| |
|
Jaunumi
| |
Starptautiskā finansējuma piesaistes iespējas kultūras nozares projektiem
.jpg) Kultūras ministrijas ES kultūras kontaktpunkts Latvijā š.g. 29. maijā Rīgā, KIM? Mākslas telpā aicina apmeklēt informatīvu semināru "Starptautiskā finansējuma piesaistes iespējas kultūras nozares projektiem"! Seminārā būs iespēja uzzināt par dažādām Eiropas Savienības un citām starptautiskām kultūras nozares atbalsta programmām, to būtību, aktuālajiem projektu konkursiem, kā arī dzirdēt projektu ieviesēju pieredzi.
Semināra programma
Dalība seminārā jāpiesaka līdz 25.maijam.
Papildus informācija: Linda Gaujeniete, e-pasts: linda.gaujeniete@km.gov.lv, tel. 67330229 < Atpakaļ
|
Nordic Look 2012 Igaunijā - arhitektūra un pilsētvide
.png) Nordic Look Igaunijā notiks jau otro reizi un šoreiz tiks akcentētas problēmas, kas saistītas ar urbāno telpu un pilsētvides arhitektūru. Dažādi pasākumi par šim tēmām notiks laika posmā no 15. līdz 30. maijam, lai veicinātu diskusijas un veidotu ciešāku sadarbību starp Igauniju un Ziemeļvalstīm. Nordic Look 2012 organizē Ziemeļu Ministru padomes birojs Igaunijā, Igaunijas Arhitektūras centrs un Creative Estonia.
Projekta Nordic Look virsmērķis ir atbalstīt un virzīt ilgtspējīgu attīstību Baltijas jūras reģionā. Noridic Look projekts aizsākās jau 2006.gadā, kad Ziemeļu Ministru padomes informācijas birojs Sanktpēterburgā aicināja kopā Ziemeļvalstu un Krievijas modes dizainerus. Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā ar plašu programmu Nordic Look organizēja 2008 gada rudenī, lai veicinātu ciešāku sadarbību radošo industriju jomā starp Baltiju un Ziemeļvalstīm. Nordic Look Igaunijā notika arī pagājušajā gadā, ar mērķi veicināt videi nekaitīga, novatoriska modes, dizaina un tekstila nozares attīstību, kā arī veicinātu jauno modes dizaineru un uzņēmumu interesi strādāt kopā visā Baltijas jūras reģionā.
Par Nordic Look 2012 vairāk informācijas: http://nordiclook.ee/en/
< Atpakaļ
|
Islandes ainavu izstāde
.jpg) Ziemeļu Ministru padomes birojā iekārtota islandiešu fotohgrāfa Palla Stefansona Islandes ainavu izstāde, kas apmeklētājiem būs pieejama līdz jūnija vidum. Fotogrāfs Palls Stefansons par savu izstādi saka: „Kas veido tautu? Manuprāt, vējš. Kā fotogrāfam man to nekad nav izdevies notvert – ne reizi visa ceturtdaļgadsimta laikā, kopš sāku fotografēt savu zemi, Islandi. Nelīdz pat tas, ka esmu rūpīgi izpētījis visas iespējamās formas un krāsas, un gaismas, un visu pārējo, ko vien spēju saskatīt.
Dažreiz Islande var likties milzīga – ja salīdzinām ar Beļģiju, Dāniju, Izraēlu vai Salvadoru. Savukārt blakus Kanādai, Ķīnai, Brazīlijai vai Mali tā ir tikko samanāma.
