2009. gada oktobrī Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji Eiropadomes sēdē pieņēma Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, kuras mērķis ir veicināt Baltijas jūras reģiona valstu (Vācijas, Dānijas, Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Somijas un Zviedrijas) savstarpējo sadarbību un palielināt reģiona konkurētspēju globālā mērogā.

Stratēģijas mērķa realizēšanai ir izvirzīti četri pamatuzdevumi:

1) nodrošināt vides ilgtspēju reģionā,

2) veicināt reģiona labklājības līmeņa pieaugumu,

3) uzlabot reģiona pieejamību un vairot tā pievilcību globālā mērogā, 

4) palielināt drošību Baltijas jūras reģionā.

Stratēģijas sekmīgai īstenošanai ir pieņemts Rīcības plāns, kas nosaka 15 prioritātes un sadala atbildības sfēras starp dalībvalstīm, paredzot arī aktīvu citu reģiona valstu (Norvēģija, Īslande, Krievija) un organizāciju (Baltijas jūras valstu padome, Ziemeļu Ministru padome, Helsinku Komisija (HELCOM) u.c.) līdzdarbību stratēģijas realizēšanā.

Uzstājoties Rīgas Ekonomikas augstskolas rīkotajā seminārā par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam 2009. gada 12. novembrī, Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretārs Haldors Āsgrimsons (Halldór Ásgrímsson) atzinīgi novērtēja jauno stratēģiju, norādot, ka Ziemeļu Ministru padome ilgstoši ir iestājusies par ciešākas sadarbības veicināšanu starp Ziemeļvalstīm un citām Baltijas jūras valstīm, uzskatot to par panākumu ķīlu reģiona izaugsmei un konkurētspējai.

» Semināra videoieraksts: 1. daļa un 2. daļa

Ziemeļu Ministru padome jaunās stratēģijas ietvaros apņēmusies aktīvi līdzdarboties, lai sasniegtu kopīgi izvirzītos mērķus. Ziemeļu Ministru padome uzņēmusies vadību pār Baltijas jūras inovāciju un izpētes fonda izveidi, kura ietvaros tiktu izveidots mehānisms Baltijas jūras valstu kopīgu inovācijas un izpētes projektu finansēšanai, kā arī tiktu uzlabota zinātniskās izpētes infrastruktūra Baltijas jūras valstīs. Lai veicinātu iekšējā tirgus atvērtību un atlikušo barjeru nojaukšanu, Ziemeļu Ministru padome kalpos kā padomdevējinstitūcija reģiona valstīm.

Projektā, kas paredz veicināt Baltijas jūras valstīs ilgtspējīgas mežsaimniecības nozares izveidi, tiks izmantoti Ziemeļu Ministru padomes veiktie pētījumi par ilgtspējīgu, videi draudzīgu mežsaimniecību. Tāpat Baltijas jūras stratēģijas ietvaros paredzēts intensificēt Ziemeļu Ministru padomes valstu sadarbību pārtikas drošības, dzīvnieku veselības, dažādu slimību apkarošanas un kontroles, kā arī ģenētiskās daudzveidības sfērās.

Stratēģijas prioritāšu ietvaros Ziemeļu Ministru padome apņēmusies arī turpmāk finansiāli atbalstīt dažādas izglītības apmaiņas programmas starp Baltijas jūras valstīm, kā arī turpināt finansēt dažādus pētniecības projektus, tādējādi atbalstot un mudinot uz pētījumu rezultātiem balstītu efektīvu rīcībpolitiku pieņemšanu nacionālajās likumdošanās, īpaši jautājumos, kas ir aktuāli visām reģiona valstīm.

Tūrisma nozares attīstībai Baltijas jūras stratēģijā paredzēts izmantot Ziemeļu Ministru padomes koordinētās programmas Ziemeļu Kultūras punkts pieredzi, lai izveidotu vienotu reģiona kultūrvēsturisko un dabas objektu apskates karti, kā arī lai ar Ziemeļu Kultūras punkta palīdzību vienādotu standartus ilgtspējīga un videi draudzīga tūrisma stratēģijas izveidei.

Lasiet vairāk par ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam:

» LR Ārlietu ministrijas mājaslapa (latviski)

» Eiropas Komisijas mājaslapa (angliski)