http://www.norden.com/lv/rss.phpNorden Jaunumien-enhttp://norden.lv/lv/news/news2/77Mākslinieces Ingas Jurovas gleznu izstāde "Lapzemes dārzi" ir tapusi pateicoties Ziemeļu Ministru padomes studiju braucienu stipendijai "Baltijas Sleipnirs", ar kuras atbalstu 2006.gada vasarā māksliniecei bija iespēja doties uz mākslinieku rezidenci Riklundsgardenā, Zviedrijas Lapzemē. Pati Inga par saviem iespaidiem, kas transformējušies krāšņās gleznās, saka: "Izstāde "Lapzemes dārzi". Dārzi - kultūrvēstriska parādība - japāņu, rokoko, Viktorijas, spāņu, franču, vai… nu dažādi var būt dārzi. Lapzemes dārzs aug skarbas, majestātiskas, nebeidzama plašuma un skaistuma pilnas ainavas pakājē. Šī ainava mani iedvesmoja personālizstādei "Ainava Zviedrijas karoga krāsās", kas tapa pēc manas pirmās viesošanās mākslinieku rezidencē Riklundsgardena, kas atrodas ciematā Saksnes, Zviedrijas Lapzemē, 2003.gada rudenī. Atgriežoties šajā vietā 2006.gada vasaras nogalē, centos pretoties jau iepazītās ainavas valdzinājumam un noskaidrot, no kā šī panorāmiskā ainava sastāv. Kas ir kalni un kas tos klāj, kas aug mežā, kā ūdeņi maina krāsu un vilņu ritmu, kādas ir debesis, kāda ir zāle… Viss, kas redzams šajās gleznās, ir dabā atrasti tuvplāni, atlasīti pēc man vien zināmas sistēmas un savākti kopā, kā jau tas iekoptā dārzā mēdz būt." Izstāde "Lapzemes dārzi" Ziemeļu Ministru padomes birojā būs skatāma visu pavasari.Fri, 01 Jan 1999 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/319Laiks: 10. februāris Vieta: Finlandia nams, Helsinki Baltic Sea Action Summit, kas notiks 2010. gada 10. februārī Finlandia namā Helsinkos, pulcēs augsta līmeņa pārstāvjus no desmit Baltijas jūras valstīm. Septiņu valstu un valdību vadītāji ir apstiprinājuši savu dalību sanāksmē, kurā piedalīsies arī pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām un biznesa sektora. Vairāk informācijas: http://www.bsas.fi/ Thu, 04 Feb 1999 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/320Laiks: 16. februāris Vieta: klubs Depo Vairāk informācijas: http://www.myspace.com/immanuelband Mon, 08 Feb 1999 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/327 Pēdējā iesniegumu diena mākslinieku rezidenču atbalstam Ziemeļvalstu un Baltijas valstu programmas Kultūra ietvaros. Lasiet vairāk: http://www.norden.lv/lv/grants/29#long_td_29 Tue, 09 Feb 1999 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/330Laiks: 11. februāris 19:00 Vieta: galerija Supernova No š.g. 11. februāra līdz 12. martam Rīgā būs apskatāma zviedru izcelsmes Norvēģijas laikmetīgās mākslas pārstāves Sandras Norbinas (Sandra Norrbin) izstāde Och livet stod bredvid/And life stood at the side. Izstādes atklāšana š.g. 11. februārī plkst. 19.00. Vairāk par izstādi lasiet galerijas Supernova tīmekļa vietnē. Par mākslinieces Sandras Norbinas daiļradi lasiet galerijas Lautom Contemporary tīmekļa vietnē. Izstādi atbalsta Norvēģijas Karalistes vēstniecība. Wed, 10 Feb 1999 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/340 Troels Sandegård / Exhale 26.03.-25.04.2010 galerija Supernova, Rīga (Krāmu 3) atklāšana 25.03. plkst. 17.30 26.03 plkst. 17.00 mākslinieka portfolio prezentācija Vairāk informācijas: http://www.super-nova.lv/ Wed, 10 Mar 1999 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/240Ar vārdu salikumu - Somijas apavi - mēs pārsvarā domājam vairāk funkcionālus nekā estētiskus apavus. Lai lauztu šo priekšstatu un iepazīstinātu ar Somijas apavu dizainu visā tā krāšņumā, 3.novembrī tiks atklāta izstāde, kas būs veltīta šīs valsts apavu dizainam. 3. novembrī tiks atklāta Somijas kultūras institūta rosinātā un radošās telpas Tasty organizētā izstāde "Līdz potītēm dizainā" ("Design ankle-deep"). Somu apavi nebūt nav robusti un tikai funkcionāli. Izstādē varēs aplūkot vairākus augstas klases somu dizaineru radītus izstrādājumus un salīdzināt ar tiem apaviem, kas tiek veidoti ražošanai masu patēriņam. Ziemeļvalstu skarbais klimats apavu ražotājiem uzspiež savus noteikumus, tādēļ izstādē varēs redzēt gan filca, gan arī gumijas apavu jaunākos modeļus, kā arī pilsētas dzīvei piemērotus apavus. Apavu izgatavošanai Somijā ir gara vēsture. Somijas ražotāji vienmēr nodrošinājuši augstu apavu kvalitāti. Pateicoties izcilākajiem Somijas māksliniekiem un izstādes veidotājiem, mums radusies iespēja iepazīties ar jaunākajiem Somijas dizaineru darbiem - galvenokārt tie ir jaunie mākslinieki, kas pārsteidz ar īpatnēju stilu un interesantiem risinājumiem. Ļoti savdabīgus un no kopējā konteksta atšķirīgus modeļus rada Minna Parika (Minna Parikka) un Jūlija Lundstena (Julia Lundsten). Jūlijas Lundstenas darbi tiek pārdoti ar firmas zīmi Finsk. Ja M. Parikas veidotie kurpju modeļi akcentē sievišķību un valšķīgumu, tad J. Lundstenas kurpes atgādina nelielas skulptūras. Manolo Blahniks Lundstenas kurpes nodēvējis par pilnību. No 4. līdz 28. novembrim Somijas izcilāko dizaineru darbus varēs apskatīt Rīgā, radošajā telpā "Tasty", Martas iela 1 - 1. Wed, 03 Nov 1999 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/268Laipni lūdzam uz dāņu fotogrāfa Steen Brogaard ceļojošās fotoizstādes "Stāsti no Eiropas virsotnes" atklāšanu 19. novembrī, plkst. 16:00 Dailes teātra 2. stāvā, Brīvības ielā 75. Atrazdamās starp nacionālu lepnumu un globalizāciju, ekonomikas izaugsmi un klimata pārmaiņām, Dānijas Karaliste pēdējo desmitgadi ir pavadījusi, atjaunojot un bagātinot savu identitāti. "Stāsti no Eiropas virsotnes" ir fotogrāfisks ceļojums pa moderno Dāniju. Dāņu fotogrāfs Stīns Brogārs (Steen Brogaard) savu karjeru sāka kā reportāžu fotogrāfs 20. gs. 80. gados, strādājot pagrīdes avīzēm Kopenhāgenā un dažādām vides organizācijām, kā, piemēram, Greenpeace. Kopš 90. gadu sākuma Stīna Brogāra vārds tiek saistīts ar Dānijas Karalisko ģimeni, par kuras fotogrāfu viņš strādā, sekojot Kroņprinča, Kroņprinceses un viņu ģimeņu dzīvēm.Tāpat S. Brogārs ir arī daudz ceļojis uz Āfriku un Āziju, dokumentējot Unicef, Care, RCT un citu organizāciju darbību. Šajā jaunajā izstādē Stīns Brogārs savu objektīvu vērš pret Dāniju un dāņiem, atzīmējot to, ko viņi prot vislabāk (?) , - būt par mazu, lielisku valsti. Tue, 16 Nov 1999 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/279No 27. līdz 30. novembrim kinoteātrī K-Suns norisināsies Dānijas fillmu dienas 2009. Šogad skatītājiem tiek piedāvātas 4 augsti novērtētas mākslas filmas un 2 dokumentālās filmas. Iepazīstieties ar filmu anotācijām un filmu dienu programmu. Wed, 24 Nov 1999 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/2862009. gada 1. decembrī plkst. 17:00 Dānijas Kultūras institūta telpās tiks atklāta dāņu grafiķa Jensa Damkjēra Nīlsena (Jens Damkjær Nielsen) grafikas izstāde. "Divās telpās" ir Jensa Damkjēra Nīlsena ceļojošā grafikas izstāde, kas decembrī būs aplūkojama Dānijas Kultūras institūta telpās Berga bazārā. Tāpat kā daudzos J. D. Nīlsena iepriekšējos darbos, arī šajā izstādē skatāms, kā mākslinieks strādā ārpus ģeogrāfiskām vai reģionālām robežām. Izstādes nosaukums sasaucas ar izstādes atrašanās vietu - daļa no tās atrodas skandināvijā un daļa - šobrīd Baltijas valstīs. unquot;Divās telpāsunquot; norāda arī uz to telpu, kas parādās izstādītajos darbos, kad J. D. Nīlsens apvieno estētiku no japāņu gleznu valodas un no ziemeļu ekspresionisma, tādējādi radot jaunu dubulto telpu. Līdzīgi kā J. D. Nīlsena iepriekšējās izstādēs grafikas darbi ir speciāli veidoti un izvēlēti šai izstādei. Tāpat arī darbu stingri horeogrāfiskais izkārtojums atklāj sienu ritmus un divpusējo saspēli, izceļ grafiku raksturu un rada kopējo noskaņu. Tue, 30 Nov 1999 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/289Zviedrijas vēstniecība Latvijā un apgāds Mansards ielūdz uz sarīkojumu par godu Nobela dienai un dzejnieka Bruno K. Eijera grāmatas Melns kā sudrabs atvēršanai ceturtdien, 10. decembrī plkst. 17.00 teātrī-klubā "Hamlets", Jāņa sētā 5. Sarīkojumā piedalīsies dzejnieks Bruno K. Eijers un viens no grāmatas atdzejotājiem Juris Kronbergs, kurš ar klātesošajiem dalīsies pārdomās par Alfrēdu Nobelu. Pasākumā muzicēs blūza ģitāras meistars Gundars Rullis jeb Alis P. Thu, 09 Dec 1999 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/26EIROPAS IDENTITĀTE NESENO NOTIKUMU DĀNIJĀ UN EIROPAS SAVIENĪBĀ KONTEKSTĀ Ceturtdien, 23.februārī plkst. 18:00 notiks paneļdiskusija par Eiropas identitāti neseno notikumu Dānijā un ES kontekstā. Paneļdiskusijas norises vieta: Dānijas Kultūras institūts, Rīgā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārs). Trīs akadēmisko aprindu pārstāvji - Daniels Taršiss (Daniel Tarschys), bijušais Eiropas Padomes ģenerālsekretārs, pašreiz - Stokholmas Universitātes profesors (Zviedrija), Like Frīse (Lykke Friis), bijusī "Dānijas Industrijas" Eiropas politikas nodaļas vadītāja, pašreiz - nesen ievēlētā Kopenhāgenas Universitātes prorektore (Dānija) un Žaneta Ozoliņa, Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesore (Latvija) diskutēs par aktuāliem notikumiem Eiropā un mēģinās rast atbildes uz jautājumiem: Kas ir Eiropas (Savienības) identitāte? Vai tāda eksistē? Nesenie notikumi Eiropā - referendumi Nīderlandē un Francijā, dāņu karikatūru krīze - liek uzdot virkni jautājumu: Vai pastāv Eiropas solidaritāte? Varbūt Savienība pastāv tikai tik ilgi, kamēr ir kopīgas intereses? Kādas ir "Eiropas pamatvērtības"? ES devīze ir "Vienota dažādībā" - vai tas atbilst patiesībai? Kā vienot daudzās tautas, reliģijas un kultūras Eiropas Savienībā? Pasākums notiks angļu un latviešu valodā ar sinhrono tulkojumu uz latviešu / angļu valodu. Interesenti tiek lūgti pieteikties pa tālruni 7289994, jo vietu skaits ierobežots. Paneļdiskusiju organizē Dānijas Kultūras institūts, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā un Eiropas Kustība Latvijā. NOSLĒDZIES "ENERGY++" KONKURSS Noslēdzies Ziemeļu Ministru padomes projekta "Energy++" ietvaros organizētais konkurss Latvijas, Lietuvas un Igaunijas augstskolu enerģētikas fakultāšu studentiem. Konkurss, kas norisinājās "Energy++" projekta Interneta lapā no 2005. gada 15. novembra līdz 5. decembrim, bija veltīts energoefektivitātes, enerģētikas politikas un enerģijas patēriņa vadības mājokļos jautājumiem. Tā mērķis bija pievērst nākamo enerģētikas nozares speciālistu uzmanību procesiem, kas uzskatāmi par vienu no Eiropas Savienības enerģētikas politikas prioritātēm. 2006. gada 20. janvārī Ziemeļu Ministru padomes biroja telpās Rīgā norisinājās konkursa uzvarētāju apbalvošana. Konkursa laureāti: 1. vieta - A.Kamenders (RTU, Latvija), 2. vieta - I.Bankauskas (VTU, Lietuva) , 3. vieta - L.Bušmane (RTU, Latvija), veicināšanas balva - G.Žogla (RTU, Latvija). Ziemeļu Ministru padomes projekta "Energy++" laikā izveidotā Interneta lapa ir iecerēta kā viens no instrumentiem, kas palīdz sasniegt enerģētikas politikā izvirzītos mērķus, izmantojot starpvalstu sadarbību, pieredzes apmaiņu un informēšanu par enerģētikas attīstību. Lapas adrese: www.moreenergyfun.com. ZIEMEĻU MINISTRU PADOME ATVER BIROJU KAĻIŅINGRADĀ Pagājušā gada nogalē, 22.decembrī Maskavā tika parakstīta vienošanās starp ZMP un Krievijas Federāciju par jauna Ziemeļu Ministru padomes biroja atvēršanu Kaļiņingradā. Ziemeļu Ministru padomei ir bijuši biroji Baltijas valstīs kopš 1991.gada un Sanktpēterburgā kopš 1995.gada. ZMP sadarbība ar Ziemeļrietumu Krieviju tagad kļūs ciešāka, iesaistot Kaļiņingradas apgabalu. Sadarbībā ar vietējām institūcijām, birojs koordinēs un ieviesīs dzīvē ZMP Krievijas programmu Kaļiņingradā, jo īpaši saistībā ar jaunajām ZMP vadlīnijām un sadarbības programmu ar ZR Krieviju. Kaļiņingradā dzīvojošajiem valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, pētniekiem, māksliniekiem, politiķiem un biznesa cilvēkiem būs iespēja piedalīties ZMP apmaiņas un sadarbības tīklu veidošanas programmās. Sadarbību ar ZR Krieviju un Baltijas valstīm, ZMP ir izvirzījusi kā vienu no savām prioritātēm, un šai sadarbībai tiek atvēlēti apmēram 20% no ZMP ikgadējā budžeta. BALTKRIEVIJAS STUDENTI APGŪS DEMOKRĀTIJAS UN CILVĒKTIESĪBU JAUTĀJUMUS UNIVERSITĀTĒ VIĻŅĀ Ziemeļu Ministru padome un ES Komisija 2005.gada nogalē parakstīja līgumu, lai īstenotu projektu, kas atbalstīs Eiropas Humanitāro universitāti (European Humanities University) Baltkrievijā, tādejādi radot iespēju 350 Baltkrievijas studentiem studēt Lietuvā demokrātijas un cilvēktiesību jautājumus. Eiropas Humanitārās universitātes filiāli kā pēdējo neatkarīgo universitāti Baltkrievijas varas institūcijas slēdza 2004.gada jūlijā. Šobrīd EHU filiāle atradīsies Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Ziemeļu Ministru padomes Ģenerālsekretārs Pērs Unkels norāda, ka universitātes atbalstīšana vienlaicīgi nozīmē atbalstu demokrātijai un cilvēktiesībām Baltkrievijā. Atbalsts EHU ir arī daļa no plašākas Ziemeļvalstu vēlmes sadarboties ar Baltkrieviju. Cits piemērs ir pārrobežu reģionālais projekts "Baltijas Eiro-reģionu sadarbības tīkls", kurā arī ir iesaistīti Baltkrievijas pierobežu rajoni. Abi projekti ir veidojušies ciešas Eiropas Savienības un Ziemeļu Ministru padomes sadarbības rezultātā. Jaunais finansējums Eiropas Humanitārai universitātei nodrošinās iespēju 350 studentiem no Baltkrievijas studēt virkni priekšmetu un iegūt Eiropā atzītu kvalifikāciju. ES Komisijas finansējums tiek sniegts no programmas "Eiropas iniciatīva demokrātijai un cilvēktiesībām". Šis Baltkrievijas universitātes projekts ilgs trīs gadus, un tā kopējais budžets ir 20 miljoni dāņu kronu, kas ir aptuveni 1.880.000,00 LVL. Bez Eiropas Savienības un Ziemeļu Ministru padomes, arī Somija un Zviedrija ir sniegušas savu ieguldījumu projektā. Projekts - Baltkrievijas augstākā izglītība demokrātijai un cilvēktiesībām - tiks īstenots sadarbībā ar Eiropas Humanitāro universitāti. Projekta laikā izvēlētas bakalaura un maģistra studiju programmas, kas orientētas uz zināšanu nodošanu, kas nepieciešamas demokrātisku institūciju, pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību attīstībai Baltkrievijā. Studenti no Baltkrievijas varēs Viļņā studēt šādās programmās: Bakalaura programmas: Politikas zinātne. Eiropas Studijas Žurnālistika Sociālā un politikas filozofija Baltkrievijas kultūras mantojums un nacionālās identitātes veidošana Starptautiskās tiesības Maģistra programmas: Eiropas studijas Starptautiskās un Eiropas tiesības Dzimumu līdztiesība, kultūra un sabiedrība NVO menedžments Sociālā teorija un politikas filozofija Triju gadu laikā studijas būs pieejamas 350 Baltkrievijas studentiem. 2005/2006. mācību gadā bakalaura studijās tiks uzņemti 170 studenti, bet maģistra studijās - 90 studenti, savukārt 2006/2007 mācību gadā - 90 maģistra studiju studenti. Eiropas Humanitārā universitāte http://www.ehu-international.org/index_eng.html Eiropas iniciatīva demokrātijai un cilvēktiesībām http://europa.eu.int/comm/europeaid/projects/eidhr/index_en.htm Wed, 01 Feb 2006 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/27GRĀMATAS "NABAGI PILĪS" PREZENTĀCIJA Latvijā labi pazīstamais rakstnieks, publicists, polārpētnieks, fotogrāfs un filmu autors Ivars Sīlis ir dzimis Latvijā. 1944. gadā viņa ģimene devās bēgļu gaitās un nokļuva Dānijā. Vairākus gadus Ivars Sīlis dzīvojis dažādās filtrācijas nometnēs, pēc kara palicis Dānijā. Tur strādājis par inženieri, veidojis dokumentālas filmas, ir bijis lāču un ziemeļbriežu mednieks, kā arī zinātnisko ekspedīciju vadītājs Grenlandē, Kanādā un Norvēģijā. Izdevniecība "Nordik" klajā laidusi Ivara Sīļa grāmatu "Nabagi pilīs". Grāmata ir autobiogrāfisks stāsts, par autora bērnību - par laiku, kad no dzimtās Vestienas 1944. gadā viņš kopā ar māti un brāli devās bēgļu gaitās. Pēc dramatiskā ceļojuma ar kuģi pāri jūrai Sīļa ģimene Otrā pasaules kara beigās nonākusi Dānijā. Autors apraksta dzīvi Frīhavnā, filtrācijas nometnēs Hillerēdē un citur. No 1945. gada 311 latviešu bēgļi savā starpā dalīja Gurres pilī Ziemeļzēlandē. Tieši tur - Gurrē - tika nodibināts "Zemūdens" klubs, kurā pieredzējušu vīru stāstos kāri ieklausījās arī Ivars, tika iestudētas izrādes, nodibināts koris. Ap mazo zēnu mutuļoja nemierīga, krāšņi tēlaina pasaule, ko veidoja personības viņam apkārt - dēkaiņi, godavīri, talanti, skaistas un apgarotas sievietes. Tie visi bijuši viņa pirmie audzinātāji, kas savulaik palīdzējuši veidoties Ivara Sīļa meistara acij, humora izjūtai un stāstītāja talantam. Grāmatas prezentācija un tikšanās ar autoru notiks Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas iela 13/3, 28. martā plkst. 17.30. LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJAS STUDENTU DIZAINA DARBU IZSTĀDE unquot;JAUNIE ASNIunquot; Š.g. 3.martā plkst. 18.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā tiks atklāta Ziemeļu Ministru padomes biroja atbalstīto Latvijas Mākslas akadēmijas studentu dizaina darbu izstāde "Jaunie asni". Izstāde "Jaunie asni" ir jaunie Latvijas dizaina dzinumi, kas spraucas Ziemeļvalstu dizaina augsnē. Izstādē būs apskatāmi jauno talantīgo dizaineru darbi, kas veidoti dalībai starptautiskajā studentu dizaina darbu konkursā "INDEX 2005 unamp; Cumulus" Kopenhāgenā, Stokholmas mēbeļu izstādes jauno dizaineru sadaļā "Greenhouse" un projekta "Ziemeļu dizaina darbnīcas" ietvaros. Tas ir jauno, topošo dizaineru radošais veikums, kas pārbaudīts starptautiskā kontekstā, mērojoties spēkiem ar vienaudžiem savā nozarē. Pirmo reizi šie dizaina darbi būs skatāmi arī Latvijā. Izstāde "Jaunie asni" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10/20) gaidīs savus apmeklētājus līdz 20.martam. Izstādi organizē Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju. Pateicamies atbalstītājiem: Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam, Copy General, z/s Galiņi, Radio NABA. Izstāde "Jaunie asni" ir viens no kultūras programmas "Ziemeļu pavasaris" pasākumiem. ZIEMEĻVALSTU SADARBĪBA LATVIJĀ SVIN 15 GADU JUBILEJU! 2006.gadā Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā svin 15 gadu pastāvēšanas jubileju. Par godu jubilejai birojs aprīļa sākumā rīko konferenci. Kā gan aizsākās Ziemeļvalstu sadarbība ar Baltijas valstīm? Par to stāsta ZMP biroja Latvijā direktore Hanne Petersena Refslunda: "1990.gada janvārī Ziemeļu Ministru padome nolēma uzņemties iniciatīvu ar domu veicināt attīstību Baltijas teritorijā. Tā bija pirmā reize, kad ZMP izlēma rīkoties ārpus savas iekšējās Ziemeļvalstu sadarbības robežām. Mērķis bija skaidrs: politisks atbalsts Baltijas Republikām un to cīņai par brīvību. Pēc sarunām Maskavā Padomju varas iestādes akceptēja to, ka Baltijā - trijās Padomju Republikās tiek nodibināti Ziemeļvalstu biroji kā informācijas un kultūras centri. Ziemeļvalstu Informācijas biroja Rīgā oficiālā atklāšana notika 1991.gada 1.aprīlī. Šis birojs bija viens no pirmajiem ārvalstu birojiem tolaik Latvijā. Situācija Latvijā ir mainījusies, un pēdējie 15 gadi ir parādījuši, ka šobrīd ir pienācis laiks citādai sadarbībai. Arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gadā iezīmēja jaunus laikus savstarpējai valstu sadarbībai. Turpmāk uz palīdzību balstīto sadarbību, kāda tā bija vairāk kā desmit gadus no Ziemeļvalstu puses, nomainīs sadarbība, kas balstīta uz līdzvērtības un abpusēja izdevīguma principiem institūciju starpā. ZMP birojs Latvijā šobrīd ne tuvu nav "tikai informācijas birojs" - tā loma ir būtiski mainījusies, tāpat kā galvenās sadarbības jomas. Pašreizējo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību nosaka jaunas sadarbības vadlīnijas, kurās ZMP pauž savu vēlmi sadarboties, norādot prioritārās jomas. PATRĪCIJAS BREKTES PERSONĀLIZSTĀDE unquot;TILTMARŠRUTĒTĀJSunquot; No 7.februāra līdz 15.martam ZMP biroja telpās būs skatāma Patrīcijas Brektes glezniecības un grafikas personālizstāde "Tiltmaršrutētājs". Savas izstādes darbos māksliniece vēlējusies koncentrēt uzmanību uz vienu konkrētu tēmu - tilts un ap to saistītā vide. Izstāde ir veltījums Austrumeiropas un Skandināvijas mākslas telpai, kurā P.Brekte pievēršas urbānās ainavas tēmai, ko māksliniece savos darbos paudusi jau agrāk. "Ar savu izstādi vēlos parādīt sadraudzību maršrutā starp Zviedriju un Rīgu caur mākslas darbiem. Mūsu laikmetā ir nepieciešamība radīt ko elementāru, jo pastāv bads pēc vizuāli saprotamas mākslas" saka jaunā māksliniece. Ar saviem mākslas darbiem Patrīcija Brekte iecerējusi paradīt savādāku skatījumu uz tiltiem, mājām, ūdeni, laivām, kuģiem, apkārtni, kas eksistē Latvijā un ārpus Latvijas robežām un, kas vienlaikus kalpo par katras valsts etiķeti. Iedvesmu izstādes "Tiltmaršrutētājs" darbiem P. Brekte smēlusies Zviedrijā, kur viņa pavadīja kādu laiku, pateicoties ZMP programmas "Baltijas Sleipnirs" grantam.Wed, 01 Mar 2006 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/28ZIEMEĻVALSTU POPULĀRĀS MŪZIKAS KOLEKCIJAS PREZENTĀCIJA unquot;TIEŠRAIDEunquot; Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā bibliotēkā, Rīgā, Marijas ielā 13/3, izveidota pasaules atzinību ieguvušās populārās Ziemeļvalstu mūzikas kolekcija. Kolekcijā būs pieejami tādu izpildītāju mūzikas ieraksti, kas iekarojuši popularitāti un stabilu vietu ne tikai savās zemēs, bet arī ārzemju mūzikas topos. Ierakstus no tādām populārām Ziemeļvalstu grupām kā Röyksopp, Kings of Convenience, Madrugada, Jaga Jazzist no Norvēģijas, The Concretes, Jose Gonzales, Dungen, Radio Dept, The Concretes, The Hives, Knife, The Soundtrack Of Our Lives, Nicolai Dunger, Caesars no Zviedrijas, Emiliana Torrini, Sigur Ros, Mum, Eberg no Islandes un Mew no Dānijas varēs noklausīties Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā bibliotēkā uz vietas vai aizlienēt, lai klausītos mājās. Populārās mūzikas kolekcijas prezentācija "Tiešraide" notiks ceturtdien, 27. aprīlī plkst. 18.00, Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3. Prezentāciju vadīs kolekcijas veidotājs, Radio SWH DJ Toms Grēviņš. Ziemeļu Ministru padomes biroja bibliotēkas ierakstu kolekcijā iespējams atrast dažādu žanru Ziemeļvalstu mūziku. Viena no bibliotēkas jaunākajām izlasēm ir Ziemeļvalstu eksperimentālās mūzikas ierakstu kolekcija, kuru sastādījis Viestarts Gailītis, novatoriskās mūzikas foruma un lielākā eksperimentālās mūzikas festivāla Baltijā Skaņu mežs organizētājs. Plašākai auditorijai Ziemeļvalstu eksperimentālās mūzikas izlase tika prezentēta pagājušā gadā festivāla Skaņu mežs ietvaros. Kolekcijā pieejami Autofant un Jacob Kirkegaard ieraksti no Dānijas, Pan Sonic, Jimi Tenor un Mika Vainio ieraksti no Somijas, Sigtryggur Berg Sigmarsson, Jóhann Jóhannsson un Hilmar Orn Hilmarsson ieraksti no Islandes, Alog, Deathprod, Kim Hiorthøy, Lars Horntveth, Jazzkammer, Arne Nordheim, Maja Ratkje, Sir Dupermann, Supersilent un Smalltown Supersound ierakstus no Norvēģijas, Träd, gräs och stenar, Tape, Kent Tankred, Son of Clay, Sagor unamp; Swing, Leif Elggren, Öyvind Fahlström un Ilmar Laaban ieraksti no Zviedrijas. Aicinām labas mūzikas cienītājus tuvāk iepazīties ar Ziemeļvalstu mūziku un pievienotos Ziemeļvalstu mūzikas fanu pulkam! STIKLA UN GLEZNIECĪBAS IZSTĀDE unquot;AIZ POLĀRĀ LOKAunquot; Kultūras programma "Ziemeļu Pavasaris" turpinās, un no 17.marta līdz 30.aprīlim Ziemeļu Ministru padomes birojā būs skatāma Bārbalas Gulbes, Madaras Gulbis un Madaras Liepas stikla un glezniecības izstāde "Aiz polārā loka". Izstādes atklāšana š.g. 16.martā plkst. 17.30. Lapzeme - zeme, kura iedvesmo ar tīro un neskarto dabu. Zeme, kurā ir sajaukušās ziemeļu, dienvidu, austrumu un rietumu kultūras. Tie ir lapi somi, zviedri, norvēģi un krievi. Kas īsti dzīvo aiz polārā loka? Un kāda dzīve ir iespējama tik tālu ziemeļos? Šie jautājumi bija galvenā motivācija trīs Latvijas māksliniecēm 2005.gadā mērot ceļu uz Somijas ziemeļiem Ziemeļu Ministru padomes radošo braucienu programmas "Baltijas Sleipnirs" ietvaros. Izstādē "Aiz polārā loka" skatāmi Bārbalas Gulbes (stikls), Madaras Gulbis (gleznas) un Madaras Liepas (stikls) gūtos iespaidus Lapzemē. "Ar šo izstādi vēlamies izteikt savu mīlestību un cieņu pret ziemeļu skarbo dabu un drosmīgajiem cilvēkiem. Apbrīnojama ir ziemeļu dabas un dzīvnieku spēja izturēt aukstumu un salu, apbrīnojams ir to nemākslotais prieks, izbaudot īso vasaru un sauli. Aiz polārā loka ieraudzīto dabu un cilvēkus raksturo līdzsvars un harmonija. Ideja, ka miers un harmonija ir iespējami ikviena dvēselē, ik vienā zemes nostūrī, ir mūsu izstādes vēstījums, iegūts aiz polārā loka." Izstādē būs apskatāmi nosacīti abstrakti ainaviski gleznojumi (Madara Gulbis), mozaīkas, kuras ietekmējusi seno sāmu tautas kultūras etnogrāfija (Madara Liepa) un stikla plastikas darbi (Bārbala Gulbe), noskatīti ziemeļu dabā. SARUNAS AR ZINĀTNIEKIEM - SĀKAS LEKCIJU CIKLS unquot;KULTŪRŠOKSunquot; Mākslas attīstība norit ciešā mijiedarbībā ar citiem kultūras procesiem. Nereti, darbojoties konkrētā kultūras vai mākslas nozarē, blakus jomas neviļus paliek neapzinātas intereses un katra personīgās ziņkārības līmenī. Lai veidotu tuvāku, nepastarpinātu saikni ar mākslas kaimiņu nozarēm, radošā apvienība LOKOMOBILE sadarbībā ar teātra grupu UNITED INTIMACY un Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā aicina kultūras menedžerus, māksliniekus un kultūras studentus uz sarunu ar zinātniekiem - publisku lekciju ciklu "Kultūršoks". Lekcijas notiks reizi mēnesī (mēneša sākumā) Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Katrai lekcijai sekos neformāla diskusija, kuras laikā klausītājiem būs iespēja uzdot jautājumus vai apstrīdēt lektora teikto. Sadarbībā ar radio "Naba" lekcijas tiks ierakstītas un pārraidītas katra mēneša pēdējā svētdienā plkst. 16.00, kā arī publicētas internetā teātra grupas United Intimacy mājas lapā www.unitedintimacy.lv. PIRMĀ LEKCIJA: Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā) 11. aprīlis, otrdiena, plkst. 18.00 Baiba Bela-Krūmiņa, sociālantropoloģe "Dzīvesstāsti. Cilvēka atmiņa." "Dzīvesstāsti palīdz skatīt sabiedrību un vēsturi no subjektivitātes pozīcijām, kas var būt garantija, ka sociālajā izziņā pasaules īstenība netiks aizstāta ar kādu izsmalcinātu, bet mākslīgu un abstraktu teoretizēšanu par cilvēku un sabiedrību." NĀKAMĀS LEKCIJAS: 9. maijs, otrdiena, Juris Šteinbergs, biologs 6. jūnijs, otrdiena, Kārlis Bērziņš, astronoms ZIEMEĻU MINISTRU PADOMES BIROJS LATVIJĀ RĪKO 15 GADU JUBILEJAS KONFERENCI 2006.gadā Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā svin 15 gadu pastāvēšanas jubileju. Jubilejas sakarā tiek rīkoti divi pasākumi: 3.aprīlī "Grīvas mēbelēs" paredzēts koncerts un pieņemšana sadarbības partneriem un draugiem, savukārt 4.aprīlī - Ziemeļvalstu - Latvijas dialoga konference "Labklājība un ekonomiskā izaugsme Ziemeļeiropā - pamats reģiona konkurētspējai pasaulē", kas notiks Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja telpās. Šajā konferencē mēs vēlamies veicināt dialogu par sekojošiem jautājumiem: Vai ekonomiskā attīstība un labklājība ir savstarpēji priekšnosacījumi? Baltijas jūras reģions - konkurētspējīgs pasaules mērogā? Konkurētspēja, inovācijas un ilgtspējība Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs: vai ir iespējams definēt kopīgas ambīcijas, formulēt vienotu stratēģiju un rīcības plānu? Kā mēs Ziemeļu-Baltijas valstu reģionā esam nodrošināti, saskaroties ar globalizācijas radītajiem izaicinājumiem un pārmaiņām? Kāda loma Ziemeļvalstu konkurētspējas nodrošināšanā ir labklājībai? Konferencē aicināti piedalīties vadošie Latvijas un Ziemeļvalstu politiķi, ekonomisti, akadēmisko, zinātnes un kultūras aprindu pārstāvji, uzņēmēji un citi interesenti. ZIEMEĻU PAVASARIS IR KLĀT! Jau otro gadu Ziemeļu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Norvēģijas Karalistes vēstniecību, Somijas vēstniecību un Zviedrijas Karalistes vēstniecību, Dānijas Karalistes vēstniecību un Dānijas Kultūras institūts piedāvā Ziemeļvalstu kultūras pasākumu programmu "Ziemeļu Pavasaris", kas norisināsies no marta līdz jūnijam. Pagājušajā gadā "Ziemeļu Pavasaris" aizsākās ar skandināvu dizaina izstādi. Skandināvu dizains kā termins, ja atceramies, radās kā brīnišķīgs sadarbības paraugs, kad 5 Ziemeļvalstis, savstarpēji sadarbojoties, nevis konkurējot, ienesa pasaules mākslā jaunu dizaina izpratni. Līdzīgi arī radās "Ziemeļu Pavasara" ideja - katra Ziemeļvalsts piedāvā savus kultūras pasākumus, izveidojot kopīgu kultūras programmu. Tādejādi "Ziemeļu Pavasari" varam uzskatīt jau par tradīciju. Šogad programmā piedāvājam 6 tēmas: vizuālā māksla, kino, literatūra, mūzika, skatuves māksla, identitāte. Plānoti 46 pasākumi: izstādes, koncerti, filmas, dejas performances, literārie vakari, semināri, konferences u.c. Ja iepriekšēja "Ziemeļu Pavasara" vadlīnija bija dizains, tad šogad šī tēma turpinās ar Ziemeļu Ministru padomes biroja atbalstīto Latvijas Mākslas akadēmijas studentu dizaina izstādi "Jaunie Asni", kas tiks atklāta jau pēc pāris dienām (03.03.). Tās aizsākumi meklējami pagājušā "Ziemeļu Pavasara" Ziemeļu dizaina darbnīcās. "Ziemeļu Pavasaris" adresēts ļoti plašai mērķauditorijai - tā ir visaptveroša, un jebkura vecuma grupa var atrast savām interesēm ko atbilstošu. Viens no "Ziemeļu Pavasara" mērķiem ir uzturēt dzīvu interesi par Ziemeļvalstīm, sniegt jaunus iespaidus un informāciju, kas attīstu jaunas sadarbības idejas. Jau sākot ar 6.martu "Ziemeļu Pavasaris" iziet Rīgas ielās, piesaistot uzmanību ar savu sulīgi zaļo krāsu un pirmajiem, baltiem ziediņiem. Plakāti ar programmu tiks izvietoti sabiedriskā transporta pieturvietās un reklāmas vietās Rīgas pilsētā, kā arī pasākumu norises vietās; līdzi ņemamas programmiņas - Narvesen preses kioskos un Statoil degvielas uzpilžu staciju veikalos, kā arī pasākumu norises vietās. Sat, 01 Apr 2006 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/30PAGARINĀTS NordProLink PIETEIKUMU IESNIEGŠANAS TERMIŅŠ Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā aicina privātā sektorā strādājošos pieteikties konkursam uz grantiem praksei Ziemeļvalstu uzņēmumos programmas NordProLink ietvaros. Pieteikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz š.g. 15.maijam! NordProLink (Nordic Professional Links) piedāvā jauniem profesionāļiem, kuri strādā privātā mazā vai vidējā (līdz 250 darbiniekiem) uzņēmumā, iespēju no 1-4 nedēļām praktizēties privātā mazā/vidējā uzņēmumā kādā no Ziemeļvalstīm ar mērķi izveidot/paplašināt biznesa kontaktus. Stipendija sedz uzturēšanās un ceļa izdevumus (ir limiti - skat. sīkāku informāciju sadaļā unquot;Grantu programmasunquot;). Sīkāka informācija, pieteikuma anketa šeit... IZSTĀDE unquot;ZIEMEĻZEMES SĀGA STIKLĀ UN PORCELĀNĀunquot; Š.g. 7.martā plkst. 17.00 Ārzemju mākslas muzejā (Pils laukumā 3, Rīga) tiks atklāta izstāde "Ziemeļzemes sāga stiklā un porcelānā", kurā būs skatāmi Dānijā un Zviedrijā veidotie dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmeti no 19.