Islandē ir tikai nedaudz vairāk par 300 000 iedzīvotāju – cilvēku, kas izauguši ar vēju, Islandes īpašo gaismu un īsajām ziemas dienām. Tieši vējš ir tas, ko tā arī neesmu varējis iemūžināt fotogrāfijā.Kamdēļ šādas bildes? Manuprāt, tās uzbur īpašu atmosfēru. Šajās bildēs ir zeme, kas vēl aizvien ir tapšanas procesā. Zeme, kas ir tik mainīga savā gaismu un krāsu dažādībā. Tā ir jaunatklāta zeme, kas aizdomīgi līdzinās kādai pie Ziemeļu polārā loka mītošai tautai. Un šī zeme patiesībā ir tuvāka nekā jums šķiet - tikai piecu stundu attālumā no Ņujorkas un trīs stundu no Londonas.Taču par šīm fotogrāfijām nav jārunā, tās vienkārši jābauda, jo viena bilde ir tūkstoš vārdu vērta.” Izstādi fnansiāli atbalsta Icelandair un Nordic Partners.
< Atpakaļ
|
Kooperatīvā rītdiena jāplāno šodien!
 Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programmas mērķis ir sadarbības veicināšana starp Ziemeļvalstu un Baltijas valstu nevalstiskām organizācijām, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un jaunu ilgtspējīgu iniciatīvu atbalstīšana. Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) ir viena no oragnizācijām, kas 2011. gadā saņema programmas grantu, lai dodotos pieredzes apmaiņā pie Zviedrijas zemniekiem. Kā saimniekot, lai zeme nezaudētu auglību, bet zemnieki gūtu maksimālo peļņu? To Zviedrijā vēroja lauksaimnieku graudkopības kooperatīvu pārstāvji – Inese Karlova, Jānis Dzelzkalējs un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas projektu vadītāja Ilze Meržvinska.
– Kāpēc šādam pieredzes braucienam izvēlējāties tieši Zviedriju?
I. Meržvinska: – Zviedrija ir valsts, kas ilgtermiņā plāno attīstību. Šī plānošana balstās uz ilgtspējīgu jebkura veida resursu izmantošanu un šajā ziņā Eiropas Savienībā tā tikusi vistālāk. Ņemot vērā to, ka, audzējot graudus un citas kultūras, lauksaimniecības zeme tiek izmantota ļoti intensīvi, mūsu lauksaimniekiem bija interesanti uzzināt, kā zviedri plāno izmantot lauksaimniecības zemi tā, lai to nenoplicinātu. Mēs vēlējāmies uzzināt ne tikai to, ko Zviedrijas zemnieki domā par ilgtspējīgu saimniekošanu, bet kā viņi to reāli ikdienā dara. Kamēr Latvijā vēl tikai domā no mēsliem un dažādiem atkritumiem ražot biogāzi, zviedri jau to dara. Viņi jau četrdesmit gadus izmanto pilnīgi visus resursus – gan sadzīves atkritumus, gan cirsmu atliekas, gan pārpalikumus, kas rodas lauksaimniecībā. Galvenais, ko ieraudzījām un sapratām, – Zviedrijas lauksaimniecības politika vērsta uz to, lai ražotu pārtiku, nevis atjaunojamos energoresursus.
Jānis Dzelzkalējs: – Mēs uzsvaru liekam uz biodegvielas resursiem, bet zviedri ne. Bijām pārsteigti par to, ka viņi izmanto tikai bioenerģiju. Uz visu Zviedriju ir viena metanola rūpnīca un divas biodīzeļrūpnīcas, kamēr Latvijā, ņemot vērā atbalstu šai nozarei, ir astoņas biodegvielas un divas metanola rūpnīcas.
Taču zinoši speciālisti no Kanādas mūs jau brīdinājuši, ka ar rapsi ilgi izdzīvot nevarēs.
– Vai zviedri neplāno pamazām pāriet uz tādas enerģijas izmantošanu, kas iegūta no atjaunojamiem resursiem?
I. Karlova: – Zviedriem šajā ziņā ir pavisam cita pieeja. Viņi šobrīd izmanto tikai vienu divus procentus alternatīvās enerģijas, kamēr mēs esam izvirzījuši mērķi piecus līdz desmit procentus nepieciešamās enerģijas saražot no atjaunojamām izejvielām. Zviedri šajā ziņā daudz runā par ētiskumu un saka, ka dedzināt graudus krāsnīs vai izmantot degvielas ražošanai, kamēr citur pasaulē cilvēki mirst badā, nav ētiski. Tāpēc viņi uzskata, ka lauksaimniecības zeme jāizmanto pārtikas ražošanai. Tas izteikti tika uzsvērts visur, kur mēs gājām, sākot ar asociācijām, ministrijām un beidzot ar zemniekiem, sabiedrību. Mēs līdz šādai atziņai nonāksim varbūt pēc gadu desmitiem.
