas grupas (līdz 6 personām), ja visi grupas dalībnieki dodas uz vienu un to pašu vietu, vienā un tajā pašā laikā. Lasīt vairāk>

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ierēdņu mobilitātes programmas „Valsts parvalde” ietvaros, 2011. gadā LR Labklājības ministrija īstenoja projektu „Dzimumu līdztiesības integrēta pieeja pirmsskolas izglītības iestādēs: Norvēģijas un Dānijas pieredze”, kurā piedalījās pārstāvji no Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts Izglītības satura centra, Ķekavas novada Baložu bērnudārza „Avotiņš”, Rūjienas bērnudārza „Vārpiņa” un Rīgas Ziepniekkalna bērnudārza „Austriņa”.
Projekta laikā no 7.līdz 15.septembrim, dalībnieki iepazinās ar Norvēģijas un Dānijas pieredzi darbā ar vienlīdzīgu iespēju veicināšanu puišiem un meitenēm bērnudārzos un uzzināja, ka ar dzimumu līdztiesības integrēto pieeju pirmsskolas izglītības iestādēs strādā trijos virzienos:

Ziemeļu Ministru padome ir apstiprinājusi Nordplus ietvarprogrammas turpinājumu nākamajiem pieciem gadiem. Tā turpinās atbalstīt sadarbības projektus izglītībā starp Baltijas un Ziemeļvalstīm. Programma veicinās kvalitāti un jauninājumus Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izglītības sistēmās, veicinot dažādus apmaiņu veidus, projektus un sadarbības tīklus. Kopējais Nordplus programmas budžets 2012.gadam ir apmēram 9 miljoni eiro. Pieteikumu iesniegšanas termiņš visām Nordplus programmas apakšprogrammām – 2012.gada 1.marts. Lasīt vairāk>

Savulaik bijis Islandes premjerministrs un vēlāk ārlietu ministrs, piedalījies arī Islandes un Baltijas valstu valdību pirmajās apspriedēs, tagad islandietis HALDORS ASGRIMSONS ir Ziemeļvalstu ministru padomes ģenerālsekretārs. Intervijā "Latvijas Avīzei" viņš stāsta par ziemeļvalstu attiecībām ar Baltijas valstīm, to attīstību, par nākotnes perspektīvām.

– Kāda jūsu vērtējumā ir līdzšinējā sadarbība ar Baltijas valstīm? Šeit kopš deviņdesmito gadu sākuma darbojušies Ziemeļvalstu ministru padomes biroji, bet tagad klīst runas par to slēgšanu. Vai tas tiesa?

Labklājības valsts ir galvenā tēma Norvēģijas prezidentūras programmai Ziemeļu Ministru padomē 2012. gadā. Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs prezentējot programmu sacīja, ka galvenā uzmanība tiks pievērsta tālākai Ziemeļvalstu sociālā modeļa attīstībai.
- Mēs protam radīt un protam radīto sadalīt. Laba ekonomiskā izaugsme iet roku rokā ar taisnīgu sadales sistēmu. Šis ir galvenais vēstījums Norvēģijas prezidentūras programmā, skaidro Stoltenbergs.
Stoltenbergs uzskata, ka Ziemeļvalstu sadarbība ir svarīga, jo Ziemeļvalstīm ir daudz ko mācīties vienai no otras.

Uldis Bērziņš, Lilija Dinere, Terijs Gunnels (Lielbritānija, Īslande) un Arnis Siliņš nu jau turpat gadu strādā pie kopīga projekta par senskandināvu episkās dzejas pieminekļa  „Vecākās Eddas” iemiesojuma latviešu rakstos, bildēs un horeogrāfiskā uzvedumā. Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājas direktore Andra Konste literārā pasākumā "Nezin saule, kur istabas tai...  Nezin mēness, kur vara tam” uz sarunu aicināja dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu. Pasākums notika  1. novembrī  plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā, Rīgā, Marijas ielā 13, k. 3 (Berga bazārs). Sarunas videoversija turpinājumā... Lasīt vairāk>