-21.gs. Izstādi veido izcili dāņu un zviedru porcelāna un stikla meistaru darbi, kas izgatavoti 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta pirmajā pusē, kā arī 20.gadsimta beigu un 21.gadsimta jaunākie dizaina paraugi. Daļu no izstādes veido Ārzemju mākslas muzeja, Rundāles pils muzeja un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas. Īpaši atzīmējama Ārzemju mākslas muzeja kolekcija, kurā ir darbi no lietišķās mākslas izstādēm, ko Dānija un Zviedrija 20.gs. 30. gados rīkoja Rīgā. Pēc izstāžu slēgšanas daļa darbu tika nopirkti, daļa saņemti kā dāvinājums. Izstādē var apskatīt vairāku ievērojamu fabriku izstrādājumus: Karaliskā porcelāna fabrika un Binga unamp; Grendala porcelāna fabrika Kopenhāgenā, Klēra fabrika, fabrika Aluminia, fabrika P. Ipsena atraitne, Holmegordas stikla rūpnīca (Dānija), Porcelāna un fajansa fabrika Rerstrandē un Gustavsbergā un Orrefors stikla rūpnīca. Īpaši jāatzīmē Karaliskās porcelāna fabrikas un Binga unamp; Grendala porcelāna fabrikas (Kopenhāgena, Dānija) izstrādājumi, kas veido izstādes lielāko daļu un ar maigos zilpelēki zaļganos klusinātos toņos apgleznotiem darbiem, atstāja lielu iespaidu uz 20.gs. sākuma Eiropas porcelānu. Savus jaunākos izstrādājumus speciāli izstādei atsūtījušas Karaliskā porcelāna fabrika Kopenhāgenā, Holmegordas stikla rūpnīca (Dānija), Porcelāna un fajansa fabrika Rerstrandē kā arī Orrefors stikla rūpnīca (Zviedrija). Izstāde sniedz ekskluzīvu iespēju apskatīt trauku komplektu no Nobela pusdienu servīzes, kuru 1991.gadā veidoja vadošie zviedru dizaineri Nobela prēmijas pasniegšanas 90.gadadienas svinīgajām pusdienām, Dānijas karalienes Margrētes II dāvanu Rīgas pilsētas domei 1992.gadā un divus zviedru stikla izstrādājumus, kas dāvināti Valsts prezidentei Vairai Vīķei- Freibergai. Izstāde ir kā sāga par dāņu un zviedru porcelāna un stikla dizaina attīstību vairāku gadsimtu garumā. Izstāde būs skatāma no š.g. 7.marta līdz 7.maijam Ārzemju mākslas muzejā, Pils laukumā 3. "Ziemeļzemes sāga stiklā un porcelānā" ir sadarbības projekts starp Ārzemju mākslas muzeju, Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Zviedrijas Karalistes vēstniecību. Šī izstāde ir arī viens no Ziemeļvalstu kultūras programmas "Ziemeļu Pavasaris" pasākumiem. Mon, 01 May 2006 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/33OTRAIS ZIEMEĻU PAVASARIS ATVADĀS! Otrais ZIEMEĻU PAVASARIS tuvojas savam noslēgumam. Vēl jūnijā ZIEMEĻU PAVASARIS piedāvā somu kultūras nedēļu Jūrmalā ar daudzveidīgu programmu, un Norvēģijas vēstniecība - Ibsena filmu dienas kinoteātrī "K Suns". Taču nenovēršami pavasaris atdod sevi vasarai. Mēs, kuri dzīvo ziemeļu puslodē zinām, ka katrs pavasaris beidzas ar vasaras saulgriežiem. Tādēļ arī kultūras programma ZIEMEĻU PAVASRIS šogad atvadās pirmsjāņu nedēļā Daugavas krastā pie Jāņuguns, vasaras saulgriežu dziesmām un klāta vasaras saulgriežu svinību galda. Šogad atvadu pasākums iecerēts kultūras un mākslas centrā "Noass", kurš atrodas uz ūdens Daugavas krastā pašā pilsētas vidū. Par muzikālo noskaņu rūpēsies grupa "Ārpus laika", kas uz dziļi izpētītas tautas tradicionālās dziedāšanas pamata veido savas kompozicionālās interpretācijas. Gan pasākuma izvēlētais laiks, programma un vieta ir savdabīgs simbols, kas atgādina par gaismas un tumsas nemitīgo miju, par laika bezgalīgo plūdumu. par ticību saules spēkam un labam gadam, lai bez bēdām varētu sagaidīt nākamo pavasari. No šīs tautas gudrības ritma neatpaliek arī ZIEMEĻU PAVASARIS. Mēs ticam, ka turpmākais gads būs pietiekami ražens, lai jau nākamā gada martā varētu pasludināt trešo ZIEMEĻU PAVASARI. OSKARA LEKUNA FOTOIZSTĀDE "UZ ZIEMEĻIEM" No 2006.gada 10.maija līdz 30.jūnijam Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Rīgā, Marijas ielā 13/3 ir skatāma Oskara Lekuna fotoizstāde unquot;Uz ziemeļiemunquot;. Par šīs izstādes motīvu kalpo Ievas Stūrmanes un Oskara Lekuna 2004.gada ceļojums no Juglas līdz Ziemeļu jūrai. Ceļojuma iedvesmas avots ir Somija, Skandināvijas daba, polārā diena, tās cilvēki un kultūra. Tas arī ir noteicis ceļojuma metodi - pārvietoties cenšoties būt iespējami tuvu dabai un retajiem cilvēkiem tajā. Fotogrāfijas papildinātas ar fragmentiem no ceļojuma dienasgrāmatas. unquot;BALTIJAS EIROREĢIONĀLĀ SADARĪBAS TĪKLAunquot; APAĻĀ GALDA DISKUSIJA Š.g. 6.jūnijā Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā rīko apaļā galda diskusiju, kurā aicināti piedalīties pārstāvji no visiem Latvijas eiroreģioniem un no valsts institūcijām. Diskusiju mērķis ir uzturēt un stiprināt dialogu starp eiroreģioniem un centrālajām valsts institūcijām. Laiks: Otrdien, 6. jūnijā, plkst. 10:00 - 17:00 Vieta: Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Rīgā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā) INTERREG IIIB projektā unquot;Baltijas Eiroreģionālās sadarbības tīklsunquot; (angl. BEN - Baltic Euroregional Network) piedalās 35 partneri, tajā skaitā pieci no Latvijas. Projekta mērķis ir eiroreģionu kompetences un kapacitātes celšana, veidojot tos par kompetentiem partneriem sadarbībai ar nacionālajām un starptautiskām institūcijām. Šī apaļā galda diskusija ir otrā no trim projektā plānotajām. ZIEMEĻVALSTU POPULĀRĀS MŪZIKAS KOLEKCIJA Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā bibliotēkā, Rīgā, Marijas ielā 13/3, izveidota pasaules atzinību ieguvušās populārās Ziemeļvalstu mūzikas kolekcija. Kolekcijā pieejami tādu izpildītāju mūzikas ieraksti, kas iekarojuši popularitāti un stabilu vietu ne tikai savās zemēs, bet arī ārzemju mūzikas topos. Ierakstus no tādām populārām Ziemeļvalstu grupām kā Röyksopp, Kings of Convenience, Madrugada, Jaga Jazzist no Norvēģijas, The Concretes, Jose Gonzales, Dungen, Radio Dept, The Concretes, The Hives, Knife, The Soundtrack Of Our Lives, Nicolai Dunger, Caesars no Zviedrijas, Emiliana Torrini, Sigur Ros, Mum, Eberg no Islandes un Mew no Dānijas var noklausīties Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā bibliotēkā uz vietas vai aizlienēt, lai klausītos mājās. Aicinām labas mūzikas cienītājus tuvāk iepazīties ar Ziemeļvalstu mūziku un pievienotos Ziemeļvalstu mūzikas fanu pulkam! LEKCIJU CIKLS unquot;KULTŪRŠOKSunquot; United Intimacy un LOKOMOBILE sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā aicina radošo organizāciju pārstāvjus - māksliniekus, kultūras menedžerus, kultūras studentus un citus interesentus - uz sarunām ar zinātniekiem! "Kultūršoka" lekcijas notiek reizi mēnesī - ieeja bez maksas. Pēc lekcijas - neformāla diskusija, kuras laikā klausītāji var uzdot jautājumus vai apstrīdēt lektora teikto. Sadarbībā ar radio "Naba" lekciju ieraksta un pārraida mēneša pēdējā svētdienā plkst. 16.00, kā arī publicē internetā teātra grupas United Intimacy mājas lapā www.unitedintimacy.lv. Pirmā lekcija notika 11. aprīlī - sociālantropoloģe Baiba Bela-Krūmiņa iepazīstināja klausītājus ar dzīvesstāstu pētniecību (www.dzivesstasts.lv), otrā lekcija - 9.maijā - molekulārbiologs Juris Šteinbergs runāja par tēmu unquot;Gēnu testēšana Latvijāunquot;. 3. LEKCIJA Otrdien, 6. jūnijā plkst. 18.00, lektors - Kārlis Bērziņš, astronoms, tēma unquot;Cilvēks un Visumsunquot; Lekcijā būs iespējams: sakārtot priekšstatus par Visuma vecumu, uzbūvi un attīstību, iepazīt modernās kosmoloģijas sasniegumus, uzzināt par Kosmosa ietekmi uz cilvēka ikdienu. Pēc lekcijas - neformāla diskusija, kuras laikā klausītāji aicināti uzdot jautājumus vai apstrīdēt lektora teikto. Klausīties gribētājus lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu: elina@unitedintimacy.lv Tālrunis informācijai - 6578940 (Elīna). ORGANIZATORI Teātra grupa UNITED INTIMACY Radošā apvienība LOKOMOBILE - domubiedru grupa, kurā apvienojušies jaunie teātra mākslinieki un kultūras projektu vadītāji ar mērķi veicināt teātra mākslas jaunradi un attīstību, kā arī paplašināt šīs mākslas robežas, sadarbojoties ar citu mākslas un kultūras nozaru profesionāļiem. Thu, 01 Jun 2006 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/34DIREKTORU MAIŅA ZIEMEĻU MINISTRU PADOMES BIROJĀ LATVIJĀ Hannes Petersenas Refslundas līgums kā ZMP biroja direktora vietas izpildītājai beidzas š.g. jūnija beigās. Sākot ar š.g. 1.jūliju, ZMP biroja Latvijā direktors ir Imants Gross. I.Gross ir dzimis un uzaudzis Zviedrijā, taču pateicoties tam, ka vecāki ir latvieši, viņa dzīve gan personīgā, gan profesionālā ziņā daudzus gadus ir bijusi saistīta ar Latviju. Imantam Grosam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze starptautiskās attiecībās, biznesa attīstībā, vadībā, kā arī diplomātijā un politikā Skandināvijā, Baltijas jūras reģionā, ES un Āfrikā. Viņam ir arī pieredze valsts uzņēmumu restrukturizācijā un privatizācijā, reģionālā menedžmentā un attīstībā, starptautiskā mārketingā, projektu vadībā, ieskaitot projektus ar nekustamo īpašumu u.c. I.Gross ir strādājis kā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Pārstāvniecības Zviedrijā vadītājs (2003-2005), Komandas vadītājs / mārketinga direktors ES Phare programmai Latvijas Privatizācijas aģentūrā (1995-1997). No 1991-1996 I.Gross bija Latvijas vēstnieks Zviedrijas Karalistē, kā arī akreditētais Latvijas vēstnieks Norvēģijas Karalistē. Pēdējā laika darbavietas ir SIA "REALBALTIC" un SIA "LETEL", kur viņš ieņem valdes priekšsēdētāja amatu. Imantam Grosam ir maģistra grāds starptautiskajās tiesībās (iegūts Briseles Universitātē). Viņa dzimtās valodas ir latviešu un zviedru, turklāt I.Gross brīvi pārvalda arī angļu un vācu valodas. Sat, 01 Jul 2006 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/35IZSTĀDE unquot;VIĻŅIunquot; No 2006.gada 24. līdz 26.augustam Rīgā notiks 8. Starptautiskais jauno mediju kultūras festivāls Māksla+Komunikācijas. Šogad festivālam, ko Latvijā organizē Jauno Mediju Kultūras centrs RIXC, tiek atzīmēta desmitā jubileja. Pirmo reizi festivāla ietvaros tiek rīkota vērienīga starptautiska izstāde VIĻŅI, kas aplūko elektromagnētiskos viļņus kā mediju un materiālu mākslā. Izstāde būs apskatāma no 2006.gada 24.augusta līdz 17.septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (Torņa ielā 1). Festivālu un izstādi atbalsta arī Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā un Ziemeļu Kultūras fonds. Tue, 01 Aug 2006 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/36GRĀMATU UN BIBLIOTĒKU GADATIRGUS GĒTEBORGĀ, 21.-24.septembris Gēteborgas Grāmatu un bibliotēku gadatirgus ir lielākā satikšanās vieta literatūrai un viens no nozīmīgākajiem kultūras pasākumiem Ziemeļvalstīs, kas šogad notiek jau 22. gadu. 2005.gadā gadatirgus galvenā tēma bija mūsu kaimiņu lietuviešu literatūra. Šogad, no 21.-24.septembrim, pasākumus cauraudīs izteiksmes brīvības tēma. Par izteiksmes brīvību semināros uzstāsies un diskutēs vairāk nekā 700 autori, publicisti, žurnālisti un citi intelektuāļi no visas pasaules kopā 400 semināros. Sīkāka informācija: http://www.bok-bibliotek.se. PAPILDINĀTĀS EKSPERIMENTĀLĀS MŪZIKAS KOLEKCIJAS PREZENTĀCIJA Pirms gada Ziemeļu Ministru padomes biroja bibliotēkā tika izveidota Ziemeļvalstu eksperimentālās mūzikas kolekcija, kurā klausāmi eksperimentālās mūzikas un tematisko materiālu ieraksti no Islandes, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Dānijas. Sadarbībā ar lielākā nepieradinātās mūzikas un video festivāla Baltijā "Skaņu Mežs" organizatoru Viestartu Gailīti, eksperimentālās mūzikas kolekcija ir papildināta ar vairākiem jauniem Ziemeļvalstu izpildītāju ierakstiem. Š.g. 7.septembrī plkst.20:00 Ziemeļu Ministru padomes biroja telpās (Rīgā, Marijas 13/3) visi interesenti tiek aicināti uz Eksperimentālās mūzikas papildinātās kolekcijas prezentāciju. Prezentāciju vadīs Viestarts Gailītis. Prezentācijas viesis būs BJ Nilsen no Zviedrijas. Nilsenu interesē skaņas daba, tās ietekme uz cilvēkiem, vides skaņas, kā arī laika un telpas izpratne caur skaņu. Interesentus lūdzam pieteikties pa tālruni: 7820089, jo vietu skaits ierobežots. Ar mūzikas kolekciju var iepazīties Ziemeļu Ministru padomes biroja mājas lapā: http://www.norden.lv/Norden_LV/Music.htm. Visi interesenti mūzikas ierakstus var klausīties Biroja bibliotēkā uz vietas, bet bibliotēkā reģistrētie lasītāji var aizņemties šos diskus arī līdzi nešanai. Fri, 01 Sep 2006 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/37PROJEKTU KONKURSS RADOŠO INDUSTRIJU JOMĀ Ziemeļu Inovāciju centrs izsludina projektu konkursu radošo industriju jomā ar mērķi atklāt jaunu uzņēmējdarbības potenciālu. Projektu pieteikumus var iesniegt gan Ziemeļvalstu, gan Baltijas valstu speciālisti, kuri darbojas industriju federācijās, inovāciju institūtos, pētniecības institūtos un citās atbilstošās organizācijās. Projektu pieteikumiem jāatbilst šādām tēmām: Radošo industriju finansēšana Intelektuālā īpašuma tiesības Dizains - Ziemeļvalstu konkurētspējīga priekšrocība Digitālā interaktīvā industrija Projektu iesniegšanas termiņš: š.g.16.oktobris. Vairāk informācijas lasiet: http://www.nordicinnovation.net/article.cfm?id=1-853-467. AICINĀM UZ PRESES KONFERENCI - PREZENTĀCIJU PAR JAUNO ZIEMEĻU MINISTRU PADOMES NVO GRANTU PROGRAMMU! Piektdien, š.g. 6.oktobrī visi mediju pārstāvji un citi interesenti tiek aicināti uz preses konferenci - prezentāciju par jaunu, vērienīgu Ziemeļu Ministru padomes grantu programmu, kas domāta nevalstiskām organizācijām (NVO) pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai un ciešākai NVO pārrobežu sadarbībai. Vieta: Ziemeļu Ministru padomes biroja telpās, Marijas 13/3, Rīga Laiks: plkst.10:00 - 10:45 Piedalās: Pērs Unkels, ģenerālsekretārs, Ziemeļu Ministru padome Dienas kārtībā: 10:00-10:30 NVO programma - iespēja nevalstiskajām organizācijām starptautiskai pārrobežu sadarbībai un demokrātijas veicināšanai visā Baltijas jūras reģionā 10:30-10:45 Jautājumi Valoda: Preses konference notiek angļu valodā ar tulkojumu uz latviešu valodu Kontaktpersona: Ieva Arnte, informācijas padomniece, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, ieva.arnte@norden.lv, tel. 7820051 HANNES EŠTAVĪKAS GRĀMATAS ''MĀCĪTĀJAunquot; PREZENTĀCIJA Grāmata "Mācītājaunquot;, ko sarakstījusi norvēģu rakstniece Hanne Eštavīka (Hanne Ørstavik, 1969), tiks prezentēta š.g. 3. oktobrī, plkst. 18.00, Ziemeļu Ministru padomes birojā piedaloties pašai autorei. Pasākumu rīko grāmatu apgāds unquot;Atēnaunquot; un Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā. Šī ir pirmā Hannes Eštavīkas grāmata, kas tulkota latviešu valodā. Grāmata "Mācītāja" 2004. gadā ieguva Brāges balvu kā norvēģu labākais romāns. Sun, 01 Oct 2006 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/38ZIEMEĻVALSTU BIBLIOTĒKU NEDĒĻA ATKAL KLĀT! No šā gada 13.-19.novembrim Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs norisināsies ikgadējā Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa. Šī gada tēma ir "Elpu aizraujošie Ziemeļu stāsti", īpašu uzmanību pievēršot detektīvžanra literatūrai. Nedēļa iesāksies pirmdien, 13.novembrī ar Rītausmas stundas pasākumiem skolās un bērnu bibliotēkās, kad kopīgi lasīsim Gunillas Bergstrēmas (Zviedrija) un Ūles Lunda Kirkegora (Dānija) darbu fragmentus, bet pievakarē, Krēslas stundā, uzmanības centrā būs islandiešu rakstnieka Arnaldura Indridasona romāna fragments. Šogad projektā ir iesaistījušās 350 bibliotēkas visos Latvijas novados. Par pasākumiem aicinām interesēties novadu centrālajās, kā arī pagastu bibliotēkās. Rīgā Krēslas stundas pasākumi notiks RCZB Svešvalodu literatūras bibliotēkā Kongresu namā, LNB Bērnu literatūras centrā un citur. Baltijas valstīs Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa notiek kopš 1998.gada - šogad jau devīto reizi, taču Ziemeļvalstīs šis literārais pasākums šogad atzīmē savu desmit gadu jubileju. Katru gadu Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā piedalās arvien vairāk interesentu, kas liecina par pieaugošo interesi par pasākumu. Pagājušajā gadā Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa bija veltīta izcilās zviedru rakstnieces Selmas Lāgerlēvas daiļradei un viņas darba "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums" nodaļai "Divas pilsētas". Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļu Latvijā rīko Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar biedrību "Norden" un Latvijas Nacionālo bibliotēku. LEKCIJU CIKLS unquot;KULTŪRŠOKSunquot; NOVEMBRĪ United Intimacy sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā aicina radošo organizāciju pārstāvjus - māksliniekus, kultūras menedžerus, kultūras studentus un citus interesentus - uz sarunām ar zinātniekiem! 5. LEKCIJAS TĒMA: unquot;Gaisa arheoloģija Latvijāunquot;, lasa arheologs, pilskalnu un svētvietu pētnieks, vēstures zinātņu profesors Juris Urtāns. Lekcijas laikā uzzināsiet kas ir gaisa arheoloģija un ar ko nodarbojas gaisa arheologi Latvijā? Vieta: Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā) Laiks: Otrdien, 14. novembrī plkst. 18.00 Pēc lekcijas - neformāla diskusija, kuras laikā klausītāji var uzdot jautājumus vai apstrīdēt lektora teikto. Ieeja bez maksas. Klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa e-pastu: elina@unitedintimacy.lv, tel. 26578940 (Elīna). Nākamā lekcija decembrī - sekojiet informācijai: www.unitedintimacy.lv. IKGADĒJĀ ZIEMEĻU PADOMES SESIJA No š.g. 29.oktobra līdz 2.novembrim Kopenhāgenā notiek ikgadējā Ziemeļu Padomes sesija. Ziemeļu Padomes sesija notiek katru gadu un ir nozīmīgākais pasākums, kurā tiek koordinēta Ziemeļvalstu sadarbība. Katras Sesijas laikā tiek ievēlēts nākamā gada Ziemeļu Padomes prezidents, kā arī Padomes prezidija un dažādu komiteju biedri. 2007.gadā prezidentūru Ziemeļu Ministru padomē no Norvēģijas rotācijas kārtībā pārņems Somija, kas izstrādājusi gada programmu "Iespēju Ziemeļvalstis - tuvu Tev". Īpaša nozīme programmā atvēlēta ciešākai Ziemeļvalstu sadarbībai tieši ar Baltijas valstīm. Ziemeļu Padomes ikgadējo sesiju apmeklē vairāki simti parlamentāriešu no Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm, Krievijas, Polijas, Vācijas u.c., kā arī Ziemeļvalstu valdību ministri. Kā jau ierasts Sesijas laikā svinīgā ceremonijā tiek pasniegtas šā gada literatūras, mūzikas un vides balvas izvēlētajiem laureātiem. Sīkāka informācija: www.norden.org. ZIEMEĻU PADOMES MŪZIKAS BALVA 2006 - NORVĒĢU KOMPONISTEI NATAŠAI BARETAI (NATASHA BARRETT) Šogad Ziemeļu Padomes Mūzikas balvu saņems norvēģu komponiste Nataša Bareta (1972) par elektroakustiskās mūzikas sacerējumu "...fetter..." (važas). Kompozīcija ir pasūtījuma darbs, radīts 2002. gadā. Iedvesmu šai kompozīcijai Bareta smēlusies no fizikālajām likumsakarībām, kas skaidro molekulu kustību noslēgtā telpā un to kā enerģijas pieplūdes rezultātā šīs kustības izmainās un paātrinās līdz ierobežotā telpa eksplodē. Ziemeļu Padomes Mūzikas balva nav konkurss, tās ieguvēju nosaka Ziemeļu Mūzikas komiteja. Balva tiek piešķirta kopš 1965.gada un tika iedibināta ar mērķi pievērst uzmanību Ziemeļvalstu sasniegumiem mūzikas jomā un popularizēt Ziemeļvalstu komponistus un mūzikas izpildītājus. Ziemeļu Padomes Mūzikas balva 350.000 dāņu kronu (33 000 LVL) vērtībā tiek pasniegta katru gadu Ziemeļu Padomes sesijas laikā, un šogad tas notiks 1.novembrī Kopenhāgenā. Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā bibliotēka, Marijas ielā 13/3, Berga Bazārā, visiem mūzikas interesentiem piedāvā iespēju noklausīties komponistes Natašas Baretas skaņdarbu "...fetter..." jebkurā jums izdevīgā laikā. Lai tuvāk iepazītu Ziemeļvalstu mūziku, bibliotēkas kolekcijā atrodami vairāk kā 500 dažādi mūzikas CD. Šobrīd jaunākā mūzikas kolekcija ir Ziemeļvalstu populārās mūzikas kolekcija un Ziemeļvalstu eksperimentālās mūzikas kolekcija. Papildus informācija: Ieva Hermansone, ieva@norden.lv, 7820088. ZIEMEĻU PADOMES KINO BALVA PIEŠĶIRTA ZVIEDRU FILMAI unquot;ZOZOunquot; Šī gada Ziemeļu Padomes kino balva 350.000 dāņu kronu apmērā (aptuveni 33 000 LVL), piešķirta zviedru filmas "Zozo" veidotājiem - režisoram un manuskripta autoram Josefam Faresam (Josef Fares) un filmas producentei Annai Antonijai (Anna Anthony). Libānā dzimušā zviedru režisora Josefa Fares (1977) filma "Zozo" ir līdz šim viņa personiskākais darbs. Filmas pamatā ir emigrantu bērna skolas laika atmiņas par kara plosīto Libānu un pārdzīvojumi sastopoties ar jaunu, nepazīstamu kultūru. Desmit gadu vecumā Josefs Fares no Libānas kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā. Divdesmit viena gada vecumā viņš kļuva par jaunāko studentu, kas jelkad uzņemts Zviedrijas Teātra institūta Filmu režijas programmā, jo jau tolaik viņš bija uzņēmis vairākas īsfilmas. Studiju laikā režisors uzņēmis pilnmetrāžas debijas filmu -komēdiju "Jalla! Jalla!" (2000) un komēdiju "Kopps" (2003). Visas režisora Josefa Fares filmas Latvijas skatītājam ir bijusi iespēja noskatīties kinoforuma unquot;Arsenālsunquot; un Ziemeļvalstu filmu dienu ietvaros. Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā bibliotēka, Marijas ielā 13/3, Berga Bazārā, visiem kino interesentiem piedāvā iespēju noskatīties režisora Josefa Fares filmas "Jalla! Jalla!" (2000), "Kopps" (2003) un "Zozo" (2006) jebkurā jums izdevīgā laikā. Papildus informācija: Ieva Hermansone, ieva@norden.lv, 7820088. Ziemeļu Padomes kino balvas pasniegšanas ceremonija notiks Kopenhāgenā, 1.novembrī, Ziemeļu Padomes sesijas ietvaros. Informāciju par Ziemeļu Padomes ikgadējo sesiju lasiet šeit: http://www.norden.org/session2006/uk/index.asp. JAUNAS ZIEMEĻU MINISTRU PADOMES GRANTU PROGRAMMAS NVO ATBALSTAM BALTIJAS JŪRAS REĢIONĀ - 1./15.novembris! Šā gada 6.oktobrī Rīgā, Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretārs Pērs Unkels prezentēja jaunu, vērienīgu grantu programmu NVO atbalstam Baltijas jūras reģionā, kas domāta nevalstiskajām organizācijām (NVO) pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai un ciešākai NVO pārrobežu sadarbībai. Ziemeļu Ministru padome iecerējusi NVO atbalsta programmas darbību visās trīs Baltijas valstīs, Ziemeļrietumu Krievijā un Kaļiņingradā, Baltkrievijā un Polijā, kā arī Ziemeļvalstīs. Programmas kopējais gada budžets ir 5 miljoni dāņu kronu, kas ir aptuveni 471 500 latu. Viena projekta finansējums iespējams no 100-500 tūkstošiem dāņu kronu viena gada laikā. Projektus var iesniegt nevalstiskās organizācijas un bezpeļņas sabiedriskās organizācijas, kuras nepieder un netiek kontrolētas no valsts, pašvaldību iestāžu vai privātu uzņēmumu puses, un kuras pēc savas būtības ir ar atklātu un demokrātisku struktūru. Wed, 01 Nov 2006 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/39NOTIKS KONFERENCE unquot;OMBUDA INSTITŪCIJA DEMOKRĀTISKĀ UN TIESISKĀ VALSTĪunquot; 2006.gada 4.decembrī Rīgā (viesnīcas "Reval Hotel Latvija" zālē "Beta", Rīgā, Elizabetes ielā 55) notiks starptautiska konference "Ombuda institūcija demokrātiskā un tiesiskā valstī", kas veltīta ombuda institūciju lomai mūsdienu pasaulē, kā arī tās izveidošanas un darbības problēmām Latvijā. Konferenci rīko Valsts cilvēktiesību birojs ar Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā atbalstu. 2006. gada 6. aprīlī Saeima pieņēma Tiesībsarga likumu, kurā paredzēts ar 2007. gada 1. janvāri uz Valsts cilvēktiesību biroja bāzes Latvijā izveidot ombuda (Tiesībsarga) institūciju. Papildus cilvēktiesību ievērošanas nodrošināšanai, šai iestādei būs arī jauns uzdevums - izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē. Tāpēc šīs konferences mērķi ir diskutēt par šādas institūcijas vietu un lomu Latvijā un citās pasaules valstīs, analizēt dažādus tās darbības aspektus, kā arī apkopot līdzīgu ārvalstu institūciju pieredzi un skatījumu uz personas tiesību nodrošināšanas problēmām. Konferences atklāšanā uzrunu teiks Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga, bet pasākumā ar ziņojumiem uzstāsies gan Latvijā, gan starptautiski atzīti eksperti. To vidū Dānijas parlamentārais ombuds profesors Hans Gammeltoft-Hansen, Zviedrijas parlamentārais ombuds Mats Melin, Igaunijas Justīcijas kanclers Allar Jõks un Lietuvas Seima Ombude Virginija Pilipavičienė. Piedalīties konferencē ir uzaicināti Saeimas deputāti, cilvēktiesību un valsts pārvaldes speciālisti, dažādu Latvijas valsts nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī Baltijas valstu ombuda institūciju darbinieki. IEVAS JEROHINAS FOTOIZSTĀDE unquot;I WOULD LIKE TO BE...unquot; No 14.septembra līdz 30.novembrim Ziemeļu Ministru padomes birojā būs skatāma Ievas Jerohinas fotoizstāde "I would like to be...". Izstādes atklāšana š.g. 14.septembrī plkst. 17.30. Ievas Jerohinas fotoizstādē "I would like to be..." apskatāmi Islandes jauniešu portreti un Islandes vide fotogrāfijās. Jaunieši tika fotografēti viņu ierastajā vidē - savās istabās. Fotogrāfijas papildina tīņu atbildes uz jautājumiem, par ko viņi vēlas kļūt, kas viņus dara laimīgus, kādi ir viņu nākotnes sapņi un kas viņiem visvairāk patīk savā zemē, tādējādi atspoguļojot mūsdienu jauniešu vērtības un ideālus. Fotogrāfijas tapušas šī gada pavasarī Islandē, kad māksliniece Ieva Jerohina ar Ziemeļvalstu Mūsdienu mākslas institūta un Ziemeļu Ministru padomes "Baltijas Sleipnira" stipendiju divus mēnešus uzturējās Hafnarborgas mākslinieku rezidencē Islandē. Fri, 01 Dec 2006 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/57Šogad 14.novembrī Astridai Lindgrēnei aprit 100 gadi. Viņa ir populārākā Ziemeļvalstu bērnu un pusaudžu literatūras autore. Pateicoties viņas radītajiem tēliem, daudzas lasītāju paaudzes veidojušās par aizrautīgiem grāmatu draugiem. Pasākumu cikls no 12.-23.novembrim būs veltīts bērnu auditorijai, tas būs interaktīvs izstādes apmeklējums, A. Lindgrēnes grāmatu lasījumi, konkursi, dažādas tikšanās un radošās darbnīcas kopā ar somu ilustratoriem. 1.- 4.klašu skolēni un bērnudārzu audzēkņi tiek aicināti piedalīties zīmējumu konkursā Kā turpinās Astridas Lindgrēnes varoņu gaitas mūsdienās? Darbu formāts -A4 vai A3. Konkursa darbus var ņemt līdzi arī uz Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas lasījumiem. Zīmējumi jāiesūta līdz 16.novembrim. 5.- 9.klašu skolēnus aicinām piedalīties domrakstu konkursā Kā turpinās Astridas Lindgrēnes varoņu gaitas mūsdienās? Darbu apjoms līdz 3 lapām. Domraksti jāiesūta līdz 9.novembrim. Visi konkursa darbi jāsūta uz Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centru, adrese: Tērbatas iela 75, Rīga, LV-1001, tālrunis informācijai 7312792, berni@lnb.lv. Domrakstu konkursa laureātu sagaida brīnišķīgs ceļojums uz slaveno Junibacken Zviedrijā, ko dāvina aviokompānija SAS un Zviedrijas vēstniecība. Labākie zīmējumu konkursa darbi tiks apbalvoti ar pārsteiguma balvām. 22. un 23. novembrī kinoteātrī K.Suns būs iespēja apmeklēt zviedru bērnu filmu bezmaksas seansus Mēs - visi bērni no Trokšņu ciema, Mīļmāsiņa, Tu neesi gudra, Madiken!, Dūšīgā Kajsa. Skolēnu grupas lūdzam pieteikt līdz 16.novembrim kinoteātrī K.Suns - kino@dtc.lv, Elizabetes ielā 83/85, tālrunis informācijai 7229030. Šo pasākumu ciklu organizē un finansiāli atbalsta Zviedrijas vēstniecība, Somijas vēstniecība, Zviedru institūts, Somu institūts, Latvijas Nacionālā bibliotēka, LBJLP, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, izdevniecība Zvaigzne ABC, SAS, VKKF, kinoteātris K.Suns.Mon, 01 Oct 2007 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/58Mainās laiki un tikumi, laikam ejot mainās cilvēku ticība, un viņi par daudzām lietās spriež citādāk. Bet cilvēku sirdis nemainās nekad, teikusi Sigrida Unnsete, norvēģu izcilā rakstniece, kas Latvijas lasītājam vislabāk pazīstama ar vēsturisko triloģiju Kristīne Lavransa meita. Par šo romānu Sigrida Unnseta saņēma Nobela prēmiju literatūrā. Bet tas nav vienīgais rakstnieces literārais darbs. Viņa sarakstījusi 33 grāmatas un vairākus simtus publikāciju. Ar šīs nozīmīgās un savdabīgās personības portretu iepazīstina apgāda "Daugava" nesen izdotais rakstnieces dzīves stāsts "Cilvēku sirdis". Grāmatas autore Tūrdisa Erjasētere, latviskais tulkojums Aija Eimane. 13. novembrī plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā bibliotēkā notiks grāmatas atvēršanas svētki un saruna par vienu no visu laiku populārākajām norvēģu rakstniecēm Sigridu Unnseti, par sievietes lomu literatūrā, izaicinājumiem un priekšrocībām, kas sagaida sievieti literāti. Diskusijā piedalīsies rakstniece Laima Muktupāvela un tulkotāja Aija Eimane. Diskusiju vadīs Norvēģijas vēstniecības Rīgā darbiniece Linda Levāne.Mon, 08 Oct 2007 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/59Vienā dienā, vienā laikā, sveču gaismā izvēlētās grāmatas fragments tiek lasīts bibliotēkās gan Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, gan Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Īslandē, Somijā, Grenlandē, Farēru salās un Ālandu salās. Sekojot līdzi grāmatas noskaņām, rodas vienotības sajūtu. Tāda ir Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas galvenā iecere. Šogad Latvijā jau desmito gadu šis unikālais pasākums pulcēs lielus un mazus lasītājus, lai iepazītu kaimiņvalstu literatūru. Katru gadu Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļai tiek izvēlēta noteikta tēma, kura caurvijas lasītajos literārajos darbos un atainojas Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļai veltītajās pastkartēs. Daudzus gadus šīs pastkartes veidotas kā logs, caur kuru iespējams ieraudzīt noslēpumaino un tēlaino grāmatu pasauli. Šoruden Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa notiks no 12. līdz 18. novembrim un tās tēma Sieviete Ziemeļvalstīs. Uzmanības centrā būs divu ievērojamu Ziemeļvalstu rakstnieču daiļrade — zviedru rakstnieces Astrīdas Lindgrēnas "Pepija Garzeķe" un "Ronja - laupītaja meita" tiks lasītā bērnu auditorijai un norvēģu rakstnieces Sigrīdas Undsetes fragmentus no romāna "Kristīne Lavransa meita", lasīs pieaugušie lasītāji. 1998. gadā Latvijas bibliotēkas pirmo reizi piedalās Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas pasākumos. Bibliotēku nedēļas tēma ir Humors Ziemeļvalstīs un tiek lasīti fragmenti no zviedru autora G. Bengtsona grāmatas "Sarkanais pūķis". Ziemeļvalstu teikas un mīti ir 1999. gada Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas tēma, kuras centrā ir iepazīšanās ar somu eposu "Kalevala". 2000. gadā Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa veltīta Bērniem Ziemeļvalstīs. Kopīgajām lasīšanas stundām izvēlēti fragmenti no Astrīdas Lindgrēnes "Lennebergas Emīls", par Kathultas sētas mazo rezgali, kas patiesībā ir zinātkārs, drosmīgs un sirsnīgs puisēns. Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā 2001. gadā jāieklausās Ziemeļvalstīs runātajās valodās, jo nedēļas tēma ir Vārdi un skaņas Ziemeļvalstīs. Lasītāji un klausītāji vērtē Belmana, Andersena un Ēgnera daiļradi. 2002. gadā, mazliet paturpinot iepriekšējā gada tēmu, Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas veltīta tēmai Vārds Ziemeļvalstīs. Lasītāji tiek iepazīstināti ar Ziemeļu Padomes literatūras balvas saņēmēja V. Heinesena darbu "Laterna magica" un Tūves Jansones grāmatu "Neredzamais bērns". 2003. gadā Ziemeļu Bibliotēku nedēļa veltīta jūras tēmai—Jūra un Ziemeļvalstis. Lasījumiem izvēlēts teksts no norvēģu autora Aleksandra Hjellana grāmatas "Garmans un Vorse" un grenlandiešu stāsts "Angangujuks". 2004. gadā bibliotēku nedēļas tēma skan Sen senos laikos Ziemeļu zemēs… un uzmanības centrā dižais dāņu pasaku meistars Hans Kristians Andersens, kuram 2005. gadā atzīmēja 200 gadu jubileja. 2005. gadā bibliotēku nedēļas tēmas nosaukums Ceļojot pa Ziemeļu zemēm, kad īpaša uzmanība tika veltīta izcilās zviedru rakstnieces Selmas Lāgerlēvas daiļradei un viņas darba "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums" lasīšanai. Pagājušā gada tēma bija Elpu aizraujošie Ziemeļi un mūsdienu detektīvliteratūra un piedzīvojumu stāsti. Lasījumiem bija izvēlēti fragmenti no trīs starptautiski atzītu autoru darbiem. Detektīvu rakstnieks Arnaldurs Indridasons no Īslandes pārsteidza ar fragmentu no grāmatas "Klusa kā kapā" , bet bērnu auditorija varēja jūsmot par pazīstamās zviedru rakstnieces Gunillas Bergstrēmas "Urrā tētim Obergam" un lieliskā dāņu rakstnieka Ūles Lunda Kirkegora grāmatas "Frūde un citi resgaļi" drosmīgajiem varoņiem. Thu, 01 Nov 2007 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/61Jau sesto gadu klausītājus aicina jaunās mūzikas festivāls Arēna, kas šogad sāksies 16. oktobrī un noslēgsies 7. novembrī. Festivāla organizatori biedrība "Jaunās mūzikas festivāls Arēna" sadarbībā ar VSIA Latvijas Koncerti kā goda viesi šogad ir aicinājuši pasaulslaveno somu komponistu Magnusu Lindbergu (Magnus Lindberg ) - mūziķi, kuram piemīt neticamas spējas radīt jaunas skaņu krāsas, instrumentu radītās dabiskās virsskaņas sakārtojot rūpīgi apsvērtās, negaidītās un krāšņās kombinācijās. Vēl festivālā dzirdēsim dzīvespriecīgo un fascinējošo norvēģu grupu Trio POING, Šveices ansambli Phoenix un Īslandes grupu Caput. Latvijas radio koris prezentēs Ērika Ešenvalda jaundarbu (diriģents Sigvards Kļava) un Kaspara Putniņa vadībā atskaņos Ģirta Biša elektronisko kamermūziku Press to Play. Festivāla ietvarā meistarklases Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā sniegs pagājušā gada festivālā iepazītais šveicietis Volfgangs Heinigers. Ievērojams notikums būs ģeniālās somietes Kaijas Sāriaho Čella koncerta atskaņojums kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Spānijas diriģentu Ernesto Martinesu Iskjerdo (Ernest Martinez Izquierdo). Festivālu Arēna 2007 tradicionāli noslēgs Rīgas festivāla orķestra koncerts, kura viesis būs Zviedrijas klarnetists Martins Frests (Martin Fröst) - viņš spēlēs solo zviedru komponista Andersa Hilborga (Anders Hillborg Klarnetes koncertā). Festivāla programma ungt;Thu, 08 Nov 2007 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/71United Intimacy sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā aicina māksliniekus, kultūras menedžerus, kultūras studentus un citus interesentus uz lekciju "Klusums. Troksnis. Akustiskā ekoloģija" otrdien, 11. decembrī plkst. 