J. Dzelzkalējs: – Pašlaik Latvija intensīvi pārvēršas par kukurūzas audzētājvalsti. Graudaugu platības nomaina kukurūza. Lauksaimniecības zemēs tiek audzētas kultūras, kuras izmanto alternatīvo enerģiju ražošanai, jo to ražotājiem ir vairāk līdzekļu un viņi var par izaudzēto labāk samaksāt. Līdz ar to pārtikas ražotāji tiek iespiesti aizvien mazākās platībās, jo lauksaimniecības zemes ir tik, cik ir. Vienai biogāzes stacijai vajag 500 000 hektāru zemes, kurā tiek audzētas nepieciešamās izejvielas.
Gadās dažādi absurdi, zinu, ka Sējas pagastā ir apstiprināti trīs projekti, tur pat lauksaimniecības zemes nav tik daudz, cik šīm biogāzes stacijām paredzēts. Un šie projekti ir apstiprināti, neņemot vērā teritorijas plānojumu.
I. Meržvinska: – Zviedrijā savukārt viss ir ļoti vienkārši – lauksaimniecības zemes domātas pārtikas audzēšanai, zeme energoresursu ražošanai ir jāmeklē citur. Zviedri neslēpa savu pārsteigumu par to, ka pie mums valsts iepērk elektrību, kas ražota no vēja ģeneratoriem, atjaunojamajiem energoresursiem un ka mums šādas lietas subsidē. Zviedrijā ar vēja ģeneratoriem ražota elektrība nonāk brīvajā tirgū, bet atbalstīta tiek biogāzes ražošana, glabāšana un izmantošana. Zemnieku saimniecība, kurā mēs bijām, 90% alternatīvās enerģijas iegūst no cirsmu atliekām, 9% – no sadzīves atkritumiem un tikai vienu procentu no izejvielām, kas audzētas bioenerģijas ražošanai. Mums šī proporcija ir pavisam citāda.
– Lai īstenotu šādu lauksaimniecības politiku, cilvēkiem jābūt ļoti zinošiem. Vai sabiedrības izglītošanai zviedri pievērš lielu uzmanību?
I. Karlova: – Ļoti svarīgi, lai cilvēki saprastu, kādas sekas viņu darbība var izraisīt tālākā nākotnē, tāpēc sabiedrība par šiem jautājumiem Zviedrijā tiek nepārtraukti izglītota – šīs lietas māca gan skolās, gan skaidro zemniekiem. Savukārt zemnieki, ražojot produkciju, subsidē zinātnieku pētījumus. No peļņas par katru pārdoto graudu tonnu noteikts procents aiziet zinātnei, tāpat arī no pārdotajiem lopiem, piena utt. Zviedri maksā tā saukto zaļo nodokli, kas aiziet pētniecībai, kas saistīta ar CO2 emisijām. Arī par to, ka tiek lietoti konkrēti pesticīdi un minerālmēsli, jāmaksā nodokļi. Arī Latvijā notiek pētījumi, varbūt ne tādā līmenī, jo mums nav tik daudz naudas, taču lielākais mīnuss ir tas, ka informācija no pētnieka līdz zemniekam nenonāk. Zviedrijā gan ļoti domā par to, kā zemniekus informēt par pētījumu rezultātiem.
– Vai ir kāda joma, kas mums tomēr izskatās labāk nekā pie ziemeļu kaimiņiem?