Izcilās norvēģu rakstnieces Herbjorgas Vasmo (Herbjørg Wassmo) daiļrades cienītāji tika aicināti uz literāro vakaru pirmdien, 17.oktobrī, plkst 18.00, Ziemeļu Ministru padomes birojā, Marijas iela 13/3 (Berga bazārā). 
Herbjorga Vasmu ir viena no izcilākajām mūsdienu norvēģu rakstniecēm, kuras darbi ir tulkoti 24 valodās. Rakstniece ir saņēmusi vairākas balvas, tostarp tādas prestižas balvas kā Literatūras kritiķu godalgu, Grāmattirgotāju balvu un Ziemeļu Ministru padomes balvu Literatūrā. Pasākumu organizē Norvēģijas vēstniecība Rīgā, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā un izdevniecība „Zvaigzne ABC”. Pasākums notiks latviešu valodā ar tulkojumu norvēģu valodā. Video no pasākuma turpinājumā Lasīt vairāk>

Augstākā ranga diplomāti Baltijas Attīstības forumā, kas notika Gdaņskā no 24. līdz 26. oktobrim, pārrunāja Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības pagātni un iezīmēja nākotnes vīzijas. Tieši šogad Ziemeļu Ministru padomes biroji Baltijas valstīs svin 20 gadu pastāvēšanas jubileju. Tie tika izveidoti 1991. gadā un daudzējādā ziņā ir palīdzējuši šīm valstīm iekļauties Eiropā notiekošajos procesos.
Tieši šis bija viens no diskusiju jautājumiem starp Halldorr Asgrimsonu, Ziemeļu Ministru padomes (ZMP) ģenerālsekratāru un Raulu Melku, Igaunijas īpašo sūtni Baltijas jūras reģionā.
Sadarbība starp Ziemeļu un Baltijas valstīm un līdzšinējie panākumi ir balstīti dažādās veiksmīgās inciatīvās, kā Ziemeļvalstu Investīciju banka un Nordplus izglītības programma, runājot par Ziemeļu Ministru padomes pagātnes sasniegumiem Baltijas valstīs, sacīja Halldors Asgrimsons.

Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu ietvaros 13. oktobrī Rīgas Mākslas telpā tiks atklāta Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru izstāde „16 soļus tuvāk”. Izstādē būs apskatāmas 16 pilnīgi svaigas idejas, ko īpaši šai izstādei ir izstrādājuši pazīstami arhitekti, industriālie, modes un grafiskie dizaineri no Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Islandes, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas. Darbi, kuru kopīgā tēma ir Baltijas jūra un tās nākotne, tiks izstādīti līdzās autoru iepriekšējiem radošajiem veikumiem. „Izstāde „16 soļus tuvāk”, ir Baltijas jūrai, tās ekoloģijai un nākotnei veltīts projekts. Esmu pārliecināts, ka mūsu, ap jūru dzīvojošo, identitāti vai vismaz tās daļu ir veidojusi un joprojām nosaka Baltijas jūras klātbūtne, tās raksturs. Uzaicinot dizainerus un arhitektus no katras valsts, uzdevām viņiem vasaras darbu – uzskicēt ideju tam, ko viņi vēlētos ieviest cilvēku dzīvē, kura tiek vadīta pie Baltijas jūras. 13. oktobrī, kad notiks izstādes atklāšana, varēs pirmoreiz publiski ieraudzīt 16 objektu un konceptu vīzijas. Šai izstādei ir gaiša vēsts,” atzīst izstādes kurators Kari Korkmans (Helsinki Design Week). Lasīt vairāk>

Ar dāņu dizaineru un ražotāju apvienības ”Galdnieku rudens izstāde - Whiteout” atklāšanu 6.oktobrī Rīgas Mākslas telpā aizsāksies Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumu sērija veselu divu mēnešu garumā. „Whiteout” ir pārsteidzošs, balts piedzīvojums, kurā 38 sniegbaltus krēslus prezentē dāņu apvienības „Galdnieku rudens izstāde” mēbeļu ražotāji un dizaineri. Izstāde šogad jau ir viesojusies Tokijā un Londonā, un tagad būs apskatāma Rīgas Mākslas Telpā. Baltais ir jauns melnais Galdnieku rudens izstādē 2010, kur tēma „whiteout” attiecas gan uz balto krāsu, gan laikapstākļu fenomenu, kur sniegs, migla un dūmaka samazina redzamību. Izstādē skatāms, kā ir apvienojusies fantāzija ar funkcionalitāti, un kāds ir rezultāts pēc neskaitāmām darba stundām, spēlēm ar materiāliem, eksperimentiem un tehniskiem izaicinājumiem. Lasīt vairāk>

