Starptautisko demokrātijas festivālu asociācijas vīzija ir atdzīvināt demokrātiju

Astoņi demokrātijas festivāli no Baltijas un Ziemeļvalstīm un Eiropas demokrātijas festivāls “Jubel” apvienojuši savus spēkus un nodibinājuši Starptautisko demokrātijas festivālu asociāciju, viņu vidū ir arī Sarunu festivāls LAMPA. www.democracyfestivals.org

Ikviens no festivāliem piedāvā platformu demokrātiskam dialogam starp dažādām sabiedrības grupām, tai skaitā politiķiem, uzņēmējiem, žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem. Asociācijas mērķis ir stiprināt jau esošos demokrātijas festivālus, viņiem kļūstot par demokrātisku pārmaiņu katalizatoriem, ka arī palīdzēt citām valstīm un organizācijām viņu demokrātijas festivālu izveidē.

“Asociācijas vīzija ir atdzīvināt demokrātiju, stiprinot saiti starp politisko sistēmu un pilsoņiem un piedāvājot platformu dialogam un līdzdalībai,” uzsver Demokrātijas festivālu asociācijas valdes priekšsēdētāja un aģentūras “We do democracy” partnere Zakija Elvanga.

“Esam demokrātijas festivālu sadarbības tīkla izveidošanas iniciatori, tāpēc esam gandarīti, ka kopā ar partneriem no citām valstīm esam spēruši nākamo, loģisko soli, nodibinot Demokrātijas festivālu asociāciju. Esam pārliecināti, ka šādas publiskās platformas, kur visi sabiedrības pārstāvji var klātienē sarunāties un diskutēt par sabiedrībai aktuālām tēmām, ir vitāli svarīgas. Nākamajos divos gados aktīvi darbosimies asociācijas valdē, daloties Latvijas pieredzē un palīdzot rasties jauniem demokrātijas festivāliem citviet pasaulē,” uzsver Sarunu festivāla LAMPA direktore Ieva Morica.

Demokrātijas festivālu tradīcija aizsākusies Zviedrijas pilsētā Visbijā, Gotlandes salā, 1968. gadā, kad ar savu runu Almedalenas parkā uzstājās zviedru politiķis, toreizējais izglītības ministrs un vēlāk divkārt premjerministrs Ūlafs Palme, tādējādi liekot pamatus Zviedrijas demokrātijas festivālam Almedalsveckan. Iedvesmojoties no Zviedrijas, arī citas valstis Ziemeļeiropā nodibināja savus nacionālā līmeņa demokrātijas festivālus –  SuomiAreena Somijā (2006.), Folkemødet Dānijā (2011.), Arendalsuka Norvēģijā (2012.), Arvamusfestival Igaunijā (2013.), Sarunu festivāls LAMPA Latvijā (2015.), LÝSU Islandē (2015.), Diskusijų festivalis „Būtent!“ Lietuvā (2017.). Pērn tiem pievienojās Briselē rīkotais Eiropas demokrātijas festivāls “Jubel”.

Saskaitot kopā, 2018. gadā festivālus apmeklēja vairāk nekā 600 000 cilvēku, 36 dienās piedaloties teju 9000 pasākumos. Festivālos aktīvu dalību ņem arī politiskās partijas, bet Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā tās ir pat pašu festivālu līdzrīkotājas. Kopumā var apgalvot, ka visās valstīs demokrātijas festivāli ir lielākā demokrātiskā iniciatīva ārpus vēlēšanām.

Arī citas valstis seko Ziemeļeiropas valstu piemēram, organizējot savus reģionālos vai nacionālos festivālus. Piemēram, Nīderlandē jau šogad augustā startēs pirmais nacionāla līmeņa demokrātijas festivāls. Tāpat interese organizēt demokrātijas festivālu nākusi arī no Turcijas, Ukrainas, Etiopijas un pat Kalifornijas, ASV. Jauni festivāli ar laiku tiks uzņemti asociācijā.

“Interese no citām valstīm demokrātijas festivālu rīkošanā ir milzīga. Tas vedina mūs domāt, ka iedzīvotāju uzticēšanās trūkums politiskajai sistēmai un sociālo mediju radītie “sociāli burbuļi” rada pieprasījumu pēc demokrātijas festivāliem, kas iet pāri valstu nacionālajām robežām,” saka Zakija Elvanga.