J. Dzelzkalējs: – Ir arī tādas lietas, kurās mēs esam zviedriem priekšā. Iespaids par saimniecību, kur ieradāmies – tā bija viduvēja, visaptveroša. Sajūta bija tāda, ka visa 350 ha lielā saimniecība ir virzīta nevis uz attīstību, bet piemērota subsīdiju maksājumu izmantošanai – ja es varu dabūt to un to, tad man būs tik un tik lopu. Ja es iekārtoju pašvaldībai notekūdeņu baseinus un par to maksā, kas kopā ienes 20% no saimniecības ienākumiem, kas ir tīrā peļņa, es to daru. Bet, ja man par to, ka apkopju mājas apkārtni, neviens nemaksā, tad nekas, ka apkārt ir pāraugusi zāle.
I. Meržvinska: – Zemniekam paplašināties nav kur, zeme visapkārt ir aizņemta, un tāpēc viņš izmanto katru iespēju saņemt subsīdijas. Tur nav tā, ka viņš saimniekošanu virza uz ražības līmeņa paaugstināšanu, kombaina lietderīgāku izmantošanu. Mūsu īstie zemnieki vairāk virzīti uz attīstību, augstākas ražas sasniegšanu. Zviedri iziet uz minimumu, bet naudu skaitīt māk. Viņi lauksaimniecību uzsver kā parastu biznesu un sevi nesauc par zemniekiem.
– Kā Zviedrijā strādā graudkopības kooperatīvi?
– Kooperācija Zviedrijā ir ļoti attīstījusies, un vienīgajam graudkopības kooperatīvam ir vairāk nekā 120 gadu. Mums ir tikai desmit gadu pieredze, taču strādājam līdzīgi, un mēs sapratām, ka ejam pareizā virzienā. Tur kooperatīvs ir kā milzīgs uzņēmums. Viņu kooperācijas būtība ir tāda, ka zemnieki apvienojas ne tikai vienai talkai. Viņiem kooperatīvā ir gan lauksaimniecības ražošana, gan pārstrāde līdz pat veikala plauktam, patērētājam. Ikvienu lauksaimniecības produktu – pienu, graudus, gaļu – zemnieki caur kooperatīviem piederošiem uzņēmumiem pārstrādā un pārdod veikaliem. Tikai tad tas spēks rodas – ja vari ietekmēt cenu politiku. Bet to var tikai tad, ja esi liels.
J. Dzelzkalējs: – Pateicoties kooperatīviem, zviedru zemnieks ir mazāk zinošs par visu, jo viņu nepārtraukti konsultē. Ko dara vairākums mūsu zemnieku? Katrs peras pats par sevi un rakājas internetā. Algo saimniecībā visu profesiju pārstāvjus, kas ne vienmēr ir izdevīgi. Zviedrijā domā, kā atbrīvot zemnieku no liekām izmaksām, piedāvājot profesionālas konsultācijas. Mēs pabijām Upsalā kāda kooperatīva konsultāciju centrā un redzējām, ka viņi tam pieiet kā biznesam – ja konsultāciju centrs var pelnīt, tas pelna un konsultē jebkuru zemnieku, kurš par to maksā. Piedāvāja konsultācijas arī mums un igauņiem.
Taču mūsu konsultanti paši brauc pie zemniekiem un zemnieki par to nemaksā. Tāda konsultācija noteikti ir kvalitatīvāka, nekā to darītu cilvēks, kas visu dienu saimniecībā strādā, jo viņam nav laika īpaši daudz lasīt speciālo literatūru. Turklāt mūsu agronomi, visu laiku braukājot apkārt, redz ļoti daudz saimniecību, viņiem ir daudz informācijas, tāpēc viņiem vieglāk izvērtēt, kādā stāvoklī ir lauki.
I. Karlova: – Zviedru lauksaimnieku koncepcija – kontrolēt visu procesu no lauka līdz pat patērētāja galdam. Lauksaimnieku kooperatīviem piederošie uzņēmumi ražo arī suņu un kaķu barību gan Zviedrijas, gan Eiropas tirgum.