18.00, Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Lektors Mārtiņš Boiko, muzikologs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, Rīgas Stradiņa Universitātes profesors. Pēc lekcijas - neformāla diskusija, kuras laikā klausītāji var uzdot jautājumus vai apstrīdēt lektora teikto. Ieeja bez maksas. Uz lekciju lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu: elina@unitedintimacy.lv. Tālrunis informācijai - 26578940 Mon, 10 Dec 2007 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/74 2008.gadā prezidentūru Ziemeļu Ministru padomē rotācijas kārtībā no Somijas pārņem Zviedrija. Zviedrija izstrādājusi darbības programmu nākamajam gadam ar nosaukumu Apkopojot spēkus. Programma sadalīta četrās prioritārajās darbības jomās: Konkurētspēja - Klimats - Kreativitāte - Koordinācija. Šie četri atslēgas vārdi kalpo kā sasniedzamie virsuzdevumi un tie nosaka veicamās aktivitātes. Sektorālās programmas sniedz detalizētāku ieskatu izvirzītajās prioritātēs. Programma Apkopojot spēkus angļu valodā http://norden.org/pub/ovrigt/ovrigt/uk/ANP2007741.pdf Tue, 01 Jan 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/75United Intimacy sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā aicina māksliniekus, kultūras menedžerus, kultūras studentus un citus interesentus uz lekciju "Vides aizsardzība. Katrs taču lietojam enerģiju ikdienā" otrdien, 15. janvārī plkst. 18.00, Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Lektore profesore Dagnija Blumberga, Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore. Pēc lekcijas - neformāla diskusija, kuras laikā klausītāji var uzdot jautājumus vai apstrādāt lektora teikto. Ieeja bez maksas. Uz lekciju lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu: elina@unitedintimacy.lv. Tālrunis informācijai - 26578940 Tue, 15 Jan 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/grants/15 Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programmas mērķis ir sadarbības veicināšana starp Ziemeļvalstu un Baltijas valstu nevalstiskām organizācijām, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un jaunu ilgtspējīgu iniciatīvu atbalstīšana. >> Prioritārās jomas 2010.gadā: - VIDE unamp; ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA Tiks izskatīti arī inovatīvu ilgtspējīgu projektu pieteikumi citās jomās. >> Kas var pieteikties? - Baltijas un Ziemeļvalstu nevalstiskas organizācijas (NVO). NB! Katrā projektā jāpiedalās partneriem no vismaz trim valstīm (ieskaitot projekta pieteicēju), no kurām vismaz vienai jābūt Baltijas valstij un vismaz vienai - Ziemeļvalstij. >> Finansējuma nosacījumi: lielākais iespējamais atbalsts vienam projektam ir 9000 LVL līdzfinansējuma esamība tiks uztverta pozitīvi, taču izšķirošā nozīme ideju izvērtēšanā būs projekta saturiskajai atbilstībai un idejas apraksta kvalitātei finansējums paredzēts pieredzes apmaiņai, apmācībai, sabiedrības izglītošanai, pētījumiem finansējums tiek piešķirts tādu jaunu iniciatīvu īstenošanai, kas turpināsies arī pēc projekta noslēguma programma nefinansē NVO pamatdarbību un administrēšanu, kā arī aprīkojuma, piemēram, IT tehnikas iegādi un remontdarbus. >> Pieteikuma veidlapa Lūdzam pievienot sekojošus dokumentus: partneru apstiprinājuma vēstules (var būt ieskanētas), kas apstiprina to gatavību piedalīties projektā projekta detalizēts budžets NB! Projekti jāiesniedz angļu valodā. Iesniegšanas termiņš: 2010. gada 15. marts Kontaktpersona: Daina Mežecka, e-pasts: daina@norden.lv; tel. 29394399, 67211506 >> Noderīga informācija (angļu valodā): - Ziemelu Ministru padomes vadlīnijas sadarbībai ar Igauniju, Latviju un Lietuvu 2009.-2013. gadā - Dānijas prezidentūras programma Ziemeļu Ministru padomē 2010. gadā - Ziemeļvalstu rīcības plāns vides attīstībai 2009.-2012. gadā - Ziemeļvalstu stratēģija ilgtspējīgai attīstībai 2009.-2012. gadā >> Baltijas jūras reģiona NVO programma Thu, 17 Jan 2008 10:28:49 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/90Zviedrijas ceturtā Papīra veidošanas radošā darbnīca notiks Zviedrijas pilsētas Igesundas Papīrfabrikā no 17. līdz 26. aprīlim. Radošo darbnīcu rīko Mākslinieciskā rokām darinātā papīra darbnīcu Asociācija. Mākslinieciskā rokām darinātā papīra darbnīcu Asociācija ielūdz 10 māksliniekus, arhitektus un dizainerus - 5 no Baltijas valstīm un 5 no Zviedrijas - piedalīties radošajā darbnīcā, kas ilgs 10 dienas un kurā būs iespēja strādāt kopā ar zviedru papīra mākslinieci Ingeru Drouggi-Karlbergu (Inger Drougge-Carlberg). Radošās darbnīcas noslēgumā tiks rīkota trīs nedēļu ilga izstāde Hudiksvalas pilsētas galerijā unquot;316 kubikunquot;. Ja vēlaties piedalīties radošajā darbnīcā, līdz 2008. gada 29. februārim sūties piecu (5) jūsu jaunāko mākslas darbu attēlus digitālā formātā un savu CV angļu valodā Mākslinieciskā rokām darinātā papīra darbnīcu Asociācijai, Inger Grougge-Carlberg, Långgatan 17, 82452 Hudiksvall, Zviedrija vai pa e-pastu drougge-arlberg@telia.com. Vairāk informācijas www.drougge-carlberg.seTue, 29 Jan 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/87Latviešu māksliniece Katrīna Neiburga izvirzīta kā kandidāte prestižajai Ars Fennica balvai vizuālajā mākslā. Ars Fennica ir lielākā Ziemeļvalstu mākslas balva, ko 1990. gadā nodibināja somu mecenāti Henna un Perti Nīmisto. To piešķir vienam māksliniekam par augsta līmeņa un oriģinālu radošo darbību. Katrīna Neiburga (1978) ir viena no redzamākajām savas paaudzes latviešu māksliniecēm, kas pēdējos gadus ieguvusi plašu starptautisku atzinību. Viņai kopā ar pārējiem četriem Ars Fennica kandidātiem 2008. gada rudenī tiks dota iespēja izstādīt savus darbus gan KUMU, mākslas muzejā Tallinā, gan KIASMA, laikmetīgās mākslas muzejā Helsinkos. Līdz tam kandidāti ir aicināti pierādīt savu radošās iespējas un talantu vietējos un starptautiskos mākslas projektos. Kandidāti piedalīsies divās izstādēs, pēc kurām 2009. gada sākumā, KUMU muzejā tiks paziņots viens prestižās balvas ieguvējs. Iekļūšana vien šīs balvas kandidātu sarakstā tiek uzskatīta par vērā ņemamu atzinību. Balva nozīmē naudas prēmiju, darbu kataloga izdošanu, kā arī trīs izstāžu sēriju Somijas muzejos. Pēdējos gados Katrīnas Neiburgas darbi vairāk izstādīti ārpus Latvijas, piemēram, videoinstalācija Solitude ieguva ļoti pozitīvu rezonansi Sidnejas mākslas biennālē 2006. gadā. Piemēram, kā izdevumā "Weekend Australian" rakstīja mākslas kritiķis Sebastians Smī: "Starp tik daudz (Sidnejas) biennāles kņadas ir rāmi, liriski darbi, kas paliek atmiņā. Bija divi darbi, pie kuriem mana iztēle arvien atgriežas. Viens no tiem ir Latvijas mākslinieces Katrīnas Neiburgas sirreāls trīs ekrānu videodarbs ("Solitude"). [..] Šai darbā brīnišķīgi atklāts spriegums starp to, kas ir dzīvs un kas - nedzīvs, kas ir reāls un kas - nereāls, kas ir norimis un kas - vibrējošs." Savukārt pati māksliniece par vienojošo motīvu savos darbos nosauc jauno izteiksmes veidu, kas ir vizuāli poētisks, nevis sociāls: "Šķiet, ka tieši personīga atklātība un nopietnas, eksistenciālas tēmas - mīlestība, vientulība, bailes no nāves, lai cik tas neskanētu banāli, ir svarīgas man pašai un iespējamai sarunai ar skatītāju. Ikreiz, radot jaunu darbu, esmu pavisam atšķirīgu emociju pārņemta". 1994. gadā Ars Fennica balvu saņēma tēlnieks Oļegs Tillbergs, un tas bija lielākais līdz tam piedzīvotais Latvijas laikmetīgās mākslas sasniegums starptautiskajā vidē. SestDiena, 02.02.2008Wed, 30 Jan 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/93Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Rīgā, Skārņu ielā 10/20, no 1. februāra līdz 2. marta, skatāma Somijas Stikla muzeja izstāde Somijas mūsdienu stikla māksla (2000 - 2005). Lai gan Somijas stikla dizaina uzplaukums pasaulē bija vērojams 20.gs. 50.gados, tā atbalsis ir jūtamas arī šodien. Toreiz stikla priekšmetu dizaina darināšanā iesaistījās tādi slaveni somu mākslinieki kā Kajs Franks, Timo Sarpaneva un Tapio Virkala. Mūsdienās somu stikla dizainā joprojām izteikti jūtama tā laika dizaina jeb "dizaina zelta laikmeta" klātbūtne. Paši somi stikla mākslas nozīmību plašākā mērogā sākuši apzināties tikai pēdējā laikā. Tā kā Somijai ir spēcīgas dizaina tradīcijas un atbilstoši ekonomiskie apstākļi, kas ļauj ieceres realizēt, ir pašsaprotami, ka stikla priekšmetu darināšana ir cieši saistīta ar dizainu. Vairums stikla mākslinieku ir dizaineri. Daži nav cieši saistīti ar ražošanu, bet strādā savās studijās. Taču viņi visi rada stikla darbu sērijas, unikālus stikla mākslas priekšmetus, stikla instalācijas un skulptūras. Somijas Stikla muzejam Riihimaki pilsētā ir sava specifika. Te tiek vākta un dokumentēta informācija par Somijas stikla mākslu. Muzejs 2005. gadā sarīkoja nozīmīgu izstādi "Somijas stikla dzīvei - 5". Šī ekspozīcija raksturoja piecu gadu (2000-2004) periodu Somijas stikla dizaina vēsturē. Izstādē piedalījās dizaineri, mākslinieki un stikla apstrādes meistari, kas savu dzīvi saistījuši ar profesionālu darbību stikla apstrādes jomā. Pēc šīs skates darbi tika atlasīti ceļojošai izstādei. Tā sākotnēji tika parādīta Francijā, tad Nīderlandē, Polijā, Turcijā un daudzās citās valstīs. Tagad izstāde atceļojusi uz Rīgu. Izstādē apskatāmi sešdesmit viena somu stikla mākslinieka 86 darbi - ļoti daudzveidīgi gan izmantoto tehniku, gan idejisko koncepciju ziņā. Vērienīgo ekspozīciju papildina arī informatīvs izdevums - katalogs franču un angļu valodā. Katalogā ietverti raksti par Somijas stikla vēsturi saistībā ar mūsdienām, apkopota informācija par tagadējām mākslinieciskā stikla apstrādes tehnikām, kā arī raksturots pašreizējais laika posms nozarē. Tas sniedz arī priekšstatu par galvenajām pārmaiņām stikla mākslas un ražošanas nozarē Somijā pēdējos divdesmit gados. Somijas stikla muzejsFri, 01 Feb 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/96No 6.—10.februārim Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina studenti trešo reizi piedalās Stokholmas Starptautiskās mēbeļu izstādes jauno dizaineru inkubatorā Greenhouse. Ar šāgada dalību Ziemeļvalstu dizaina aktivitātēs latvieši sauc pēc ieklausīšanās dabā — šūpuļtīkls / telts. Stokholmas mēbeļu mesas sadaļā Greenhouse Ziemeļu reģiona jaunie dizaineri un dizaina skolas demonstrē jaunākos sasniegumus mēbeļu dizaina un interjera aksesuāru jomā. Stendā tiks demonstrēta alternatīva ierastajam mēbeļu dizainam. Ekspozīcija veidota attīstot LMA dizaina nodaļas funkcionālā dizaina katedras studenta Rolanda Vēgnera bakalaura darba Karināt pamatideju, vadītājs asoc. prof. H. Elers. Šajā projektā autors radījis prototipu šūpuļtīklam - teltij. Dizainers piedāvā netradicionālu mēbeļu risinājumu, kas paver jaunas iekštelpas un āra telpas izmantošanas iespējas. Rolands Vēgners LMA Greenhouse 2008 stendu raksturo šādiem vārdiem: «Imitēta urbanizēta vide - mēģinājums ieklausīties mākslīgā dabā? Stendā dominē sarkanais - pretmets zaļajai dabai. Pretī debesīm sniedzas stabi - urbanizētie koki. Zeme, šķietamie kvadrāti, ir kalni. Mēs esam noslēguši konvenciju par to, ka zaļš ir zaļš. Urbanizācija deformē cilvēka domāšanu. Ir nepieciešams vairāk ieklausīties īstajā dabā. Sintētika liek doties dabiskā meklējumos, jo ir skaidrs, ka sintētikai - NĒ!>> Līdzīgi kā iepriekšējos gados, LMA ekspozīcijas izveidē iesaistīta dizaina nodaļas studentu un pasniedzēju darba grupa. Pasniedzēji - H. Elers, G. Straustiņa, E.Pastors. Studenti - R. Vēgners, M. Murovskis, B.Lindāne, U.Gailis, E.Bušmane. Projektu atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, H2E, MAP, Stora Enso, Altreks, Magnum NT Wed, 06 Feb 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/97Starptautiskais Polārais gads aizsākās 2007. gada 1. martā un tas ilgs divus gadus. Šo divu gadu laikā vairāk kā 60 valstis koordinēs savus pētniecības un finansu resursus vēl nebijušai iniciatīvai ar mērķi vairot zināšanas par abiem zemeslodes poliem - Arktiku un Antarktiku. Starptautiskais Polārais gads (2007 - 2008) solās būt lielākā starptautiskā zinātnes sadarbība cilvēces vēsturē.Vairāk par Starptautisko Polāro gadu lasiet šeit: www.ipy.org; www.polaryear.no Uzsverot Arktikas telpas neatkārtojamo dabas un kultūras bagātību, kas šodien ir kļuvusi par globālās klimata maiņas uzskatāmu atspoguļojumu un atzīmējot Starptautisko Polāro gadu, tapusi fotoizstāde Arktika - mūsu kristāla pasaule. Izstāde ir Latvijas devums starptautiskās sabiedrības intereses un izpratnes padziļināšanai par klimata izmaiņu ietekmi uz dabu un cilvēku. Klimata izmaiņas ietekmē gan Arktikas dabu, gan tur dzīvojošos cilvēkus. Tās paver jaunas iespējas cilvēka ekonomiskajai darbībai, vienlaikus radot jaunus politiskus un ekoloģiskus izaicinājumus. Latvijai kā Ziemeļeiropas valstij nav vienaldzīgas klimata izmaiņas Arktikā. Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Kanādas vēstniecību Latvijā, Dānijas vēstniecību Latvijā un Dānijas Kultūras institūtu 29. februārī plkst. 17.30, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārs), aicina uz sarunu Dzīve Arktikā. Sarunā piedalīsies fotoizstādes Arktika - mūsu kristāla pasaule veidotāji - latviešu izcelsmes fotogrāfi Ivars Sīlis (Dānija) un Freds Brummers (Kanāda), un fotogrāfs Gunārs Janaitis, kurš izstādei sagatavojis Andra Slapiņa fotogrāfijas. Pasākumā piedalīsies arī Andra Slapiņa atraitne Natālija Djušen (Natalia Dyushen) un meita Anna Slapiņa. Sarunu vadīs Vides filmu studijas scenārists un producents Valdis Ābols Izstādē skatāmas 96 fotogrāfijas, kuras uzņēmuši trīs izcili un starptautiski atzīti latviešu izcelsmes fotogrāfi: Freds Brummers (Fred Bruemmer, Kanāda), Andris Slapiņš (Latvija) un Ivars Sīlis (Dānija). Autori dzīvojuši un strādājuši Arktikā, šī reģiona dzīves un dabas atainojumā apvienojot kā dokumentālu, tā māksliniecisku skatījumu. Fotogrāfijām piemīt ne tikai estētiska vērtība - tās attēlo arī plašās klimata izmaiņas, kuras notikušas pēdējo 40 gadu laikā, būtiski ietekmējot Ziemeļu tautas un to dzīves veidu. Rīgā izstāde tiks atklāta 29. februārī un būs skatāma mēnesi. Interesenti ar izstādi varēs iepazīties arī Krievijā, Kanādā, ASV, Fēru salās un Grenlandē. Foto izstāde Arktika - mūsu kristāla pasaule tapusi pēc Latvijas vēstniecības Dānijā iniciatīvas sadarbībā ar Grenlandē dzīvojošo fotogrāfu Ivaru Sīli, Kanādas vēstniecību Dānijā, SIA Fotocentrs un fotogrāfu Gunāru Janaiti. Sun, 24 Feb 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/1002008. gada 28. februārī plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Marijas ielā 13/3, aicina uz tikšanos ar īslandiešu rakstnieku Halgrimu Helgasonu (Hallgrimur Helgason). Viņa romāna Reikjavīka 101 tulkojums latviešu valodā klajā nāca pagājušā gada nogalē. Grāmatu latviešu valodā tulkojis Dens Dimiņš un izdevis apgāds "Valters un Rapa". Halgrims Helgasons romānu Reikjavīka 101 sarakstījis 1996. gadā un tas ir spilgtākais no viņa daiļdarbiem. Romāns 1999. gadā nominēts prestižajai Ziemeļu Padomes literatūras balvai. Pēc romāna motīviem 2000. gadā īslandiešu režisors Baltasars Kormakurs veidojis tāda paša nosaukuma filmu, kas interesentiem pieejama Ziemeļu Ministru padomes biroja bibliotēkā. Tieši filmas panākumi dažādos starptautisko kino forumos romānu lika ievērot grāmatu izdevējiem, kas pēc iznākšanas 1996. gadā Īslandē tika skarbi kritizēts un iegūla grāmatnīcu plauktos. Romāns Reikjavīka 101 līdz šim tulkots 14 valodās. www.hallgrimur.is Halgrims Helgasons Rīgā apmeklēs arī Baltijas Grāmatu svētkus, kas no 28. februāra līdz 2. martam notiks Ķīpsalas izstāžu kompleksā. Mon, 25 Feb 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/104"Dāniete Naja Marie Aidta (Naja Marie Aidt) ieguvusi prestižo Ziemeļu Padomes Literatūras balvu 2008 par īso stāstu krājumu Paviāns (Bavian). Stātu krājumā Paviāns iekļautie 15 īsie stāsti atklāj pasauli, kas maz atšķiras no ikdienā redzamās realitātes. Naja Marie Aidta raksta ar pievilcīgu un draudošu reālismu, kas pasvītro realitāti tā, lai lasītājam ikdienas dzīve šķistu kā atdusa uz potenciālo nelaimju micēlija" raksta žūrijas komisija. Najas Maries Aidtas īsos stāstus vieno to perspektīva uz dzīvi. Varbūt arī kas tāds, ko varētu saukt par globālo dzīves tumsību. Grāmatu caurvij strāva, pulss, kas ir gan graciozs un viegls, gan draudoši drūms. Mūzikas salikums, kādu iespējams atrast tikai dzejā vai poēzijā. Naja Marie Aidta dzimusi 1963. gadā un debitējusi 1991. gadā ar dzejoļu krājumu Kamēr emu jauna. Viņa sarakstījusi 8 dzejas krājumus, 3 noveļu krājumus, filmas scenāriju un virkni lugu. Ziemeļu Padomes literatūras balvas apjoms ir 350 000 dāņu kronas. Balvu rakstniece saņems 2008. gada oktobrī Ziemeļu Padomes sesijas laikā Helsinkos. Ziemeļu Padomes Literatūras balva tiek piešķirta kopš 1962. gada. 47 gados Ziemeļu Padomes literatūras balvu 36 reizes saņēmuši vīrieši un 11 reizes sievietes.Mon, 03 Mar 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/108No12.marta unquot;Fotostudijas Imagineunquot; izstāžu zālē, Rīgā, Andrejostas ielā 4a, skatāmas divas ceļojošās foto izstādes unquot;Skatsunquot; un unquot;Laiksunquot;, kas drīzumā sadarbībā ar Latvijas pārstāvniecībām ārvalstīs sāks ceļojumu pa Eiropu, Ameriku un Ķīnu. Izstāde "Skats" no 22. septembra līdz 5.oktobrim tiks izstādīta Gēteborgas pilsētas bibliotēkā Gēteborgas grāmatu un bibliotēku gadatirgus laikā, kur Latvija šogad ir viesu valsts statusā. Abas tematiskās izstādes ir tapušas, izmantojot divu unikālo foto akciju unquot;Viena diena Latvijāunquot; (1987. un 2007.g.) laikā iegūtos darbus. Izstādes ar kvalitatīvu fotomākslu mēģinās parādīt tās izmaiņas, kas ir notikušas sabiedrībā šo 20 gadu laikā ne tikai Latvijā, bet visā Austrumeiropā un prezentēt Latviju kā valsti ar augšupejošu attīstību, nezaudējot savu identitāti. Fotogrāfijās ir izdevies notvert ne tikai faktoloģiskās izmaiņas, bet laikmeta unquot;garšuunquot; - fotomākslas virsvērtību, kas redzama ne tikai Latvijas fotogrāfu, bet arī titulētu ārvalstu fotogrāfu darbos, kas parāda savu skatījumu uz šodienas Latviju. Foto izstādes unquot;Skatsunquot; un unquot;Laiksunquot; ir tapušas pēc Ārlietu ministrijas iniciatīvas sadarbībā ar unquot;Fotostudiju Imagineunquot; un biedrību unquot;VIENADIENA.lvunquot;. Foto: Viesturs KoziolsFri, 14 Mar 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/113Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā un biedrība "Latvijas Sievietes zinātnē" aicina apmeklēt semināru "Sievietes zinātnē Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Izaicinājumi un iespējas". Seminārs notiks š. g. 31. martā plkst. 13.00 Latvijas Universitātes Mazajā Aulā, Rīgā, Raiņa bulv. 19 un tā mērķis ir uzsākt plašāku diskusiju sabiedrībā par aktīvāku sieviešu iesaistīšanos zinātnes dzīvē, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un integrētu pieeju dzimumu līdztiesības ievērošanā, iepazīstinot ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sasniegumiem un pieredzi šajā jomā. "Vēstures griežos, 90. gadu sākumā, daudzi Latvijas zinātnieki apsvēra iespēju atteikties no darba zinātnē. Arī man bija šāda izšķiršanās, taču vēlme darboties zinātnē ņēma virsroku", stāsta biedrības Latvijas sievietes zinātnē valdes locekle Sandra Edīte Bērziņa un uzsver, ka lielais sieviešu īpatsvars Latvijas zinātnieku vidū, veseli 52%, ierindo Latviju vienā no vadošajām vietām Eiropas Savienībā. "Mūsu zinātnieces ir augsti kvalificētas", lepni saka Sandra Edīte Bērziņa. Lai gan zinātnieku vidū jaunajās ES dalībvalstīs ir lielāks sieviešu skaits nekā esošajās ES dalībvalstīs, dziļāka ekonomiskā stāvokļa analīze ir atklājusi, ka sievietes relatīvi lielākā skaitā ir pārstāvētas valstīs ar vismazāko zinātniskās pētniecības jomā iesaistīto cilvēku kopējo skaitu. Šeit sievietes ilgstoši veidojušas augsti kvalificēta darbaspēka vairākumu un tādēļ pastāv lielāka iespēja sieviešu zinātnieču darbam zinātņietilpīgās jomās, noskaidrojusi Eiropas Komisijas iniciētā ENWISE (Enlarge Women In Science to East) ekspertu grupa. Dzimumsastāvs dažādās pētniecības un attīstības nozarēs un zinātnes jomās atšķiras, turklāt sieviešu pārstāvniecība konkurentspējīgās, labi finansētās pētniecības un attīstības jomās ir niecīga, un kā cilvēkresursu "rezerve" sievietes ir iesaistītas pārsvarā slikti finansētās jomās, kas cīnās par savu pastāvēšanu. Arī vadošajos amatos zinātņu akadēmijās un universitātēs sievietes joprojām ir mazākumā. Sieviešu pārsvars ir novērojams augstskolu pedagoģiskajā personālā (54%), taču viņas ieņem zemākos akadēmiskos amatus. Turklāt, lai gan sieviešu līdzdalība universitātes personālā ir līdzvērtīga, tendence, ieņemt vadošos akadēmiskos amatus vīriešiem, ir trīs reizes lielāka nekā sievietēm. Galvenais šķērslis integrētai pieejai dzimumu līdztiesības īstenošanā ir vienotu datu trūkums par dzimumsastāvu zinātnē visos hierarhijas līmeņos. Valsts līmenī jāsistematizē dati par dzimumu sadalījumu un pastāvīgi jāvērtē sieviešu situācija zinātnē, lai veicinātu dzimumu līdztiesību gan privātajos gan valsts zinātniskās pētniecības institūtos, ziņo ENWISE (Enlarge Women In Science to East) pētījums par zinātnieču statusu un situāciju Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Ko darīt, lai sievietes aktīvāk iesaistītos zinātnes dzīvē? Kādi pasākumi ieviešami integrētai pieejai dzimumu līdztiesības īstenošanai zinātnē Latvijā? Atbildes uz šiem un citiem līdzīgiem jautājumiem skaidrosim diskusijā "Iespējas un izaicinājumi. Sievietes zinātnē Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs". Diskusiju rīkos Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar biedrību Latvijas sievietes zinātnē un Latvijas Pētnieku Mobilitātes Centru. Diskusijā piedalīsies Ziemeļvalstu dzimumlīdztiesības Institūta NIKK direktore Solveiga Bergmane, Norvēģijas Nacionālās komitejas Sievietes zinātnē pārstāve Eva Skērbeka, Igaunijas sieviešu pētniecības un resursu centra pārstāve Kadrija Āvika, LU Dzimtes studiju centra pētniece Irina Novikova, UNESCO Latvijas Nacionālās Komisijas Zinātnes, jaunatnes un Asociēto skolu projekta sektora vadītāja Inga Pučure, Latvijas Universitātes profesore Erna Karule-Gailīte, LR Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietniece struktūrfondu jautājumos un Eiropas lietās Lauma Sīka, Latvijas Pētnieku Mobilitātes Centra projektu vadītājs Arnis Kokorevičs, Latvijas Jauno Zinātnieku Apvienības valdes loceklis Jānis Jaško un Rīgas Stradiņa Universitātes rektors Jānis Vētra. "Valstiski svarīgus mērķus zinātnē var sasniegt ar vispusīgiem cilvēku resursiem un ievērojot taisnīgumu", rezumē Sandra Edīte Bērziņa un aicina nozaru ministriju, augstāko mācību iestāžu, zinātnisko institūtu, nevalstisko organizāciju, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjus, studentus un citus interesentus piedalīties diskusijā, kas notiks 2008. gada 31. martā. Diskusija notiks angļu valodā. Papildus informācija pa tālruni 7820088 vai e-pastu ieva@norden.lv Tue, 25 Mar 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/110Modei kā kultūras sastāvdaļai ir tendence iziet ārpus savām tradicionālajām robežām un kā reprezentējošam elementam pārstāvēt savu valsti starptautiskā vidē. Rīgas Modes nedēļas ietvaros šādi reprezentatīvi pasākumi paver iespēju iepazīt citu valstu devumu modes industrijā. Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā vadītājs Imants Gross uzsver, ka modes industrija ir joma, kurā globalizācijas tendences paver iespējas attīstīt un spēcināt reģionālo sadarbību. Līdz ar to globalizācija vairs nav drauds, bet izdevība realizēt reģiona konkurētspēju globāla mērogā. Lai sekmētu šīs sadarbības iespējas, projekts Nordic Look Rīgas Modes nedēļas ietvaros no 26. līdz 30 martam interesentiem piedāvās iespēju iepazīties ar zviedru zīmola Odeur tērpu kolekciju, kuru dizaineri ir Anna Lindstrēma (Anna Lindstöm) un Peters Holstrēms (Petter Hollström). Pamatideja ar kādu veidota Odeur kolekcija ir - dizains ne vienmēr ir pamanāms un mode ir kaut kas vairāk kā tikai āriene. Varbūt tāpēc, ka neredzamā komunikācija ir daudz saistošāka nekā vizuālā. Kopējās sajūtas ir daudz svarīgākas nekā atsevišķās sajūtas. Odeur ir modes zīmols, kurā apvienotas vairākas maņas - redze, oža un tauste. Mode ir komplekss process, kas balstās uz sajūtām. Lai neaprobežotos tikai ar vizuālo komunikāciju, apģērba šķiedrās Odeur integrējis īpašo zīmola smaržu, ko var dēvēt par Odeur zīmola dvēseli. Iespējams, ka tieši smarža apģērbam piešķir emocionālo saķeri Odeur zīmola un tā nēsātāju starpā. Odeur zīmola aromāts izvēlēts pamatojoties uz vairākiem vizuāliem faktoriem; skaidras apģērba līnijas sasaistītas ar gandrīz androgēna svešinieka tēlu. Aromāts ir tīrs un neparasts. Tas nav domāts kādam noteiktam dzimumam, izvēlētā smarža ir svaiga, tīra un moderna. Odeur siluets ir rotaļīgs. Tas piesaista ar "ne-vizuālo" filozofiju un kamuflāžas efektu, jo tieši kontrastējošs griezums bieži tiek izmantots maskēšanās apģērbos. Arī automašīnu riepas konstruētas piesardzīgi, maldinot cilvēka redzi. To dēvē arī par augstu izšķirtspēju vai deskriptīvo kamuflāžu. Odeur ir veidots saskaņā ar "ne- vizuālo" konceptu pēc deskriptīvas piegrieztnes. Piedāvājot kontrastējošas apģērba proporcijas—lielāks attiecībā pret mazāku, un izmantojot kontrastējošas krāsas, "dabīgais" siluets tiek izjaukts. Zīmola Odeur pirmā apģērbu kolekcija tika prezentēta 2006. gadā. Šopavasar Zviedrijā un Japānā Odeur piedāvās iegādāties savu jaunāko apģērbu kolekciju New Space. Kolekcija nav liela, toties katrs apģērba gabals piesātināts ar Odeur aromātu - androgēnu, tīru un vieglu smaržu. Odeur meklē veidus kā izaicināt konvenciālos priekšstatus par pamatapģērbu. Vai tas Odeur dizaineriem ir izdevies, aicinām vērot un vērtēt instalācijas prezentācijā, kas notiks Rīgas Modes nedēļas ietvaros 28. martā plkst 17.30 Reval Hotel Latvija. www.odeur.seThu, 27 Mar 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/118Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības ietvaros Ziemeļvalstu dentālo materiālu Institūts (NIOM) izsludina konkursu uz pētnieka vietu 2009. gadam. Sadarbības līguma ilgums no 2 līdz 6 mēnešiem. Konkursā var pieteikties personas, kas darbojas biomateriālu pētniecības jomā. Pieteikums un CV angļu valodā līdz 2008. gada 26. maijam jānosūta NIOM P.O.Box 70 No-1305 Haslum Norway Sīkāka informācija par Ziemeļvalstu dentālo materiālu Institūtu (NIOM) variet meklēt mājas lapā www.niom.no Sun, 30 Mar 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/115Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar apgādu Atēna un Norvēģijas Karalistes vēstniecību Latvijā 8. aprīlī plkst. 18.00 aicina uz grāmatas Knuts Hamsuns. Daiļrade, dzīve un laiks atvēršanas svētkiem. Īpašais viesis - grāmatas autors Ingars Šletens Kollūens. Ingara Šletena Kollūena grāmata balstās uz plašu, līdz šim nezināmu avotu materiālu. Tas aptver arī Hamsuna vēstuļu un dokumentu arhīvu, kas tika uzskatīts par pazudušu, un viņa psihoanalītiskās terapijas piezīmes. Šis unikālais materiāls ir kalpojis par pamatu pilnīgi jaunam literatūras ģēnija un cilvēka Knuta Hamsuna portretam. Hamsuns bija zemniekpuisis, kas ar savu daiļradi ieguva pasaules slavu un ietekmēja vairākas Eiropas un Amerikas rakstnieku paaudzes. Viņš bija rakstnieks, kas radīja jauno, moderno romānu. Hamsuna dzīvē rodams viss, par ko varētu sapņot romānu rakstnieks - spraiga ģimenes drāma, plaša politiskā drāma un mākslas ģēnija dramatiskais liktenis Norvēģijā. Hamsuns bija apsēsts ar domu, ka viņam jāraksta tā, kā neviens to nav darījis iepriekš. Tas viņam izdevās grāmatās Bads, Mistērijas un Pāns. Vēlāk viņš rakstīja romānus, kas apkaroja moderno laika garu, un 1920. gadā saņēma Nobela prēmiju par romānu Zemes svētība. Iekarotājs ir stāsts par Knuta Hamsuna krišanu. No Norvēģijas viskvēlāk pielūgtā rakstnieka viņš kļūst par viskvēlāk ienīsto un izstumto. Arī Marijai Hamsunei un bērniem ir jāmaksā augsta cena par ģēnija daiļradi. Kad 20. gadsimta 30. gados varenā rakstnieka roka vairs nejaudāja rakstīt, tā pacēlās sveikt Ādolfu Hitleru un uzdāvināja Jozefam Gebelsam Nobela prēmijas medaļu. Tā Hamsuns no savas daiļrades nokļuva pasaules drāmā. Grāmatu Knuts Hamsuns. Daiļrade, dzīve un laiks latviešu valodā tulkojusi Dace Deniņa un izdevis apgāds Atēna. Mon, 31 Mar 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/120- Ziemeļvalstu sadarbībā jāizmanto iespējas, ko sniedz globalizācijas izaicinājumi, uzsvēra Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretārs Haldors Asgrimsons uzstājoties Ziemeļvalstu globalizācijas forumā, kas 8. un 9. aprīlī notika Zviedrijas ziemeļos, Riksgrensenā. - Globalizācijas dinamika pieprasa lauzt tradicionālos darbības veidus un meklēt jaunus. Tas attiecas uz katru valsti atsevišķi tāpat kā uz Ziemeļvalstu reģionu kopumā, atzīmēja Asgrimsons. Ģenerālsekretārs uzsvēra arī to, ka šī pirmā Ziemeļvalstu "Davosas foruma" tikšanās ir konkrēts piemērs Ziemeļvalstu ieguldījumam globalizācijā, kurā vispirms jāstiprina Ziemeļvalstu spēja konkurēt zinātnes un inovāciju jomās, lai sekmētu enerģijas, klimata un vides jautājumu risināšanu. Ziemeļvalstu premjeru tikšanās Riksgrensenā ir pirmais Ziemeļvalstīs notiekošais globalizācijas forums un to turpmāk plānots rīkot katru gadu. Šogad to rīko Zviedrijā, jo Zviedrija ir prezidējošā valsts Ziemeļu Ministru padomē. Nākošgad prezidentūru Ziemeļu Ministru padomē pārņems Īslande. Tue, 08 Apr 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/119Teātris United Intimacy sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā AICINA UZ SARUNĀM AR ZINĀTNIEKIEM! Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā) otrdien, 15. aprīlī plkst. 18.00 "Aktuāli cilvēktiesību pārkāpumi Ķīnā". Lektore Anhelita Kamenska, Latvijas Cilvēktiesību centra pētniece Pēc lekcijas - neformāla diskusija, kuras laikā klausītāji var uzdot jautājumus. Ieeja bez maksas. Klausīties gribētājus lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu: elina@unitedintimacy.lv, t. 26578940Wed, 09 Apr 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/123 Eiropas universitātēs žurnālistiku studējošajiem maģistrantiem iespēja piedalīties vasaras skolā "Reporting Europe from Home", kas notiks Kauņā no 26. jūnija līdz 5.jūlijam. Vasaras skolas programma paredz lekcijas un seminārus par online ziņu avotiem, Eiropas Savienības politiku un tās vērtējumiem, ziņu materiālu veidošanu apgrūtinošajām nacionālajām un kultūras barjerām un to pārvarēšanu. Vasaras skolas dalībniekiem paredzēta arī daudzpusīga kultūras programma un atpūtas pasākumi. Vairāk informācijas vasaras skolas mājaslapā. http://www.vdu.lt Mon, 21 Apr 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/125Teātris United Intimacy sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā AICINA UZ SARUNĀM AR ZINĀTNIEKIEM! Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā) otrdien, 13. maijā plkst. 18.00 lekcija "Tauriņefekts". Vai tauriņa spārnu vēdas Brazīlijā var izraisīt tornado Teksasā? Atbilde uz šo jautājumu nepavisam nav vienkārša - tā meklējama haosa teorijā. Lektors Dr. phys., dabaszinātņu, informācijas tehnoloģiju pētnieks, Latvijas Universitātes un Ventspils Augstskolas pasniedzējs Jānis Harja. Pēc lekcijas - neformāla diskusija, kuras laikā klausītāji var uzdot jautājumus. Ieeja bez maksas. Klausīties gribētājus lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu: elina@unitedintimacy.lv, t. 26578940Tue, 13 May 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/132Latvijas vēsturē vēl joprojām ir jautājumi, atbildes uz kuriem vēstures pētnieki ik pa laikam vēlas pārskatīt. Viens no tiem - dažādi traktētais "brāļu draudžu" jautājums. Kas bija šīs latviešu brāļu draudzes? Vai varam to darbību vērtēt kā īpašu kultūrvēsturisku akcentu visā Ziemeļeiropā un kāpēc īpaši populāras tās kļuva tieši Latvijā? Kāds bija laikmeta fons un cilvēki, kas tajā darbojās? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem tika meklētas starptautiskā zinātniskajā konferencē unquot;Vidzeme. Baznīca. Sabiedrībaunquot;, kas notika 2007. gada 26. un 27. aprīlī Vidzemes Augstskolā un apkopotas zinātnisko rakstu krājumā Vidzeme. Baznīca. Sabiedrība.Tue, 20 May 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/1332008. gada 27. un 28. maijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notiks starptautisks zinātnisks seminārs LAIKMETĪGĀS MŪZIKAS TENDENCES. Semināru ar Ziemeļu Ministru Padomes finansiālu atbalstu grantu programmas NORDPLUS ietvaros rīko JVLMA Zinātniskās pētniecības centrs. Seminārā piedalīsies jauno zinātnieku grupas no Helsinku Universitātes (Somija) komponista un muzikologa Miko Nisulas vadībā, Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmijas muzikoloģes Audras Versekēnaites vadībā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas muzikologa Jāņa Kudiņa vadībā, N. Rimska-Korsakova Sankt-Pēterburgas Valsts konservatoriju semināru pārstāvēs muzikoloģe Svetlana Lavrova. Semināra uzmanības centrā būs lekcijas par jaunākajām tendencēm Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Somijas mūsdienu komponistu daiļradē. Seminārā pārstāvētie dažādu valstu jaunie zinātnieki iepazīstinās ar savām atziņām, kas radušās analizējot Jura Karlsona un Santas Ratnieces (Latvija), Marus Baranauska un Onutes Narbutaites (Lietuva), Kalevi Āho un Lotas Vennekoski (Somija), Malinas Bongas un Kenta Olofsona (Zviedrija) skaņdarbus. Viens no semināra nosacījumiem - jaunie zinātnieki no katras valsts iepazīstina tikai ar pētījumiem par citu valstu komponistu mūziku. Semināra darba valoda - angļu valoda, semināra norises vieta - JVLMA 231. auditorija. Kontaktpersona Jānis Kudiņš, tel. 7220906, E-pasts: janiskud@music.lv Semināra programmaTue, 27 May 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/136Alter Ego konkurss šovasar notiek 22 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Projekts 14-18 gadus veciem jauniešiem dod ierosmi izpētīt dažādās un atšķirīgās identitātes savā vietējā kopienā, veidojot dubultportretu (ar video, foto, mūzikas utt. līdzekļiem). Šis dubultportrets ir pašportrets kopā ar kāda citas kultūras un tradīciju pārstāvja portretu. Konkursu popularizēs valstu plašsaziņas līdzekļos, internetā un nepastarpināti skolās un jauniešu tīklos un organizācijās. Alter Ego ir Eiropas Starpkultūru dialoga gadam veltīts Eiropas Savienības valstu kultūras institūtu tīkla (EUNIC) projekts. Latvijā projektu Alter Ego realizē nacionālais EUNIC klāsteris: Britu Padome, Dānijas Kultūras institūts, Francijas Kultūras centrs, Gētes institūts, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā. Visus mākslas darbus sakopos vienā mājas lapā www.alterego-europe.eu, meklējiet latvisko versiju, kur būs arī iespējams par iesniegtajiem darbiem balsot. Katrā valstī būs pazīstamu mākslinieku un mediju profesionāļu žūrija, kas izvēlēsies divus finālistus. Novembrī, 2 uzvarētāji no katras ES valsts dosies uz Dāniju, 5 dienu meistarklasēm, ko vadīs atzīti jauno mediju mākslinieki. Alter Ego Latvija projekta vadītāja ir Leonarda Ķestere; leonarda.kestere@mrsgrupa.lv Fri, 30 May 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/1372008. gada 2. jūnijā plkst. 12.30 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā notiks Gēteborgas Universitātes Mūzikas un drāmas akadēmijas profesora Oles Lucova-Holma (Ole LÜtzov-Holm) vieslekcija Nepilnīguma progress un skaistums (Progress and the beauty of the Incomplete). Lekcija notiks angļu valodā. Vieslekcija tiek organizēta ar Ziemeļu Ministru Padomes starptautiskās grantu programmas Nordplus atbalstu. Vieslekciju starptautiskā projekta Laikmetīgās mūzikas tendences ietvaros organizē JVLMA Zinātniskās pētniecības centrs un Kompozīcijas katedra. Mon, 02 Jun 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/140Pirmdien, 9.jūnijā, pieci biedrības NEXT pārstāvji dodas četru dienu garā vizītē uz Zviedriju, lai iepazītos ar jauniešu māju veidošanas un darbības pieredzi Kalmāras reģionā. Vizīte tiek organizēta projekta IDEA House (Ideju māja) ietvaros, kuru atbalsta Aizputes pilsētas dome, Sorosa fonds - Latvija un Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā. "Aizputē pašlaik top IDEA House, kura būs kā platforma jauniešu iniciatīvām un vieta, kur īstenot savas idejas. Tāpat IDEA House piedāvās neformālās izglītības programmas, kas ļaus jauniešiem attīstīt dažādas prasmes un iemaņas," stāsta biedrības NEXT pārstāve Ance Zemžāne. Plānots, ka NEXT pārstāvji apmeklēs jauniešu pulcēšanās vietas Kalmāras, Nibro un Farjestādenas pašvaldībās, kā arī kopā ar zviedru kolēģiem Kalmāras reģiona padomē iepazīsies ar metodēm neformālās izglītības vecināšanai. "Mēs no šīs vizītes sagaidām vērtīgu pieredzi un idejas, kuras varētu īstenot IDEA House veidošanas procesā Aizputē. Darbam ar jauniešiem Skandināvijā ir senas tradīcijas, tādēļ esam pārliecināti, ka šī vizīte sekmēs IDEA House projekta attīstību," ir pārliecināts IDEA House projekta vadītājs Vilis Brūveris. "Esam pateicīgi Ziemeļu Ministru padomes birojam Latvijā, ar kura atbalstu varam iepazīties ar kolēģu darbu Zviedrijā. Šī vizīte mums dos iespēju ne tikai izzināt Kalmāras reģiona pieredzi, bet arī dalīties ar sasniegumiem jaunatnes darbā pie mums Latvijā," uzsver NEXT valdes priekšsēdētāja Liene Zīlīte. Projekta IDEA House mērķis ir veicināt Aizputes jauniešu iespējas kļūt par sabiedrības resursu un tas tiek īstenots ar Aizputes pilsētas domes, Sorosa fonda -Latvija un Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā atbalstu. www.next-youth.lv Mon, 09 Jun 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/138United Intimacy sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā aicina māksliniekus, kultūras menedžerus, kultūras studentus un citus interesentus uz lekciju "Mūzika un skaitļi", ceturtdien, 12. jūnijā plkst. 18.00, Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Lektors muzikoloģijas profesors Boriss Avramecs. Pēc lekcijas - neformāla diskusija, kuras laikā klausītāji var uzdot jautājumus vai apstrīdēt lektora teikto. Ieeja bez maksas. Uz lekciju lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu: elina@unitedintimacy.lv. Tālrunis informācijai - 26578940Thu, 12 Jun 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/141Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar "Vides Filmu studiju" no rudens iecerējis Latvijas Televīzijas 1. kanāla skatītājiem piedāvāt raidījumu sēriju par Ziemeļvalstīm ar nosaukumu Nordic Style vai Ziemeļu stils. Pilota jeb izmēģinājuma raidījums skatītāju vērtējumam tiks nodots īsi pirms Līgo svētkiem, piektdien, 20. jūnijā plkst. 19.30 Latvijas Televīzijas 1. kanālā. Ziemeļu stāstus interpretēs divi ceļotāji - Gustavs Terzens un Dace Zipka. Gustavs būs tas aizrautīgais, mazliet trakais vīrs, kurš gatavs uz piedzīvojumiem un risku. Savukārt Dace centīsies izprast kopsakarības un lietu dziļāko būtību. Kopā viņi ceļos pa ziemeļu valstīm, meklējot ne tikai brīnumus, bet arī to cēloņus. Šajā pilota raidījumā Gustavs un Dace tiekas ar cilvēkiem, kas redzējuši ziemeļus aiz polārā loka un zina stāstīt, kā globālā sasilšana maina cilvēku un balto lāču ikdienu. Viņi nokļūst nelielā klusā Zviedrijas pilsētiņā netālu no Gēteborgas, kur atrodas visā pasaulē pazīstama smagā metāla ierakstu studija Fredman Studio. Atrasties šeit ir bijis viens no Gustava sapņiem. Zviedri prot ierakstīt skaņu tā, kā neviens cits uz Zemes. Tāpat nevienam nav noslēpums, ka Zviedru komponisti saraksta vairumu no Eirovīzijas dziesmām, viņu radīto izpilda slavenas estrādes zvaigznes visā pasaulē. Un iespējams, tas ir saistīts ar unikālu mākslas un mūzikas skolu sistēmu visā valstī, kas saņem nopietnu valsts atbalstu. Abi ceļotāji nokļūst vienā no šādām skolām, kurā savas gaitas sācis slavenais kino režisors Ingmars Bergmans. Un vēl raidījumā arī par to, kas slēpjas aiz visiem zināmā stereotipa par Skandināvu markas Volvo izslavēto drošību. Drošības spilveni, drošības jostas un citas tehnoloģijas - tās ir tikai dažas inovācijas, ko visa pasaule izmanto savās automašīnās. Ar vārdu unquot;drošībaunquot; ziemeļnieki saprot ko vairāk nekā policija uz ceļiem un laba apdrošināšanas sistēma. Mūsu varoņi ir liecinieki tam, cik viegli ir vadīt auto, kurš pats sajūt priekšā braucošo un uzmana vadītāja nogurumu. Mēs, latvieši, atrodamies Baltijas jūras vidū un līdz mūsu tuvākajiem kaimiņiem - zviedriem, somiem, norvēģiem ir pavisam niecīgs attālums. Vai Baltijas jūra ir plašums, kas vieno vai šķir tai apkārt dzīvojošās tautas? Ko latvieši zina par norvēģiem, somiem, dāņiem, islandiešiem, zviedriem? Kur slēpjas Ziemeļvalstu labklājības un veiksmes atslēga? Vai mēs patiešām esam tik atšķirīgi kā sākumā šķiet? Mūsu jaunā raidījuma ambīcija ir pierādīt, ka tiešām katrai lietai var atrast savu ziemeļu pusi! Mon, 16 Jun 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/143Baltijas tautām ir izcila kopīgas dziedāšanas tradīcija, kas īpaši spilgti izpaužas Dziesmu svētkos, kuri Baltijas valstīs notiek nu jau vairāk kā 135 gadus. 2008. gads paies Dziesmu svētku zīmē gan Latvijā, gan visā Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Šogad gaidāmi kā XXVI Vispārējie Latvijas Dziesmu svētki, kas no 5. līdz 12. jūlijam notiks Rīgā, tā arī V Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētki, kas no 5. līdz 10. augustam notiks Tartū, Igaunijā un tajos no Latvijas dalību jau pieteikuši vairāk nekā 10 koru. Pirms trīspadsmit gadiem, 1995. gada jūlijā Rīgā pēc kordiriģenta, profesora Imanta Kokara un Somijas Koru federācijas ģenerālsekretāra Olava Stūrgorda (Olav Storgård) iniciatīvas notika I Ziemeļvalstu Baltijas valstu Dziesmu svētki uz kuriem sabrauca 167 kori un 14 orķestri, pavisam 7000 dalībnieki no trim Baltijas valstīm, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Īslandes un Farēru salām. Trīs gadus vēlāk, 1997. gadā, II Ziemeļvalstu Baltijas valstu dziesmu svētki pieskandināja Gotlandes salu Zviedrijā. 2000. gadā Norvēģijas pilsēta Skiena uzņēma 4000 III Ziemeļvalstu Baltijas valstu Dziesmu svētku dalībniekus, bet 2002. gadā, sadziedāšanās IV Ziemeļvalstu Baltijas valstu Dziesmu svētkos, notika Klaipēdā Lietuvā. Šovasar visi aicināti doties uz Tartu - Igaunijas otro lielāko pilsētu, nozīmīgu Baltijas kultūras un izglītības centru, kur V Ziemeļvalstu Baltijas valstu dziesmu svētkos pulcēsies dziedātāji no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Vairāk informācijas par svētkiem lasiet oficiālajā mājas lapā: www.kooriyhing.eeThu, 26 Jun 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/1455. augustā LR valdība skatīja LR Ārlietu Ministrijas sagatavoto ziņojumu par Latvijas dalību jaunajās Ziemeļu Ministru padomes sadarbības programmās un piekrita 125 000 latus katru gadu atvēlēt Ziemeļu Ministru padomes sadarbības programmās. Pēc Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā, Ziemeļu Ministru padome vēlējusies iesaistīt Latviju, Igauniju un Lietuvu līdzvērtīga partnera statusā. Šogad tiek izstrādātas jaunās Ziemeļu Ministru padomes vadlīnijas līdz 2013. gadam un notiek aktīvas diskusijas par turpmākajiem sadarbības virzieniem, īpašu uzmanību pievēršot līdzfinansējuma nodrošināšanai. Paredzēts, ka programmā vairāk tiks iesaistītas Baltijas valstis, sadarbības programmas koncentrētas uz izglītību, pētniecību, kultūru, uzņēmējdarbību un inovācijām.Thu, 07 Aug 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/146Pagājušā gada nogalē LR Labklājības Ministrija kopā ar iesaistītajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām sagatavoja jauno Invaliditātes likuma projektu, kurā paredzēta pakāpeniska jaunu sociālo pakalpojumu ieviešana cilvēkiem ar invaliditāti. Kā viens no nozīmīgākajiem jaunumiem tiek plānota bezmaksas personiskā asistenta pakalpojuma ieviešana invalīdiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Šis pakalpojums būtiski atvieglotu to invalīdu ikdienu, kuri nedzīvo ilgstošas sociālās aprūpēs institūcijās. Tā kā Latvijā nav pietiekamas pieredzes personīgā asistenta pakalpojumu nodrošināšanā, LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomi un Invalīdu un viņu draugu apvienību Apeirons, 19. un 20. augustā, LR Saeimā rīko starptautisku konferenci Personiskais asistents. Konferences mērķis ir iegūt ārvalstu pieredzi personiskā asistenta pakalpojumu nodrošināšanā personām ar invaliditāti, kā arī izvērtēt esošo pieredzi un situāciju Latvijā. Konferencē piedalīsies vairāki pieredzējuši Ziemeļvalstu speciālisti - Ūle Peters Askhaims no Lillehammeras augstskolas Norvēģijā, Sērens Hāgens no Orhūsas pašvaldības un Vībena Kremmere no Svennborgas pašvaldības Dānijā, Vībeke Māreija Melstrēma no ULOBA personisko asistentu kooperatīva Norvēģijā, Sesīlija Blanka no biedrības JAG Zviedrijā un Amu Urhonena no biedrības KYNNYS Somijā, kā arī pašmāju runātāji. Konferencē tiks sapulcināti parlamentārieši, iesaistīto ministriju vadošās amatpersonas, lielāko pašvaldību vadītāji, sociālās jomas profesionāļi, kā arī interešu organizāciju pārstāvji. Tue, 19 Aug 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/148LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomi un Invalīdu un viņu draugu apvienību Apeirons, 19. un 20. augustā, LR Saeimā rīkoja starptautisku konferenci Personiskais asistents. Konferences mērķis ir iegūt ārvalstu pieredzi personiskā asistenta pakalpojumu nodrošināšanā personām ar invaliditāti, kā arī izvērtēt esošo pieredzi un situāciju Latvijā. Konferencē piedalījās vairāki pieredzējuši Ziemeļvalstu speciālisti - Ūle Peters Askhaims no Lillehammeras augstskolas Norvēģijā, Sērens Hāgens no Orhūsas pašvaldības un Vībena Kremmere no Svennborgas pašvaldības Dānijā, Vībeke Māreija Melstrēma no ULOBA personisko asistentu kooperatīva Norvēģijā, Sesīlija Blanka no biedrības JAG Zviedrijā un Amu Urhonena no biedrības KYNNYS Somijā, kā arī pašmāju runātāji - Agrita Sniķere un Elita Bernāte no Cēsu 2.pamatskolas, Dita Rituma un Māris Sirmulis no biedrības "Sv.Jāņa palīdzība" Rīgā, Liāna Velka no Velku biedrības Rīgā un Laine Zālīte no Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras Cēsīs, kas šobrīd īsteno pilotprojektu "Personiskie asistenti Cēsu pašvaldībā". Konferencē tika sapulcināti parlamentārieši, iesaistīto ministriju vadošās amatpersonas, lielāko pašvaldību vadītāji, sociālās jomas profesionāļi, kā arī interešu organizāciju pārstāvji. Thu, 21 Aug 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/151Ziemeļu Ministru padomes birojs Igaunijā sadarbībā ar SA Pērnavas Tūrisms un Tartu Universitātes Pērnavas koledžu, izsludina konkursu veidot datorspēli, kas veicinātu tūrisma attīstību. Nolūks, radot šādu tūrisma datorspēli, ir iepazīstināt un parādīt, ka Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir aizraujošs tūrisma reģions un šeit ir lieliska iespēju un atrakciju daudzveidība. Uzvarētāja datorspēles modelis tiks izmantots kā praktisks līdzeklis gan tūristiem gan tūrismu studējošiem studentiem visā pasaulē. ANO Pasaules Tūrisma organizācija prognozē, ka līdz 2020. gadam Baltijas jūras reģions būs viens no pieprasītākajiem tūrisma reģioniem Eiropā. Ziemeļeiropas un Centrālās/Austrumeiropas reģioni šobrīd ir pieprasītākie Eiropas tūrisma reģioni, turpretim Baltijas jūras reģiona popularitāte turpina augt. Konkursā var piedalīties ikviens un piedāvājums angļu valodā līdz 20. oktobrim jāiesūta pa e-pastu: tartu@norden.ee Balvas un sīkāka informācija par konkursu pieejama konkursa mājas lapā: http://guide.norden.ee/en.html Fri, 29 Aug 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/152Starptautiskā kino foruma Arsenāla ietvaros ar Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā atbalstu Rīgā viesosies viena no starptautiski atpazīstamākajām kino profesionālēm - montāžiste Valdisa Oskaršdotira. Valdisa ar prieku ir piekritusi vadīt meistarklasi, kas notiks 17. un 19. septembrī Ziemeļu Ministru padomes birojā. Šī meistarklase tiek piedāvāta gan jau praktizējošiem kino veidotājiem, gan kino studentiem. Valdisa Oskaršdotira vairākkārt strādājusi ar Holivudas režisoriem, tai skaitā Mišelu Gondriju, kā arī ar starptautiski atpazīstamiem Ziemeļvalstu režisoriem, kā Baltazaru Kormakuru un Tomasu Vinterbergu. No viņas nesenākajiem projektiem var minēt - Vantage Point (2008), Mongol (2007) , Eternal Sunshine of the Spotless Mind (2004) , Finding Forrester (2000) , kā arī slavenās dāņu filmas - Mifune (1999) un The Festen (1998). Starptautiskais kino forums Arsenāls šogad programmā iekļāvis 111 filmas. Ziemeļvalstu kino cienītājiem īpaši iesakām izpētīt Arsenāla pasaules kino Panorāmas skates piedāvājums. Varbūt gribēsiet izmantot unikālo iespēju un noskatīties 1926. gadā Norvēģijā uzņemto melodrāmu Kāzas Hardangerā, ko 12. septembra vakarā plkst. 21.00 izrādīs brīvdabas seansā Vērmanes dārzā! Vai varbūt jūs ieinteresēs norvēģu režisoru Benta Hamera jaunā filma Hortens(O’Horten) un Mariusa Holsta filma Asinssaite (Blodsband). Varbūt izvēlēsieties noskatīties dāņu aktiera Omāra Šargavi debiju kinorežijā Ej ar mieru, Jamil ( Ma salama Jamil - Ga med fred, Jamil) vai islandiešu režisores Gudnijas Haldorsdotiras filmu Klusā vētra ( Vedramot). Savdabīgas ir norvēģu režisora Barda Breiena filma Negatīvās domāšanas māksla (The Art of Negative Thinking) un dāņu režisora Jakoba Tīsena jaunākā, humora pilnā filma Ēriks Nīče - agrīnie gadi, 1. daļa( The Early Years: Erik Nietzsche, Part 1). Vēl Panorāmas skatē būs skatāma droši vien starptautiski visatpazīstamākā islandiešu režisora Baltazāra Kormakūra filma Mēģeņu pilsēta (Jar City). Ar Arsenāla filmu programmu var iepazīties www.arsenals.lv Thu, 11 Sep 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/153Šī gada 31. oktobrī Mūsdienu kultūras centrā Sapņu Fabrika, turpinot Islandes mākslinieku veiksmīgo šīs vasaras ekspansiju Latvijā, notiks Islandes eksperimentālās mūzikas grupas MÙm koncerts, tendēts uz publiku, kas mūzikas klausīšanos uztver kā vienu no dzīves baudām, ne tikai kā fonu savām ikdienas darbībām. Grupa, kuras mūziku raksturo liegas balsis, ierasto un netradicionālo instrumentu, kā arī digitālo tehnoloģiju pielietojuma rezultātā radītas skaņu kombinācijas, dibināta 1998. gadā Reikjavīkā. Sākotnējie dalībnieki bija Gunnar Örn Tynes, Örvar Þóreyjarson Smárason un dvīņu māsas Gyða un Kristín Anna Valtýsdóttir. Pēc Kristín teiktā, grupas nosaukums neietver sevī kādu īpašu nozīmi. MÙm pirmā uzstāšanās ar meiteņu grupu SpÙnk 1998. gada vasarā, dalība vairākos kopprojektos un debijas albums "Yesterday Was Dramatic, Today Is OK" (2000), kurš atkārtoti izdots 2005. gadā, sekmē mūziķu atpazīstamību un saņem lieliskas kritiķu atsauksmes. 2002. gadā tiek uzsākta ilggadējā sadarbība ar ierakstu kompāniju Fat Cat Records, kad grupa ieraksta savu otro albumu "Finally We Are No One", kam seko plaša vispasaules koncerttūre, pārsteidzot klausītāju pūļus ar pārstrādātām savu dziesmu versijām, galvenos akcentus liekot uz "dzīvo" instrumentu spēli elektronisko ierīču pavadībā. Nākamais albums "Summer Make Good", kuru balsta divi singli - "Nightly Cares" un "Dusk Long", iznāk 2004. gada maijā. Pastāvēšanas laikā MÙm ir ierakstījuši saundtreku Sergeja Eizenšteina filmai "Battleship Potemkin", komponējuši mūziku radio šovam Islandes nacionālajā radiostacijā, vinnējuši "Nordic Radio - theater" balvu, ar lieliskiem rezultātiem piedalījušies vairākos izcilos festivālos. Pēdējā albumā "Go Go Smear The Poison Ivy" (2007) jaušama līdzība ar grupas sākotnējiem ierakstiem. Tas ir krāsains, draiskulīgs mākslas darbs, plūstošas enerģijas pārpilns. Top singlus "They Made Frogs Smoke Til They Exploded" un "Marmelade Fire" MÙm ir atskaņojuši Amerikas, Austrālijas un Eiropas tūres ietvaros. Laika gaitā mainījies ir arī grupas sākotnējais sastāvs. Pēc tam, kad kolektīvu atstāj māsas Gyða un Kristína, Gunnaram un Örvaram uzstāšanās un ierakstu laikā piebiedrojas viņu draugi Ólöf Arnalds (vijole, ģitāra, vokāls), Eiríkur Orri Olafsson (trompete, pianette, sintezators, stabule), Hildur Guðnadóttir (čello, vokāls), Sigurlaug Gísladóttir (vokāls, dažādi instrumenti) un Samuli Kosminen (bungas, sitamie instrumenti). Katrs no viņiem ir iesaistīti vairākos citos projektos. Savu variāciju par "muzicēšanas - draudzības" tēmu pauž Hildura: "...veids, kādā grupa visu laiku mainās, labi ilustrē Islandes skatuvi kā tādu. Grupas izaug no draudzības. Ap šo konkrēto draugu pulciņu - MÙm - rotē ap desmit citu grupu, kurās spēlē vieni un tie paši cilvēki. Viņi spēlē citās kombinācijās, citos apstākļos. Trijatā, nevis piecatā, piemēram. Manuprāt tāpēc šādas pārmaiņas mūsu vidū notiek tik nepiespiesti. Mēs jebkurā gadījumā lielu daļu laika esam kopā, pazīstam viens otru, tāpēc paiet malā vai pēkšņi "ielēkt" grupā mums nesagādā nekādas problēmas," TVnet, Mūzikas intervijas Pašlaik grupa ir nodarbināta sava jaunā albuma tapšanā. Konkrēts iznākšanas datums vēl nav noteikts, taču katra jauna diena mūs nes tam arvien tuvāk un tuvāk. Koncerta organizatori aicina visus izsmalcinātas mūzikas cienītājus pasākuma biļetes iegādāties Biļešu Servisa tirdzniecības punktos vai www.bilesuserviss.lv, piedāvājot speciālu cenu studentiem, kā arī atgādina, ka sākotnējās biļešu cenas tiks mainītas. Īpašie viesi - Dun Dun. Tiksimies mūzikas brīnumzemē!Mon, 22 Sep 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/155Ziemeļu Ministru padomes birojā skatāma papīra mākslas izstāde Aiz slāņa slānis. Izstādē savus darbus, kas tapuši Zviedrijas ceturtajā Papīra veidošanas radošajā darbnīcā Apkārt Baltijas jūrai Igesundas kartona fabrikā no 17. līdz 26. aprīlim, izstādījušas trīs latviešu mākslinieces—tekstilmāksliniece Antra Augustinoviča, dažādos mēdijos strādājošā Iveta Laure un jaunā gleznotāja Eva Vēvere. Mākslienieces stāsta, ka Igesundas kartona fabrika ir ļoti īpaša ražotne. Tur top ekskluzīvs kartons (nevis biezs papīrs, bet no daudziem slāņiem veidots materiāls), kuru pamatā izmanto poligrāfijā un iepakojumu dizainā. Piemēram, slavenās franču smaržas Chanel Nr. 5, tiek pakotas tikai no Igesundas kartona izgatavotās kastītēs. Produkts ir dārgs un to izvēlas tikai tie pasūtītāji, kuriem vajadzīga nemainīga un garantēti augsta produkta kvalitāte. Tāpēc īpaši patīkami un pārsteidzoši bija tas, ka šī sterilā, perfektā ražotne tika atvērta neprognozējamām mākslinieciskām aktivitātēm. Māksliniece Ingera Drougge-Karlberga (Inger Drougge-Carlberg) šeit strādā pastāvīgi un viņai ir lieliski aprīkota papīra liešanas darbnīca. Mākslinieku rīcībā bija dažādu veidu dabīgie materiāli, kā kokvilna, lins, eksotisku koku mizas, kuri tradicionāli dominē rokas lējuma papīra tehnikā. Arī īpašas iekārtas kā holanderi, vakuumgalds, vannas, preses, žāvējamais galds. Uz radošās darbnīcas 10 vietām, tika saņemti 100 pieteikumi, tāpēc rezultāti neizpalika un darbnīcas noslēgumā, netālu esošās pilsētas Hudiksvalas mākslas centra galerijā 317 KUBIK līdz maija beigām bija skatāma izstāde Visapkārt Baltijas jūrai. Izstāde Ziemeļu Ministru padomes biroja telpās būs skatāma līdz decembra beigām.Mon, 29 Sep 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/1564. un 5. novembrī, Rīgas modes nedēļas ietvaros, tiks prezentēts Ziemeļvalstu projekts NORDIC LOOK, kas apvienos dizainerus no visām piecām Ziemeļvalstīm un piecu modes skašu laikā prezentēs 32 dizaineru zīmolus. Savukārt modes izstāžu cienītājiem būs iespēja apskatīt slavenās zviedru mākslinieces Efvas Attlingas (Efva Attling) juvelierizstrādājumus. NORDIC LOOK ietvaros notiks arī starptautiska konference un semināri modes un tekstila industrijas speciālistiem. Konferencē tiks runāts par ilgtspējīgu un videi draudzīgu modi un Baltijas jūras reģiona konkurētspēju modes un tekstila industrijas jomā. Detalizēta pasākumu programma www.nordiclook.lv Tue, 07 Oct 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/16017. oktobrī Rīgā uz astoto BJVKM konferenci «Kultūras nākotne Baltijas jūras reģionā>> pulcējās kultūras ministri, ministriju pārstāvji un kultūras eksperti no Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, kā arī Ziemeļu Ministru padomes, Eiropas Komisijas un Baltijas jūras padomes, lai diskutētu par 21.gs. izaicinājumiem kultūrai un sadarbības perspektīvām Baltijas jūras reģionā. Konferences mērķis bija aicināt dalībvalstu pārstāvjus diskutēt par jautājumiem, kas saistīti ar kultūras lomu Baltijas jūras reģiona identitātes veidošanā un reģiona konkurētspējas celšanā Eiropā, kā arī ārpus tās. Diskusijas gaitā notika debates par jaunām sadarbības iniciatīvām, piemēram, kultūras mantojuma digitalizāciju un radošās industrijas attīstību. Kultūras ministri nolēma, ka Baltijas jūras reģionā nākotnes sadarbība kultūras jomā balstāma uz ilgtermiņa mērķiem. Strukturēta sadarbība, kas apvieno visu ieinteresēto valstu centienus īsākā laikā var palīdzēt sasniegt veiksmīgus rezultātus. Deklarācijā noteikti trīs ilgtermiņa mērķi. Pirmais no tiem - kultūras mantojuma saglabāšana un tā pieejamības nodrošināšana, it īpaši bērniem un jauniešiem. Otrais - kultūras daudzveidības veicināšana, starpkultūru dialoga un pieredzes apmaiņas attīstība. Trešais - kultūras sektora ietekmes pastiprināšana reģiona radošās ekonomikas attīstībā. Ministri vienojās par noteiktu struktūru turpmākai sadarbībai kultūras jomā. Ņemot vērā to, ka starptautiskajā vidē paralēli notiek daudzas ministru tikšanās, BJVKM konference nākamībā sasaucama gadījumos, kad rodas nepieciešamība pieņemt kultūras nākotnei vai uzplaukumam būtiskus stratēģiskus lēmumus. Vienlaikus BJVKM konferences dalībnieki vēršas pie Baltijas jūras valstu reģiona pilsoniskās sabiedrības, iedrošinot tos aktīvi meklēt savstarpējus kontaktus kultūras jomā un iesniedzot savus priekšlikumus kultūras ministriem jautājumos, kuru risināšanai nepieciešams politisks atbalsts un starpvalstu sadarbība. Ministri arī piekrita, ka turpmākai sadarbībai kultūras jomā kā veiksmīga pieeja varētu kalpot atvērtā koordinācijas metode, kas dod iespēju ikvienai valstij par sev interesējošu tēmu uzsākt konsultācijas ar citām dalībvalstīm, kas saskaras ar līdzīgām problēmām, lai kopīgi meklētu risinājumus un rosinātu jaunas sadarbības iniciatīvas.Ministri vienojās arī par vairākiem principiem, ko centīsies ievērot turpmākajā darbībā, piemēram, integrēt kultūras jautājumus citās attīstības politikās kā ekonomika, izglītība vai vide. Daudzi runātāji uzsvēra jau izveidoto sadarbības platformu, kā Ars Baltica un Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma monitoringa grupa, lomu reģiona kultūras dzīves veidošanā.Ministri ar gandarījumu secināja, ka Kultūras mantojuma monitoringa grupas darba rezultātā ir izveidota cieša sadarbība starp valstu Kultūras mantojuma dienestiem un tādēļ ministri aicināja grupu turpināt darbu, īpašu uzmanību veltot labās prakses piemēru apkopošanai un izplatīšanai starp dalībvalstīm. Konferences laikā tās dalībnieki tika iepazīstināti ar vienu no šādiem piemēriem - labās prakses kodeksu zemūdens mantojuma saglabāšanai. Ministri arī pozitīvi vērtēja Ars Baltica līdzšinējo sadarbību. Šī sadarbības platforma, kas izveidota vēl 1989.gadā ir rosinājusi daudzveidīgas Baltijas jūras reģiona radošo cilvēku iniciatīvas un apmaiņas. Ministri aicināja Ars Baltica Sekretariātu meklēt jaunas sadarbības formas un mērķus, izmantojot jaunās iespējas, ko sniedz starptautiskā sadarbība kultūras jomā. Konferences laikā tās dalībnieki diskutēja arī par jaunajām ES politikas iniciatīvām - ES stratēģiju kultūrai un Ziemeļu dimensijas politiku. Ministri vienojās turpināt sadarbību, lai šajos jaunajos politiskajos ietvaros veiksmīgi iekļautu kultūras komponentes, tādējādi pastiprinot kultūras lomu ne tikai Baltijas reģiona, bet arī Eiropas attīstības mērķu sasniegšanā.Tue, 21 Oct 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/161Šī gada Ziemeļu Padomes sesija notiks Helsinkos, Somijas parlamentā no 27. līdz 29. oktobrim. Kā diskusiju tēmas 60. Ziemeļu Padomes sesijā izvirzītas globalizācija, finanšu krīze un Ziemeļvalstu labklājības modelis. Šīs tēmas šobrīd ir ļoti aktuālas un aicina diskutēt par starpvalstu sadarbību, lai veiksmīgāk pārvarētu globālos izaicinājumus. Globalizācija ir un būs viena no prioritārajām tēmām Ziemeļvalstu sadarbībā. Daudzus no globalizācijas radītajiem izaicinājumiem, nevar risināt katra valsts atsevišķi. Integrēta un padziļināta sadarbība Ziemeļvalstu starpā ir svarīga prioritāte, uzskata Ziemeļvalstu premjerministri, kas nākošajā gadā Islandē plāno organizēt gadskārtējo Globalizācijas forumu. Ziemeļvalstu premjerministri Helsinkos spriedīs arī par to, kā finanšu krīze ietekmēs Ziemeļvalstu labklājības modeli - absolūto veiksmes stāstu raugoties no starptautiskas perspektīvas. Šis modelis radījis drošu un solidāru sabiedrību. Labklājības modelis ir skaidrojums tam, ka Ziemeļvalstis ieņem vadošās vietas pasaules veiksmīgāko valstu vidū tādās jomās kā starptautiskā konkurētspēja un izaugsme. Debatēs piedalīsies gan visu piecu Ziemeļvalstu premjeri, gan autonomo apgabalu vadītāji, gan opozīcijas pārstāvji no visām Ziemeļvalstīm. Sesijā tiks debatēts arī par bērnu tiesībām, par vienotu imigrācijas un transporta politiku, kā arī sadarbību klimata jautājumu risināšanu Arktiskajos apgabalos. 2009. gadā prezidentūru Ziemeļu Ministru padomē rotācijas kārtībā no Zviedrijas pārņem Islande. Ziemeļu Padomes sesijas laikā Islande prezentēs jauno darbības programmu, kurā kā galvenās jomas izceltas globalizācija, klimata izmaiņas un Ziemeļvalstu sadarbība. Ziemeļu Padomes sesijā piedalās vairāki simti Ziemeļvalstu parlamentāriešu un liels skaits valdības pārstāvju no visām piecām Ziemeļvalstīm un trim autonomajiem apgabaliem. Plānots, ka Ziemeļu Padomes sesiju apmeklēs arī viesi no Baltijas valstīm, Krievijas un citiem pasaules reģioniem. Ziemeļu Padomes sesijā ik gadu tiekas arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu premjerministri. Tāpat svarīgi atzīmēt, ka Ziemeļu Padomes sesijas laikā tiks pasniegtas četras Ziemeļu Padomes balvas - mūzikas, literatūras, kino un vides. Literatūras balvu saņems dāņu rakstniece Naja Marie Aidta (Naja Marie Aidt) par īso stāstu krājumu Paviāns (Bavian), vides balvu saņems islandiešu biedrība Marorka par iniciatīvu ierobežot klimata izmaiņas samazinot enerģijas patēriņu, dāņu komponists Peters Brūns (Peter Bruun) par inovatīvo operu Miki Alone saņems mūzikas balvu, bet kino balvu saņems zviedru filma Tu kas dzīvo (Du Levande), režisors Rojs Andersons (Roy Andersson), producente Pernila Sandstrēma (Pernilla Sandström).Fri, 24 Oct 2008 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/164 Latvijas Universitātē no 6. līdz 8. novembrim notiek starptautiskais forums "Sociālās politikas veicināšana - ieguldījums nākotnē" ("The Promotion of Social Policies - An investment in the Future"), kura ietvaros salīdzinošā diskursā tiks vērsta uzmanība uz sociālās politikas īstenošanas jautājumiem Kanādā un Eiropā, akcentējot situāciju Baltijas un Ziemeļu valstīs. Foruma mērķis ir veicināt pieredzes apmaiņu starp Kanādas, Baltijas un Ziemeļvalstu ekspertiem sociālo rīcībpolitiku veidošanā. Eiropai un Kanādai ir kopīgas tādas vērtības, kā demokrātija, cilvēktiesības un likuma vara, kuras ietekmē pieeju sociālās politikas jautājumiem. Forums tiek organizēts ar mērķi veicināt praktiskās pieredzes apmaiņu starp Kanādas, Baltijas valstu un Ziemeļu valstu ekspertiem sociālo rīcībpolitiku veidošanā. Rīgā forumā uzstāsies un savā pieredzē dalīsies vairāk nekā simts akadēmiskās sabiedrības, privātā un valsts sektora pārstāvji no Kanādas, Ziemeļu valstīm, kā arī Igaunijas un Lietuvas. Forumā tiks sniegts skatījums uz valstu sasniegumiem, problēmām un vīzijām sociālās politikas jomā, kā arī diskutēts par darba tirgus, demogrāfijas un sociālās labklājības savstarpējo saistību, izceļot sociālās labklājības problemātiku ģimenes politikā, veselības apdrošināšanas garantēšanā un pensiju un bezdarba pabalstu nodrošinājuma jautājumos. Foruma atklāšana notiks ceturtdien, 6.novembrī plkst. 