Saruna ar Zviedrijas Ziemeļvalstu sadarbības vēstnieku Kristeru Bringeuss

Didzis Meļķis, Dienas Bizness, 2018.gada 25.janvāris. Saruna ar Zviedrijas Ziemeļvalstu sadarbības vēstnieku Kristeru Bringeuss.

Ekonomiskās prioritātes paģērē izpildītus mājasdarbus

Šodien Saeimā notiek gadskārtējās ārpolitikas debates, kam par pamatu ir ārlietu ministra ikgadējais ziņojums. Iezīmīgi ir šāgada ziņojuma uzsvari, piemēram, arī uz reģionālās sadarbības nostiprināšanu ar Ziemeļvalstīm un izvērstākām attiecībām ar savu diasporu, kas ziņojumā tiek raksturotas kā «ekonomiskās kopienas veicināšana». Pēdējā gada laikā DB vairākkārt ir rakstījis par diasporas pašorganizēšanos tieši attiecību ar Latviju lietišķošanā. Tā Eiropā kā vienota diasporas sadarbības platforma veidojas Team Latvia (DB 04.10.2017.), bet ASV, kur Latvija bez tradicionālās drošības jomas meklē arī nopietnākas ekonomiskās attiecības, pērn pašorganizācijas procesā ir izveidojusies tirdzniecības kamera (DB 31.10.2017.). Savukārt pašā Latvijā nule kā ir izveidots darba vakanču un informācijas portāls diasporas latviešiem un to ģimenes locekļiem (DB 24.01.2018.). Ziņojumā liels uzsvars likts uz sadarbību ar Ziemeļvalstīm, kas globalizācijas un ES attīstības specifikas dēļ ir ļoti saprotami un pozitīvi, jo globalizācija praktiski nozīmē tieši reģionu kopējo politiku un interešu konsolidāciju jau kopējai konkurētspējas celšanai ar citiem reģioniem.

E-reģiona vīzijas

Visi šie formāti – gan efektīva, pragmatiska sadarbība ar diasporu, gan ar Ziemeļvalstīm – to efektīvai darbināšanai Latvijas interesēs prasa izpildītus mājasdarbus jeb atbilstīgas institucionālās struktūras un to mandātus, kā arī regulējumus. Sarunā ar DB Zviedrijas Ziemeļvalstu sadarbības vēstnieks Kristers Bringeuss norāda uz zviedru prioritātēm, vēl pusgadu esot Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) vadībā. «Mūsu vīzija ir ietverošs, inovatīvs un drošs Baltijas un Ziemeļvalstu reģions,» viņš saka. Tie ir ļoti lietišķi uzstādījumi, kur ietverošās attīstības viens mērķis ir integrēta e-veselības sistēma, «kad ar recepti, kas izrakstīta vienā no Ziemeļvalstīm un varbūt arī Baltijas valstīs, cilvēks var nopirkt zāles jebkurā reģiona valsts aptiekā», saka K. Bringeuss. «Ja jums zāles ir izrakstītas Rīgā, tad ir jāvar tās izņemt Stokholmā.» Vēstnieks to gan sarunā nemin, tomēr, ņemot vērā cenu atšķirības, var domāt, ka šāds jauninājums būtu vēl viena labvēlīga «blakne» arī reģionālajam tūrismam. Viens no kopējā inovatīvuma virzieniem ir māju būvniecība un modernais dizains. «Ar to mēs saprotam koka māju būvniecību,» saka vēstnieks. «Tā gan sākotnēji nav zviedru, bet norvēģu iniciatīva – ka no koka var būvēt ja nu ne gluži debesskrāpjus, tad vismaz desmit līdz 15 stāvu mājas.»

Jāprot izmantot

Jautājums ir retorisks – vai Latvija, šā gada vidū pārņemot BJVP vadību, būs gatava šīs prioritātes pilnvērtīgi turpināt un no tām iegūt? Ņemot vērā mūsu samocīto e-veselību un būvniecības standartus, tas nav ticami. Vien nepilnu gadu Latvijā ir atļauts būvēt dzīvojamās un publiskā lietojuma koka ēkas līdz sešu stāvu augstumam, un iepriekšējais regulējums bija trīs stāvi. Tai pašā laikā Latvijas būvniecības sektora spēlētāji eksportē moduļu ēkas uz valstīm, kur regulējumi ir daudz labvēlīgāki. Tas pierāda Latvijas attiecīgās jomas – gan biznesa, gan pētniecības ‒ spējas, tomēr pašmāju ierobežojumi neveicina tās potenciāla pilnvērtīgu atraisīšanos. Inovācijā bez veselības aprūpes un ekoloģiskās būvniecības zviedri Ziemeļvalstu līmenī uztur urbānās mobilitātes jomu, gatavojoties arī turpmākai un neizbēgamai urbanizācijai. Pozitīvs piemērs pērn ir Ziemeļvalstu Ministru padomes finansiāli atbalstītais Zviedrijas Fiber Optic Valley, Latvijas IT klastera un Kazahstānas sadarbības projekts, veicinot tieši mūsu reģiona mazo un vidējo uzņēmumu ieiešanu NVS tirgos ar viedajām tehnoloģijām. Līdzīgi pozitīva iezīme Ziemeļvalstu sadarbības līmenī ir Latvijas Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera partnerība ar Dānijas pārtikas klasteri Food Network pārtikas iepakojuma inovācijā programmas Apvārsnis 2020 ietvarā. Kā redzams no savstarpējo investīciju plūsmu datiem (skat. grafikus), Ziemeļvalstu interese par Latviju ir vai nu pietiekami noturīga, vai arī pieaug. Tas sakāms arī par Latvijas izejošajām investīcijām. Gan saprotamu iemeslu samēra dēļ, gan arī ne tik attaisnojamu potenciāla neattīstīšanas iemeslu dēļ to apjoms gan ir ievērojami neproporcionāls. Runājot par Ziemeļvalstu partnerību, Latvijas ekonomiskās diplomātijas šāgada mājasdarbi aizvien paliek norvēģu arestētā Latvijas zvejas kuģa Senator sāga, kā arī pērn ES ietilpstošo Ziemeļu un triju Baltijas valstu līmenī aktualizētā nepieciešamība pēc vienotas izpratnes un lobija par ES Darbinieku nosūtīšanas direktīvu, kuras redakcijas attīstības virziens ir Latvijai nelabvēlīgs (DB 31.08.2017.). Latvijai šogad arī būs jāizvēlas starp diviem draugiem ķildniekiem – dāņiem un zviedriem, kuru no tiem atbalstīt Eiropas Zāļu aģentūras piesaistē pēc aģentūras aiziešanas no Londonas pēc Brexit.