Viņi pasūta pētījumus zinātniekiem par to, kā produktus pārstrādāt, lai iegūtu vēl lielāku pievienoto vērtību. Bez tam zviedri visās sarunās uzsvēra to, ka nodrošināt veselīgāku dzīvi iespējams, ne tikai ražojot veselīgu pārtiku, bet realizējot gudru ekonomisko politiku un nemitīgi izglītojot sabiedrību. Tikai izglītota sabiedrība lielajā piedāvājuma klāstā pazīs veselīgus produktus un dos priekšroku savā valstī ražotajai pārtikai. Arī pie mums Latvijā cilvēki šīs lietas pamazām sāk saprast un meklē Latvijas pārtiku. Būtu nepieciešams, lai arī pie mums veikalos visa pārtika nebūtu salikta vienuviet, bet atrastos dažādos plauktos – Eiropas Savienībā ražotā, Latvijā ražotā un bioloģiskā jeb ekoloģiskā pārtika.'
Izmantoti materiāli no laikraksta "Latvijas Avīze" < Atpakaļ
|
VIDEO: Literārais vakars ar norvēģu rakstnieku Ērlennu Lū
Norvēģijas Karalistes vēstniecība Rīgā, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā un Ziemeļvalstu valodu centrs NORDISK aicināja visus Ziemeļvalstu literatūras interesentus uz tikšanos ar norvēģu rakstnieku Ērlennu Lū (Erlend Loe), 29. februārī plkst.18.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā, Marijas ielā 13/3, (Berga Bazārā).
Ērlenns Lū ir neordināra personība un viens no pasaulē atpazīstamākajiem norvēģu rakstniekiem. Viņš raksta un tulko prozu gan pieaugšajiem, gan bērniem, ir filmu scenāriju autors. Autors ar grāmatu „Pazudis ar sievieti” (Tatt av kvinnen) debitēja 1993. gadā. Lū otrais romāns „Naivi. Super” (Naiv. Super) iznāca 1996. gadā un uzreiz iemantoja lasītāju un kritiķu labvēlību. Tas ir tulkots 30 valodās un izdots visā Eiropā un ārpus tās.
Latviešu valodā ir tulkotas vairākas Ērlenna Lū grāmatas - „Naivi. Super” izdota 2005. gadā, Ingas Redjko un Gunas Gavares tulkojumā, 2009. gada izdota grāmata bērniem „Kurts četrās grāmatās”, Jolantas Pētersones tulkojumā. Savukārt 2011. gadā latviešu valodā tika izdots romāns "Doplers", kuru no norvēģu valodas tulkojusi Ilze Kačevska. Šobrīd Ziemeļvalstu valodu centra NORDISK izdevniecībā Jolanta Pētersone tulko Ērlenna Lū romānu „Muleum”, kas lasītājiem būs pieejams 2012. gadā.
< Atpakaļ
|
VIDEO: Hravnkela Freijgodes sāga latviešu valodā
Ziemeļvalstu valodu centrs “Nordisk” un Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā 6.februārī plkst. 18:00 aicināja uz grāmatas “ISLANDIEŠU SĀGA: Hravnkela Freijgodes sāga ar komentāriem” atvēršanas svētkiem. Gaumīgais un bagātīgais Islandiešu sāgas izdevums apvieno akadēmisku pamatīgumu un aizraujošu kultūrvēsturisku materiālu. Tajā rodamas gan kartes, gan vissenākais sāgas manuskripta faksimils. Sāgu varēs iepazīt abās valodās – gan latviešu, gan senislandiešu. Sāgu no senislandiešu valodas tulkojusi M.A. Inga Bērziņa, valodas konsultanti: Uldis Bērziņš, Knuts Skujenieks, Dens Dimiņš, Snorre Karkonens-Svensons.