Dr. Lassi Heininen from Ziemeļu Stāsti on Vimeo. Lasīt vairāk>

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programmas mērķis ir sadarbības veicināšana starp Ziemeļvalstu un Baltijas valstu nevalstiskajām organizācijām, pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā un jaunu ilgtspējīgu iniciatīvu atbalstīšanā. Tāpēc esam gandarīti, ka programmas ietvaros, atbalstot biedrības „Sporta klubs „Mežaparks”” projektu „Baltijas nevalstisko orientēšanās organizāciju stiprināšana ar Ziemeļvalstu pieredzes pārņemšanu”, latviešu valodā ir tapusi jauna un izsmeļoša grāmata Treniņi. Padomi orientēšanās treniņiem sportistiem un treneriem. Grāmata tulkota no zviedru valodas.
Vairāk kā 200 lappušu biezajā grāmatā ir ietverta ļoti daudzveidīga informācija: treniņu plānošana un to analizēšana, fizisko spēju testēšana un izturības treniņu vadība, mērķu izvirzīšana, orientēšanās psiholoģiskie faktori, sporta anoreksija un ieskats bērna attīstības procesos un pedagoģiskajos principos noteikti noderēs gan sportistiem, gan treneriem. Lasīt vairāk>

2011.gada rudenī Rīga kļūs par tikšanās vietu Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineriem. Sākot no  oktobra veselus divus mēnešus Rīgas Mākslas telpā notiks virkne pasākumu visdažādākajās dizaina jomās.

Kā lai izprot ziemeļnieku dabu? Mēs varam būt miermīlīgi kā gaišās vasaras nakts ēnas, kā siltums, kas izgaro no jūras. Pēc mirkļa mēs varam kļūt tikpat dumpīgi un nepakļāvīgi kā brāzmainie ziemeļu vēji. Mēs esam neparedzami un neapturami, tas vienkārši ir mūsu dzīvesveids. Un tā ir mūsu jūra, kas mūs tādus ir veidojusi. Ziemeļnieki mīl daudzpusību - mēs nebeidzam sajūsmināmies par vienmēr mainīgajiem gadalaikiem, tāpat kā novērtējam vienkārši pie jūras pavadītu dienu. Bet mums visiem ir kas kopīgs – tās ir rūpes par mūsu Ziemeļu reģiona nākotni, un šajā nākotnes vīzijā ir vieta arī jūrai. 2011.gada rudenī mēs dosimies sešpadsmit soļus tuvāk mūsu redzējumam par tīru un dzīvības pilnu Baltijas jūru.

Biedrība "Jaunatnes politikas institūts" izdevis resursa materiālu "Jaunatnes politikas ABC", kas tapis projekta "Jaunieši stratēģiskai jaunatnes politikas attīstībai pašvaldībās" ietvaros un noderēs ikvienam, kurš strādā ar jaunatnes politiku. Projekts īstenots ar Eiropas Komisijas, Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā un Sorosa Fonds Latvija finansiālu atbalstu. Projektā “Jaunieši stratēģiskai jaunatnes politikas attīstībai pašvaldībās” Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programmas starpniecību atbalstīja jaunatnes politikas ekspertu darbību Latvijas pašvaldībās, kā arī Zviedrijas un Igaunijas pieredzes izzināšanu jaunatnes politikas jomā.

Ziemeļvalstu kino pēdējo gadu filmās sazīmējama tēma, kas saistīta ar piedalīšanos militārajās misijās Afganistānā un citviet. Viktors Freibergs savā lekcijā runā par psiholoģisko kara darbības seku atainojumu kino — kā cilvēkam iespējams tikt galā ar traumatisku pieredzi, kā tas ietekmē cilvēka psihi un kā apkārtējie un mediji uztver un ataino no kara misijas pārnākušos. Lekcijā izmantoti fragmenti no filmām "Mazais kareivis" (2008., Dānija), "Brāļi" (2004., Dānija), "Armadillo" (2010., Dānija) un "Sapieris" (2008., ASV).

Viktora Freiberga lekcija "Neiespējamā misija" from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.

Kā uzņēmums īsā laikā var kļūt par pasaules līderi? Par to pirmo reizi Latvijā savā pieredzē dalījās izcilais dāņu uzņēmējs Lars Kolins (Lars Kolind). Viņš pasaules atpazīstamību ieguva, izstrādājot inovatīvu pieeju uzņēmuma vadīšanā, panākot to, ka viņa vadītais uzņēmums Opticon A/S piecu gadu laikā kļuva pa pasaules līderi, ik gadu palielinot apgrozījumu par 25% (ņemot vērā, ka tirgus pieaugums bija vien 5%). Opticon A/S izcilo biznesa izaugsmes piemēru analizē nozīmīgākās pasaules biznesa skolas (Harvard Business, Standford Graduate School of Business etc.).

