Ziemeļu un Baltijas valstu (NB8) sadarbība ir svarīga visām iesaistītajām valstīm. Pagājušajā gadā mēs atzīmējām mūsu NB8 partnerības 30. gadadienu.

Pirms dažiem gadiem Ziemeļvalstu ministru padome veica aptauju par iedzīvotāju viedokļiem Baltijas valstīs par sadarbību ar ziemeļvalstīm. Vērtējot svarīgāko pamatu sadarbībai ar ziemeļvalstīm, lielākā daļa respondentu atbildēja, ka mazām valstīm ir jāsadarbojas vienai ar otru.

Ģeogrāfiskais tuvums tika nosaukts par svarīgu sadarbībai, bet tam bija arī vienādas vērtības un kultūras līdzība. Nozīmīgākās nozares sadarbībai ar ziemeļvalstīm aptaujā bija ekonomika, izglītība un zinātne, tūrisms, kultūra, inovācijas un jaunās tehnoloģijas. Respondenti uzskatīja, ka sadarbības ieguvumi ir skaidri: tika iezīmēta iespēja mācīties citam no cita, palielināt tirdzniecību un konkurētspēju, kā arī pārvietoties uz studijām un darbu.

Turpinot Igaunijas labos darbus, Somija ir uzņēmusies šogad vadīt ziemeļvalstu un Baltijas sadarbību. Somija vada arī Ziemeļvalstu ministru padomi un ziemeļvalstu sadarbību ārpolitikas un drošības politikas jomā (N5). Somijas mērķis ir meklēt sinerģiju starp dažādām darba programmām un izvairīties no pārklāšanās.

Ekonomikas atlabšana un pandēmijas radītā negatīvā šoka mazināšana ir Somijas NB8 programmas caurviju tēma. Mēs šos jautājumus risināsim ar digitalizācijas, inovācijas un klimata politikas palīdzību.

Sadarbība starp NB8 valstīm ir bijusi cieša, efektīva un savlaicīga visos sarežģītās Covid-19 izraisītās krīzes līmeņos. Tā ietvērusi regulāru informācijas apmaiņu par, piemēram, epidemioloģisko situāciju un ceļošanas ierobežojumiem.

Lai pārciestu pandēmiju un iespējamos nākotnes satricinājumus – vai tie būtu cilvēka radīti vai dabas izraisīti – un lai mūsu ekonomiku ātri atjaunotu, būs nepieciešama vēl dziļāka mūsu reģiona sadarbība. Mūsu ekonomika gūtu lielu labumu no ziemeļvalstu un Baltijas rūpniecības klasteriem – izmantojot mūsu ģeogrāfisko tuvumu un dziļo saikni, piegādes ķēdes kļūtu gan īsākas, gan uzticamākas.

Veselības datu digitāla un droša apstrāde ir joma, kurā mēs varam attīstīt savu reģionu kā vienu no labākajiem pasaulē. Mēs jau plānojam palielināt ikdienas dzīves mobilitāti starp ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, izmantojot digitalizāciju, izpētot kopīgus risinājumus, piemēram, e-receptes un pacientu datus.

Veselības tehnoloģiju izaugsme radīs vairāk darba vietu, bet, tāpat kā tehnoloģiju nozarē kopumā, arī tām trūkst augsti kvalificētu programmētāju. Mums kopīgi jārada kvalitatīva informācijas tehnoloģiju izglītība un jānostiprina mūsu universitāšu sadarbība.

Citas lieliskas iespējas sadarbībai ir inovācijas, kas padarītu mūsu rūpniecisko ražošanu efektīvāku un palīdzētu izstrādāt risinājumus klimata un vides krīzes pārvarēšanai.

Somijai ir plašas zināšanas ilgtspējīgu un zaļu risinājumu izstrādē enerģētikai, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un transportam, ar kuriem labprāt dalāmies NB8 reģionā. Somijas valdība tikko ir izstrādājusi jaunu aprites ekonomikas stratēģiju, kuras mērķis ir uzlabot labklājību, vienlaikus samazinot dabas resursu patēriņu.

Šī ekonomiskā modeļa pamatā ir preču atkārtota izmantošana un atjaunošana, digitalizācija un pakalpojumi. Jauni risinājumi un uzņēmumi jābalsta ar nodokļu reformu, kas veicina ilgtspēju visos līmeņos.

Digitalizācija ir aprites ekonomikas neatņemama sastāvdaļa. Bez datiem materiālu aprite nebūs efektīva un droša. Arī šeit ir nepieciešamas jaunas prasmes. Tas prasa izglītības sistēmas un darba prasmju reformu. Piemēram, stratēģijā ierosināts, ka aprites ekonomika kā ekonomikas sistēmas jauns pamats jāiekļauj dažādu izglītības līmeņu mācību programmās.

Publiskajam sektoram ir jāizstrādā un jāpiedāvā risinājumi attiecībā uz aprites ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni būvniecības, mobilitātes, enerģētikas un infrastruktūras projektiem.

Šajā jomā ļoti svarīga būs partnerība ar privāto sektoru. Mēs uzskatām, ka sadarbība starp NB8 valstīm gūtu ievērojamu labumu no aprites ekonomikas attīstības, daloties ar mūsu dažādo pieredzi. Tā būtu vēl viena konkrēta iespēja mūsu ciešajai sadarbībai, vienlaikus sniedzot labumu gan ekonomikai, gan klimatam.