Latvijas un Zviedrijas uzņēmēji sadarbojas eksportam un zināšanu pārnesei uz Centrālāziju

Didzis Meļķis, Dienas Bizness, 2017.gada 21.septembris. Par Latvijas un Zviedrijas uzņēmēju sadarbību eksportam un zināšanu pārnesei uz Centrālāziju

Nesenajā izstādē EXPO 2017 Astanā, Kazahstānā, ar trīspusēju sadarbības memorandu starp Latvijas, Kazahstānas un Zviedrijas partneriem ir notikusi vienošanās par atbalstu biznesam un attīstībai, pastiprinātu sadarbību informācijas un komunikācijas tehnoloģijās (IKT) un dalīšanos ar informāciju un pieredzi. Memoranda līdzējas puses ir Latvijas IT klasteris, Zviedrijas pētniecības institūts RISE Acreo un Kazahstānas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Daudzkārtīgs ieguvums  

Šis ir vairākkārtēji pozitīvs un izceļams piemērs. Tas no vienas puses ietver Latvijai nozīmīgo biznesa internacionalizāciju, kas sevišķi efektīvi notiek ar industriju klasteru starptautisko sadarbību. DB šai sakarā rakstīja (14.03.) par Ekonomikas ministrijas fokusēto uzmanību uz klasteriem un Ziemeļvalstu biroja Latvijā aktivitātēm, lai iesaistītu vietējo biznesu kā līdzvērtīgus partnerus kopā ar Ziemeļvalstu klasteriem lielos ES līmeņa projektos. Šis ir otrs izceļamais aspekts – piekļūšana apjomīgiem ES projektiem, kas Latvijas uzņēmumiem saviem vien spēkiem nebūtu iespējams, un sinerģija ar Ziemeļvalstu kolēģiem ar savu kompetenci krievvalodīgajā pēcpadomju telpā, piemēram, Centrālāzijā, paverot viņiem citādi ļoti apgrūtinātu saziņas un piekļuves iespēju. Cits nozīmīgs aspekts ir biznesa loma Latvijas un ES diplomātisko mērķu sasniegšanā. Latvija ir starp tām valstīm, kas par savu ārpolitisko specializāciju ir uzstādījusi starpniecību ES politikā Austrumu partnerības valstīs un Centrālāzijā, un Austrumeiropas lielākās un attiecīgajiem reģioniem ģeogrāfiski un kulturāli tuvākās valstis mums šai ziņā ir spēcīga konkurence. Centrālāzijā vispār un Kazahstānā konkrēti nozīmīga ir aktīva iesaistīto nozaru ministru un Latvijas diplomātu līdzdarbība, kas Astanā ir vainagojusies panākumiem.

Ekonomika priekšplānā

Sevišķi pēc finanšu un ekonomiskās krīzes ārējo ekonomisko sakaru veicināšana ir viens no centrālajiem diplomātiskā dienesta uzdevumiem, DB komentē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un Rīgas Stradiņa Universitātes docents Māris Andžāns. Ja dažos mūsu ārpolitikas specializācijas virzienos – Ukrainā, Gruzijā un Moldovā - priekšplānā ir politiskie jautājumi, tad ar pārējām trim Austrumu partnerības valstīm, īpaši Baltkrieviju, tie ir ekonomiskie jautājumi. «Centrālāzijā ekonomiskie jautājumi Latvijas ārpolitikas darba kārtībā būtiskāki ir Kazahstānā un Uzbekistānā, ja salīdzina ar pārējām trim reģiona valstīm. Centrālāzijā kopumā, bet īpaši Uzbekistānā, Tadžikistānā un Turkmenistānā, ekonomiskā sadarbība ir ļoti apgrūtināta, ja nav politiska atbalsta,» saka eksperts. To DB uzsver arī Latvijas IT klastera un Squalio valdes loceklis Gatis Ošs – ka, «pateicoties ministra Kaspara Gerharda un viņa delegācijas klātbūtnei, radās iespēja uz šo forumu uzaicināt daudzas ietekmīgas vietējās uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas un potenciālos klientus vai partnerus». Iznākums bija Latvijas IT klastera sadarbībā ar LTRK organizētā IT nedēļa EXPO 2017. «Nozares un ministrijas delegācija bija aizbraukusi iepazīšanās vizītē uz Kazahstānu, lai tuvāk iepazītos ar vietējo IT nozari, vidi un tirgu. Vizīte ietvēra kopīgu IT forumu un individuālās biznesa tikšanās pie potenciālajiem sadarbības partneriem un klientiem,» saka G. Ošs.

No zviedru puses RISE Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības un klastera Fiber Optic Valley vadītājs Torbjerns Jonsons DB apstiprina, ka Latvijas IT klastera labo iestrāžu ar Kazahstānu dēļ redz memorandu kā «spēcīgu biznesa veicinātāju Zviedrijas MVU. Mēs zinām, ka Latvijas klasteris vairos biznesa saiknes ar Kazahstānas tirgu». «Memorands ir svarīg solis, jo tikai ar saprašanos gan politiskā līmenī, gan savstarpēji abu valstu uzņēmēju starpā mēs varam veiksmīgi attīstīt eksportu tādā zemē kā Kazahstāna. Es ceru, ka šis privātā sektora parakstītais sadarbības memorands būs labs pamats tālākai sadarbībai,» saka Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente.