Lars Kolind "Driving Profit through Change and Innovation" from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.

„Stabila pilsoniskā sabiedrība” ir Eiropas Komisijas finansēts projekts Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam pēc 2010.gada 19.decembra prezidenta vēlēšanām. Projektu administrē Ziemeļu Ministru padome. 
Projekta mērķi:
1. Sniegt atbalstu represiju upuriem un palīdzēt tiem reintegrēties sabiedrībā.
2. Atbalstīt pilsoniskās organizācijas, it īpaši plašsaziņas līdzekļus, ļaujot tiem turpināt savas aktivitātes un rīkot kampaņas Baltkrievijā un ārpus tās

4. aprīlī Somijas pilsētā Turku uz tikšanos ieradās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kultūras ministri. Tikšanās laikā tika izvērtēta Ziemeļvalstu-Baltijas valstu kopējā mobilitātes programma „Kultūra” un pieņemts lēmums šo programmu turpināt līdz 2014. gadam. Kopējā mobilitātes programma kultūras jomā darbojas kopš 2009. gada. Programmu administrē Ziemeļvalstu Kultūras Punkts (Nordic Culture Point), kas atrodas Somijā. Lasīt vairāk>

Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas Studiju fakultātes lektora un Helsinku Universitātes doktoranta Veiko Spolīša lekcija Ziemeļvalstu modelis – ceļš uz Ziemeļvalstu federāciju? 

Veiko Spolītis, Ziemeļvalstu modelis - ceļš uz Ziemeļvalstu federāciju?

Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā 4. martā plkst. 18.00 viesojās Ziemeļu Padomes literatūras balvas 2010. gadā ieguvēju somu rakstniece Sofī Oksanena (Sofi Oksanen), kuru somu valodā iztaujāja romāna „Attīrīšanās” tulkotāja Maima Grīnberga.

ZMP birojs Latvijā: Sofi Oksanen from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.

Tikšanās ar Sofī Oksanenu - Ziemeļu Padomes literatūras balvas ieguvēju 2010. gadā

Šogad aprit 50 gadi, kopš pirmo reizi kāds no Ziemeļvalstu literātiem izvirzīts prestižajai Ziemeļu Padomes literatūras balvai. Šo gadu laikā balvu saņēmuši 50 Ziemeļvalstu atzītākie rakstnieki - 8 somi, 9 norvēģi, 9 dāņi, 15 zviedri, 6 īslandieši, 2 fērieši un 1 sāms.  Daudzi no šo autoru darbiem pazīstami arī latviešu lasītājiem, un vairāki Ziemeļu Padomes literatūras balvas ieguvēji ir viesojušies Latvijā.  

Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā bieži rīko literāros vakarus, kuros ar lasītājiem aicināti tikties Ziemeļvalstu rakstnieki. To skaitā ir arī Ziemeļu Padomes literatūras balvas ieguvēji: Pērs Ulovs Enkvists, Dorita Villumsena, un tagad arī Sofī Oksanena - igauņu izcelsmes somu rakstniece, kas 2010. gadā saņēma Ziemeļu Padomes literatūras balvu par savu romānu „Attīrīšanās”. Šo romānu latviešu valodā klajā laidis apgāds „Jumava”.

Viktora Freiberga priekšlasījums "Ziemeļnieciskā polifonija" from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.

Pia Eriksen par www.visitoslo.com from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.

"Zaļais gulbis" ir oficiālais Ziemeļvalstu ekomarķējums, kura mērķis ir ievērojami samazināt ikdienas patēriņa radīto negatīvo ietekmi uz vidi, palīdzot cilvēkiem izvēlēties "zaļās" jeb videi draudzīgās preces un pakalpojumus, kā arī mudinot uzņēmējus ražot videi draudzīgus izstrādājumus.
Vārti uz Ziemeļvalstu tirgu 

Lasīt vairāk>

Sociālantropologa Klāva Sedlenieka saruna ar sociālantropologu no Viļņas Universitātes Linas Svolkinas. 

Seven months in Christiania

Grāmatā „Saknes un pēdas” liela uzmanība pievērsta cilvēka identitātes veidošanās procesiem, brīvības un drošības aspektiem un to mijiedarbībai mūsdienu sabiedrībā. Ar Tomasu Hillannu Ēriksenu sarunājas RSU sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Sociālantropologs par sociālantropologu from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.

Ville Lenkkeri Pyramiden stories from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.

Ville Lenkkeri people stories from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.