9:30 Latvijas Universitātes Mazajā aulā, Raiņa bulv. 19. Klātesošos uzrunās Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš, Kanādas vēstnieks Baltijas balstīts R. Skots Heteringtons (R. Scott Heatherington), Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca, Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Imants Gross un citi. Forumu organizē Latvijas Universitāte sadarbībā ar Kapilāno (Capilano) Universitāti Kanādā. Foruma rīkošanu atbalsta Eiropas Komisija un tās pārstāvniecības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Kanādas vēstniecība Baltijas valstīs, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Zviedrijas vēstniecība un Sorosa fonds. Foruma mājas lapa Thu, 06 Nov 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/16510. novembrī sākas divpadsmitā Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa Latvijā, kuras moto ir Mīlot Ziemeļvalstis. No 10. līdz 16. novembrim Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa apvienos Ziemeļvalstu un Baltijas valstu bibliotēkas, skolas un biedrības. Pērn Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas pasākumos iesaistījās 2 600 institūcijas no 5 Ziemeļvalstīm un 3 Baltijas valstīm. Šogad Latvijā savu dalību Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā apstiprinājušas vairāk kā 350 bibliotēkas no visiem Latvijas novadiem. Pirmais kopīgais lasījums bērniem notika 10. novembrī plkst. 9.00 no rīta, bet pieaugušie uz kopīgu lasīšanu pulcējās 10. novembra vakarā plkst. 19.00. Šī gada tēma ir Mīlot Ziemeļvalstis. Tēmas nodoms ir ar literatūras starpniecību izgaismot Ziemeļvalstu iedzīvotāju attieksmi pret savu valsti un Ziemeļvalstīm pasaules kontekstā. Šogad kopīgai lasīšanai izvēlēti šādi autori un viņu darbi: Pieaugušo auditorija lasīs somu autores Ēvas Kilpi (Eeva Kilpi) oriģinālu tekstu, kas sarakstīs tieši šim pasākumam (latviešu valodā tulkojusi Aija Eimane). Ziemeļvalstīs mazākie bērni lasīs islandiešu autores Gudrunas Helgadotiras (Guðrún Helgadóttir) "Sāgas par Flumbru" (Sagan om Flumbra) fragmentus, bet Latvijā iepazīsies ar varoņiem no Vitas Andersenas (Vita Andersen) grāmatas "Petrīnes lakkurpes". Pusaudžiem būs iespēja lasīt savas valsts vai reģiona autoru darbu fragmentus. Tie būs — Manu Sarēns (Manu Sareen) Dānijā, Klaus Hāgerups (Klaus Hagerup) Norvēģijā, Virpi Sārinens (Virpi Saarinen) Somijā, Ursa Sigurdstotira (Yrsa Sigurðardóttir) Īslandē, Anna-Helēna Lestadius (Ann-Helén Laestadius) Zviedrijā, Olavurs Mihelsens (Ólavur Michelsen) Fēru salās, Johanne Platousa (Johanne Platous) Grenlandē un Ristens Soki (Risten Sokki) Sāmu apdzīvotajās teritorijās. Latvijā pusaudži atklās dāņu autora Ūles Lunda Kirkegora (Ole Lund Kirkeraard) grāmatas "Gumijas Tarzāns" piedzīvojumus. Šī gada Zimeļvalstu bibliotēku nedēļas plakātu veidojusi latviešu auditorijai labi pazīstamā grenlandiešu māksliniece Aka Hēge (Aka Høegh). Latvijā Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļu koordinē Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar biedrību Norden Latvijā un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu Literatūras centru. Vairāk informācijas Ieva Hermansone, ieva@norden.lv, 7820088Mon, 10 Nov 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/167 www.lv90.lv Pasākumi par godu 18.novembrim plkst.14.00 NBS vienību militārā parāde 11.novembra krastmalā plkst.19.00 Svinīgs pasākums un Valsts prezidenta uzruna pie Brīvības pieminekļa plkst.21.00 Latvijas 90 gadu jubilejai veltīts gaismas priekšnesums Daugavmalā Fri, 14 Nov 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/1694.decembrī, Rīgas Ekonomikas augstskolā Strēlnieku ielā 4a, plkst. 12.00 notiks seminārs un diskusija unquot;Vēja enerģija - kāds ir Latvijas plāns?unquot;. Semināra dalībnieki diskutēs par vēja enerģijas izmantošanu Ziemeļvalstu un Latvijas pieredzes kontekstā. Semināra mērķis ir vērst uzmanību uz neizmantoto vēja enerģijas potenciālu Latvijā, kā arī aplūkot pastāvošos šķēršļus lielākai investoru interesei un investīciju piesaistei vēja enerģijas attīstībā.Semināru organizē Ziemeļu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Dānijas vēstniecību, Dānijas Kultūras institūtu un Rīgas Ekonomikas augstskolu. Par Ziemeļvalstu un Eiropas pieredzi vēja enerģijas izmantošanā seminārā stāstīs Eiropas Vēja enerģijas asociācijas izpilddirektors Kristians Kjaers (Christian Kjær) un Dānijas Tehniskās universitātes pasniedzējs Jorgens Lemmings (Jørgen Lemming). Savukārt Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centra izpilddirektors Alf Vanags prezentēs pārskatu par vēja enerģijas izmantošanas juridiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem Latvijā. Diskusijas panelī piedalīsies Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Andris Sprūds, Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centra izpilddirektors Alf Vanags, Rīgas Juridiskās augstskolas pētniece Ieva Indriksone un Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs. Semināru vadīs laikraksta unquot;Dienaunquot; žurnālists Pauls Raudseps. Uz semināru aicināti valsts un pašvaldību pārstāvji, vides un enerģētikas speciālisti, uzņēmēji, kā arī interesenti. Reģistrēties semināram var Rīgas Ekonomikas augstskolas mājas lapā: http://www.sseriga.edu.lv/ Pasākuma laikā tiks nodrošināts tulkojums uz latviešu valodu. Mon, 01 Dec 2008 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/1712009. gadā prezidentūru Ziemeļu Ministru padomē rotācijas kārtībā no Zviedrijas pārņem Islande. Ziemeļu Padomes sesijas laikā Islande premjerministrs Geirs H. Hārde (Geir H. Haarde) prezentēja jauno prezidentūras programmu ar nosaukumu Ziemeļvalstu kompass. Īslandes izstrādātajā darbības programmā kā galvenās jomas izceltas sadarbība pētniecībā un inovācijās, īpaši orientējoties uz enerģētikas jautājumiem, klimata izmaiņām un vides jautājumiem. Programma iedalīta četrās daļās: Nordic Driving Force, Nordic Strength, the Nordic Climate Challenge, a Globalised Region. Īslandes Ziemeļvalstu sadarbības ministrs Bjorgvins Sigurdsons (Björgvin Sigurdsson) atzina, ka Īslandes prioritātes atspoguļo Ziemeļvalstu sadarbības lielās ambīcijas, kas izriet no Ziemeļvalstu premjerministru apstiprinātajām globalizācijas vadlīnijām. Viens no šī brīža Ziemeļvalstu svarīgākajiem uzdevumiem ir savstarpējas komunikācijas ceļā saprast to, kā ar vides tehnoloģijām un atjaunojamiem resursiem ierobežot klimata izmaiņas. www.norden2009.is Tue, 06 Jan 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/173Lai risinātu pasaku sižetu samezglojumus, stāstu varoņi mēdz doties pāri trejdeviņām jūrām, lai ar tur iegūtu skaidru skatu pāris gājienos dabūtu ja ne princesi, tad vismaz bezrūpīgu dzīvi ar mūža garantiju. Mūsdienās dzīves gudrības meklēt tik tālu ir tīrā izšķērdība, tādēļ Vides filmu studija sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Dānijas Kultūras institūtu piedāvā jums pavisam citādu stāstu. Tā nav pasaka. Tajā nepiedalās vis trešais tēva dēls, bet gan šarmantais palaidnis Gustavs Terzens un kopā ar viņu meitene, kura ir daudz foršāka par jebkuru pasaku princesi - Marta Selecka. Martas un Gustava piedzīvojumiem jūs varat izdzīvot līdzi skatoties jauno televīzijas raidījumu "Ziemeļu puse" svētdienās 16.30 un 23.15 Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā, bet pārējā laikā - portālā www.diena.lv un raidījuma blogā www.ziemelupuse.lv, kurā varat uzzināt vairāk par to kā ceļotājem gāja apceļojot ziemeļu pusi. Kopā viņi apceļo visas zināmās Ziemeļvalstis un rok ziemeļu vērtības ar kurām padalīties arī ar jums. Ievērības cienīgi ļaudis, to radīti brīnumi, ziemeļnieku dzīves īpatnības un satriecošas vietas, kas glabā brīnišķīgus stāstus - tas viss tur būs! Skaties, lasi un atrodi kaut ko sev, jo katrai lietai ir sava ziemeļu puse. www.ziemelupuse.lvWed, 07 Jan 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/178 No šī gada 16. janvāra līdz 25. februārim Ziemeļu Ministru padomes secretariāta galerijā Kopenhāgenā, St. Strandstræde 18, skatāma Dānijā dzīvojošās latviešu izcelsmes mākslinieces Ievas Blūmas eļļas gleznu un melnbalto foto 10 gadu jubilejas personālizstāde. Izstāde atvērta no plkst. 9.00 līdz 16.00 no pirmdienas līdz ceturtdienai un no plkst 9.00 līdz 15.00 piektdienās. Ar mākslinieci Ievu Blūmu iespējams tikties galerijā otrdienās un ceturtdienās no 14.00 līdz 16.00. www.ievabluma.net Tue, 20 Jan 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/library/library_news/41Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā aicina apmeklēt profesora Viktora Freiberga priekšlasījumu Racionālais mistiķis Larss fon Trīrs, kas veltīts izcilā dāņu režisora daiļradei šī gada 28. janvārī plkst. 18.00, Ziemeļu Ministru padomes birojā, Rīgā, Marijas ielā 13, k. 3.Fri, 23 Jan 2009 15:12:24 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/177Ziemeļu Ministru padome un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības sāk kopīgo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu realizāciju valsts administrēšanas, uzņēmējdarbības un kultūras jomās laika posmā no 2009. gada līdz 2013. gadam. Programmām ir piešķirts gada budžets aptuveni 15 miljonu DKK (2 miljoni eiro) apmērā, un tās ir atvērtas dalībniekiem no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Visu triju programmu atklāšana tiek plānota 2009. gada pirmajā pusē. "Pateicoties jaunām kopīgām Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmām šo valstu sadarbība pāriet jaunā posmā. Programmas atbalstīs astoņu valstu politisko sadarbību, un palīdzēs mūsu attiecību padziļināšanai un nostiprināšanai", saka Vigaudas Ušackas, Lietuvas ārlietu ministrs, kurš 2009. gadā ieņems Baltijas valstu Ministru padomes priekšsēdētāja amatu. "Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība palīdzēs veicināt stipra Baltijas jūras reģiona, "Eiropas virsotnes" izveidošanu, pievilcīgu pilsoņiem, uzņēmumiem, investoriem un darba spēkam. Šīs jomas kopā var pozitīvi ietekmēt izaugsmi, labklājību un konkurētspēju reģionā", atzīst Haldors Asgrimsons, Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretārs. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Valsts administrācija" sniedz finansiālo atbalstu ierēdņiem un citiem valsts pārvaldes sektorā strādājošiem mācību vizīšu, stažēšanos, apmācības vai sadarbības tīklu īstenošanā. Programmas mērķis ir veicināt efektīvāko darba metožu harmonizēšanu valsts pārvaldes sektorā. 2009. gadā programmai ir piešķirti aptuveni 2 miljoni DKK. Programma darbojas no 2009. līdz 2013. gadam, un to pārvalda Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Igaunijā, www.norden.ee. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Uzņēmējdarbība un rūpniecība" sniedz finansiālo atbalstu uzņēmējdarbības un ražošanas jomas dalībniekiem mācību vizīšu, stažēšanos, apmācības vai sadarbības tīklu īstenošanā. Tās mērķis ir nostiprināt un veicināt ekonomisku sadarbību, uzņēmējdarbību, reģionālu sadarbību un inovācijas. 2009. gadā programmai ir piešķirti aptuveni 2 miljoni DKK. Programma darbojas no 2009. līdz 2013. gadam, un to pārvalda Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, www.norden.lv. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma kultūrai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma kultūrai atbalsta ilgtermiņa un īstermiņa sadarbības tīklu izveidi, mākslinieku uzturēšanos un mobilitāti profesionāliem mākslas un kultūras darbiniekiem visās mākslas nozarēs. Kultūras jomas atbalstīšanas mērķis ir izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei. 2009. gadā programmai ir piešķirti aptuveni 11 miljoni DKK. Programma darbojas no 2009. līdz 2011. gadam, un to pārvalda Ziemeļvalstu kultūras punkts Somijā, http://www.kknord.org. Jaunās kopīgās programmas pamatojas pieredzē, kas iegūta no jau esošās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopējās programmas izglītībā NordPlus (http://www.nordplusonline.org/), kas aizsākās 2007. gadā, kā arī no iepriekšējām Ziemeļvalstu un Baltijas valstu apmaiņas un mobilitātes programmām. Jaunās mobilitātes programmas finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis vienādā apjomā, pamatojoties uz relatīvo šo valstu ekonomikas apmēru. Mon, 26 Jan 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/175"Nordic Style - Ziemeļu puse" ir nosaukums jaunajam raidījuma ciklam par Ziemeļvalstīm Latvijas Televīzijas 1.kanālā svētdienās. Tas stāsta par cilvēkiem, notikumiem, mītiem, mistērijām, reāliem atgadījumiem un dzīvesstilu kopumā. "Nordic Style - Ziemeļu puse" tagad būs arī parole neformālajiem tikšanās, diskusiju un socializēšanās vakariem īsti ziemeļnieciskā gaisotnē katra mēneša pēdējā ceturtdienā Ziemeļu Ministru padomes birojā Rīgā. Aicināti ir visi un ikviens - studenti, diplomāti, mājsaimnieces, politiķi, uzņēmēji, ierēdņi, aktieri, žurnālisti un visi tie, kam ir interese par Ziemeļiem. Lai piedalītos nepieciešama tikai liela zinātkāre un vēlme socializēties! Nāc pats un ņem līdzi draugus! Laiku pa laikam aicināsim uzstāties arī interesantas personības dalīties savos stāstos par Ziemeļvalstīm vai diskutēt par kādu īpašu tēmu. Un visi kopā radīsim jauku atmosfēru! Pirmā kopā sanākšana notiks ceturtdien, 29.janvārī plkst. 17.30 Ziemeļu Ministru padomes birojā Rīgā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Pirmā vakara īpašie viesi būs TV raidījuma "Nordic Style - Ziemeļu puse" veidotāji: Marta un Gustavs, Uģis Olte un Aija Bērziņa, kas pastāstīs par to, kā radās šīs programmas ideja un kā top pats raidījums. Gaidīsim!Wed, 28 Jan 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/grants/29 Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Kultūra" atbalsta mākslinieku rezidences, ilgtermiņa un īstermiņa sadarbības tīklu izveidi, profesionālu mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāti visās mākslas nozarēs. Tās mērķis ir izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei. Šobrīd mobilitātes fonds ir atvērts sekojošiem pieteikumiem: īstermiņa sadarbības tīklu veidošanai. Pieteikšanās termiņš: 10. marts. Visi pieteikumi aizpildāmi elektroniski Ziemeļvalstu Kultūras punkta mājaslapā: www.kknord.org >> Kontaktpersona: Ginta Tropa, 67820055, ginta@norden.lv Wed, 28 Jan 2009 15:07:50 EEThttp://norden.lv/lv/library/library_news/44Ziemeļvalstu Statistikas grāmata 2008 šogad tiek publicēta jau 46 reizi. Grāmata piedāvā visaptverošus un viegli saprotamus statistikas datus dažādās sociālājās jomās par visām piecām Ziemeļvalstīm. Daži dati no šīs jaunās grāmatas bezmakas pieejami interneta mājas lapā www.norden.org, bet grāmatu iespējams aizņemties Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā bibliotēkā.Thu, 29 Jan 2009 11:56:36 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/180Paplašinātā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma kultūrai reģiona māksliniekiem un kultūras darbiniekiem dod iespēju izveidot pamatu inovatīvai, dinamiskai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslas un kultūras dzīvei. Iepriekšējā Ziemeļvalstu mobilitātes programma šobrīd tiek atvērta arī dalībniekiem no Baltijas valstīm un, kopā ar Ziemeļvalstīm un autonomajiem apgabaliem, darbojas pēc vienlīdzīgiem principiem. Jauno mobilitātes programmu finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis vienādā apjomā pamatojoties uz relatīvo katras valsts ekonomikas apmēru. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma kultūrai sāks darboties no šī gada februāra. "Šī programma ir jauns sākums profesionālu mākslas un kultūras darbinieku sadarbībai Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionā. Programma dod iespēju profesionāliem mākslas un kultūras darbiniekiem veidot forumu, kopīgi strādājot un daloties pieredzē. Šī programma noteikti stiprinās kultūras attīstību mūsu reģionā un akcentēs sadarbības nozīmi globalizācijas laikmetā", norāda Ziemeļvalstu Kultūras Punkta direktore Bergljota Jonsdotira (Bergljót Jónsdóttir). Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma kultūrai atbalsta ilgtermiņa un īstermiņa sadarbības tīklu izveidi, mākslinieku uzturēšanos un mobilitāti profesionāliem mākslas un kultūras darbiniekiem visās mākslas nozarēs. 2009. gadā programmai ir piešķirti aptuveni 1,5 miljoni eiro (11 miljoni DKK). Programma darbosies no 2009. līdz 2011. gadam, un to pārvaldīs Ziemeļvalstu Kultūras Punkts Somijā. Ziemeļvalstu Kultūras Punkts sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā nodrošinās arī visu nepieciešamo informāciju par pieteikšanās iespējām mobilitātes programmai. Mediji un citi interesenti ir aicināti piedalīties programmas prezentācijas pasākumā 2009. gada 5. februārī no plkst. 14.00 līdz 17.00, Rīgas Mākslas telpā, Rīgā, Kungu ielā 3. Prezentācija notiks angļu valodā. Savu dalību lūdzam pieteikt līdz 3. februārim Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā pa e-pastu ginta@norden.lv. Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzam kontaktēties ar: Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas ieviešanas departamenta direktori Daci Vilsoni, tel. 67078135, Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā, kultūras padomnieci Gintu Tropu, tel. 67820055, Ziemeļu Kultūras Punkta padomnieci Miru Banerjee, tel. +358451394046. Mon, 02 Feb 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/grants/33Mobilitātes fonds ir atvērts Baltijas valstīs vai Ziemeļvalstīs rezidējošiem profesionāliem mākslas un kultūras darbiniekiem visās mākslas un kultūras jomās, kas vēlas iegūt mobilitātes grantu, lai apmeklētu kādu no Baltijas valstīm vai Ziemeļvalstīm. Pieteikšanās termiņš līdz 2009. gada 4. martam. Pieteikšanās veidlapas mobilitātes grantam jāsiesniedz Ziemeļvalstu Kultūras Punktā elektroniskā veidā. Vairāk informācijas: http://kknord.org/?pageID=17unamp;lang=eng Tue, 10 Feb 2009 11:19:37 EEThttp://norden.lv/lv/grants/34Mobilitātes fonds ir atvērts mākslienieku rezidencēm Baltijas valstīs. Rezidences var pietiekties viena gada grantam, lai segtu Baltijas vai Ziemeļvalstu mākslinieku uzturēšanās izdevumus. Pieteikšanās termiņš līdz 2009. gada 6. martam. Nākošā pieteikšanās rezidencēm tikst atvērta 2010. gadā un tiks atvērta gan Baltijas valstu, gan Ziemeļvalstu rezidencēm. Pieteikšanās veidlapas rezidenču grantiem jāsiesniedz Ziemeļvalstu Kultūras Punktā elektroniskā veidā. Vairāk informācijas: http://kknord.org/?pageID=17unamp;lang=eng Tue, 10 Feb 2009 11:22:42 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/183No 19. februāra līdz 31. maijam Ziemeļu Ministru padomes birojā, Marijas ielā 13/3, būs skatāma fotogrāfiju izstāde Špicbergena—arktiskais piedzīvojums, kas ir fotogrāfes Elīnas Bangas dialogs ar skatītāju Špicbergenas maģiski skarbās dabas popularizēšanā un aicinājums piedalīties arktiskā piedzīvojumā. Šīs fotogrāfijas tapušas 2008. gada vasarā. "Strādājot par fotogrāfi uz kruīza kuģa man bija iespēja pabūt Špicbergenā, kas manā skatījumā ir ļoti unikāla un savdabīga vieta uz zemes. Savus ceļojumus arī līdz šim esmu dokumentējusi fotogrāfiju veidā, līdz ar to fotogrāfa darbs, ko var apvienot ar ceļošanu, ir loģisks iznākums," stāsta Elīna Banga. Špicbergena ir lielākā sala Svalbārdas arhipelāgā, kas izvietojies Ziemeļu Ledus okeānā starp Norvēģiju, Ziemeļpolu un Grenlandes salu. Tā ir Norvēģijas arktiskā teritorija ar īpašu starptautisku statusu. 99% no Špicbergenas teritorijas ir neapdzīvota. 2007. gadā Špicbergenas iedzīvotāju skaits bija mērāms tūkstošos—2321 iedzīvotājs. Izstāde būs kā skaists pārsteiguma mirkļa vērojums bez vārdiem, kad laiks sastindzis un ir nesteidzīgs komunikācijā starp dabu un cilvēkiem. Thu, 19 Feb 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/188Februāra pēdējā ceturtdiena drīz būs klāt un visi interesenti tiek aicināti uz neformālās tikšanās vakaru Nordic style - Ziemeļu puse, Ziemeļu Ministru padomes birojā 26. februārī plkst. 17.30. Šoreiz īpašo viesu statusā džeza mūziķis Deniss Paškevičs ar draugiem un stāstu par Balticness projektu, kā arī par Latvijas atpazīstamības veicināšanu Baltijas jūras reģionā, par kuru Deniss saņēma LR Ārlietu ministrijas atzinības rakstu. Kā jau ziņots, Nordic Style - Ziemeļu puse ir nosaukums jaunajam raidījuma ciklam par Ziemeļvalstīm, kas Latvijas Televīzijas 1.kanālā skatāms svētdienās. Tas stāsta par cilvēkiem, notikumiem, mītiem, mistērijām, reāliem atgadījumiem un dzīvesstilu kopumā. Nordic Style - Ziemeļu puse izvēlēta arī kā parole neformālajiem tikšanās, diskusiju un socializēšanās vakariem īsti ziemeļnieciskā gaisotnē katra mēneša pēdējā ceturtdienā Ziemeļu Ministru padomes birojā Rīgā. Pirmā kopā sanākšanas reize notika 29.janvārī, kurā varēja uzzināt par raidījuma Nordic style - Ziemeļu puse uzņemšananas gaitu un uzdot jautājumus raidījuma veidotājiem un vadītājiem. Sirsnīgi gaidīti ceturtdien, 26. februārī plkst. 17.30 Ziemeļu Ministru padomes birojā Rīgā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Nāc pats un ņem līdzi draugus!Thu, 26 Feb 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/grants/37 Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Uzņēmējdarbība un rūpniecība" darbosies no 2009. līdz 2013. gadam ar mērķi nostiprināt un veicināt ekonomisku sadarbību, uzņēmējdarbību, reģionālu sadarbību un inovācijas NB8 valstīs: Dānijā, Igaunijā, Īslandē, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā. >> Kas var pieteikties? Indivīdi un grupas, kas pārstāv: mazus un vidējus uzņēmumus, t.sk. viena cilvēka uzņēmumus. Tiek īpaši gaidīti dalībnieki no radošām un inovatīvām nozarēm. biznesa inkubatorus institūcijas, kas darbojas biznesa pārvaldības jomā biznesa organizācijas NB! Programmas atbalstītajās aktivitātēs jābūt iesaistītiem dalībniekiem no vismaz trim NB8 valstīm, no kurām vismaz vienai jābūt Ziemeļvalstij un vienai Baltijas valstij. Programma sedz 70% no ceļa, uzturēšanās un tīklošanās aktivitātāšu izdevumiem. >> Atbalstāmās aktivitātes sadarbības tīklu un t.s. klāsteru veidošana ar semināru, darba grupu un līdzīgu aktivitāšu palīdzību mācību vizītes stažēšanās darba prakse >> Cik daudz iesaistīto partneru? Mobilitātes aktivitātēs jābūt iesaistītām vismaz trim NB8 valstīm (ieskaitot autonomos apgabalus: Grenlandi, Fēru salas, Ālandu salas). Ir iespējami sekojoši varianti: Brauciens uz vismaz divām NB8 valstīm. Piemēram: Ziemeļvalstu delegācija viesojas vismaz divās Baltijas valstīs VAI grupa no Baltijas viesojas vismaz divās Ziemeļvalstīs. Braucieni tikai Ziemeļvalstu vai Baltijas valstu ietvaros nevar pretendēt uz finansējumu. Brauciens uz vienu valsti, kurā piedalās vismaz trīs iesaistītās puses, t.i., dalībnieki no 2 dažādām Ziemelvalstīm un 1 Baltijas valsts VAI no 1 Ziemeļvalsts un 2 dažādām Baltijas valstīm (NB 2+1 vai 1+2). >> Programmas mērķi reģiona uzņēmējdarbības attīstība un klāsteru sadarbība sadarbības veicināšana attiecībā uz inovatīviem projektiem labāko uzņēmējdarbības paraugu pieredzes apmaiņa, arī tādos aspektos kā biznesa kultūra un ētika, kā arī noteikumu un standartu samērošana, jo sevišķi uzņēmumu sociālās atbildības jomā (CSR) kopīga Ziemeļu-Baltijas valstu koordinēšana dažādu ES fondu apgūšanā un projektu finansēšanā savstarpēji izdevīga tehnoloģisku risinājumu pārņemšana atbalsts ilgtermiņa aktivitātēm >> Pieteikumu veidlapas Veidlapa individuāliem pieteicējiem Lūdzam pievienot sekojošus dokumentus (ieskanētus): - darba devēja ieteikuma vēstule - apstiprinājums līdzfinasējumam - apstiprinājums no uzņemošās organizācijas/ām Veidlapa grupas pieteikumam + katram grupas dalībniekam papildus jāaizpilda Grupas pieteikuma pielikums Lūdzam pievienot sekojošus dokumentus (ieskanētus): - darba devēja ieteikuma vēstule - apstiprinājums līdzfinasējumam - apstiprinājums no uzņemošās organizācijas/ām NB! Visiem dokumentiem jābūt noformētiem angļu valodā. Iesniegšanas termiņš: 2010. gada 31. marts Aizpildītas pieteikumu veidlapas un visi papildus dokumeti (ieskanētā formā) kā pielikums jānosūta uz e-pastu business.industry@norden.lv Atskaites veidlapa (aizpildīt pēc projekta noslēgšanas) >> Uzzini vairāk FAQ - biežāk uzdotie jautājumi (pagaidām tikai angliski..) Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Uzņēmējdarbība un rūpniecība" 2009-2013 vadlīnijas (angļu valodā) 2009. gadā atbalstītie projekti: pirmajā un otrajā pieteikumu kārtā >> Sazinies ar mums Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu "Uzņēmējdarbība un rūpniecība" administrē Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā. Kontaktpersona: Kārlis Valters, tel. 67213231, business.industry@norden.lv >> Esi informēts! Pievienojies LinkedIn grupai Nordic-Baltic Mobility Programme for Business and Industry un saņem jaunākās ziņas par programmas aktualitātēm! Thu, 26 Feb 2009 12:02:39 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/18727. februārī plkst. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā notiks ikmēneša cikla Kultūršoks lekcija. Tajā uzstāsies Dr. Hist., Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra, kurš runās par mediju ietekmi cīņā par politisko varu. "Sarūgtinājums par demokrātiju un valsti. Politikas veidošana un politikas attēlošana. Populisms un "stingrās rokas" meklējumi" - lekcijā tiks analizētas masu mediju politiskās funkcijas, radot un ietekmējot publisko telpu, kā arī skaidrota plašsaziņas līdzekļu ietekme uz to distanci, kas Latvijā izveidojusies starp tās iedzīvotājiem un politiku. Lekciju turpinās diskusija, kurā būs iespējams uzdot jautājumus lektoram vai apstrīdēt viņa teikto. Ieeja uz lekciju ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu maija@unitedintimacy.lv, jo vietu skaits ir ierobežots. Norises vieta: Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Marijas ielā 13/3, Berga bazārā. Lekciju ciklu Kultūršoks rīko teātris UNITED INTIMACY/ biedrība TARBA sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Informāciju par nākamajām lekcijām meklējiet mājas lapā: www.unitedintimacy.lv Fri, 27 Feb 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/library/library_news/45Bibliotēkas kolekciju papildina jauni ieraksti no Islandes, starpt tiem jau pazīstami izpildītāji: Eivør Pálsdóttir, Sigur Ros, Hjalmar, Mugison, kā arī mazāk zināmi: Ragnheiður Gröndal. Thomas Dybdahl un Bjørn Torskes ieraksti no Norvēģijas ir jaunumi mūsu bibliotēkā, kas neatstās vienaldzīgu nevienu īstu balāžu cienītāju. Savukārt no Zviedrijas iepazīstinām ar "Little Dragon" un "Hellsongs", bet somi mūs priecē ar īstu klasiku "Jazz from Finland 2008". Mon, 02 Mar 2009 11:37:41 EEThttp://norden.lv/lv/grants/38 Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Valsts administrācija" darbosies no 2009. līdz 2013. gadam, un tās mērķis ir veicināt darba metožu harmonizēšanu valsts pārvaldes sektorā. >> Kas var pieteikties? Valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieki >> Atbalstāmās aktivitātes mācību vizītes stažēšanās darba prakse sadarbības tīklu veidošana Pieteikšanās termiņš: 2010. gada 30. marts. Iepazīstieties ar projektiem, kas ieguva finansējumu 2009. gadā! Programmu "Valsts administrācija" administrē Ziemeļu Ministru padomes birojs Igaunijā. Visa informācija par pieteikšanos programmai: http://www.norden.ee/en/grants/public-administration.html >> Kontaktpersona: Madis Kanarbik, +372 7423625, public.administration@norden.lee Thu, 05 Mar 2009 16:23:31 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/190Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts ir kļuvis par Ziemeļu Ministru padomes pārraudzībā esošas Ziemeļvalstu pētniecības padomes NordForsk projekta "The Citizens’ Services turning public-private outside-in" partneri. Projekta mērķis ir izveidot kopīgu zinātniski pētniecisku Ziemeļvalstu un Baltijas valstu programmu, kas finansēs projektus iedzīvotājiem vajadzīgāko e-pakalpojumu attīstībai, kā arī nodrošinās pakalpojumu izstrādātājus un sniedzējus - valsts iestādes un privātos uzņēmumus - ar situācijas analīzi un iespējamiem risinājumiem. Projekta partneri ir Islandes Universitātes Pētījumu koordinēšanas birojs, Norvēģijas Zinātniskā padome, Igaunijas Ekonomisko lietu un sakaru ministrija un Lietuvas Informācijas sabiedrības attīstības komiteja. Noslēdzot līgumu ar Zviedrijas Inovāciju sistēmu valsts aģentūru (VINNOVA), kas koordinē projektu, par projekta partneri kļuvusi arī Latvija. Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Ziemeļvalstīs e-pārvaldes attīstības procesi norisinās līdzīgi. Lai arī Latvijā patlaban pieaug valsts budžeta un privātā sektora ieguldījumi e-pakalpojumu attīstībā, kā arī paplašinās sadarbība ar Eiropas Savienības valstīm e-pakalpojumu nodrošināšanā, nav konkrētu pētījumu par to, kādi e-pakalpojumi, pamatojoties uz iedzīvotāju vajadzībām, būtu jāattīsta. Piedaloties projektā, visi tā dalībnieki, tostarp Latvija, iegūs pētījumu par valsts iedzīvotāju pieprasījumu pēc e-pakalpojumiem, kā arī noderīgas zināšanas nākamās paaudzes e-pakalpojumu attīstīšanai. Šā gada 18. martā projekta partneri Latvijā rīko semināru, kur diskusijās tiks noskaidrots, kādas ir problēmas uz iedzīvotāju vajadzībām vērstu e-pakalpojumu izveidē un kā zinātniski pētnieciskas programmas īstenošana varētu palīdzēt e-pārvaldes attīstībā. Projekta rezultātā katra dalībvalsts iegūs pamatinformāciju, kuru paredzēts izmantot kopīgas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu programmas izveidei. Tue, 10 Mar 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/library/library_news/47Ērika Fosnesa Hansena romānu Sieviete lauva no norvēģu valodas tulkojusi Dace Deniņa un klajā laidis apgāds Atēna. Grāmatas prezentācija notiks 22. martā, plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā telpās, 1912. gadā Norvēģijā mazā stacijas pilsētiņā piedzimst dīvains bērns. Meitenes māte nomirst dzemdībās, un mazā Ieva aug viena ar tēvu, kurš viņu patur nošķirtībā no miestiņa sabiedrības. Ieva cieš no ārkārtīgi retas ģenētiskas slimības, kas piešķir viņai ērmīgu ārieni. Mazo pilsētiņu pārņem baumas un ar šausmām jaukta ziņkāre. Fri, 13 Mar 2009 12:42:22 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/195 Šī gada 16. martā Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā organizē konferenci par zinātnes globālo pārvaldību. Konferences dalībnieku vidū būs Eiropas Komisijas pārstāvji, ziņojuma autori, eksperti, kā arī divi Pārdomu grupas locekļi - profesore Like Frīsa (Lykke Friis) no Dānijas un Dr. Vaira Vīķe - Freiberga, bijusī Latvijas Republikas prezidente un Pārdomu grupas priekšsēdētāja vietniece. Konference norisināsies Ārlietu ministrijas telpās, Kr. Valdemāra ielā 3, Rīgā. Konferences darba valoda būs angļu valoda. Konferenci vadīs Žaneta Ozoliņa. Dalība konferencei jāpiesaka līdz š.g. 13. martam uz e-pasta adresi: linda.kaleja@mfa.gov.lv Globālās zinātnes pārvaldības pētījumu veikusi starptautiska ekspertu grupa astoņu cilvēku sastāvā. Izpētes lauks ietver sevī Eiropas pētniecības telpas globālos aspektus, kā konkurētspēju un pētnieku migrāciju, zinātnes ētiku, starptautiskās atšķirības zinātnes un tehnoloģiju ētiskajos aspektos un ētikas standartu lomu tirgus globalizācijas kontekstā. Mon, 16 Mar 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/library/library_news/48Trešdien, 25. martā plkst. 18.00 notiks profesora Viktora Freiberga priekšlasījums Roja Andersona sirreālās traģikomēdijas, kas veltīts savdabīgā zviedru režisora, 2008. gada Ziemeļu Padomes balvas laureāta, daiļradei. Sakarā ar ierobežotu vietu skaitu , lūdzam pieteikties līdz 24. martam pa tālruni 67820089 vai e - pastu ieva@norden.lv Mon, 16 Mar 2009 14:42:16 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/192Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Uzņēmējdarbība un rūpniecība" atbalsta ekonomisko sadarbību, inovāciju un uzņēmējdarbības veicināšanu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā, globālās konkurētspējas stiprināšanai. Programmas ietvaros iespējams saņemt finansiālo atbalstu uzņēmējdarbības un ražošanas jomas dalībniekiem mācību vizīšu, stažēšanās, apmācības vai sadarbības tīklu īstenošanai Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Programmas mērķis ir nostiprināt un veicināt ekonomisko sadarbību, uzņēmējdarbību, reģionālu klasteru sadarbību un inovācijas starp NB8 valstīm (Dāniju, Igauniju, Somiju, Īslandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju). Pieteikšanās termiņš programmai ir 2009. gada 30. aprīlis. Detalizētu informāciju par pietiekšanos var iegūt Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā mājas lapā http://www.norden.lv/lv/grants/37 2009. gadā programmai ir piešķirti aptuveni 2 miljoni DKK, kas tiek finansēti no Ziemeļu Ministru padomes un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdībām. Programmas atbalstītajās aktivitātēs jābūt iesaistītiem dalībniekiem no vismaz trim valstīm, no kurām vismaz vienai jābūt Ziemeļvalstij un vienai Baltijas valstij. Programma sedz 70% no ceļa, uzturēšanās un tīklošanās aktivitātāšu izdevumiem. Līdzās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmai "Uzņēmējdarbība un rūpniecība", tiek atvērtas vēl divas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas - Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Valsts administrācija" http://www.norden.ee un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma kultūrai http://www.kknord.org. Kopējās mobilitātes programmas tuvāko gadu laikā kalpos kā nozīmīgs sadarbības instruments sadarbībai Ziemeļu Ministru padomes un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību starpā. Ziemeļvasltu un Baltijas valstu sadrbība tika dibināta 1991. gadā un šo gadu laikā ir attīstījusies par politisku sadarbību pamatojoties uz kopīgām interesēm un vienlīdzības principiem. Ziemeļu Ministru padomes sadarbības pamatprincipi ar Baltijas valstīm ir noteikti Ziemeļu Ministru padomes vadlīnijās sadarbībai ar Igauniju, Latviju un Lietuvu 2009.