Gaužām īso Hravnkela Freijgodes sāgu var dēvēt par islandiešu sāgu pērli, par meistardarbu miniatūrā. Ne katra lielāka Eiropas valsts var lepoties ar šī kultūrvēsturē unikālā teksta tulkojumu. Pateicoties Bergenas universitātes senskandināvu filoloģes Ingas Bērziņas lieliskajam veikumam, sāgas žanrs Latvijā atklājas apbrīnojami spilgtā, kolorītā un dzīvā tulkojumā. Nezināmais sāgas teksta autors kodolīgi izklāstījis teiksmu par Hravnkelu vien pāris desmitos lappušu, savijot rokrakstos un mutvārdos atrodamās ziņas un sagādājot estētisku baudu kā saviem laikabiedriem, tā, jācer, arī mūsdienu izvēlīgajiem lasītājiem. Lasītāja lielākais ieguvums ir saistoša lasāmviela ar akadēmisku slīpējumu un virsvērtību, aizraujoša grāmata ikvienam pasaules literatūras vai kultūrvēstures cienītājam. Bilingvālais izdevums ļauj līdztekus sāgas tulkojumam ieskatīties arī senislandiešu tekstā. Izdevumu bagātina plaši komentāri, sniegti tulkojumā izmantotie senskandināvu īpašvārdu atveides principi, kā arī ieskicētas sāgu laika sabiedrības galvenās iezīmes, kas palīdz saskatīt sāgas daudzslāņaino vēstījumu.
Foto no pasākuma < Atpakaļ
|
VIDEO: Pasaulslavenais zviedru fotogrāfs Anders Petersens viesojās Rīgā
Pasaulslavenais zviedru fotogrāfs Anders Petersens viesojas Rīgā. < Atpakaļ
|
VIDEO: Andra Manfelde - „Ceļojums uz mēnesi. Visbija – Ventspils – Visbija”
< Atpakaļ
|
Dzimumu līdztiesības integrēta pieeja pirmsskolas izglītības iestādēs Dānijā & Norvēģijā
 Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ierēdņu mobilitātes programmas „Valsts parvalde” ietvaros, 2011. gadā LR Labklājības ministrija īstenoja projektu „Dzimumu līdztiesības integrēta pieeja pirmsskolas izglītības iestādēs: Norvēģijas un Dānijas pieredze”, kurā piedalījās pārstāvji no Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts Izglītības satura centra, Ķekavas novada Baložu bērnudārza „Avotiņš”, Rūjienas bērnudārza „Vārpiņa” un Rīgas Ziepniekkalna bērnudārza „Austriņa”.
Projekta laikā no 7.līdz 15.septembrim, dalībnieki iepazinās ar Norvēģijas un Dānijas pieredzi darbā ar vienlīdzīgu iespēju veicināšanu puišiem un meitenēm bērnudārzos un uzzināja, ka ar dzimumu līdztiesības integrēto pieeju pirmsskolas izglītības iestādēs strādā trijos virzienos:
- Izglītojot skolotājus un vecākus par vienlīdzīgām iespējām. Pedagogiem jāreflektē vienlīdzīga attieksme pret puišiem un meitenēm, ļoti būtiski – vienlīdzīga attieksme pret tēviem un mātēm.
- Nestereotipisku grāmatu, dzimumam netradicionālu rotaļu, spēļu, nodarbību izvēle. Daudzos bērnudārzos izmanto islandiešu Hjalli pedagoģiju, proti, - apzināti izvēlas neitrālas, ne vienam, ne otram dzimumam raksturīgas rotaļlietas, uzsvaru liekot uz materiāliem, no kuriem bērni paši var pagatavot vai iztēloties sev lietas, ar ko rotaļāties, tādā veidā neatražojot stereotipus par rotaļlietām, kas domātas meitenēm vai puišiem.
- Piesaistot bērnudārziem vīriešus skolotājus, reizē strādājot ar puišu studentu piesaisti pedagoģijas studijām universitātēs un koledžās. Norvēģijas valsts „Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai bērnudārzos 2008.-2010.g.” paredzēja piesaistīt 20% vīriešus audzinātājus bērnudārziem. Šobrīd – vidēji tikai 8% skolotāji ir vīrieši, taču kā skolotāja asistenti – gandrīz 30% vīriešu. Turklāt privātajos bērnudarzos, jo īpaši tajos, kurus vada vīrietis, vīriešu skaits ir daudz lielāks, nereti pat sasniedzot 50% no audzinātāju īpatsvara.
