Vai Ziemeļvalstīs pastāv vai tiek izstrādāta kāda vienota, visaptveroša rīcības prgramma cīņai ar Covid-19?
Stēfans Ēriksons, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors. Lielāko daļu neatliekamo lēmumu cīņā pret Covid-19 Ziemeļvalstis ir pieņēmušas nacionālā līmenī, taču pastāv arī iniciatīvas kopīgai reģionālajai Ziemeļvalstu sadarbībai, kā arī plašākai – Ziemeļvalstu un Baltijas valstu – sadarbībai. Tostarp Ziemeļvalstu veselības ministri regulāri tiekas Veselības un sociālo lietu ministru padomes ietvaros virtuālajā vidē, lai dalītos ar informāciju par Covid-19 attīstības gaitu. Cik man zināms, arī valsts iestādes, kas Ziemeļvalstīs atbildīgas par epidemioloģiskajiem jautājumiem, regulāri apmainās ar pieredzi. Tāpat Ziemeļvalstis cieši sadarbojas savu pilsoņu repatriācijas no ārvalstīm, kā arī konsulārajos jautājumos.
Runājot par plašāka mēroga kopīgām rīcībām, es vēlētos izcelt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu iniciatīvu NordicBaltich.tech, kas tika sākta 6.aprīlī un ir daļa no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības digitalizācijas jomā. Projekta ietvaros ir radīta platforma jaunu un inovatīvu tehnoloģisko risinājumu apkopošanai, reaģējot uz Covid-19 izraisītajiem izaicinājumiem Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā.
Runājot par finansiālo atbalstu, nozīmīgu lomu spēlē Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starptautiskā finanšu institūcija – Ziemeļvalstu Investīciju banka (ZIB), kas nesen nāca klajā ar divām obligāciju emisijām, lai atbalstītu dalībvalstu ekonomisko aktivitāti un palīdzētu uzņēmumiem parvarēt koronavīrusa pandēmijas izraisītos sarežģījumus. Marta beigās ZIB parakstīja aizdevuma līgumu ar Igauniju par 750 miljoniem eiro, lai palīdzētu atvieglot koronavīrusa radītās sekas. Nedaudz vēlāk līdzīgu līgumu ar ZIB parakstīja Lietuva, bet vēl pēc tam arī Latvija parakstīja aizdevuma līgumu uz 10 gadiem par 500 miljoniem eiro. Ar aizdevumu paredzēts finansēt valdības papildu izdevumus Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai.
Kādi pasākumi jūsu valstī tiek īstenoti cīņai pret Covid-19, un kamdēļ izvēlēta tieši šāda stratēģija?
Rīta Korpivāra, Somijas Republikas vēstniece Latvijas Republikā.
Likums par ārkārtas situāciju Somijā ir spēkā kopš 2020.gada 17.marta, kad situācijas novērtējums ļāva secināt, ka varas iestādēm būs vajadzīgas papildus pilnvaras situācijas risināšanai un iedzīvotāju aizsardzībai. Tāpat Somijas valdība un parlaments, pieņemot lēmumu par likuma stāšanos spēkā, cieši sadarbojās ar Somijas Veselības un labklājības institūtu, kā arī ņēma vērā šī institūta un Pasaules Veselības organizācijas ekspertu ieteikumus. Aprīļa sākumā savukārt tika nolemts pagarināt likuma darbību līdz 13.maijam, tāpat šā likuma ietvaros tika noteikti vēl atsevišķi jauni ierobežojumi.
Kopējā nostāja ir, ka Covid-19 dēļ var ievērojami pieaugt vajadzība pēc medicīniskās aprūpes, kas var radīt lielu slogu medicīnas darbiniekiem. Tāpēc ir svarīgi palēnināt slimības izplatību valstī, lai būtu iespējami mazāks to iedzīvotāju skaits, kuriem vienlaikus nepieciešama slimnīcas aprūpe. Tika secināts, ka tikai ar līdzekļiem, kas pieejami saskaņā ar Likumu par infekcijas slimībām, un citiem tiesību aktiem šajā gadījumā nepietiks un nāksies izmantot pilnvaras, kas noteiktas Likumā par ārkārtas situāciju. Saskaņā ar Likumu par ārkārtējo situāciju cilvēku tiesības un ikdienas dzīve tiek ierobežota tikai tik lielā mērā, cik tas absolūti nepieciešams.