Labākai statistikai

Kā redzams grafikos, divpusējās ekonomiskās attiecības starp Latviju un Kazahstānu ir salīdzinoši neizvērstas, lejupslīdošā līknē un ar ievērojamu pozitīvo bilanci Latvijas pusē. Jāievēro pakalpojumu lielā nozīme mūsu attiecībās, kas acīm redzami ir arī daudzsološa joma vēl straujākai izaugsmei un arī sinerģijai par labu Kazahstānas pusei, un IKT sadarbības projekti šai taktikā iederas lieliski. 13. septembrī Kazahstānā tika prezentēta programma «Digitālā Kazahstāna», kas būs valsts digitalizācijas plāns nākamajiem gadiem. Šī programma paver plašas iespējas arī Latvijas uzņēmējiem, uzskata S. Bāliņa. Viņa atkārtoti uzsver politisko līmeni šajās attiecībās, norādot uz Latvijas un Kazahstānas atbildīgo ministru vienošanos, ka tiks identificētas desmit jomas un desmit konkrēti projekti, kuru ietvaros Latvijas uzņēmēji dalīsies savās zināšanās un palīdzēs Kazahstānai šos projektus ieviest. Tāpat Latvijas uzņēmējiem vērts ievērot S. Bāliņas norādi, ka Kazahstānā ir ļoti pretimnākošs un zinīgs Latvijas vēstnieks ‒ Jurijs Pogrebņaks. Vēstnieks aicina visus uzņēmējus, kas grib darboties Kazahstānas tirgū, izmantot vēstniecību gan kā tikšanās vietu, gan arī nekautrēties lūgt un saņemt padomu. Pakalpojumu jomā Latvijai ir labi rādītāji tieši izglītības eksportā, norāda M. Andžāns. Arī šai aspektā mūsu ekonomika un ārpolitiskās prioritātes ir cita citu papildinošas. «Veiksmes stāsts ir Latvijas izglītības eksports – 2016./2017.mācību gadā uzbeku studenti bija otrajā, bet kazahu - sestajā vietā no visiem ārvalstu studējošajiem Latvijā. Tā ir gandrīz piektā daļa no visiem ārvalstniekiem-studentiem,» saka eksperts. Viņš piekrīt, ka tirdzniecības skaitļi patlaban nav iepriecinoši, tomēr ‒ tie nav arī pilnīgi nebūtiski ne ar Kazahstānu, ne Uzbekistānu. Abas šīs valstis dod arī savu pienesumu Latvijas tranzītam.  

Savas laimes kalēji

Saprotams, ka ne parakstītais memorands, ne citas centralizētas un sistēmiskas aktivitātes pašas par sevi biznesa veiksmi pie individuālajiem uzņēmumiem neaiznesīs. «Viens no klastera svarīgākajiem uzdevumiem ir veicināt savu biedru starptautisko sadarbību, atbalstot uzņēmumu centienus, meklējot jaunus noieta tirgus vai meklējot sadarbības partnerus ārvalstīs,» saka G. Ošs. «Klastera biedri regulāri tiekas savā starpā, lai padalītos ar pieredzi ārvalstu tirgos. Nereti tie atrod kopējas biznesa iespējas, papildinot viens otra piedāvājumu, vai arī palīdz ar vērtīgiem padomiem un kontaktiem ārvalstīs.» Vaicāts, cik liela ir iespēja ar šādiem ‒ sadarbībā ar zviedriem un citiem kolēģiem tapušiem – projektiem attīstīt biznesu, viņš atgādina par sakāmvārdu ‒ katrs pats ir savas laimes kalējs. «Taču ar šādiem pasākumiem ir iespējams daudz ātrāk nonākt pie vēlamā rezultāta un rast izpratni, vai tas ir pareizais virziens, kurp doties. Klasteris sniedz nenovērtējamu atbalstu, un nav vienam pašam jālauž ceļš uz panākumiem, kas bieži vien ir ļoti garš un nogurdinošs.» Zviedri savukārt novērtē latviešu partneru krievu valodas un mērķa reģiona kultūras kompetenci, kas «ir viena no atslēgām, lai ieietu tai tirgū,» saka T. Jonsons. Jautāts par biznesa sadarbības nākotni, viņš norāda, ka pirmie projekti būs pamats nākamajiem, un to spektrs ir plašs. Gan Latvijā pašu mājās, gan jau kā pieredzes pārnese uz citiem tirgiem, pēc T. Jonsona domām, saistošas ir RISE īpašās zināšanas bioekonomikā, biozinātnē, materiālzinātnē, drošībā un transportā, vides projektu būvniecībā un starptautiskā sertifikācijā. «Mēs ar savu kompetenci varam palīdzēt Kazahstānas attīstībai gan caur subsidētiem projektiem, gan ar industriju un publisko pārvalžu sadarbību,» nākotnes iespēju loku iezīmē T. Jonsons. Viņš arī norāda uz zviedru inovatīvā biznesa un pētniecības noturīgo interesi par Latviju jebkurā gadījumā. Tā RISE sadarbojas ar LU Cietvielu fizikas institūtu (CFI) Viedo materiālu pētījumu un tehnoloģiju pārneses centra jeb CAMART darbībā. Tas ir turpinošs projekts, kas sākts, ierādot savu konkurētspēju gan ar izcīnīto un piešķirto Apvāršņa 2020 finansējumu, gan Latvijas valsts atbalstu. Mērķis ir CFI kā Baltijas reģionālā izglītības, zinātnes, inovācijas un tehnoloģiju pārneses centra iedibināšana.