Dānijā gan pašvaldību, gan privātie bērnudārzi saņem vienādu dotāciju no valsts. 93% 0-2 gadu veci bērni Dānijā apmeklē bērnudārzus, bet no 3-5 gadiem – 97%. Ja pašvaldība nespēj nodrošināt vietu bērnudārzā no viena gada vecuma, tā zaudē valsts dotāciju 25% apmērā. Lielākoties bērni uzsāk gaitas bērnudārzā no vienpadsmit mēnešu vecuma, kas būtiski ietekmē sieviešu nodarbinātības rādītājus Dānijā (74.4% 2010.g.).
Dānijā vairs nav saglabājušies „speciālie” bērnudārzi bērniem ar īpašām vajadzībām. Jau divdesmit gadus Dānija integrē bērnus ar īpašām vajadzībām gan pašvaldības, gan privātajos bērnudārzos. Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt bērnudārzus pieejamus bērniem invalīdiem – gan iekļūšanu/piekļūšanu bērnudārzam, gan iekštelpu pielāgotību, gan arī personāla ziņā, - nodrošināt vairāk skolotāju un asistentu grupiņās.
Vairāk par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ierēdņu mobilitātes programmu "Valsts pārvalde" uzzni šeit! < Atpakaļ
|
Nordplus programma nākamajiem 5 gadiem
.jpg) Ziemeļu Ministru padome ir apstiprinājusi Nordplus ietvarprogrammas turpinājumu nākamajiem pieciem gadiem. Tā turpinās atbalstīt sadarbības projektus izglītībā starp Baltijas un Ziemeļvalstīm. Programma veicinās kvalitāti un jauninājumus Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izglītības sistēmās, veicinot dažādus apmaiņu veidus, projektus un sadarbības tīklus. Kopējais Nordplus programmas budžets 2012.gadam ir apmēram 9 miljoni eiro. Pieteikumu iesniegšanas termiņš visām Nordplus programmas apakšprogrammām – 2012.gada 1.marts.
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) aicina izglītības iestādes un organizācijas iesniegt pieteikumus Nordplus programmas piecās apakšprogrammās: Nordplus Jauniešu, Augstākās, Pieaugušo izglītības un Horizontālajā programmās, kā arī Latvijai jaunā apakšprogrammā - Ziemeļvalstu valodu programmā. Visām sadarbības aktivitātēm ir jābalstās uz vienošanos starp programmas dalībvalstu izglītības iestādēm un organizācijām, kā arī jāatbilst Nordplus programmas rokasgrāmatā noteiktajiem programmas galvenajiem mērķiem.
Nordplus Jauniešu programma
- Stiprina un attīsta sadarbību dalībvalstu skolu izglītības jomā, kā arī atbalsta pirmsskolas iestāžu, pamatskolu un vidusskolu (vispārizglītojošo un profesionālo) sadarbības tīklus.
- Veicina mācīšanās un mācību kvalitātes uzlabošanu, radošuma un jauninājumu attīstību, kā arī stiprina saikni starp skolu izglītību un darba dzīvi.
- Atbalsta mobilitātes, kas sniedz ieguldījumu Ziemeļvalstu valodu izplatīšanā.
Nordplus Augstākās izglītības programma
- Sniedz ieguldījumu dalībvalstu augstākās izglītības iestāžu sadarbībā un sadarbības tīklu izveidē studentu un akadēmiskā personāla apmaiņai, pieredzes, labākās prakses un inovatīvu rezultātu izplatīšanai.
- Sniedz ieguldījumu augstākās izglītības iestāžu un citu augstākās izglītības jomā strādājošu iestāžu vai organizāciju sadarbības veicināšanā, īpaši stiprinot saikni starp augstāko izglītību un darba dzīvi.
Nordplus Pieaugušo izglītības programma
- Sniedz ieguldījumu sadarbībā un sadarbības tīklu izveidē starp pieaugušo izglītībā iesaistītām iestādēm (izglītības iestādēm, kā arī uzņēmumiem, organizācijām, t.sk. nevalstiskajām organizācijām).