Tāpat premjerministra birojā 1.aprīlī tika izveidots īpašs operāciju centrs, kura uzdevums ir vērtēt situāciju un uzraudzīt valdības politikas un lēmumu ietekmi uz situāciju ar koronavīrusu. Operāciju centra atbalstam savukārt tiks izveidots ministru sadarbības koordinatoru tīkls. Operāciju centra kodolu veido premjerministra biroja amatpersonas, kas sadarbojas ar ministriju ieceltiem sadarbības koordinatoriem. Ja būs nepieciešams, darbam operāciju centrā tiks norīkotas papildus amatpersonas.
Flemings Stenders, Dānijas Karalistes vēstnieks Latvijas Republikā.
Dānijas Veselības pārvalde rūpīgi seko līdzi situācijai un atkarībā no izmaiņām, pielāgo savu startēģiju, ieteikumus un pasākumus. Kad Dānijā bija tikai daži Covid-19 gadījumi, tika izmantota ierobežošanas stratēģija, kuras pamatā bija ātra diagnostika, kontaktu izsekošana un to personu karantīna, kas tika atzītas par pakļautām riskam. Mērķis bija aizkavēt Covid-19 izplatību Dānijā.
Pēc tam kļuva skaidrs, ka koronavīruss ir izplatījies sabiedrībā, Dānija 12. martā pārgāja uz tā saucamo mazināšanas stratēģiju, kuras ietvaros tika īstenota virkne plašu pasākumu, uzlabota higiēna, ierobežota cilvēku pulcēšanās utt. Arī šī stratēģija tiek nepārtraukti pielāgota, reāģējot uz epidēmijas attīstību un jaunākajām zināšanām par Covid-19. Kopējais mērķis ir novērst daudzu cilvēku saslimšanu, cik vien iespējams aizsargāt īpašās riska grupas, kā arī nodrošināt veselības aprūpes sistēmas garantētu un pilnvērtīgu funkcionēšanu.
Pateicoties šiem pasākumiem mēs jau redzam jaunu Covid-19 gadījumu skaita samazināšanos Dānijā, un valdība nolēmusi, ka ir pienācis laiks atcelt dažus noteiktos ierobežojumus un sākt pakāpenisku un kontrolētu sabiedrības atgriezšanu ikdienas dzīvē. Tostarp – pēc Lieldienām atsākas mācības pirmsskolās un skolās no 0 līdz 5 klasei, savukārt vecākās klases atriezās vidusskolās, lai sagatavotos vasaras eksāmeniem. Sākot ar šo nedēļu arī ir atļauts atsākt darbu vairāku atsevišķu profesiju pārstāvjiem.
Krstians Ēdegors, Norvēģijas Karalistes vēstnieks Latvijas Republikā.
Norvēģijas valdība 12. martā izsludināja plaša spektru visaptverošu pasākumu, kuru mērķis ir ierobežot koronavīrusa raisītās Covid-19 slimības izplatību, kā arī nodrošināt visus nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus. Pasākumu komplekss ir atbilstošs situācijai un līdzīgs daudzās pasaules valstīs noteiktajiem ierobežojumiem. 7.aprīlī Norvēģijas valdība secināja, ka visi pasākumi koronavīrusa izplatības ierobežošanai jāturpina, vienlaikus pieņemot lēmumu par dažu ierobežojumu atvieglošanu ar 20.aprīli, bet vēl citu – ar 27.aprīli.