-2013. gadam un ir atrodami Ziemeļu Ministru padomes mājas lapā www.norden.org/internationellt/uk/riktl.asp?lang=unamp;p_id=677. Sat, 21 Mar 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/19726. marts - pēdējā mēneša ceturtdiena ar ziemeļu soļošanu jeb nūjošanu! Visi interesenti laipni aicināti uz kārtējo neformālas tikšanās vakaru Ziemeļu puse, Ziemeļu Ministru padomes birojā 26. martā plkst.18.30. Šoreiz īpašo viesu statusā profesionāli nūjošanas intruktori no sporta inventāra uzņēmuma Hawaii Express. Instuktori parādīs kā pareizi jānūjo, kāpēc šī nodarbe ir atzīta par ļoti noderīgu fiziskās aktivitātes veidu un pastāstīs kur Rīgā šo nodarbi vislabāk var praktizēt. Katrs interesents varēs izmēģināt nūjošanu pats. Nordic Style - Ziemeļu puse ir nosaukums jaunajam raidījumu ciklam par Ziemeļvalstīm Latvijas Televīzijas 1.kanālā svētdienās. Tas stāsta par cilvēkiem, notikumiem, mītiem, mistērijām, reāliem atgadījumiem un dzīvesstilu kopumā. Nordic Style - Ziemeļu puse tagad ir arī parole neformālajiem tikšanās, diskusiju un socializēšanās vakariem īsti ziemeļnieciskā gaisotnē katra mēneša pēdējā ceturtdienā Ziemeļu Ministru padomes birojā Rīgā. Aicināti ir visi un ikviens - studenti, diplomāti, mājsaimnieces, politiķi, uzņēmēji, ierēdņi, aktieri, žurnālisti un visi tie, kam ir interese par Ziemeļiem. Lai piedalītos nepieciešama tikai liela zinātkāre un vēlme socializēties! Nāc pats un ņem līdzi draugus! Laiku pa laikam aicināsim uzstāties arī interesantas personības dalīties savos stāstos par Ziemeļvalstīm vai diskutēt par kādu īpašu tēmu. Un visi kopā radīsim jauku atmosfēru! Sirsnīgi gaidīti ceturtdien, 26. martā plkst. 18.30 Ziemeļu Ministru padomes birojā Rīgā, Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Sun, 22 Mar 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/199Piedalies konkursā un apmeklē zviedru filmu unquot;Bruņinieks Ārnsunquot;! Konkurss norisinās no 24. līdz 30. martām, kad izlozē tiks noskaidroti trīs uzvarētāji, kuriem tiks 2 ielūgumi uz zviedru filmas unquot;Bruņinieks Ārnsunquot; pirmizrādi kinoteārī unquot;Rīgaunquot; 2. aprīlī plkst. 18.00. Atbildes sūtīt uz e-pastu: ginta@norden.lv Konkursa jautājumi: 1. Filmas "Bruņinieks Ārns" notikumu centrā ir Ārns un Sesīlija, tās darbība risinās Zviedrijā un Tuvajos Austrumos, a) 6.gadsimtā b) 9.gadsimtā c) 12.gadsimtā 2. Filmas pamatā ir populārā zviedru rakstnieka Jāna Gijū episkā triloģija. Cik daļās filma iznāca Zviedrijā? a) Vienā b) Divās c) Trīs 3. Viens no pasaulē pazīstamākajiem skandināvu aktieriem Stelans Skarsgārds, kurš piedalījies tādās filmās kā "Karību jūras pirāti" un "Mamma Mia!", ir filmējies Larsa fon Trīra filmās a) "Šķeļot viļņus" b) "Dejotāja tumsā" c) "Dogvila" 4. Kādā lomā filmā "Bruņinieks Ārns" redzama viena no režisora Ingmāra Bergmana iemīļotākajām aktrisēm Bibi Andersone ("Zemeņu lauks", "Persona") a) Ārna māte b) karaliene c) klostera abate 5. Cik zobenu izmantoti filmas uzņemšanā? a) 300 b) 600 c) 900 6. Cik valodas izmantotas filmas uzņemšanas laikā Marokā? a) 4 b) 6 c) 8 7. Cik cilvēku piedalījušies filmas masu skatos? a) 1900 b) 2900 c) 3900 Fri, 27 Mar 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/200Kino "Rīga", "ACME Film", Zviedrijas vēstniecība un Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā aicina noskatīties filmas "BRUŅINIEKS ĀRNS" pirmizrādi šī gada 2. aprīlī plkst. 18:00 kino "Rīga" Lielajā zālē. Filmas "Bruiņinieks Ārns" darbība risinās 12. gadsimtā Zviedrijā un Tuvajos Austrumos, notikumu centrā ir Ārns un Sesīlija, kā arī drošsirdīgi bruņinieki, ietekmīgas karalienes, nodevīgi karaļi. Tas ir stāsts par karu un intrigām, draudzību un nodevību, taču pāri visam - kaislīgu mīlestību. Filmas "Bruņinieks Ārns" pamatā ir episka triloģija par Zviedrijas valsts veidošanos. Tā ir dārgākā un vērienīgākā filma skandināvu kino vēsturē. Lomās redzamas zviedru kino zvaigznes Joakims Nēterkvists, Sofija Helina, kā arī pasaules slavu guvušie Stelans Skarsgārds un Bibi Andersone. Mon, 30 Mar 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/51Otrais Ziemeļvalstu Globalizācijas Forums notika šī gada 26. un 27. februārī Īslandē, Zilajā Lagūnā. Šī gada foruma galvenās tēmas bija klimats, enerģētika un inovācijas. Tieši Ziemeļvalstu Globalizācijas Forumā 2009 pirmo reizi tika prezentēts Nordic Innovation Monitor (Ziemeļvalstu inovāciju monitors). Šis pētījums sniedz analīzi par inovāciju attīstību Ziemeļvalstīs salīdzinājumā ar pasaules vadošājām lielvalstīm. Mon, 30 Mar 2009 14:45:27 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/2028. Rīgas Starptautiskais Bērnu filmu festivāls "Berimora kino" norisināsies no 2009. gada 4. līdz 12. aprīlim kinoteātrī "Rīga" un "Parex Plaza". Mazie kinomīļi kopā ar filmu varoņiem varēs ceļot gan laikā, gan telpā, apjaust sevī burvju spējas, iesaistīties aizraujošās avantūrās, līdzpārdzīvot varoņiem viņu priekos un bēdās, glābt un aizsargāt dzīvo radību, meklēt paslēptus dārgumus, izgudrot dažnedažādas atjautīgas ierīces, dibināt sakarus ar citplanētiešiem, vārdu sakot, ļaut fantāzijai pilnu vaļu. Šogad konofestivālā varēs noskatīties vairākas aizraujošas Ziemeļvalstu spēlfilmas - somu filmas "Bundzinieks Rikijs", "Īpašā vasara" un "Vētrassirds", norvēģu filmas "Kaķa Titānika desmit dzīvības" un "SOS: Piedzīvojumu vasara", īslandiešu filmu "Ieputināti sniegos" un dāņu filmu "Palle viens pats pasaulē". Visām filmām būs tulkojums latviešu valodā. Vairāk par kinofestivālu www.arsenals.lv. Fri, 03 Apr 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/205Apgāds "Atēna" nesen laidis klajā norvēģu rakstnieka Erika Fosnesa Hansena grāmatu "Sieviete lauva", ko latviešu valodā tulkojusi Dace Deniņa. Grāmatas sižets vēsta par nelielu stacijas pilsētiņu Norvēģijā pagājušā gadsimta sākumā, kur kādā ģimenē piedzimst pēc izskata dīvaina meitenīte. Meitenes māte dzemdībās nomirst, un mazā Ieva aug viena ar tēvu, kurš viņu patur noškirtībā no miestiņa sabiedrības. Ieva cieš no ārkārtīgi retas ģenētiskas slimības, kas pieškir viņai ērmīgu ārieni un raisa pilsētiņas iedzīvotājos gan bailes, gan ziņkāri. Bet kā līdzīgā situācijā šodien justos un rīkotos mēs? Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar apgādu "Atēna" un Norvēģijas Karalistes vēstniecību Latvijā 23. aprīlī plkst. 18.00 aicina uz sarunu par atšķirīgo mums līdzās. Sarunu vadīs žurnāliste Daina Jāņkalne, kura aicinās izteikties psiholoģi Jolantu Cihanoviču, rakstnieku Paulu Bankovski, sociālantropologu Klāvu Sedlenieku un luterāņu mācītaju Rolandu Eimani. Fragmentus no grāmatas lasīs aktrise Katrīne Pasternaka. Mon, 20 Apr 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/52 Ziemeļu Padomes prestižajai mūzikas balvai šogad ir nominēti 12 mūziķi un mūziķu apvienības. Sīkāks apraksts par katru no pretendentiem atrodams digitālajā prezentācijā, kur var noklausīties arī viņu radošo sniegumu. Ziemeļu Padomes mūzikas balvai šogad ir izvēlēti mūziķi un mūzikas izpildītāju grupas, kas eksperimentē ar jaunām muzikālām izteiksmēm, kombinējot dažādus mūzikas izpildījuma žanrus, vai kas sava žanra ietvaros ir atklājuši jaunus un inovatīvus muzikālās izteiksmes veidus. Visiem izraudzītajiem kandidātiem 2008. gadā ir jābūt piesaistījušiem publikas uzmanību kā vietējā, tā plašākā Ziemeļvalstu un starptautiskā mērogā. Uz balvu pretendē sekojoši mākslinieki: Dānija: Thunderstrucks, Alpha Somija: Pekka Kuusisto unamp; The Luomu Players, Kari Kriikku Fēru salas: Orka Īslande: Voces Thules, Víkingur Heiðar Ólafsson Norvēģija: Arve Henriksen, Paal Nilssen-Love Zviedrija: Ale Möller Band, Loney Dear Ālandu salas: Ulvens Döttrar Ziemeļu Padomes mūzikas balvas ieguvējs tiks paziņots 2. jūnijā, savukārt oficiāla balvas pasniegšana notiks Ziemeļu Padomes sesijas laikā Stokholmā 2009. gada oktobrī. Thu, 07 May 2009 12:26:40 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/207 Par godu Zviedrijā mītošā dzejnieka un tulkotāja Jura Kronberga dzejas izlases "Trimdas anatomija" iznākšanai Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā un apgāds "Mansards" aicina uz literāru pasākumu ceturtdien, 14. maijā plkst. 19:00 Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Dzejnieka un tulkotāja Jura Kronberga dzīvē un daiļradē veiksmīgi sadzīvo divas kultūras - zviedru un latviešu. Publicējoties jau kopš 60. gadu vidus, viņš ir kļuvis par galveno latviešu literatūras tulkotāju zviedru valodā, kā arī plaši atzītu dzejas autoru. Jaunajā izlasē "Trimdas anatomija" apkopoti dzejoļi, kas tapuši laika posmā no 1970. līdz 1991. gadam. Vakara gaitā Juris Kronbergs dalīsies savā rakstnieka un tulkotāja pieredzē, kā arī runās par dzejas nozīmi un radošiem izaicinājumiem trimdas apstākļos. Sarunu par dzeju un trimdu vadīs Imants Gross, Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā direktors. Thu, 14 May 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/204No 27. aprīļa līdz 5. jūnijam Rīgas Mākslas telpā, Kungu ielā 3, ir skatāma Zviedrijas Institūta rīkotā izstāde ECO CHIC- Towards Sustainable Swedish Fashion. Izstādē ir pārstāvēti Zviedrijas modes dizaineri, kuri savā darbā izmanto videi draudzīgu un ētisku pieeju, neziedojot modes tendenču aktualitāti, turklāt atšķirība starp ekoloģisku un cita veida apģērbu nav acīmredzama. Eko-modes idejas pamatvērtības atklājas dizaineru uzskatos - uzstādījumos, kādus tie izvirza materiālu kvalitātei un izejvielām, ražošanas procesiem. Tērpu ekoloģiska un ētiska ražošana sākas ar to dizainu un turpinās līdz pat valkāšanai gatavam izstrādājumam. Izstādes norises laikā plānoti semināri un radošās darbnīcas, informē Daina Vītoliņa, Dizaina informācijas centra pārstāve. Projekta ietvaros 15. maijā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā notiks zviedru modes dizainera Riharda Lindkvista (Rickard Lindqvist) radošā darbnīca, savukārt darbnīcas rezultāti jau nākamajā dienā tiks aplūkoti semināra laikā Ziemeļu Ministru padomes birojā. Ikdienas apģērba izgatavošanai (žakete, krekls un bikses) tiek izlietoti vismaz 5 metri auduma. Aptuveni 20% no šī auduma kļūst par neizmantojamiem atgriezumiem.. Vēsturiski audumu veidošana ir bijis laik- un darbietilpīgs, dārgs process. Modes vēstures gaitā ir bijuši vairāki piemēri, kā audumu izmantot pilnībā. Tas redzams dažādu tautu nacionālajos tērpos, piemēram, kimono, sari vai Eiropas viduslaiku kreklos. Radošās darbnīcas galvenā ideja - veidot apģērbu bez auduma atgriezumiem un izmantot visus 100% auduma. Seminārs rosinās jaunas idejas un radošu pieredzi. Īpašais notikums - atklātā diskusija unquot;Latvijas modes dizains - ilgtspējīga attīstība?unquot; 21. maijā paredzēts Rīgas Mākslas telpā. Mūsu un ārvalstu eksperti, dizaineri, uzņēmēji un izglītības jomas pārstāvji runās par esošo situāciju, dalīsies pieredzē un vērtēs nākotnes izaugsmes iespējas. Fri, 15 May 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/54unquot;Baudas un atklāsmes pie vakariņu galda. Ēdiens kā īpašs tekstsunquot; 20. maijā plkst. 18:00 noslēgs prof. V. Freiberga priekšlasījumu sēriju par Ziemeļvalstu kino. Šoreiz Latvijas Universitātes profesors Viktors Freibergs runās par gastronomiskām izpausmēm ekrāna mākslā: ēšanas kultūru un tai atvēlēto lomu Ziemeļvalstu režisoru filmās. Mon, 18 May 2009 13:29:14 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/210 Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā Kultūrai no iesniegtajiem 211 pieteikumiem tika atbalstīti 60 pieteikumi no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm par kopējo summu EUR 83 483. Stipendijas radošiem braucieniem ir saņēmuši 17 pieteikumu iesniedzēji no Latvijas, kuru izmaksas tiks segtas EUR 24 361 apmērā. No Igaunijas tika atbalstīti 5 pieteikumi, no Lietuvas - 2. Kopumā Latvija no līdzdalības Ziemeļvalstu un Baltijas valstu programmā Kultūrai pirmajā piešķīrumu reizē ir saņēmusi EUR 89 646. Kā ziņots iepriekš, Ziemeļvalstu-Baltijas valstu Rezidenču atbalsta programmā tika atbalstītas 2 Latvijas rezidences (Noass un Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māja) par kopējo summu EUR 23 000. Bez tam Latvijas mākslas un kultūras organizācijas bija iesniegušas pieteikumus arī Mākslas un kultūras programmai, kuras ietvaros tikuši atbalstīti 3 projekti no Latvijas, kopumā saņemot EUR 42 485. Paplašināto Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu Kultūrai finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis vienādā apjomā, pamatojoties uz katras valsts ekonomikas apmēru. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma kultūrai darbojas no 2009. līdz 2011. gadam, un to pārvalda Ziemeļvalstu Kultūras punkts Somijā: http://www.kknord.org/. Tue, 19 May 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/213 Ziemeļu un Baltijas valstis ir ilgstoši sadarbojušās un iesaistījušās pieredzes apmaiņā vairākās jomās. Vardarbības novēršanā Norvēģija ieņem vadošo lomu, veicinot labās prakses izplatību, veidojot kontaktus un atbalstot jaunu prasmju iesakņošanos Baltijas reģionā. PVO Eiropas reģionālais birojs, Latvijas Republikas Veselības ministrija, Latvijas Sabiedrības veselības aģentūra un Ziemeļu Ministru padome ar Norvēģijas valdības atbalstu kopīgi organizē Ziemeļu-Baltijas valstu darba semināru par vardarbības novēršanu ģimenē, kas norisināsies 8.-9. jūnijā viesnīcā Radisson SAS. Galvenā uzmanība tiks vērsta uz veselības aprūpes nozīmi multi-sektorālā apkarošanas stratēģijā, īpaši izceļot tādas grupas kā bērni, sievietes un veci cilvēki. Tuvāk tiks aplūkota alkohola kā riska faktora loma vardarbības izraisīšanā. Seminārs pulcēs pārstāvjus no dažādām iesaistītajām pusēm, ieskaitot politiskus lēmējus, profesionāļus, žurnālistus un sabiedrības veselības nozarē nodarbinātos no Baltijas un Ziemeļu valstīm. Semināra uzdevumi ir sekojoši: a) diskutēt par veselības aprūpes lomu multi-sektorālā pieejā ģimenes vardarbības novēršanā, b) iepazīties ar jaunākajiem labās prakses piemēriem, c) apmainīties ar pieredzi jau sevi pierādījušu programmu īstenošanā, lai novērstu vardarbību pret partneri, bērniem un veciem cilvēkiem, d) aplūkot alkohola lietošanu kā riska faktoru vardarbības izraisīšanā un kā sekas pārdzīvotai vardarbībai, e) apspriest turpmākās darbības stratēģijas, f) atbalstīt jaunu Ziemeļu un Baltijas valstu žurnālistu iesaistīšanu publiskā vardarbības apspriešanā. Darba seminārs sastāv no plēnuma sesijām, kur piedalīsies uzaicinātie starptautiskie lektori un vardarbības novēršanas eksperti no Ziemeļu un Baltijas valstīm. Starplaiku sesijās varēs iepazīties ar labākajiem piemēriem, kā veselības aprūpes sektors ir ticis iesaistīts ģimenes vardarbības novēršanā. Mon, 08 Jun 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/592009. gada Ziemeļu Padomes mūzikas balva ir piešķirta pazīstamajam somu klarnetistam Kari Kriikku, kurš jau ilgāku laiku ir darbojies modernās mūzikas laukā. Ziemeļu Padomes mūzikas balva ir DKK 350,000 vērtībā, un to pasniegs Ziemeļu Padomes sesijas laikā Stokholmā oktobrī. Mon, 08 Jun 2009 14:51:01 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/215Ziemeļu Ministru padome ir bijusi nozīmīgs ietekmes faktors jaunās ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas izveidē, ko Eiropas Komisija nule kā prezentējusi vairākās ES dalībvalstīs. Stratēģijā ir izcelti četri svarīgākie darbības mērķi: sakārtot jūras vidi, paaugstināt labklājību, veicināt reģiona pieejamību un pievilcību, kā arī uzlabot tā drošību. "Mēs palīdzēsim īstenot konkrētas Baltijas jūras reģiona stratēgijas sadaļas, cenšoties dot savu ieguldījumu stratēģijas veiksmīgā realizācijā. Ziemeļu Ministru padomei ir daudzu gadu sadarbības pieredze ar citām Baltijas reģiona organizācijām. Esam izveidojuši unikālu sadarbības tīklu, kas aptver visas Ziemeļvalstis, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Ziemeļrietumu Krieviju," tā Ziemeļu Ministru padomes Ģenerālsekretārs Haldors Āsgrimsons. Gada sākumā Ziemeļu Ministru padome nāca klajā ar priekšlikumiem, kāds varētu būt Ziemeļu reģiona pienesums ES startēģijas mērķu sasniegšanā. "Ziemeļu Ministru padomei ir bijusi nozīmīga loma stratēģijas tapšanā. Mēs uzskatām Ziemeļu Ministru padomi par nozīmīgu partneri, jo īpaši stratēgijā iezīmēto projektu realizācijā," atzina Anna-Kerstina Mileusa, Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta direktora vietniece. Cita starpā, Ziemeļu Ministru padome būs atbildīga par Baltijas jūras reģiona Inovāciju un pētniecības fonda izveidi. Ideja par ES Baltijas jūras reģiona stratēģiju pirmo reizi izskanēja 2006. gadā. Baltijas jūras reģions būs arī nākamās ES prezidentūras prioritāte, ko jūlijā uzņemsies Zviedrija. Wed, 10 Jun 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/217 Pēdējos gados Baltijas jūras reģiona loma Eiropas Savienības un Krievijas enerģētikas sasaistē ir augusi. Tajā pašā laikā ES un atsevišķās reģiona valstīs ir notikušas būtiskas izmaiņas tieši enerģētikas jomā. Grāmata ar nosaukumu "Enerģētika: Baltijas jūras reģiona saliedēšana vai šķelšana?" ir apjomīga pētniecības projekta noslēgums, ko ir veikuši Baltijas jūras reģiona universitāšu un citu ideju ģenerēšanas institūciju pētnieki. Projektu koordinēja Latvijas Ārpolitikas institūts ar Ziemeļu Ministru padomes, Fridriha Eberta fonda un Sorosa Fonda Latvijā atbalstu. Projektā iesaistītie eksperti no Vācijas, Krievijas, Polijas, Norvēģijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Zviedrijas ir pētījuši un vērtējuši, kā nacionālās enerģētikas stratēģijas ietekmē reģionālo sadarbību - gan attiecībā uz enerģētiku, gan citām jomām. Katrs autors vērtēja savas valsts enerģētikas politiku un tās nozīmi plašākā reģionālā kontekstā. Grāmatas ievadā tiek apskatīta ES enerģētikas politika, savukārt tās turpinājumā tiek piedāvāti atsevišķi pētījumi par deviņām valstīm. Katrā no tiem ir aplūkoti attiecīgās valsts dažādie enerģijas iegūšanas veidi, apzināti lēmumu pieņēmēji un ietekmīgākie spēlētāji lēmumu pieņemšanas procesā, iezīmēta nacionālā enerģētikas stratēģija un tās saistība ar visa reģiona politisko un ekonomisko vidi. Nobeigumā enerģētika tiek aplūkota vispārīgi kā reģionālās sadarbības faktors Baltijas jūras reģionā. Grāmatas mērķauditorija ir visi tie, kam interesē Baltijas jūras reģions un enerģētikas loma reģiona starpvalstu attiecībās. Fri, 12 Jun 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/218Ziemeļvalstu premjerministri acina pārējās pasaules valstis vienoties par savstarpēji saistošiem pasākumiem klimata pārmaiņu apturēšanā, tiem atvēlot nozīmīgu vietu uz turpmāko gadu politiskās skatuves. Īpašas pūles tiks pieliktas, lai saistošās vienošanās tiktu apstiprinātas visaugstākajā politiskajā līmenī, ņemot vērā tuvojošos ANO Klimata konferenci Kopenhāgenā. "Kopenhāgenā mums ir jāpanāk vienošanās par līgumu, kas paredz ambiciozu mērķu sasniegšanu kā īstermiņā, tā ilgtermiņā. Šiem mērķiem ir jāseko konkrētām darbībām un politikas nostādnēm, kas sekmēs pāreju uz zaļāku un ilgtspējīgāku ekonomiku", tā ir nolēmuši Ziemeļvalstu premjerministri 14.-15. jūnijā Īslandē kopīgi parakstītajā deklarācijā. Ziemeļvalstu vadītāji cer, ka ciešāka sadarbība enerģijas efektivitātes celšanā un jaunu enerģijas sistēmu attīstīšanā spēs mazināt ogļskābo gāzu izmešus transporta sektorā. Ministru prezidenti aicina arī pārējās turīgās valstis atbalstīt klimata aizsardzības pasākumus visnabadzīgākajās un visvairāk apdraudētajās valstīs. Premjerministri arī centīsies panākt, lai tirdzniecība ar Eiropas izmešu kvotām tiktu piesaistīta līdzīgām sistēmām pārējās pasaules daļās, tādējādi izveidojot globālu oglekļa dioksīda tirgu. Galvenais uzsvars tiek likts uz pētniecisko darbu sešās prioritārajās jomās, tai skaitā enerģijas efektivitātē, vēja enerģijas izpētē un citu ilgtspējīgu enerģijas avotu attīstībā. Ziemeļvalstu premjerministru deklarācija par klimata pārmaiņām (angļu valodā) Informācija par ANO Klimata konferenci: http://en.cop15.dk/ Fri, 19 Jun 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/61 Grāmata ar nosaukumu "Enerģētika: Baltijas jūras reģiona saliedēšana vai šķelšana?" ir apjomīga pētniecības projekta noslēgums, ko ir veikuši Baltijas jūras reģiona universitāšu un citu ideju ģenerēšanas institūciju pētnieki. Projektā iesaistītie eksperti no Vācijas, Krievijas, Polijas, Norvēģijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Zviedrijas ir pētījuši un vērtējuši, kā nacionālās enerģētikas stratēģijas ietekmē reģionālo sadarbību - gan attiecībā uz enerģētiku, gan citām jomām. Katrs autors vērtēja savas valsts enerģētikas politiku un tās nozīmi plašākā reģionālā kontekstā. Projektu koordinēja Latvijas Ārpolitikas institūts ar Ziemeļu Ministru padomes, Fridriha Eberta fonda un Sorosa Fonda Latvijā atbalstu. Grāmatas mērķauditorija ir visi tie, kam interesē Baltijas jūras reģions un enerģētikas loma reģiona starpvalstu attiecībās. Fri, 19 Jun 2009 16:02:02 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/220 Šomēnes, jūnijā, Nordplus Ietvarprogrammas 2009. gada konkursa dalībnieki uzzināja programmas konkursa rezultātus. Šajā Ziemeļu Ministru padomes izveidotajā izglītības sadarbības programmā, kurā piedalās piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis, Latvijas izglītības iestādes un organizācijas šogad iesniedza 22 projektu pieteikumus, no kuriem Nordplus finansējumu saņems 16 projekti. Turklāt Latvijas skolas, augstskolas, pieaugušo izglītības iestādes un organizācijas kā partneri piedalās septiņdesmit divos Baltijas un Ziemeļu valstu koordinētajos projektos. Nordplus Ietvarprogrammu 2008-2011 veido trīs nozaru programmas (Jauniešu, Augstākās izglītības un Pieaugušo programma) un viena starpnozaru jeb Horizontālā programma. Visās četrās programmās kopā 2009. gadā tika iesniegti 544 projektu pieteikumi, no kuriem atbalstīti ir 403 projekti, sadalot apmēram 8 miljonus eiro kopējā finansējuma. Šogad Nordplus Jauniešu programmā pieteikumus iesniedza astoņas Latvijas iestādes. Konkursa rezultātā finansējumu sadarbības projektu īstenošanai saņems Jelgavas 4. vidusskola, Siguldas 3. pamatskola, Ādažu Brīvā Valdorfa skola, Valmieras pilsētas izglītības un sporta departaments, Rīgas Zolitūdes ģimnāzija un Skujenes pamatskola. Nordplus Augstākās izglītības programmā 2009. gada konkursam septiņas Latvijas augstākās izglītības iestādes bija iesniegušas savus pieteikumus, no kuriem atbalstīti tiek Vidzemes Augstskolas, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes, Rīgas Ekonomikas augstskolas, Valsts robežsardzes koledžas un Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijas projekti. Nordplus Pieaugušo programmā no četriem Latvijas organizāciju pieteikumiem finansējums tiek piešķirts trim sadarbības projektiem, kurus īstenos Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts>>, Rites tautskola un Kuldīgas pilsētas Kultūras projektu koordinācijas centrs. Nordplus Horizontālajā programmā šogad tika vērtēti trīs Latvijas pieteikumi, no kuriem atbalsts tiek piešķirts Bauskas pilsētas Kristīgajai pamatskolai, kā arī Rīgas Izglītības un metodiskajam centram. Statistikas dati rāda, ka četrām salīdzinoši nelielajām Nordplus dalībvalstīm - Igaunijai, Īslandei, Latvijai un Lietuvai - ir gandrīz vienāda izglītības iestāžu aktivitāte, uzņemoties projektu koordinējošo lomu. Aktīvākās izglītības iestādes-projektu koordinētājas ir Somijā un Zviedrijā. Tomēr nozīmīga ir arī daudzo iestāžu iesaistīšanās Nordplus programmā kā projektu partneriem, tādējādi gūstot jaunu pieredzi, pārņemot labu praksi un jauninājumus, un stiprinot vienotas Baltijas-Ziemeļu izglītības telpas izveidi. Vairāk informācijas par atbalstītajiem projektiem un projektu partneriem: Granted Nordplus projects. Nordplus programma internetā: www.nordplusonline.org http://www.apa.lv http://www.izm.gov.lv Tue, 30 Jun 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/grants/43Iestādes un organizācijas, kuras vēlas sagatavot kvalitatīvus pieteikumus nākamajam konkursam Nordplus Jauniešu un Nordplus Pieaugušo programmās, vēl šogad varēs pieteikties projektu sagatavošanas vizītēm. Elektroniskā tiešsaistes sistēma ARS (Application and Reporting System) sagatavošanas vizīšu pieteikumiem būs atvērta, sākot ar septembri. Sagatavošanas vizīšu mērķis ir palīdzēt iestādēm un organizācijām - potenciālo projektu partnerēm - kopīgi sagatavot projekta plānu un rakstisko pieteikumu projektu konkursam, kas notiks nākamajā gadā. Nordplus Jauniešu programmā sagatavošanas vizīšu laikā tiek sagatavoti pieteikumu plāni un projekti mobilitātes aktivitātēm (klašu apmaiņām, skolēnu apmaiņām un praksēm, skolotāju un pedagoģiskā personāla apmaiņām) vai sadarbības tīklu aktivitātēm un projektu aktivitātēm (attīstības projektu aktivitātēm un sadarbības pasākumiem, kas vērsti uz pedagoģisko un didaktisko metožu attīstīšanu un pilnveidi). Nordplus Pieaugušo programmā sagatavošanas vizīšu laikā tiek sagatavoti plāni un pieteikumi tālākizglītības aktivitātēm, dalībnieku apmaiņai, tematisku sadarbības tīklu izveidei, attīstības vai plānošanas projektiem. Sagatavošanas vizītei jāilgst vismaz piecas dienas, ieskaitot ceļā pavadīto laiku. Nordplus Jauniešu programmā sagatavošanas vizītē no vienas valsts var pieteikties, maksimums, divi skolotāji. Nordplus Pieaugušo programmā sagatavošanas vizītē no vienas iestādes vai organizācijas var pieteikties līdz diviem pārstāvjiem, kuriem tiek segti ceļa un dzīvošanas izdevumi saskaņā ar Nordplus programmā noteiktajām likmēm. Papildu informācija: Nordplus Rokasgrāmata (Nordplus Handbook). Kontaktinformācija: Viktors Kravčenko programmas koordinators Tālr. 67244442 nordplus@apa.lv Tue, 30 Jun 2009 12:38:52 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/222 Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Uzņēmējdarbība un rūpniecība" pirmajā izsludināšanas kārtā vislielāko aktivitāti izrādīja projektu pieteicēji no Latvijas. No 27 atbalstītajiem projektiem 15 tika iesniegti no Latvijas, 5 no Dānijas, 3 no Igaunijas, 3 no Lietuvas un 1 projekts no Zviedrijas. Visu piešķīrumu kopējā summa ir DKK 1 140 600. Lielākā daļa no projektiem ietver sevī grupu aktivitātes un sadarbības tīklu veidošanu, savukārt četri no dalībniekiem ir izvēlējušies individuālus mācību braucienus. Atbalsta saņēmēju vidū ir biznesa inkubatori, biznesa asociācijas un uzņēmumi, kas pārstāv sekojošas nozares: informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, elektronika un elektrotehnika, dizains, reklāma, ilgtspējīga mode, kino industrija, tulkošana un valodu apmācība, dzelzs un tērauda liešana, atjaunojamās enerģijas ražošana un ilgtspējīgās polimērtehnoloģijas. Skatīt pilnu sarakstu ar visiem atbalstītajiem projektiem. Šogad Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā "Uzņēmējdarbība un rūpniecība" tiks izsludināts vēl viens pieteikumu iesniegšanas termiņš - 15. oktobris. Programmas ietvaros iespējams saņemt finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības un ražošanas jomu pārstāvjiem mācību vizīšu, stažēšanās, apmācības vai sadarbības tīklu īstenošanai Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Vairāk informācijas meklējiet http://www.norden.lv/lv/grants/37 Programmas darbība ir apstiprināta laika posmam no 2009. līdz 2013. gadam ar mērķi veicināt ekonomisko sadarbību, uzņēmējdarbību, reģionālu klasteru veidošanu un inovāciju attīstību NB8 valstīs (Dānijā, Īslandē, Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, kā arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā). Programmu administrē Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā. Thu, 09 Jul 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/224 Simpozijs "Māksla un atjaunojamās (enerģijas) tehnoloģijas", kas norisināsies no 13. līdz 16. augustam Aizputē, pulcēs ap 30 mākslinieku, aktīvistu, zinātnieku un pētnieku galvenokārt no Baltijas un Ziemeļvalstīm, kā arī citām Eiropas valstīm. Simpozija dalībnieki iepazīstinās ar radošām idejām, alternatīvām pieejām, kā arī veiktajiem zinātniskiem un mākslinieciskiem pētījumiem saistībā ar atjaunojamās enerģijas resursiem, ekoloģisku tehnoloģiju izmantošanu un citiem ilgtspējības jautājumiem. Simpozijā tiks aplūkotas četras galvenās tēmas: 1. BIO / EKO SISTĒMAS: Vides zinātne un ekoloģija - - - Ekosistēmu izpēte - - - Permakultūra un biostēmu dizains - - - Biomasa kā atjaunojamās enerģijas resurss - - - Kritiskas un alternatīvas pieejas biotehnoloģijām - - - 2. SOLĀRĀ ENERĢIJA: Saules gaisma kā nepārtraukts enerģijas avots - - - Fotosintēzes process - - - Solārās enerģijas tehnoloģijas - - - 3. ATVĒRTAIS KODS: Atvērtā koda / informācijas pielietojuma ilgtspējības aspekts mākslā un aktīvismā, ekoloģijā un arhitektūrā, vides dizainā - - - 4. MĪTI UN NOSTĀSTI: Vēsturiskās tradīcijas un modernās alternatīvas arhitektūrā - - - kultūras transformācija: tradīcijas un jaunās tehnoloģijas - - - Enerģija dabā / pilsētā - - - Nākotnes vīzijas par enerģiju uz Zemes Simpozijs norisināsies mākslinieku rezidenču centrā SERDE Kurzemes pilsētā Aizputē. SERDE atrodas senā vēsturiskā koka arhitektūras ēkā. Šis fakts tiks izmantots kā specifisks gadījums, aplūkojot, kā atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas var tikt izmantotas vēsturisku māju ilgtspējības risinājumos. Detalizēta simpozija programma Simpozija rezultāti - jauni kopprojekti, mākslas darbi un sadarbības projekti - tiks prezentēti starptautiskajā mākslas un zinātnes konferencē ENERĢIJA, kas notiks festivāla "Māksla+Komunikācijas" ietvaros Rīgā, 2009. gada 8.-10. oktobrī. Pieteikumu iesniegšanas termiņš dalībai festivālā un konferencē "Enerģija" ir 31. augusts, 2009. Tuvāka informācija: http://rixc.lv/09 Simpoziju organizē Jauno mediju kultūras centrs RIXC ar Ziemeļu Kultūras fonda atbalstu: http://rixc.lv http://www.nordiskkulturfond.org Simpozija blogs: http://renewable.rixc.lv/ Fri, 14 Aug 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/226 "Ziemeļvastu klimata risinājumi" ir Ziemeļeiropas lielākā konference, kurā tiek apspriesti enerģētikas, transporta un uzņēmējdarbības jautājumi klimata pārmaiņu perspektīvā. Šīgada 8.