Ziemeļu Ministru padome ir bijusi nozīmīgs ietekmes faktors jaunās ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas izveidē, ko Eiropas Komisija nule kā prezentējusi vairākās ES dalībvalstīs.
Stratēģijā ir izcelti četri svarīgākie darbības mērķi: sakārtot jūras vidi, paaugstināt labklājību, veicināt reģiona pieejamību un pievilcību, kā arī uzlabot tā drošību.
“Mēs palīdzēsim īstenot konkrētas Baltijas jūras reģiona stratēgijas sadaļas, cenšoties dot savu ieguldījumu stratēģijas veiksmīgā realizācijā. Ziemeļu Ministru padomei ir daudzu gadu sadarbības pieredze ar citām Baltijas reģiona organizācijām. Esam izveidojuši unikālu sadarbības tīklu, kas aptver visas Ziemeļvalstis, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Ziemeļrietumu Krieviju,” tā Ziemeļu Ministru padomes Ģenerālsekretārs Haldors Āsgrimsons.
Gada sākumā Ziemeļu Ministru padome nāca klajā ar priekšlikumiem, kāds varētu būt Ziemeļu reģiona pienesums ES startēģijas mērķu sasniegšanā.
“Ziemeļu Ministru padomei ir bijusi nozīmīga loma stratēģijas tapšanā. Mēs uzskatām Ziemeļu Ministru padomi par nozīmīgu partneri, jo īpaši stratēgijā iezīmēto projektu realizācijā,” atzina Anna-Kerstina Mileusa, Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta direktora vietniece. Cita starpā, Ziemeļu Ministru padome būs atbildīga par Baltijas jūras reģiona Inovāciju un pētniecības fonda izveidi.
Ideja par ES Baltijas jūras reģiona stratēģiju pirmo reizi izskanēja 2006. gadā. Baltijas jūras reģions būs arī nākamās ES prezidentūras prioritāte, ko jūlijā uzņemsies Zviedrija.