Tika atzīts, ka ierobežojošajiem pasākumiem ir bijusi pozitīva ietekme, un šā iemesla dēļ valdība ir nolēmusi, ka bērnudārzi un pamatskolas var atjaunot darbību aprīļa otrajā pusē. Arī uzņēmumi, kuriem nepieciešams individuāls kontakts ar klientiem, varēs atsākt darbu, ievērojot infekciju slimību kontroles prasības. No 20.aprīļa tiek atcelts aizliegums apmesties viesnīcās un citās naktsmītnēs, ieviesti vēl citi atvieglojumi. Vienlaikus ir ārkārtīgi svarīgi, lai iedzīvotāji arī pēc 20. aprīļa turpinātu ievērot veselības aizsardzības iestāžu ieteikumus par sociālo distancēšanos un higiēnu. Kopumā Norvēģijai ir izdevies panākt, ka koronavīrusa izplatība tiek kontrolēta, un tādejādi ir radītas iespējas pakāpeniski atjaunot normālu sabiedrības funkcionēšanu. Vienlaikus tiek atgādināts, ka kontroles zaudēšanas gadījumā nāksies atkārtoti ieviest stingrus ierobežojumus.
Hanss Dāgs, Zviedrijas Karalistes vēstniecības Latvijas Republikā ministrs-padomnieks (Minister-Counsellor).
Zviedrijas valdība vēl 1.februārī klasificēja Covid-19 kā slimību, kas rada draudus sabiedrībai, šādi paverot iespēju veikt ārkārtas infekcijas slimību kontroles pasākumus. Valdības centienu vispārējais mērķis šajā gadījumā ir samazināt Covid-19 izplatības ātrumu, nodrošinot, lai vienlaikus neslimotu liels skaits cilvēku, šādi aizsragājot cilvēku dzīvību, veselību un darbavietas, kā arī mazinot spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu.
Izvērtējot pasākumus, kuri nepieciešami, lai panāktu vislabāko iespējamo rezultātu, valdība un tās aģentūras balstās uz šo aģentūru ekspertu zināšanām un padomiem, pie kam aģentūras var sniegt valdībai ieteikumus par pasākumiem, kas, viņuprāt, būtu jāveic, taču tās var pieņemt lēmumus un īstenot daudzus nepieciešamos pasākumus arī pašas. Drošības pasākumi tiek pastāvīgi pārskatīti, situācijai attīstoties, un, tā kā iedzīvotājiem ir liela uzticība valdības aģentūru darbam, šo aģentūru rekomendācijas tiek ievērotas visas valsts mērogā, iedzīvotājiem uzņemoties individuālu atbildību. Gatavība uzņemties individuālo atbildību, ievērojot drošības pasākumus, savukārt ļāvusi Zviedrijai aprobežoties ar samērā nelieliem ierobežojumiem, tādiem kā aizliegums apmeklēt vecāka gadagājuma cilvēkus viņu mājokļos. Tāpat iedzīvotājiem ir rekomendēts doties ārvalstu ceļojumos tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Līdzīga nostāja ir arī attiecībā uz uzņēmējdarbību – mēs paļaujamies uz atbildīgumu un to, ka tiks ievērotas rekomendācijas.
Kādas tiek prognozētas Covid-19 sekas nacionālajai ekonomikai, un kādi pasākumi tiek īstenoti ekonomikas, iedzīvotāju atbalstam?
Rīta Korpivāra. Tiek lēsts, ka Somijas IKP šogad saruks par 5-13%. Ja ierobežojošos pasākumus nāksies saglabāt ilgi un izdosies izvairīties no uzņēmumu bankrota viļņa, kā arī no augsta bezdarba līmeņa, ir iespējama samērā ātra ekonomikas atveseļošanās, taču vienlaikus ir arī augsts ilgstoša kaitējuma risks. Pesimistiskākie aprēķini tiek pamatoti ar pieņēmumu, ka epidēmijas ierobežošana aprobežosies ar resursiem, kādi nepieciešami, lai palēninātu vīrusa izplatīšanos un nepārsniegtu veselības aprūpes sistēmas iespējas. Ierobežojošie pasākumi šājā scenārijā būtu jāturpina līdz septembra beigām. Saskaņā ar Somijas Bankas teikto šajā scenārijā IKP šogad saruks par mazliet vairāk kā 13%. Savukārt papildu ieguldījumi veselības aprūpē sniegtu ļoti lielus ieguvumus valsts ekonomikai, ja tie varētu paātrināt epidēmijas kontroli un veicinātu ierobežojumu atcelšanu.
Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka Covid-19 uzliesmojums palielinās pašvaldību un veselības aprūpes sistēmu izdevumus. Samazināsies ekonomiskā izaugsme un nodarbinātība, negatīvi ietekmējot valsts un pašvaldības finanses un samazinot pašvaldību nodokļu ieņēmumus. Valdība tikmēr aktīvi uzrauga koronavīrusa ietekmi uz pašvaldības izdevumiem un ienākumiem, tostarp seko līdzi, cik efektīvas ir pašvaldības, nodrošinot finansējumu dažādām iedzīvotāju vajadzībām.
Pirmais papildus budžeta priekšlikums, kas saistīts ar Covid-19, tika iesniegts 2020. gada 20. martā. Papildus budžets sedz koronavīrusa uzliesmojuma apkarošanas izmaksas, kā arī būtiskas un steidzamas budžeta vajadzības, kas tieši saistītas ar slimības uzliesmojumu, piemēram, biznesa finansēšanu. Apmēram miljards eiro tika piešķirts lielā mēra neatgūstamām subsīdijām uzņēmumiem, kamēr kopējie papildus tēriņi bija apmēram 1,1 miljards eiro. Tagad valdība apsver iespēju aprīļa papildbudžetā iekļaut aptuveni pusmiljardu eiro uzņēmumu finansēšanas vajadzībām, ir paredzēts izmantot arī citus atbalsta veidus. Tāpat papildbudžeta priekšlikums ir gaidāms arī maijā, un domājams, ka tajā uzmanība tiks pievērsta galvenokārt pašvaldību atbalstīšanai.
Flemings Stenders. Dānijas valdība ir publicējusi vairākus valsts ekonomikas attīstības scenārijus, ņemot vērā koronavīrusa epidēmiju. Saskaņā ar šiem scenārijiem IKP var samazināties no 3 līdz 6 %, attiecīgi izraisot bezdarba pieaugumu. Vienlaikus joprojām ir ievērojama nenoteiktība jautājumā par to, cik ātri ekonomika varēs atgūties. Tas būs atkarīgs no koronavīrusa epidēmijas, starptautiskās ekonomikas attīstības, kā arī no uzņēmumu un patērētāju pārliecības par atveseļošanos. Tomēr Dānijas ekonomikai bija spēcīgs sākumpunkts, kad to skāra koronavīrusa epidēmija, - ar augstu nodarbinātību, stabilām valsts finansēm, spēcīgu uzņēmējdarbības nozari un elastīgu darba tirgu, kas viss kopā var jūtami palīdzēt Dānijas ekonomikas atveseļošanā.
Prognozes veido citas institūcijas un organizācijas, piemēram, Dānijas Nacionālā banka (Danmarks Nationalbank). Banka paredz, ka Dānijas ekonomika šogad piedzīvos kritumu 3-10% robežās, par ticamāko šobrīd atzīstot lejupslīdi 5% apmērā. Tāpat banka ir secinājusi, ka Covid-19 ietekmēs vairāk par trešdaļu darbvietu privātajā sektorā.