-9. septembrī Kopenhāgenā konference pulcēs vairāk kā 1000 ražotāju, piegādātāju, patērētāju un darījumu partneru, kā arī politiķus un zinātniekus, lai runātu par tirgus tendencēm, tā virzītājspēkiem, šķēršļiem un noteikumiem attiecībā uz transportu, energoefektivitāti, atjaunojamo un t.s. saprātīgo enerģiju. Ziemeļvastu klimata risinājumi 2009 paver jaunu ieskatu tirgus izzināšanā un komunikācijā ar esošajiem un potenciālajiem klientiem, vienlaikus piedāvājot debatēt arī par gaidāmo ANO Klimata konferenci Kopenhāgenā. Konferencei ir izstrādāta startptautiska līmeņa programma ar augstvērtīgām paneļdiskusijām, ekspertu tirgus sesijām, specializētām meistarklasēm un darbnīcām, kā arī apjomīgu klimata risinājumu izstādi un lielisku iespēju iegūt jaunus darījumu kontaktus. Vairāk informācijas meklējiet http://www.nordicclimatesolutions.com Tue, 18 Aug 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/65Pēdējo trīs gadu laikā Baltijas jūras reģiona InnoNet projekta ietvaros tika veiksmīgi attīstīts pārnacionālu klāsteru tīkls un īstenotas aktivitātes kompetences paaugstināšanai. "Pārnacionāla sadarbība Baltijas jūras reģiona uzplaukumam" ir Ziemeļu Ministru padomes izdevums ar sekojošiem mērķiem: • Aplūkot no vairākiem aspektiem jēdzienu "sadarbība uzplaukumam" Baltijas jūras reģiona kontekstā; • Iepazīstināt ar Baltijas jūras reģiona InnoNet projekta rezultātiem un metodēm, kas var kalpot par pamatu turpmākām aktivitātēm reģiona uzplaukuma veicināšanai; • Definēt atlikušos izaicinājumus un iezīmēt nākotnes redzējumu. Izdevums pieejams lejupielādēšanai: Transnational Cooperation for Prosperity in the Baltic Sea Region (pdf)Mon, 24 Aug 2009 16:43:56 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/228Baltijas jūras parlamentārā konference (BJPK), kas ik gadu pulcē parlamentāriešus no visām Baltijas jūras reģiona valstīm, šoreiz norisināsies Nīborgā (Nyborg), Dānijā, no 31. augusta līdz 1. septembrim. Konferences darba kārtībā galvenā uzmanība tiks veltīta vides un drošības jautājumiem. "Mēs nedrīkstam aizbildināties ar esošo krīzi ekonomikā, lai mazinātu vai kavētu vides aktivitātes Baltijas jūrā un tās apkārtnē," konferences priekšvakarā paziņoja BJPK prezidente, Ziemeļu Padomes prezidija locekle un Somijas Parlamenta deputāte Kristīna Gestrina (Christina Gestrin). Viņasprāt, solidaritāte un pārrobežu sadarbība vides jomā kļūst īpaši svarīgas tieši recesijas laikā, kad dažām valstīm nākas ciest vairāk par pārējām. BJPK Klimata grupa plāno iesniegt 25 priekšlikumus visām Baltijas jūras reģiona valdībām. Tajos galvenokārt ieteikts mazināt oglekļa dioksīda (CO2) izmešus, palielināt atjaunojamo enerģijas resursu īpatsvaru un pievērst lielāku uzmanību enerģijas efektivitātei. Tā kā cilvēku drošībai ir būtiska loma reģiona attīstībā, Nīborgā tiks arī runāts par reģionālo sadarbību cilvēku un narkotiku tirdzniecības apkarošanā, cīņā ar virtuālo noziedzību, kā arī vides katastrofu un pandēmiju novēršanā. Vairāk par BJPK: http://www.bspc.net/ Fri, 28 Aug 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/231 Piecas Ziemeļvalstīs tapušas filmas ir nominētas Ziemeļu Padomes Kino balvai 2009: Antikrists (Dānija), Sauna (Somija), Brīnumainā patiesība par karalieni Rakeli (Īslande), Ziemeļi (Norvēģija), Gaismas gads (Zviedrija). Prestižā Ziemeļu Padomes Kino balva DKK 350.000 [€47.000] apmērā tiks sadalīta starp filmas režisoru, scenārija autoru un producentu. Uzvarētājfilma tiks paziņota 21. oktobrī. Ziemeļu Padome ik gadu piešķir balvas sekojošās kategorijās: literatūrā, muzikā, kino, kā arī dabas un vides jomā. Apbalvošanas mērķis ir raisīt interesi par Ziemeļvalstu literatūru, valodām, mūziku un kino gan pašā Skandināvijā, gan ārpus tās robežām. Wed, 02 Sep 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/232 No 9. līdz 12. septembrim Rīgā norisinās 10. Eiropas Pētniecības un rehabilitācijas federācijas kongress, kura tēma ir "Rehabilitācija un vide". Kā uzsver Kongresa prezidents Aivars Vētra, pasākuma galvenais mērķis ir iepazīties ar jaunākajiem izpētes datiem par rehabilitāciju un vides faktoriem tās veicināšanā. Ne mazāk svarīgi ir radīt informācijas, viedokļu un ideju apmaiņas iespēju tādiem daudzprofilu rehabilitācijas speciālistiem kā fizioterapeitiem, terapeitiem, medmāsām, psihologiem, sociāliem darbiniekiem, pedagogiem un arhitektiem, teritorijas plānošanas speciālistiem, interjera dizaineriem, celtniekiem, inženieriem u.c. Pasākumā aicināti piedalīties arī Ziemeļvalstu eksperti, tostarp no Ziemeļvalstu Sabiedrības veselības augstskolas (NHV), kuri vadīs darba grupu diskusijas par universālā dizaina tēmu. Kongresa mājas lapa: http://www.efrr-riga09.com/ Wed, 09 Sep 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/235Nordic Style otrās sezonas atklāšanā šoceturtdien, 24. septembrī, plkst. 18:00, Ziemeļu Ministru padomes birojā (Berga Bazārā, Marijas 13/3) viesosies ilggadējais alpīnisma piekritējs un atbalstītājs Juris Ulmanis. Šīgada vasarā Juris Ulmanis kļuva par pirmo baltieti, kuram nepilna mēneša laikā izdevās mērot 670km no Grenlandes rietumiem līdz austrumiem. Pamīšus slēpojot un ejot kājām, triju cilvēku komanda šo attālumu veica laika posmā no 8. maija līdz 3. jūnijam. Ceļojumā bija jācīnās gan ar -30 grādu lielu salu, gan jācenšas izvairīties no polārlāčiem, kas ne vienmēr izdevās... Klausīties iespaidos par Grenlandes ekspedīciju aicināti visi ziemeļu draugi, interesenti un vienkārši ziņkārīgie. Nordic Style - tās ir ikmēneša tikšanās ar interesantiem cilvēkiem un saistošas sarunas īsteni ziemeļnieciskā gaisotnē. Ieeja kā vienmēr brīva. Mon, 21 Sep 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/67No 24. līdz 27. septembrim jau 25. reizi tiek rīkots Gēteborgas grāmatu gadatirgus. Šogad pasākuma centrā būs Spānija un spāņu literatūra. Izpratni par Spānijas un Latīņamerikas literatūru palīdzēs radīt tādi pasaulslaveni rakstnieki kā Isabel Allende, Bernardo Atxaga, Javier Marías, Rosa Montero un daudzi citi. Gēteborgas grāmatu gadatirgus ir literāri svētki četru dienu garumā. Daudzās skatuves un izstāžu stendi kalpos par tikšanās vietu kā rakstniekiem un Nobela prēmijas laureātiem, tā arī grāmatu izdevējiem un vienkāršiem lasītājiem. Viss par Gēteborgas grāmatu gadatirgu: http://bok-bibliotek.se/sv/ Wed, 23 Sep 2009 16:07:37 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/69Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā 30. septembrī plkst. 18.00 aicina visus somu un Ziemeļvalstu literatūras cienītājus uz tikšanos ar dzejnieku un prozaiķi Miko Rimminenu, grāmatas "Alus tarbas romāns" autoru, un grāmatas tulkotāju latviešu valodā Maimu Grīnbergu. Somu dzejnieka un prozaiķa Miko Rimminena (1975) "Alus tarbas romāns" (Pussikaljaromaani) vēsta par trīs pudelesbrāļu diennakts ilgu klejojumu senā Helsinku strādnieku rajonā Kallio, kas daudziem pazīstams no Aki Kaurismeki filmām. 2004. gadā romāns tika izvirzīts prestižajai Finlandia godalgai un saņēma Kalevi Jenti literāro balvu. Tulkots arī nīderlandiešu, vācu, zviedru, krievu un čehu valodā. Mon, 28 Sep 2009 11:16:36 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/71Dzimums kā viens no noteicošiem faktoriem klimata pārmaiņu diskusijās - par to lasiet jaunākajā Ziemeļvalstu Dzimumu pētniecības institūta (NIKK) žurnāla numurā. Vīrieši sēžas pie auto stūres un lido biežāk nekā sievietes, kuras savukārt vairāk izmanto sabiedrisko transportu. Tāpat jāsecina, ka klimata pārmaiņas vissāpīgāk skar nabadzīgas sievietes jaunattīstības valstīs. Šie un vēl citi jautājumi kļūst īpaši aktuāli līdz ar ANO Klimata konferences tuvošanos Kopenhāgenā šī gada decembrī. Žurnāls pieejams lejupielādēšani. Thu, 01 Oct 2009 10:55:58 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/237Š.g. 7. oktobrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā atsāksies lekciju cikls Kultūršoks. Šoreiz uzstāties aicināta mutvārdu vēstures pētniece Māra Zirnīte, kura runās par personību kā sociālisma alternatīvu. Citādi domājoša, neatkarīga personība bija pretrunā sociālisma ideoloģiskai dogmai, kam bija nepieciešama masveida pakļāvība. Pētniece lekcijā iepazīstinās ar dažādiem dzīvesstāstiem, kas Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā vēstī par neatkarīgām personībām, kam raksturīgs nestandarta domāšanas veids, patstāvīga pieeja dzīvei, neiztrūkstoši konflikti ar valdošo konjunktūru un masveida tendencēm. Vai mūsdienu postpadomju telpā ir vieta personībām? Lekciju turpinās diskusija, kurā būs iespējams uzdot jautājumus lektorei vai apstrīdēt viņas teikto. Ieeja uz lekciju ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu zane@unitedintimacy.lv , jo vietu skaits ir ierobežots. Lekciju ciklu Kultūršoks rīko teātris UNITED INTIMACY/ biedrība TARBA sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Wed, 07 Oct 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/74Aicinām uz profesora Viktora Freiberga priekšlasījumu Hamsuns un kino: literārā teksta kinematogrāfiskums. Gaidīsim Jūs š. g. 20. oktobrī plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes biroja telpās, Marijas ielā 13/3, Rīgā. Uz pasākumu lūdzam pieteikties pa tālruni 67820089 vai e-pastu ieva@norden.lv Savukārt 21. oktobrī visi interesenti tiek aicināti uz filmu seasniem k/t K Suns, kur izrādīs Knuta Hamsuna Kaukāza mistērijas un Zemes svētību. Fri, 16 Oct 2009 13:41:21 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/241Atzīmējot norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna 150 -gadi, trešdien, 21. oktobrī Ziemeļvalstu filmu dienu ietvaros kinoteātrī K. Suns tiks demonstrētas 2 filmas. Plkst. 15:30 tiks demonstrēta dokumentālā eseja Knuta Hamsuna Kaukāza mistērijas (Knut Hamsun's Caucasian Mysteries), Gruzija, 2005.g. 87 min. 1899. gadā Knuts Hamsuns devās ceļojumā pa Kaukāzu bez rakstītās preses pavadības, savu vārdu ne reizes neatklājot. Šis ceļojums kalpo kā atslēga vairākiem noslēpumiem un mistērijām. Tā ir garīga atgriešanās pie savām saknēm Ziemeļnorvēģijā, atpakaļ bērnībā. Filma balstīta Hamsuna romānu "Pasaku zemē" un "Pa aizaugušām tekām" motīvos. Filma tiks demonstrēta krievu valodā ar tulkojumu latviešu valodā austiņās. Ieeja bez maksas. Plkst. 17:45 tiks demonstrēta filma Zemes svētība (The Growth of the Soil), Norvēģija, 1921.g., 96 min Filmas scenārija pamatā ir Knuta Hamsuna romāns "Zemes svētība", par kuru viņš 1920. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā. Filmas mūzikas autors ir pirmais norvēģu kino komponists Leifs Halvorsens. Īzaks un Ingera ir pirmie iemītnieki ziemeļu Norvēģijas mežonīgajā apvidū. Viņi gan smagi pūlas, iekopjot saimniecību, taču redz arī smagā darba augļus. Velēnu būdu nomaina īsta māja, uzrodas lopi un bērni. Kad viens no tiem piedzimst ar zaķa lūpu, Ingera bērnu nogalina un nokļūst cietumā. Viņas prombūtnē vide mainās - tiek ierīkotas vara raktuves un ierodas jauni iedzīvotāji. Taču Īzaks turpina nodarboties ar lauksaimniecību, kas pēc raktuvju bankrota izrādās vienīgais, ar ko nodarboties. Pirms filmas Jana Erika Holsta (Norvēģijas filmu institūts) uzruna. Ieeja bez maksas. Wed, 21 Oct 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/library/library_news/75Jau divpadsmito reizi Latvija piedalās Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļā, kas šogad norisinās no 9. līdz 15. novembrim. Projektā ir iesaistījušās jau 320 bibliotēkas no visiem Latvijas novadiem. 2009. gada Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļas tēma "Karš un miers Ziemeļvalstīs" ir veltīta Somijas un Zviedrijas vēsturiskajām attiecībām. Šogad Ziemeļvalstīs tiek plaši atzīmēta 200 gadu jubileja kopš Somijas atdalīšanās no Zviedrijas. Sākot no 13. gadsimta līdz pat 1809. gadam Somija atradās Zviedrijas pārvaldībā, taču Zviedrijas un Krievijas kara rezultātā radās divas atsevišķas valstis - Somija un Zviedrija. Bibliotēkas tiek rosinātas veidot pasākumus, sasaistot "Kara un miera" tēmu ar Latvijai nozīmīgo Lāčplēša dienu 11. novembrī, kā arī aicinātas bibliotēku nedēļas laikā diskutēt par miera jēdzienu mūsdienu pasaulē. Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa tiks atklāta 9. novembrī ar Rītausmas stundas pasākumiem skolās un bērnu bibliotēkās, kuros bērni tiks iepazīstināti ar latviešu tautas pasaku "Zvēru karš" un Astrīdas Lindgrēnes romāna "Brāļi Lauvassirdis" 10. nodaļu. Savukārt pievakarē, Krēslas stundā, ieklausīsimies Somijas zviedru rakstnieka Ludviga Runeberga varoņsāgā par Leitnantu Stolu, ko īpaši šim nolūkam atdzejojuši Juris Kronbergs un Gundars Godiņš. Lai godinātu norvēģu raksnieku Knutu Hamsunu, kam šogad tiek atzīmēta 150 gadu jubileja, aicinām bibliotēkas rīkot pasākumus ar Hamsuna darba lasījumiem. Šim notikumam piedāvājam fragmentu no romāna "Ceļinieks klusi koklē" Teodora Lejas-Krūmiņa tulkojumā, kura lasījums var notikt jebkurā no bibliotēkas nedēļas dienām. Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļas plakāta autore ir zviedru māksliniece Mona Reningena, un to var lejupielādēt šeit. Kontakti: ieva@norden.lv vai 67280088. Wed, 21 Oct 2009 11:17:09 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/24422. un 23. oktobrī Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūtu Rīgā pirmo reizi rīko forumu Riga Meetings - Baltijas un Ziemeļvalstu filmu institūciju pārstāvju, politikas veidotāju, producentu, izplatītāju un citu kino profesionāļu tikšanos Rīgā. Riga Meetings norisinās vienlaicīgi ar kino festivāla Arsenāls rīkotajām X Ziemeļvalstu filmu dienām. Foruma galvenais mērķis ir nostiprināt esošos Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona filmu profesionāļu kontaktus un likt pamatus jaunam reģionālās sadarbības tīklam, kā arī veicināt efektīvāku reģionālo resursu izmantojumu filmu nozarē - no politikas veidošanas līdz filmu ražošanai un izplatīšanai. Riga Meetings laikā dalībnieki tiks iepazīstināti ar filmu politiku Baltijas un Ziemeļvalstīs, notiks diskusijas darba grupās par reģionālās sadarbības veiksmēm, izaicinājumiem un problēmām, kā arī tiks analizētas reģionālās sadarbības iespējas starp Baltijas un Ziemeļvalstīm. Forumu atklās LR kultūras ministra Inta Dāldera kunga uzruna Riga Meetings dalībniekiem. Starp 30 ārzemju producentiem un filmu institūciju pārstāvjiem forumā ar prezentācijām piedalīsies ievērojamās dāņu filmu kompānijas Zentropa pārstāve Noemi Ferrera (Ms. Noemi Ferrer), Skandināvijā vadošās sabiedrisko attiecību kompānijas Have PR unamp; Communication direktors Kristians Hēve (Mr. Christian Have) un Eiropas Komisijas MEDIA programmas pārstāve Brona Valtone (Ms. Bronagh Walton). Riga Meetings forums tiek finansiāli atbalstīts no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas unquot;Uzņēmējdarbība un rūpniecībaunquot;. Thu, 22 Oct 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/242No 16. līdz 24. oktobrim Starptautiskais kino centrs sadarbībā ar Nordea banku un Ziemeļu Ministru padomi piedāvā X Ziemeļvalstu filmu dienas (ZFD), kas kļuvušas par regulāru notikumu Latvijas kino dzīvē jau no 90 -to gadu sākuma. Deviņu dienu laikā būs iespējams noskatīties jaunākās filmas no Dānijas, Īslandes, Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas. ZFD konkursa programmu vērtēs Mediju žūrija. Tās sastāvā šogad darbosies portāla satori.lv žurnāliste Irbe Treile, Radio SWH dīdžejs Toms Grēviņš un žurnāla "Klubs" galvenais redaktors Juris Šleiers. Žūrija lems par to, kura no ZFD filmām iegūs festivāla galveno balvu - Ziemeļu galdu, savukārt skatītāji ar savu balsojumu varēs noteikt Skatītāju simpātiju ieguvēju. Šogad X Ziemeļvalstu filmu dienu katalogs ir pieejams elektroniski Starptautiskā kino centra mājas lapā ww.arsenals.lv un informatīvā atbalstītaja www.kinokino.lv mājas lapā. Bez jaunākajām ziemeļu kino aktualitātēm, filmu dienu ietvaros ar īpašiem seansiem tiks atzīmēta norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna 150 -gade: Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā 20. oktobrī filmu eksperts prof. Viktors Freibergs atklās sava kinolektorija otro sezonu ar priekšlasījumu Hamsuns un kino: literārā teksta kinematogrāfiskums. Filmas varēs noskatīties jau nākošajā dienā, 21. oktobrī, k/t K Suns Hamsuna dienas ietvaros. Savukārt 22.-23. oktobrī pirmo reizi norisināsies Riga Meetings - Baltijas un Ziemeļvalstu filmu institūciju pārstāvju, politikas veidotāju, producentu, izplatītāju un citu filmu profesionāļu tikšanos Rīgā. Sat, 24 Oct 2009 00:00:00 EESThttp://norden.lv/lv/news/news2/248Ziemeļu Padomes* 61. sesija norisināsies no 27. līdz 29. oktobrim Zviedrijas Parlamentā Riksdāgā. Šīgada centrālā tēma ir Ziemeļu reģions un Eiropas Savienība. Dienu pirms sesijas oficiālās atklāšanas, 26. oktobrī, paredzēti divi nozīmīgi pasākumi: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu premjerministru tikšanās, kā arī ausgta līmeņa atklātā konference par klimata jautājumiem. Sesijas pirmajā dienā, 27. oktobrī, notiks debates starp Ziemeļvalstu premjerminisriem un lielāko opozīcijas partiju līderiem. Vakarpusē paredzēta Ziemeļu Padomes balvu pasniegšana literatūrā, mūzikā, kino mākslā, kā arī par sasniegumiem vides jomā. Jau ticis ziņots, ka starp filmdariem par labāko šogad tika atzīts dānis Larss fon Trīrs, kura filmu "Antikrists" bija iespējams noskatīties arī Rīgā X Ziemeļvalstu filmu dienu ietvaros. Turpmākajās sesijas dienās tiks diskutēts par ciešāku Ziemeļvalstu sadarbību ārlietās un aizsardzības politikā, par cilvēktirdzniecības apkarošanu, kā arī par zinātni, veselības aprūpi un citām sfērām. Triju dienu laikā Zviedrijas Parlamentā būs plaši pārstāvēta teju visa Ziemeļvalstu reģiona politiskā elite, sākot no valdību vadītājiem, ministriem, opozīcijas līderiem un citiem augsta ranga politiķiem. Plašāka informācija par Ziemeļu Padomes sesiju: http://www.norden.org NB! Jaunākās ziņas tieši no Stokholmas: http://twitter.com/norden_lv *Ziemeļu Padome ir sadarbības institūcija starp Ziemeļvalstu parlamentiem, kas tika dibināta1952. gadā Ziemeļvalstu sadarbības veicināšanai. Mon, 26 Oct 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/249Š.g. 4. novembrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā notiks lekciju cikls Kultūršoks - jau šī rudens otrā lekcija. Tajā uzstāsies mākslas zinātniece Maija Rudovska, kura stāstīs par Staļina laika sabiedrisko ēku arhitektūru padomju gados un 21. gadsimtā. Šoreiz lekcijā apskatīsim, kā padomju laika arhitektūra tika uztverta, pastāvot padomju ideoloģijai, kā arī - kā pret to mainījusies sabiedrības attieksme mūsdienās. Lekciju turpinās diskusija, kurā būs iespējams uzdot jautājumus lektorei vai apstrīdēt viņas teikto. Ieeja uz lekciju ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu zane@unitedintimacy.lv , jo vietu skaits ir ierobežots. Lekciju ciklu Kultūršoks rīko teātris UNITED INTIMACY/ biedrība TARBA sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā. Atbalsta - Valsts kultūrkapitāla fonds. Informāciju par nākamajām lekcijām meklējiet mājas lapā: www.unitedintimacy.lv Wed, 04 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/251Marta un Gustavs kāpj uz zinātnieku kuģa klāja, lai uzzinātu kaut ko par parādību, kas diriģē Ziemeļeiropas klimatu - Golfa straumi. Pēc tam Zviedrijas pilsētē Linčepingā viņi iepazīst metodi Snille Blixtarna, kas ideālajā gadījumā ļauj mazajiem puisīšiem un meitenītēm atraut ģenialitātes spundi. Raidījums nokavēts? Ielūkojies www.ziemelupuse.lv. Tur pieejams video arhīvs, ceļojumu piezīmes un skatītāju atsauksmes. Thu, 05 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/270Jau divpadsmito reizi Latvija piedalās Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļā, kas šogad norisinās no 9. līdz 15. novembrim. Projektā ir iesaistījušās jau 320 bibliotēkas no visiem Latvijas novadiem. 2009. gada Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļas tēma "Karš un miers Ziemeļvalstīs" ir veltīta Somijas un Zviedrijas vēsturiskajām attiecībām. Šogad Ziemeļvalstīs tiek plaši atzīmēta 200 gadu jubileja kopš Somijas atdalīšanās no Zviedrijas. Sākot no 13. gadsimta līdz pat 1809. gadam Somija atradās Zviedrijas pārvaldībā, taču Zviedrijas un Krievijas kara rezultātā radās divas atsevišķas valstis - Somija un Zviedrija. Bibliotēkas tiek rosinātas veidot pasākumus, sasaistot "Kara un miera" tēmu ar Latvijai nozīmīgo Lāčplēša dienu 11. novembrī, kā arī aicinātas bibliotēku nedēļas laikā diskutēt par miera jēdzienu mūsdienu pasaulē. Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa tiks atklāta 9. novembrī ar Rītausmas stundas pasākumiem skolās un bērnu bibliotēkās, kuros bērni tiks iepazīstināti ar latviešu tautas pasaku "Zvēru karš" un Astrīdas Lindgrēnes romāna "Brāļi Lauvassirdis" 10. nodaļu. Savukārt pievakarē, Krēslas stundā, ieklausīsimies Somijas zviedru rakstnieka Ludviga Runeberga varoņsāgā par Leitnantu Stolu, ko īpaši šim nolūkam atdzejojuši Juris Kronbergs un Gundars Godiņš. Lai godinātu norvēģu raksnieku Knutu Hamsunu, kam šogad tiek atzīmēta 150 gadu jubileja, aicinām bibliotēkas rīkot pasākumus ar Hamsuna darba lasījumiem. Šim notikumam piedāvājam fragmentu no romāna "Ceļinieks klusi koklē" Teodora Lejas-Krūmiņa tulkojumā, kura lasījums var notikt jebkurā no bibliotēkas nedēļas dienām. Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļas plakāta autore ir zviedru māksliniece Mona Reningena, un to var lejupielādēt šeit. Kontakti: ieva@norden.lv vai 67280088. Mon, 09 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/265Apgāds unquot;Mansardsunquot; un Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā gaidīs Jūs Knuta Hamsuna grāmatas unquot;Pa aizaugušām tekāmunquot; atvēršanā otrdien, 10. novembrī plkst. 19.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Sarīkojumā piedalīsies literatūrzinātniece, Daugavpils universitātes asociētā profesore Maija Burima, literatūrzinātniece Dace Dalbiņa un jaunā rakstniece, Knuta Hamsuna prozas konkursa laureāte Justīne Kļava. Grāmatas fragmentus lasīs aktieris Juris Strenga. Hamsuna 150. jubilejas gada svinību ietvaros grāmatas izdošanu atbalstījusi Norvēģijas Karalistes vēstniecība Latvijā. Tue, 10 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/library/library_news/77Apgāds unquot;Mansardsunquot; un Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā gaidīs Jūs Knuta Hamsuna grāmatas unquot;Pa aizaugušām tekāmunquot; atvēršanā otrdien, 10. novembrī plkst. 19.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā). Sarīkojumā piedalīsies literatūrzinātniece, Daugavpils universitātes asociētā profesore Maija Burima, literatūrzinātniece Dace Dalbiņa un jaunā rakstniece, Knuta Hamsuna prozas konkursa laureāte Justīne Kļava. Grāmatas fragmentus lasīs aktieris Juris Strenga. Hamsuna 150. jubilejas gada svinību ietvaros grāmatas izdošanu atbalstījusi Norvēģijas Karalistes vēstniecība Latvijā. Tue, 10 Nov 2009 10:37:58 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/256 Zviedrijas ES prezidentūra un Ziemeļu Ministru padome aicina uz semināru par ES Baltijas jūras stratēģiju, kas norisināsies 12. novembrī Rīgas Ekonomikas augstskolā. !! Skaties semināru tiešsaistē: http://watch.sseriga.edu/ Ar priekšlasījumiem par Baltijas jūras reģiona potenciālu jaunās ES stratēģijas kontekstā uzstāsies pārstāvji no Eiropas Komisijas, Ziemeļu Ministru padomes, Ārlietu minsitrijas, Zviedrijas Starptautiskās attīstības un sadarbības centra (SIDA), kā arī Zviedrijas un Dānijas vēstniecībām. Tiks sniegts arī īss pārskats par reģiona radošo un inovatīvo klāsteru sadarbību praksē. Paneļdiskusijā, ko vadīs asociētais profesors Roberts Ķīlis, piedalīsies amatpersonas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts administrācijas institūcijām un uzņēmējdarbības sektoriem. ES Baltijas jūras stratēģija ir pirmā reģionāla līmeņa stratēģija Eiropas Savienības vēsturē. Stratēģijas mērķi īsumā: tīra apkārtējā vide, labklājības pieaugums, pateicoties tirdzniecībai un inovatīviem uzņēmumiem, uzlabojumi transporta un enerģijas sakaru tīklos, operatīva sadarbība nelaimes gadījumu novēršanā un pārrobežu noziedzības apkarošanā. Pasākuma programma Uzziniet vairāk par ES Baltijas jūras stratēģiju Thu, 12 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/25914. novembrī Rīgā notiks "CO2 E-Race Rīga" pasākumu sērijas pirmais posms - Rīgas CO2 kartes izveidošana. Sākot no plkst. 17:00, Rīgas CO2 karti veidos LYNX automašīna, kurā ievietots GPS (globālās pozicionēšanas sistēma), ar kuras palīdzību tiešsaistē projekta mājas lapā www.co2erace.lv un uz dažādiem ekrāniem Rīgā varēs redzēt, kā Rīgas kartē tiek iezīmēta CO2 ķīmiskā formula. Ekrāni ir izvietoti Stacijas laukumā, Brīvības ielas un Vairoga ielas krustojumā, kā arī Spīķeros pie Laikmetīgās mākslas muzeja KIM?. Šajā pašā dienā Spīķeros, Laikmetīgās mākslas muzeja KIM? telpās plkst. 16:00, Jākobs Fuglsangs Mikelsens piedāvās projekta prezentāciju. Pēc CO2 kartes izveidošanas automašīna LYNX un citi elektroniskie transporta līdzekļi būs apskatāmi pie KIM?. Šeit līdz pusnaktij būs apskatāmas arī interesantas izstādes saistībā ar klimata pārmaiņu tematiku. Šī projekta mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par globālajām klimata izmaiņām un globālā klimata krīzi Latvijā un pasaulē, kā arī demonstrēt risinājumus tās novēršanai, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. "CO2 E-Race Rīga" pasākumu sērijas kulminācija būs aprīlī, kad notiks elektronisko automašīnu sacensības Biķernieku trasē, kā arī šo automašīnu parāde Rīgā 11.novembra krastmalas ielā un uz Rīgas tiltiem. "CO2 E-Race Rīga" pasākumi veidoti saistībā ar decembrī plānoto ANO klimata pārmaiņu konferenci COP 15, kas notiks Kopenhāgenā no 7. līdz 18. decembrim. "CO2 E-Race", tāpat kā COP 15, mudinās cilvēkus pievērst uzmanību klimata izmaiņām un meklēt tām risinājumus. Arī Latvija aktīvi iesaistās šajos pasākumos, organizējot seminārus, konferences, un elektromobīļu sacensības. Sīkāka informācija par 14. novembra pasākumu, kā arī citiem "CO2 E-Race Rīga" pasākumiem atrodama projekta mājas lapā www.co2erace.lv. Fri, 13 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/252 No 6. novembra līdz 22. novembrim kim? mītnes 2. stāvā būs apskatāms zviedru radošās apvienības "Candyland" projekts "Global Trash". "Candyland" ir desmit cilvēku grupa, kura Stokholmā organizē "Candyland" mākslas telpas aktivitātes vienlaikus arī paši realizēdami savus radošos projektus - projektus, kuriem ir raksturīga eksperimentāla forma, neformāla prezentācijas maniere, kā arī laba deva humora. Projektu "Global Trash" mākslinieki no "Candyland" apvienības aizsāka 2009. gada jūlijā mākslas gadatirgus ARTVILNIUS’09 ietvaros. Instalāciju "Global Trash" Rīgā veidos gan "Candyland" pārstāvji, gan zviedru mākslinieki no "Hammarby Artport" organizācijas, gan viņu bērni atklāšanas vakarā skatītāju acu priekšā uz liela audekla izkārtojot krāsainus atkritumus. Mūsdienās, lai padarītu produktu iepakojumus videi draudzīgākus, tie kļūst arvien bezkrāsaināki. Latvijā līdzīgi kā citās postpadomju zemēs šī krāsu "zaudēšana" notiek neilgi pēc tam, kad cilvēki bija iepazinuši prieku, kuru sniedz krāsainais iepakojums. "Global Trash" projekts vienlaikus ir gan krāsaino atkritumu kritika, gan cildināšana, tas ir mēģinājums radīt ko skaistu no nevajadzīgā un vēlme piedalīties diskusijā par aktuālajām vides tēmām. Lasiet vairāk par unquot;Candylandunquot; www.candyland.se vai par unquot;Klimataunquot; izstādēm www.kim.lv Sat, 14 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/260Svētdien, 15. novembrī, plkst. 9:50 skatieties LTV7 kanālā raidījumu "Aktualitātes", kurā tiks piedāvāts plašāks izklāsts par nesen pieņemto ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Raidījumā par to runās arī Ziemeļu Ministru padomes Ģenerālsekretārs Haldors Āsgrimsons (Halldór Ásgrímsson). ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam ir pirmā reģionāla līmeņa stratēģija Eiropas Savienības vēsturē. Stratēģijas mērķi īsumā: tīra apkārtējā vide, labklājības pieaugums, pateicoties tirdzniecībai un inovatīviem uzņēmumiem, uzlabojumi transporta un enerģijas sakaru tīklos, operatīva sadarbība nelaimes gadījumu novēršanā un pārrobežu noziedzības apkarošanā. Ziemeļu Ministru padome ir bijusi aktīva stratēģijas izstrādē un ir uzņēmusies gan vadošo, gan partnerorganizācijas lomu vairākos no Rīcības plāna 80 projektiem. Plašāks ieskats par ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam: http://www.mfa.gov.lv/lv/eu/sadarbiba-baltijas-juras-regiona/bjs/ (latviešu val.) http://ec.europa.eu/regional_policy/cooperation/baltic/ (angļu val.) Sun, 15 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/261Skatieties raidījumu unquot;Ziemeļu puseunquot; LTV7 kanālā trešdien, 18. novembrī, plkst. 21:15 vai atkārtojumu LTV1 svētdien, 22. novembrī, plkst. 23:20. Šoreiz par neparasto un atšķirīgo fēriešu tradicionālajā dejā un mūzikā. Mon, 16 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/273Šovakar, 17. novembrī plkst. 19:00 kim? lekciju/kino zālē (3. st. Maskavas iela 12/1) ASV Vēstniecība Latvijā, ar Ziemeļu Ministru padomes biroja atbalstu, piedāvās iespēju noskatīties amerikāņu režisora Deivisa Gugenheima (Davis Guggenheim, 1963) filmu "An Inconvenient Truth". "An Inconvenient Truth" ("Neērtā patiesība") ir dokumetālā filma, kas tapusi 2006. gadā un stāsta par bijušā ASV viceprezidenta Ala Gora centieniem izglītot sabiedrību par globālo sasilšanu un tās izraisītajām klimata izmaiņām. Filma dokumentē Ala Gora uzstāšanos auditorijas priekšā, kuras laikā Gors gan ar joku, gan visnotaļ iedarbīgu uzskates materiālu palīdzību demonstrē klimata izmaiņu baisās sekas. Filma pirmizrādi piedzīvoja prestižajā ASV neatkarīgā kino festivālā Sundance Film Festival 2006. gadā, kur skatītāji to uzņēma ar ovācijām. "An Inconvenient Truth" vienlīdz pozitīvi novērtēja gan kino kritiķi, gan skatītāji. Filma ieguva divas ASV Kino akadēmijas balvas - Labākā dokumentālā filma un Labākā oriģināldziesma - un filmas kases ieņēmumi bija miljoni. 2007. gadā Alam Goram un Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomei (Intergovernmental Panel on Climate Change) tika piešķirta Nobela miera prēmija. Filma tiks demonstrēta angļu valodā, filmas garums 94 minūtes. Ieeja bez maksas Tue, 17 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/library/library_news/80Grāmata, kurā apkopoti 100 vienkārši un konkrēti pasākumi, ko ieviest ikdienā un kas dos paliekošu ieguldījumu cīņā par ilgtspējīgu un sakārtotu vidi. Taupīt enerģiju un mazināt piesārņojumu nav nemaz tik sarežģīti. "100 veidi, kā izglābt pasauli" palīdzēs saprast, ar ko lai sāk.Tue, 17 Nov 2009 12:48:13 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/275Š.g. 23. novembrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā notiks lekciju cikla Kultūršoks trešā rudens lekcija. Šoreiz politologs Veiko Spolītis analizēs sabiedrības līdzdalības trūkumu Latvijā, izvērtēs tā cēloņus, kā arī sniegs ieskatu iespējamajos situācijas risinājumos. Lekcija būs turpinājums žurnālā "Teritorija" (tagad pieejams internetā www.teritorija.lv) aizsāktai tēmai "Sabiedrības līdzdalība - no masām uz individualitāti". Lekciju turpinās diskusija, kurā būs iespējams uzdot jautājumus lektoram vai apstrīdēt viņa teikto. Ieeja lekcijā ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu zane [at] unitedintimacy.lv, jo vietu skaits ir ierobežots. Lekciju ciklu Kultūršoks rīko teātris UNITED INTIMACY/ biedrība TARBA sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā. Atbalsta - Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informāciju par nākamajām lekcijām meklējiet mājas lapā: www.unitedintimacy.lv Thu, 19 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/280TV raidījumā unquot;Ziemeļu puseunquot; šoreiz par Latvijā tik iemīļoto orientēšanos un tās izcelsmi Zviedrijā. Skatieties šovakar LTV7 programmā plkst. 21:30 vai atkārtojumu svētdien, 29. novembrī LTV1 plkst. 23:20. Fri, 20 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/277 Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā aicina ikvienu, kam interesē Ziemeļvalstis, ceļošana vai aizraujoši stāsti, uz Nordic Style pasākumu sērijas pēdējo šī gada tikšanos 26. novembrī plkst. 18:00. Iespaidiem šoreiz dalīsies TV raidījuma "Ziemeļu puse" radošā komanda, kas kopš 2009. gada janvāra ir vēstījusi LTV skatītājiem par Ziemeļvalstu sasniegumiem, īpatnībām un ikdienas dzīvi. Izceļojušies krustu-šķērsu pa Skandināviju, Īslandi un Fēru salām, raidījuma vadītāji Gustavs un Marta zina stāstīt daudz interesanta: par eko-mājām Somijā un "zaļajām" automašīnām Oslo ielās; par fēriešu aitām un zviedru pūdēto siļķi; un vēl un vēl un vēl… Bet vai "Ziemeļu pusei" ir izdevies atklāt ziemeļzemju "veiksmes stāsta" noslēpumu? Vai ir kaut kas, ko esam palaiduši garām vai ko raidījuma veidotāji atstājuši aiz kadra? Lai to uzzinātu, nāciet 26. novembra vakarā uz Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā (Marijas 13/3, Berga bazārs) un ņemiet līdzi draugus! Nordic Style - tās ir ikmēneša tikšanās ar interesantiem cilvēkiem un saistošas sarunas īsteni ziemeļnieciskā gaisotnē. Raidījumu "Ziemeļu puse" skatieties LTV7 kanālā 21:30 vai atkārtojumus LTV1 23:20. Tue, 24 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/282 No š. g. 3. līdz 5. decembrim Jauno mediju kultūras centrs sadarbībā ar Laikmetīgās kultūras NVO asociāciju organizē starptautisku kultūras tīklu menedžmenta semināru "Organizētie tīkli", kas pievērsīsies kultūras ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Seminārā piedalīsies pārstāvji no vairāk kā 20 laikmetīgās kultūras nevalstiskajām organizācijām, jauno mediju mākslas centriem un sadarbības tīkliem no Latvijas, Baltijas, Ziemeļvalstu un citiem Eiropas reģioniem, kā arī no Kaukāza valstīm. Ceturtdien, 3. decembrī pl. 19.30 RIXC un kim? ielūdz uz Spīķeriem, kur notiks nīderlandiešu mediju teorētiķa Ērika Kluitenberga publiskā lekcija "Ilgtspējīgas ne-mobilitātes dizains". Lasiet vairāk: http://rixc.lv/calendar/index.php?m=12unamp;y=2009 Sun, 29 Nov 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/2663.