- Atbalsta mobilitātes un projektus, kas veicina kvalitātes un jauninājumu attīstību visā pieaugušo izglītībā.
Nordplus Horizontālā programma
- Veicina sadarbību starp izglītības jomām un atbalsta starpnozaru sadarbības tīklus un projektus.
- Sniedz ieguldījumu privātā un publiskā sektora piesaistē sadarbības projektos izglītības jomā.
Nordplus Ziemeļvalstu valodu programma
- Atbalsta aktivitātes, kas veicina Ziemeļvalstu valodu (primāri dāņu, norvēģu un zviedru valodu) apguvi bērniem un jauniešiem.
- Atbalsta Ziemeļvalstu valodu mācību materiālu, metožu un stratēģiju izstrādi visu līmeņu izglītības un mācību sistēmās.
Visi pieteikumi jāiesniedz, izmantojot tiešsaistes pieteikšanās sistēmu ARS: http://ars.norden.org (pieteikšanas sistēma ARS tiks atvērta lietotājiem pieteikumu aizpildīšanai no 2012.gada janvāra). Pieteikumi ir jāaizpilda angļu valodā, izņemot Nordplus Ziemeļvalstu valodu programmas pieteikumus, kas ir jāaizpilda vienā no Ziemeļvalstu valodām.
Plašāka informācija ir pieejama Nordplus programmas oficiālajā mājas lapā www.nordplusonline.org un VIAA mājas lapas sadaļā Nordplus.
Nordplus programma Latvijā darbojas kopš 2008.gada, un Latvijā programmas informācijas biroja funkcijas pilda VIAA. Kontaktpersona Latvijā – Irīna Stoļarova, e-pasts: irina.stolarova@viaa.gov.lv, tālrunis: 67785469.
< Atpakaļ
|
Labklājības valsts Ziemeļvalstu perspektīvā
 Labklājības valsts ir galvenā tēma Norvēģijas prezidentūras programmai Ziemeļu Ministru padomē 2012. gadā. Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs prezentējot programmu sacīja, ka galvenā uzmanība tiks pievērsta tālākai Ziemeļvalstu sociālā modeļa attīstībai.
- Mēs protam radīt un protam radīto sadalīt. Laba ekonomiskā izaugsme iet roku rokā ar taisnīgu sadales sistēmu. Šis ir galvenais vēstījums Norvēģijas prezidentūras programmā, skaidro Stoltenbergs.
Stoltenbergs uzskata, ka Ziemeļvalstu sadarbība ir svarīga, jo Ziemeļvalstīm ir daudz ko mācīties vienai no otras.
- Mēs varam dalīties pieredzē un, lai gan mēs nevaram kopēt viens otru, mēs varam iedvesmot viens otru un veidot Ziemeļvalstis par vēl labāku vietu kur dzīvot.
Uz jautājumu, kāds ir Ziemeļavalstu redzējums tālākā perspektīvā, Stoltenbergs uzsver pilsoņu pieredzi.
- Ziemeļvalstu reģions būs tāds, kur cilvēki dzīvo labi, kur viens otram uzticās, saprot viens otru pāri valstu robežām, kur valda dažādība un brīvība un sociālais taisnīgums.
Programmas teksts angļu valodā
< Atpakaļ
|
VIDEO: Saruna ar norvēģu sociālantropologu Tomasu Hillannu Ēriksenu
Grāmatā „Saknes un pēdas” liela uzmanība pievērsta cilvēka identitātes veidošanās procesiem, brīvības un drošības aspektiem un to mijiedarbībai mūsdienu sabiedrībā. Ar Tomasu Hillannu Ēriksenu sarunājas RSU sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
NCM Office in Latvia: Interpreting interpretation from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.
< Atpakaļ
|
|
| |
Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Marijas iela 13/3 (Berga Bazārs),
Rīga, LV 1666, Latvija. Telefons: +371 67820089, fakss: +371 67213233,
e-pasts: info@norden.lv.
|
|
|
|
|
|
|