Lai mazinātu negatīvo ietekmi uz Dānijas ekonomiku, valdība ir apstiprinājusi pretkrīzes paketi ar plašu pasākumu klāstu, galvenokārt, lai palīdzētu uzņēmumiem. Ir īstenoti nozīmīgi monetārās un fiskālās poltikas pasākumi, kas palīdz uzņēmumiem saglabāt darbiniekus epidēmijas laikā, lai uzņēmumi un ražošana varētu labāk un ātrāk atgūties pēc krīzes. Šo pasākumu ietvaros ir paredzēts, piemēram, algu kompensācijas, kompensācijas uzņēmējiem, kompensācijas par atceltiem darījumiem, uzņēmumu fiksētajām izmaksām, kā arī liels skaits citu kompensāciju. Šobrīd tiek lēsts, ka šīs palīdzības paketes ļaus saglabāt vismaz simts tūkstošus apdraudētu darbinieku.
Kristians Ēdegors. Pašlaik nav iespējams precīzi patekt, kādas būs Covid-19 ierobežošanai nepieciešamo pasākumu un aizliegumu ekonomiskās sekas Norvēģijā, jo pastāv daudz nenoteiktības un neskaidrības. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka ietekme būs liela, lai gan pamatā tiek uzskatīts, ka IKP kritums nesasniegs divciparu skaitli. Vienlaikus bezdarba līmenis Norvēģijā divu nedēļu laikā ir pieaudzis par 15%, un daudzās nozarēs situācija ir ļoti dramatiska.
Lai atbalstītu darbavietas, palīdzētu uzņēmumiem un cilvēkiem, kā arī lai stiprinātu veselības aprūpes sistēmu, Norvēģijas valdība jau ir ieviesusi un turpinās ieviest atbilstošus pasākumus. Lēmumi par atbalsta pasākumiem ir pieņemti vairākos posmos, pastāv plaša sadarbība šajā ziņā starp valdību un parlamentu, kā arī starp parlamentā pārstāvētajām politiskajām partijām. Kopumā fiskālie atbalsta pasākumi šobrīd sasnieguši vairāk nekā 139 miljardus kronu, kas atbilst aptuveni 4,6 procentiem no valsts kontinentālās daļas IKP, un šie līdzekļi ir paredzēti gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju atbalstīšanai. Papildus tam ir pieņemts arī liels skaits citu lēmumu par dažādiem atvieglojumiem, nodokķu un procentu likmju samazinājumiem utt., kas visi kopā palīdzēs Norvēģijai parvarēt krīzi, lai arī samazinās šā gada budžeta ienākumi.
Hanss Dāgs. Covid-19 prognozētā ietekme uz Zviedrijas tautsaimniecību atšķiras dažādos avotos un ir atkarīga no vīrusa ierobežošanas termiņiem. 31.martā Zviedrijas finanšu ministre Magdalēna Andersone iepazīstināja sabiedrību ar valdības prognozi, kas tiks izmantota arī par pamatu tā dēvētajam pavasara likumprojektam. Atbilstīgi šai prognozei 2020.gadā gaidāms Zviedrijas IKP samazinājums par 4%, bezdarba pieaugums līdz 9% un valdības parāda pieaugums no 35% 2019.gadā līdz 40% no IKP 2020. gada beigās.
Valdība arī ir apstiprinājusi dažādas pretkrīzes paketes, kuru mērķis ir mazināt pandēmijas finansiālo ietekmi uz Zviedrijas uzņēmumiem, organizācijām un āģentūrām, kā arī glābt cilvēku darbavietas un dzīvesvietas. Tajā skaitā valdība divus mēnešus uzņemas atbildību par slīmību pabalstu izmaksāšanu, ir paredzēts papildu finasējums un kompensācijas pašvaldībām un reģioniem, ir paauagstinātas aizdevumu iespējas un kredītgarantijas Zviedrijas uzņēmumiem, paredzētas kredītgarantijas lidsabiedrībām un vēl liels skaits dažādu citu atbalsta pasākumu un atvieglojumu.
Vēl viens valdības mērķis ir nodrošināt, lai pašvaldībām un reģioniem, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, būtu visi nepieciešamie resursi. Šī iemesla dēļ valdība segs visas izmaksas, kas rodas pandēmijas rezultāta. Peimēram, lielākas izmaksas par papildus personālu, medikamentiem, aizardzības līdzekļeim u.c.