-4. decembrī Ziemeļu Ministru padome, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls un LR Labklājības ministrija rīko Ziemeļu un Baltijas valstu forumu unquot;Finansiālās krīzes ietekme uz sievietēm un vīriešiemunquot;. Seminārā valdošā ekonomiskā krīze tiks aplūkota no dzimumu līdztiesības perspektīvas. Vai sievietes un vīrieši Baltijā un Ziemeļvalstīs pārdzīvo finansiālās grūtības atšķirīgi? Kurš apmaksā rēķinus? Vai esam ko mācījušies no agrāko gadu ekonomiskajām problēmām? Kā izskatās dzimumu līdztiesība finansiālās krīzes ielenkumā? Pasākuma mērķis ir apmainīties pieredzēm, lai prasmīgāk spētu risināt finanšu krīzes radītās problēmas. Kā lai nodrošinām to, ka dzimumu līdztiesības perspektīva tiek ņemta vērā lēmumu pieņemšanas procesā? Semināra noslēgumā tiks izstrādātas konkrētas rekomendācijas un ieteikumi kopīgiem nākotnes projektiem. Dzimumu līdztiesības semināra dalībnieku mērķa grupas: politiķi, ierēdņi, pētnieki, nevalstiskās organizācijas. Wed, 02 Dec 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/285Ziemelu Ministru padome, kā arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības ir atvēlējušias ap 2,5 miljonus dāņu kronu (DKK) jeb vairāk kā 335 000 EUR Ziemeļvalstu-Baltijas valstu mobilitātes programmai "Valsts administrācija". Nākamais pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2010. gada 30. marts. Programma atbalsta mācību vizītes, prakses iespējas un kontaktu dibināšanu un uzturēšanu starp valsts sektora darbiniekiem, tādējādi veicinot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību starp nozaru ministrijām, kā arī reģionālās un vietējās pārvaldes institūcijām. Mobilitātes programma veicina zināšanu apmaiņu visos valsts administrācijas līmeņos Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopīgu interešu jomās, līdz ar to atbalstot valsts administrācijas attīstību visā reģionā. Atbalstu piešķir projektiem, kuros iesaistītas vismaz trīs valstis no Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona (Dānija, Igaunija, Īslande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija). Programma sedz līdz pat 70% no ceļa un uzturēšanās izmaksām. "Mobilitātes programma "Valsts administrācija" ir ļoti nozīmīgs instruments sadarbības veicināšanai starp Baltiju un Ziemeļvalstīm," atzīst Liena Muraškina, Latvijas Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante, kas mobilitātes programmas pirmā projekta uzsaukuma ietvaros veiksmīgi īstenoja sadarbības projektu starp Latviju, Norvēģiju un Īslandi. Viņasprāt, pieredzes un ideju apmaiņai ir būtiska loma valsts administrācijas stiprināšanā Baltijas jūras reģionā. 2009. gadā Ziemeļvalstu-Baltijas valstu mobilitātes programmas "Valsts administrācija" ietvaros atbalstu saņēma 32 projekti, kuru kopējā piešķīrumu summa pārsniedza 1.4 miljonus DKK jeb 188 000 EUR. Atbalstītie pasākumi attiecās uz visdažādākajām sfērām: izglītība, likuma un kārtības uzturēšana, tiesu pētījumi, dabas aizsardzība, nodarbinātība un zemkopība. Mobilitātes programmu administrē Ziemeļu Ministru padomes birojs Igaunijā. Uz jautājumiem par programmu un pieteikumu noformēšanu atbildēs ZMP biroja Igaunijā padomnieks Madis Kanarbik, tel: +372 7 423 625, fakss: +372 7 441 241, e-pasts: public.administration@norden.ee Kontaktpersona Latvijā: Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece Daina Mežecka (67211506; daina@norden.lv) Mon, 07 Dec 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/288Ceturtdien, 10. decembrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā notiks šī gada lekciju cikla Kultūršoks noslēdzošā lekcija. Šoreiz Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Jānis Bērziņš stāstīs par šobrīd aktuālo notikumu zinātnes jomā - Lielo hadronu paātrinātāju (Large hadron collider) un mikropasaules uzbūves pētniecību. BBC informē, ka ar šīs ierīces palīdzību zinātnieki cer paplašināt cilvēces zināšanas par to, kas noticis pirmajos brīžos pēc Lielā sprādziena, un veiksmes gadījumā rast atbildes uz dažiem no fizikas pamatjautājumiem, kas attiecas, piemēram, uz masas dabu vai citu dimensiju esamību, savukārt eksperimenta pretinieki raizējas par to, ka izmēģinājuma gaitā varētu atbrīvoties tik daudz enerģijas, ka rastos nekontrolējams melnais caurums, kas aprītu visu Zemi... Lektors J. Bērziņš sniegs ieskatu mikropasaules uzbūvē, kā arī pastāstīs par pētījumiem, kurus paredzēts veikt Lielā hadronu paātrinātājā. Tas ir visspēcīgākais daļiņu paātrinātājs, kādu jebkad ir radījuši cilvēki (Eiropas kodolpētījumu centra CERN vadībā). Lielais hadronu paātrinātājs izmaksājis 10 miljardus Šveices franku (4,66 miljardus latu) un ir uzbūvēts pazemē zem Šveices un Francijas robežas. Tā izveide ilgusi gandrīz divdesmit gadus. Ieeja lekcijā ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu zane@unitedintimacy.lv, jo vietu skaits ir ierobežots. Lekciju ciklu Kultūršoks rīko teātris UNITED INTIMACY/ biedrība TARBA sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā. Atbalsta - Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informāciju par nākamajām lekcijām meklējiet mājas lapā: www.unitedintimacy.lv Tue, 08 Dec 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/290"CO2 E-Race" pasākumu sērijas ietvaros 13.decembrī Kopenhāgenā, izmantojot elektromobīļus, tiks izveidota CO2 karte. Šāda karte 14.novembrī jau veiksmīgi izveidota Rīgā, un tagad šis pasākums tiek īstenots arī Dānijā. Kopenhāgenas CO2 karti veidos gandrīz 100 elektriskās automašīnas, un, tāpat kā Rīgā, pasākuma laikā skatītājiem būs iespējams vērot kartes veidošanu uz pilsētas centrā izvietota ekrāna. Kartes veidošanas laikā Kopenhāgenas iedzīvotāji varēs fotografēt braucošās elektriskās automašīnas un lejupielādēt savus attēlus interneta saitē Google Maps, kur tās parādīsies Kopenhāgenas kartē. Visu pasākuma norisi varēs vērot arī "CO2 E-Race" pasākuma mājas lapā www.co2-e-race.blogspot.com. Sākot no 7.decembra, Kopenhāgenā norisinās ANO Klimata konference COP 15, kuras laikā pasaules valstu pārstāvji cenšas panākt starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņu mazināšanu. Saistībā ar šo konferenci tiek veidoti arī dažādi mākslas pasākumi, to skaitā arī "CO2 E-Race". Tas tāpat kā COP 15 mudina cilvēkus pievērst uzmanību klimata izmaiņām un meklēt tām risinājumus. Arī Latvija aktīvi iesaistās šajos pasākumos, organizējot seminārus, konferences un elektromobīļu sacensības. "CO2 E-Race" pasākumus Kopenhāgenā organizē Dānijas Kultūras institūts sadarbībā ar Kopenhāgenas un Frederiksbergas domēm un Dānijas Rūpniecības konfederāciju. "CO2 E-Race" Rīgas pasākumu sērijas kulminācija būs aprīlī, kad notiks elektrisko automašīnu sacensības Biķernieku trasē, kā arī šo automašīnu parāde Rīgā 11.novembra krastmalā un uz Rīgas tiltiem. Fri, 11 Dec 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/292ANO Kopenhāgenas klimata konference jeb COP15, kas norisinās no 7. līdz 18. decembrim, tiek dēvēta par vienu no vissvarīgākajām sanāksmēm cilvēces vēsturē. Lielas cerības tiek liktas uz pasaules valstu vadītājiem un viņu spēju vienoties par globālās sasilšanas apturēšanu. Ziemeļvalstu reģions ir paudis vienotu un stingru nostāju attiecībā uz klimata jautājumiem, kaut arī konferences pārrunu procesā valstis piedalīsies dažādos blokos (Dānija, Somija un Zviedrija ES sastāvā, Norvēģija un Īslande ārpus ES). Par Ziemeļvalstu sadarbības redzamību ANO Konferences laikā rūpēsies Ziemeļu Ministru padome, kas ir Ziemeļvalstu starpvaldību sadarbības organizācija: - Ziemeļu Ministru padome finansē Ziemeļu COP15 Klimata ekspertu grupu, kurā ietilpst pārstāvji no visa Ziemeļvalstu reģiona. - Pašā COP15 norises vietā, Bella Centrā, kopīgā izstāžu stendā uzstāsies Ziemeļu Ministru padome un citas Ziemeļvalstu organizācijas. Ar filmām, dažāda veida prezentācijām un citiem palīglīdzekļiem ik dienu tiks aktualizēta kāda no klimata tēmām (piemēram, Arktikas reģions, klimata pētniecība, finansējums, zaļā enerģija, bioloģiskā daudzveidība u.c.). - Ziemeļu Ministru padome piedalās kā finansētājs un kā dalībnieks Arktikai veltītajā izstādē Arctic Venue Ziemeļatlantijas Izstāžu namā (Nordatlantens Brygge). Kā daļa no informatīvā projekta, kura galvenā tēma ir Arktikas pētījumi, vienu no izstāžu kompleksa ēkām klās iespaidīga ledāja instalācija, simbolizējot notiekošās klimata pārmaiņas. - Ziemeļvalstu klimata sadarbība būs redzama arī klimata izstādē "Kopenhāgenas Klimata apmaiņa 2009" (Copenhagen Climate Exchange 2009). - Laikmetīgās mākslas izstādē Rethink - Contemporary Art unamp; Climate Change Ziemeļvalstu sadarbību pārstāv Ziemeļvalstu Kultūras punkts. - Ziemeļu Ministru padomes balva REClimate jauniešu īsfilmu konkursā tika piešķirta Fēru salu pārstāvjiem par darbu ar nosaukumu "Nasta" (Burden). Žūrijas raksturojumā filmai piemīt unquot;skaists vizuāls izpildījums savienojumā ar spēcīgu vēstījumu un dziļu izpratni. Vizuāli filma iedzīvina stāstu, kas ir pārlaicīgs un kura iespaids jūtams vēl ilgi pēc tā noskatīšanās. Filma parāda, ka klimata pārmaiņas ir mūsu pašu un mūsu senču izraisītas un ka to uzlikto nastu pārmantos arī nākamās paaudzes, ja mēs nerīkosimies tagad un tūlīt.unquot; Filmu unquot;Nastaunquot; var noskatīties šeit. Mon, 14 Dec 2009 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/2942010. g. 5. janvārī plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māju ielūdz uz literāru pasākumu "Domas un līdzības". Andra Konste, Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājas direktore, rosinās uz sarunu par lietām un vērtībām somu tulkotāju Mirju Hovilu, mācītāju Juri Rubeni un mākslinieku Māri Subaču. Mirja Hovila ir tulkotāja no Somijas, kas pašreiz uzturas Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājā un somu valodā tulko Jura Rubeņa darbu izlasi (ieskaitot "Domas un līdzības"). Sat, 02 Jan 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/2972010. gada 1. janvārī Ziemeļu Ministru padomes rotējošo prezidentūru no Īslandes pārņem Dānija. Par prezidentūras vadmotīvu ir izvēlēta globalizācija. Kā atzīst Dānijas premjerministrs Larss Leke Rasmusens (Lars Løkke Rasmussen) : "Arī Ziemeļvalstīm jārēķinās ar izaicinājumiem, ko rada globalizācija, klimata pārmaiņas un ekonomiskā krīze. Prezidentūras laikā meklēsim visam reģionam kopīgus risinājumus, maksimāli izmantojot dotās iespējas." Ziemeļvalstis turpinās uzturēt zaļa un inovatīva reģiona tēlu, uznemoties vadošo lomu klimata pārmaiņu un vides aizsardzības jautājumos. Tāpat tiks gādāts par jau veiksmīgi iedibināto sadarbību tehnoloģiskās attīstības, pētniecības un energoefektivitātes jomās. Ziemeļvalstis uzskata, ka Baltijas enerģijas sadarbības organizācija BASREC un ar tās palīdzību realizētā politika ir neatņemama ES Ziemeļu Dimensijas kursa sastāvdaļa. Ziemeļu Ministru padome vēlas stiprināt visa reģiona redzamību arī starptautiskā kontekstā, ko centīsies panākt, kooperējoties un aizstāvot kopīgas intereses ar tādām reģionālām organizācijām kā ES, Arktikas padome, Baltijas jūras valstu padome un Barenca reģiona padome. Starp prioritātēm tiek izcelta ekonomiskās krīzes radīto seku novēršana, kā arī rūpes par reģiona nākotni un pamatu veidošana turpmākai ekonomikas izaugsmei. Lejupielādēt 2010. gada prezidentūras programmu (angļu valodā) Prezidentūras mājas lapa: http://www.norden2010.dk/da >> Ziemeļu Ministru padome ir sadarbības institūcija starp Ziemeļvalstu valdībām, kas tika nodibināta divdesmit gadus pēc Ziemeļu Padomes izveidošanās - 1971.gadā. Ziemeļvalstu sadarbībā ir iesaistītas Dānija, Zviedrija, Norvēģija, Somija, Īslande un autonomie apgabali - Grenlande, Fēru salas (Dānija) un Olandes salas (Somija). Lasiet vairāk: http://www.norden.org Sun, 03 Jan 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/303Laiks: 8.1.- 4.2.2010 Vieta: Galerija Supernova, Krāmu iela 3 8.1.- 4.2.2010 galerijā Supernova būs apskatāma somu mākslinieka Džona Filipa Mekinena darbu izstāde The Stocks Talk. Mekinens pievēršas cilvēcīguma tēmai, kā arī naudas ietekmei uz cilvēkiem. Izstādē ir mākslinieka darināti plakāti, metālapstrādes objekti un videoinstalācija. Neskatoties uz to, ka mākslinieks ir gados jauns, viņam jau ir bijušas izstādes vairākās valstīs - Lietuvā, Krievijā, Norvēģijā, Vācijā, kā arī daudzviet Somijā. Vairākas izstādes ir bijušas arī Igaunijā. Igaunijas mūsdienīgās mākslas muzejs Kumu ir nopircis vienu Mekinena darbu, kurš tiks eksponēts muzejā janvāra beigās. Mekinens ir mācījies Francijā, ASV un Somijā. Pēc viņa domām māksliniekam ik pa laikam ir jāmaina vide. Tas rada iedvesmu un palielina produktivitāti. Mekinens sevi uzskata par mākslinieku - domātāju. Viņa darbos spēcīgi atspoguļojas viņa ES un viņa domāšanas veids. Mekinens darbojas arī kino jomā un ir uzņēmis divas filmas. Izstādē ir atspoguļots mākslinieka skatījums uz naudu, tās ietekmi uz cilvēkiem. Pēc Mekinena domām nauda ir tāda pati dabas parādība kā zeme, gaiss un ūdens. Un naudai piemīt spēks, tā ir visur. Mon, 04 Jan 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/296 Laiks: 08/01-31/01 Vieta: Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Skārņu ielā 10/20. Dānijas Kultūras institūts un Latvijas Nacionālās Mākslas muzeja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs aicina uz dāņu mākslinieku netradicionālu materiālu dizaina izstādes ZELTSSTIKLSGUMIJAUNPĀRSTRĀDE atklāšanu 8. janvārī plkst. 16:00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Skārņu 10/20. "Mums visiem kopīgs ir tas, ka lielā daļā savu darbu mēs izmantojam otrreiz lietojamus un/vai netradicionālus materiālus. Mēs visi domājam par mūsu resursu izmantošanu, un mūs fascinē iespējas, ko sniedz materiāli, ko citi jau ir atmetuši kā nederīgus. Mēs strādājam ar mākslu, kurā izmantojam humoru, pārsteigumu un estētiku, apvienotu ar pārstrādes ideju." Izstāde skatāma līdz 31. janvārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Skārņu ielā 10/20. Darba laiks: otrdienās, ceturtdienās, piektdienās, sestdienās, svētdienās - 11.00 - 17.00. Trešdienās 11.00 - 19.00. Pirmdienās slēgts. Tue, 05 Jan 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/307Piektdien, 22.janvārī, Baltijas Ministru padomes sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjeri vienojās par ciešāku sadarbību ekonomikas ilgtermiņa attīstībā un Baltijas reģiona konkurētspējas stiprināšanā. Baltijas Ministru prezidenti uzsvēra uz zināšanām balstītas ekonomikas un pētniecības attīstības lomu tautsaimniecības izaugsmē. Amatpersonas vienojās veicināt sadarbību finanšu un ekonomikas nozarēs, izmantojot visus Baltijas valstu sadarbības formātus. Tādēļ līdz septembrim triju valstu Finanšu un ekonomikas ministrijas izvērtēs iespējas Baltijas ministru padomes ietvaros izveidot ekonomikas un finanšu darba grupa. Tika pārrunāti arī jautājumi par perspektīvu attīstīt koordinētu nodokļu sistēmu, kā arī par Baltijas valstu kopējo interesi eiro ieviešanā. Valstu vadītāji uzsvēra, ka Baltijas valstu sadarbība ir jāstiprina, lai sekmētu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības formāta - NB8 iespējas jauno globālo izmaiņu laikā. Tikšanās laikā tika novērtēta triju valstu veiksmīgā sadarbība jaunā NATO stratēģiskās koncepcijas jautājumā, tādejādi veicinot Baltijas interešu pārstāvību NATO dalībvalstu diskusijā. Premjeri vienojās, ka Baltijas ministru padomes Vecāko amatpersonu komitejai būs jāizvērtē esošo sadarbības formātu efektivitāte un nākotnes perspektīvas. Tāpat triju valstu labklājības un veselības ministrijām būs jāsagatavo priekšlikumi par Baltijas ministru padomes sadarbību ar Baltijas Asamblejas Sociālo lietu komiteju Baltijas valstīm aktuālajos sociālajos jautājumos. Baltijas Ministru prezidenti pārrunāja arī Baltijas Premjerministru padomes plānoto tikšanos 2010.gada 23.un 24.septembrī, kā arī savu dalību konferencē par reģionu konkurētspēju, kurā piedalīsies Baltijas asamblejas pārstāvji un Baltijas valstu uzņēmēji. Fotogrāfijas no Baltijas Ministru padomes ir pieejamas Valsts kancelejas interneta foto albumā: http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72157623135988625/ Baltijas Ministru padomes tikšanos organizē Latvija saistībā ar Baltijas Ministru padomes prezidentūru 2010.gadā. Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, un tā ir izveidota 1994. gada 13. jūnijā. BMP uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaras līmenī. Fri, 22 Jan 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/323Laiks: 09.02.-13.02 Vieta: Stokholma LMA Dizaina nodaļa ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūras atbalstu jau piekto gadu piedalās Stokholmas mēbeļu meses (09.02.-13.02) jauno dizaineru sadaļā Greenhouse, tādejādi kļūstot par atpazīstamu spēlētāju Ziemeļu un Baltijas dizaina skolu starpā. Šī gada ekspozīciju veido Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas uzņēmuma Vannu Fabriku PAA sadarbības projekts. Stokholmā tiks demonstrētas kopdarbības rezultātā tapušas unikālas izlietnes. Šī gada Dizaina nodaļas dalības mērķis mesē ir dibināt tiešos kontaktus ar Ziemeļvalstu uzņēmumiem, gūt tālāku pieredzi kaimiņvalstu industriālajā dizainā, rast iespējas praktizēties uzņēmumos un meklēt jaunas iespējas sadarbībai. LMA ekspozīcija ,,Welcome to my bath" apskatāma jauno dizaineru ekspozīcijas zālē ,Greenhouse stendā V01:12. Izstādē piedalās LMA Dizaina nodaļas docētāji Gita Straustiņa, Juris Krūmiņš, Ervīns Pastors, Barbara Ābele, Holgers Elers, Ingūna Elere, Aija Freimane un studenti Svetlana Šaguna, Viktorija Ivanova, Jānis Valdmanis, Kaspars Jursons, Marta Batbajarina un Intars Ozols. Vairāk informācijas: http://www.designlv.lv/ unamp; http://www.lma.lv/ Thu, 28 Jan 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/313Apkopojot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas Kultūra 2009. gada piešķīrumu rezultātus, dalībnieki no Latvijas ir izrādījušies gana aktīvi. Mobilitātes stipendijas radošiem braucieniem uz Ziemelvalstīm ir saņēmuši 36 Latvijas radošo profesiju pārstāvji, bet rezidenču atbalsta programmā tika atbalstītas divas Latvijas rezidences: Kultūras un mākslas projekts Noass un Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māja. Īstermiņa un ilgtermiņa sadarbības tīklu programmā veicās 6 projektu iesniedzējiem, savukārt papildus trīs projektos Latvija figurē piesaistīto partneru statusā. Jāpiebilst, ka bez tam trīs no Latvijas mākslas un kultūras organizāciju iesniegtajiem projektiem saņēma finansējumu no Mākslas un kultūras programmas, kur, atšķirībā no Mobilitātes programmas, Baltijas valstis ar līdzfinansējumu nepiedalās. Kopumā Latvija no līdzdalības Baltijas un Ziemeļvalstu mobilitātes programmā Kultūra tās pirmajā darbības gadā ir saņēmusi 243 357 EUR jeb vairāk kā 170 000 LVL. Mobilitātes programma turpinās arī 2010. gadā, un jau šobrīd tiek gaidīti pieteikumi sekojošās aktivitātēs: individuāliem radošiem braucieniem uz Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, kā arī mākslinieku rezidenču centru atbalstam. Pieteikšanās termiņi: 10. un 24.februāris. Vairāk informācijas meklējiet http://www.norden.lv/lv/grants/29 Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu Kultūra kopīgi finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Programma darbojas no 2009. līdz 2011. gadam, un to administrē Ziemeļvalstu Kultūras punkts Somijā: http://www.kknord.org/ Fri, 29 Jan 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/314Biroja bibliotēkā ir pieejamas vairākas no X Ziemeļvalstu Filmu dienu repertuāra filmām: Roskilde (Dānija), Puisis, kurš mīlēja Ingvi (Norvēģija), Mamuts (Zviedrija) un Briesmīgi laimīgi (Dānija). Tāpat piedāvājam iepazīties ar Ziemeļvalstu filmām, kas izrādītas iepriekšējos gados starptautiskā filmu festivāla "Arsenāls" ietvaros: Hortens, Neērtais cilvēks (Norvēģija), Mēģeņu pilsēta (Islande), Zozo (Zviedrija), Slepkavība (Dānija) u.c. Thu, 04 Feb 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/329 NATO spējas garantēt Baltijas valstu drošību pēdējā laikā tikušas asi kritizētas. Tai pat laikā Stoltenberga ziņojums (Stoltenberg Report), kurā ietverti 13 ieteikumi, kā uzlabot Ziemeļvalstu savstarpējo sadarbību aizsardzības jomā, iesaka paplašināt Ziemeļvalstu sadarbību ārpolitikas un drošības sfērā. Iespējamās izmaiņas Ziemeļvalstu savstarpējā sadarbībā, tādējādi aizpildot relatīvo drošības vakuumu, kas šobrīd pastāv Baltijas valstīs, bija centrālais jautājums Starptautiskā aizsardzības studiju centra (International Centre for Defence Studies) organizētajā konferencē Tallinā. Edvards Lūkass (Edward Lucas), The Economist korespondents Centrālajā un Austrumeiropā, diskusiju laikā norādīja, ka NATO šobrīd pastāv lielas iekšējās nesaskaņas un ka pārāk liela uzmanība tiek veltīta ISAF misijai Afganistānā, dodot pamatu apšaubīt alianses spējas garantēt drošību Baltijas valstīs. Tāpat Lūkass pauda satraukumu par Krievijas līderu nostāju Gruzijas jautājumā, noslēgto līgumu starp Franciju un Krieviju par pasaules modernāko bruņukuģu iegādi, kā arī kritiski izteicās par NATO Bukarestes samitu, nosaucot to par izgāšanos. Viņš norādīja, ka drošību Baltijas valstīs varētu nodrošināt ciešākā sadarbībā ar Ziemeļvalstīm, tomēr apšaubot šādas alternatīvas realizēšanās iespējas. Lūkasa kritikai piekrīt arī Zviedrijas Aizsardzības pētniecības aģentūras (Swedish Defence Research Agency) un Drošības un attīstības politikas institūta (Institute for Security and Development Policy) zinātniskais līdzstrādnieks, ģenerālmajors Kārlis Neretnieks. Arī viņš apšauba NATO rīcībspēju krīzes situācijās un nepiekrīt apgalvojumam, ka Baltijas valsīm vajadzētu balstīt savu drošību tikai uz Ziemeļvalstu drošības garantijām, kuras pašas jau ir izvirzījušas savas prioritātes drošības jomā. Tā, piemēram, Norvēģija vairāk fokusējas uz krīžu noregulējumu un drošību Barenca jūrā, kā arī tiecas uz ciešākas militārās sadarbības nodibināšanu ar ASV, savukārt Dānija un Zviedrija galveno uzmanību velta misijai Afganistānā. Ģenerālmajors norāda, ka tikai Somija ir vairāk orientēta uz militāro pašaizsardzību, krietni apsteidzot pārējās Ziemeļvalstis. Tai pat laikā eksperti, kas piedalījās diskusijās, augstu vērtē 2009. gadā pieņemto Zviedrijas rezolūciju, kas paredz uzbrukuma gadījumā Baltijas valstīm sniegt militāru palīdzību. Ģenerālmajors Neretnieks uzskata, ka vērienīga uzbrukuma gadījumā ar Ziemeļvalstu palīdzību būtu par maz, tāpēc daudz svarīgāk ir iesaistīt ES un NATO kā galvenos drošības garantus. Tam piekrīt arī Dānijas vēstnieks Igaunijā Uffe Baslevs (Uffe Baslev), iesakot uz Baltijas valstu drošību raudzīties no globālas perspektīvas, cieši sadarbojoties ar citām demokrātiskām valstīm. Lūkasa kritikai par NATO nepiekrīt Igaunijas Ārlietu ministrijas Politikas plānošanas departamenta direktors Marguss Kolga (Margus Kolga), tomēr viņš atzīst, ka būtu nepieciešams padarīt redzamāku Vašingtonas līguma 5.pantu, piemēram, sarīkojot NATO militārās mācības Baltijas valstīs. Taču viņš atgādināja, ka drošības jomā Igaunijai šobrīd nav iespējamas citas alternatīvas NATO. Norvēģijas Ārlietu ministrijas vecākais padomdevējs Sverre Jarvels (Sverre Jarvell) atzīmē, ka joprojām ir daudz valstu, kas nav NATO dalībvalstis, tomēr kas ar entuziasmu raugās uz Ziemeļatlantijas aliansi, jo, neraugoties uz izdevumu pieaugumu modernu militāro tehnoloģiju izstrādē, reģionālās vienības var būt par mazu, lai individuāli spētu nodrošināt pilnīgu aizsardzību pret ārējiem draudiem. Ziņojums par konferenci (angļu valodā) Mon, 08 Feb 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/library/library_news/84Politika, socioloģija, plašsaziņas līdzekļi, vēsture - tik plašs ir tematu loks, kas skarts jauniegādātajās biroja bibliotēkas grāmatās: The Nordic States and European Unity Manufacturing Europe: Spaces of Democracy, Diversity and Communication European Union and the Making of a Wider Northern Europe Remaking Europe in the Margins Ethnicity and Nation Building in the Nordic World The Nordic Regions and the European Union Political Institutions in Europe Communicating Politics: Political Communication in the Nordic Countries The Oxford Illustrated History of the Vikings Russia Lost or Found? African Media, African Children Wed, 10 Feb 2010 14:05:44 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/335 Interneta žurnāla "Ziemeļu stāsti" otrajā numurā lasiet par ANO Klimata konferenci jeb COP15. Video uzrunā savās pārdomās par Kopenhāgenas veiksmēm un neveiksmēm dalās žurnālists un raidījuma "Vides fakti" vadītājs Sandijs Semjonovs. Tāpat lasītāju vērtējumam tiek piedāvāta intervija ar LR Vides ministrijas Klimata politikas un tehnoloģiju departamenta direktoru Valdi Bisteru, kurš ANO Klimata konferences ietvaros darbojās Latvijas delegācijas sastāvā. Ko paredz "Kopenhāgenas vienošanās", cik "zaļa" ir Latvijas ekonomika, un kāpēc sabiedrības uztverē klimata izmaiņas joprojām paliek kaut kas tāls un uz mums neattiecināms? Lasiet un komentējiet: http://www.ziemelustasti.lv/ "Ziemeļu stāsti" ir tīmekļa žurnāls, kas iznāk divas reizes mēnesī - tieši ceturtdienās. Tajā tiek publicēti jauni vēstījumi no dažādiem autoriem, kuriem Ziemeļu zemes iekritušas sirdīs, prātos un ceļojumu somās... Thu, 18 Feb 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/336 Visi Ziemeļu draugi un citi interesenti aicināti uz kārtējo Nordic Style ikmēneša pasākumu šo ceturtdien, 25. februārī plkst. 18:00. Šoreiz profesore Agrita Briede, LU Ģeogrāfijas nodaļas vadītāja, rādīs un skaidros, kā darbojas planētas sasilšanas un atdzišanas mehānismi. Vakara gaitā lektorei varēs uzdot jautājumus, kā arī iesaistīties diskusijā par klimata pārmaiņām. Nordic Style - tie ir Ziemeļu Ministru padomes birojā rīkotie pasākumi katra mēneša pēdējā ceturtdienā, kur tīmekļa žurnāla "Ziemeļu Stāsti" lasītāji var satikt rakstu autorus un citus Ziemeļu entuziastus. "Ziemeļu Stāstu" pēdējā numura tēma īpaši veltīta ANO Klimata konferencei Kopenhāgenā, Latvijai kā "zaļās" ekonomikas līdzveidotājai, kā arī pārspriedumiem par patēriņa kultu klimata pārmaiņu kontekstā. Lasiet un izsakiet savu viedokli: http://www.ziemelustasti.lv/ Mon, 22 Feb 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/339Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā ielūdz uz zviedru rakstnieka Ulfa Eriksona grāmatas "Stikla cilvēki" atvēršanas svētkiem š. g. 11. martā plkst. 18.30 Ziemeļu Ministru padomes birojā Marijas ielā 13/3 (Berga bazārā), Rīgā. Grāmatas autoru Ulfu Eriksonu uz sarunu aicinās tulkotājs un dzejnieks Juris Kronbergs. Diskusijā par romānu piedalīsies dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš, žurnāliste un tulkotāja Ieva Lešinska, kā arī dzejniece Liāna Langa. Ulfa Eriksona (1958) postmodernais romāns "Stikla cilvēki" (Varelser av glas) latviski iznācis Jāņa Rozes apgādā. Tas ir dažādu atmiņu, atsauču un pārdomu blīvi caurvīts stāsts par četriem nejaušības kopā savestiem draugiem - skeptiskiem intelektuāļiem - mūslaiku tukšības un pliekanības patērētājlaikmetā. Tomēr romānu var uztvert arī kā metaromānu, kas dekonstruē reālisma pretenzijas, ņemot talkā valodu un tās neierobežotās iespējas. "Romāns "Stikla cilvēki" ir gan fantastisks vēstījums maģiskā reālisma garā, gan blēņu stāsts, gan filosofisks un sabiedriski-socioloģiski-psiholoģisks domraksts, gan dzeja, dzejproza, epifānijas, gan arī satīra un pastičo, tukšu frāžu un pretencioza augstā stila imitēšana un izsmiešana, gan..." - raksta Juris Kronbergs, tulkotājs. "Šo milzīgo, asociācijām bagāto, pāri malām plūstošo vielu kopā satur savdabīga dzīves izjūta, vientulības melanholija, savdabīgi gaišs apkārt klīstošs nemiers. Tādēļ labirintveida saturs nekad neņem virsroku, romāns ir un paliek caurredzams, skaidrs kā stikls, lai cik meandros stāstījums vītos. Ar savu īpatno un skaisto romānu Ulfs Eriksons vienkārši paveicis to, par ko visi romānu autori sapņo: uzbūvējis caurspīdīgu laika tvertni, stikla radījumu, kas sevī ietver aizgājušā laika silto elpu," - vērtējis laikraksts Dagens Nyheter. Grāmata izdota ar Zviedrijas Kultūras padomes (Statens Kulturråd) finansiālu atbalstu. Thu, 25 Feb 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/337Ziemeļu Ministru padomes birojā notika LU profesora Viktora Freiberga priekšlasījums Savējie un svešie. Mītiskais un sadzīviskais Fridriksona filmās, kas bija veltīts īslandiešu kinorežisora Fridrika Tora Fridriksona (Fridrik Thór Fridriksson) daiļradei. Fridriks Tors Fridriksons (dz. 1954.g.), kas kino izglītību ieguvis gandrīz pašmācības ceļā, bijis pirmā īslandiešu kinožurnāla izveidotājs un galvenais redaktors. Pasaules atzinību guvis, pateicoties savai pirmajai pilnmetrāžas aktierfilmai Baltie vaļi (1987.g.) un vēlāk - filmai Dabas bērni (1991.g.), kas tika nominēta ASV Kinoakadēmijas gada balvai "Oskars" . Svešie un savējie from Ziemeļu Stāsti on Vimeo. P.S. Biroja bibliotēkā pieejamas 4 no režisora filmām: >> Children of Nature (Börn náttúrunnar) >> Cold Fever (Á köldum klaka) >> Devil's Island (Djöflaeyjan) >> Angels of the Universe (Englar alheimsins) Fri, 26 Feb 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/342Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "Valsts administrācija" aicina pieteikties valsts pārvaldes un pašvaldību darbiniekus finansējuma iegūšanai mācību un darba prakses braucieniem, kā arī sadarbības tīklu veidošanai starp Baltiju un Ziemeļvalstīm. Pieteikumu iesniegšanas galatermiņš: 2010. gada 30. marts. Kopīgā Baltijas un Ziemeļvalstu mobilitātes programma "Valsts administrācija" tika uzsākta 2009. gadā, lai veicinātu sabalansētāku publisko pārvaldi visās NB8 (Nordic-Baltic 8) valstīs: Dānijā, Igaunijā, Īslandē, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā. Programma ir atvērta individuāliem un grupu pieteikumiem no dažādu nozaru valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām un ierēdņiem, kas pārstāv kādu no Ziemeļvalstīm vai Baltijas valstīm. 2009. gadā "Valsts administrācijas" programma atbalstīja 32 sadarbības projektus starp Ziemeļu un Baltijas valstīm par kopējo summu 1,4 miljoni dāņu kronu (DKK) jeb vairāk kā 130 000 LVL. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu "Valsts administrācija" finansē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis vienādā apjomā, pamatojoties uz relatīvo šo valstu ekonomikas apmēru. Vairāk informācijas: http://www.norden.lv/lv/grants/38#long_td_38 Wed, 03 Mar 2010 00:00:00 EEThttp://norden.lv/lv/news/news2/343Interneta žurnāla "Ziemeļu stāsti" jaunākajā numurā lasiet par latviešu piedzīvojumiem Ziemeļvalstu darba tirgū. No biļešu pārdevējas un brīvprātīgās darbinieces nevalstiskā organizācijā Bergenā līdz karjeras turpināšanai starptautisku konfliktu risināšanā - tik līkumains bija latvietes Guntas Veņģes ceļš Norvēģijā. Savukārt grāmatvedības pakalpojumu pārdevēja Mārtiņa Barkovska labās krievu valodas zināšanas pavēra ceļu uz gadu ilgo pieredzi Somijā. Video intervijā viņš stāsta par somu disciplinētību, pieprasītākajiem speciālistiem Somijas darba tirgū un attieksmi pret iebraucējiem. Zviedru ekonomikas profesors Larss Okselhaims raksta par Ziemeļvalstu darba tirgu globalizācijas laikmetā. Viņš iestājas pret slēptu protekcionismu un pelēko ekonomisko zonu izplatību, tā vietā mudinot uz ciešāku sadarbību un investīciju piesaisti visam reģionam kopumā. Lasiet un komentējiet: www.ziemelustasti.lv "Ziemeļu stāsti" ir tīmekļa žurnāls, kas iznāk divas reizes mēnesī - tieši ceturtdienās. Tajā tiek publicēti jauni vēstījumi no dažādiem autoriem, kuriem Ziemeļu zemes iekritušas sirdīs, prātos un ceļojumu somās... Thu, 04 Mar 2010 00:00:00 EET