Ziemeļvalstu sadarbība

Ziemeļvalstu sadarbība ir senākā un visplašāk attīstītā reģionālā sadarbība Eiropā. To pārstāv divas organizācijas: Ziemeļvalstu Padome, kas tika izveidota 1952. gadā un kurā apvienojušies visu ziemeļvalstu nacionālo parlamentu pārstāvji, kā arī starpvaldību sadarbības institūcija Ziemeļvalstu Ministru padome, kas tika izveidota 1971.gadā un īsteno Ziemeļvalstu Padomes pieņemtos lēmumus.
Ziemeļvalstu reģions

Ziemeļvalstu reģions

Ziemeļvalstu reģionā ietilpst Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī trīs pašpārvaldes teritorijas: Ālandu salas, Fēru salas un Grenlande. Reģionā ir 8 laika zonas, dzīvo aptuveni 25 miljoni iedzīvotāju un ir 9 oficiālās valodās.

Galvenais uzdevums ir veicināt un palīdzēt īstenot Ziemeļvalstu un Latvijas sadarbību

Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā strādā ar dažādu nozaru sadarbības projektiem un atbalsta programmām. Atvērtība jaunām domām, idejām un partnerībai ir Ziemeļvalstu sadarbības pamatprincipi.

Sadarbības virzieni

Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā darbība tiek koordinēta saskaņā ar ietvara dokumentu, ko 2019.gadā pieņēma ziemeļvalstu premjerministri. "Vīzija 2030" paredz Ziemeļvalstu reģionu izveidot par ilgtspējīgāko un integrētāko reģionu pasaulē, balstoties uz trim stratēģiskajām jomām - "zaļāku" saimniekošanu, konkurētspēju un sociālo ilgtspēju. Ziemeļvalstu atbalsts arvien ciešākai partnerībai ar Baltijas valstīm tiek veidots saskaņā ar šo vīziju. Ziemeļvalstu un Latvijas nozaru sadarbība valdību, valsts aģentūru, reģionālo un pašvaldību struktūrvienību, akadēmisko aprindu un NVO starpā tiek realizēta ar mobilitātes programmu un dažādus projektu palīdzību. Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā darbību reglamentē Ziemeļvalstu Ministru padomes pamatnostādnes sadarbībai ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, kurā ir noteikti šādi sadarbības virzieni:
  • Izglītība, pētniecība un inovācijas;
  • Uzņēmējdarbība, klasteru sadarbība, radošās industrijas;
  • Vide, klimats un enerģija, Baltijas jūras vide, vides tehnoloģiju/ atjaunojamo enerģijas avotu attīstīšana;
  • Starptautiskie izaicinājumi sabiedrībai (cilvēku tirdzniecības un HIV/AIDS izplatības apkarošana, sadarbības uzlabošana starp policijas spēkiem un prokuratūru, slimnīcu attīstība, demogrāfisko problēmu risināšana).
  • Pārrobežu reģionālā sadarbība kopīgo vērtību veicināšanā (demokrātija, laba pārvaldība, dzimumu līdztiesība, vārda brīvība un iecietība) gan ar Baltijas valstīm, gan attiecībās ar citām kaimiņvalstīm, tostarp Baltkrieviju.

Ziemeļvalstu padome

Ziemeļvalstu Padome tika izveidota 1952. gadā un ir oficiālā starpparlamentārā sadarbības struktūra Ziemeļvalstu reģionā. Viena kalendārā gada ietvaros Ziemeļvalstu Padomē prezidē viena Ziemeļvalsts ievērojot rotācijas principu. Ziemeļvalstu Padomē 2020. gadā prezidējošā valsts ir Islande.

Ziemeļvalstu Ministru padome

Ziemeļvalstu Ministru padome tika izveidota 1971. gadā un ir oficiālā starpvaldību sadarbības struktūra Ziemeļvalstu reģionā. Formāli par Ziemeļvalstu Ministru padomes darbu atbildīgi ir Ziemeļvalstu premjerministri, tomēr praksē šo darbu koordinē Ziemeļvalstu sadarbības ministri un Ziemeļvalstu sadarbības komitejas.

Ziemeļvalstu Ministru padomē 2020. gadā prezidējošā valsts ir Dānija.

Kopīgs darbs pie nākotnes risinājumiem – tāds nosaukums ir Dānijas, Grenlandes, Fēru salu prezidentūras programmai Ziemeļvalstu Ministru padomē 2020. gadā.

Ziemeļvalstu premjerministri augustā pieņēma Jauno vīziju 2030, kuras mērķis ir nodrošināt, lai Ziemeļvalstu reģions kļūtu par ilgtspējīgāko un integrētāko reģionu pasaulē. Dānijas prezidentūras programmas mērķis ir nostiprināt sociālo kohēziju un sadarbību, maksimāli izmantojot reģiona potenciālu. Ziemeļvalstu Ministru padome ir noteikusi trīs stratēģiskās prioritātes: zaļš, konkurētspējīgs un sociāli ilgtspējīgs Ziemeļvalstu reģions. Visas izvirzītās prioritātes arī veicina ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

Zaļš ziemeļu reģions

Ziemeļvalstu reģions visā pasaulē tiek atzīts par garantu vērienīgām un efektīvām ilgtspējības iniciatīvām un klimata risinājumiem. Jaunās prezidentūras laikā sadarbība vides, dabas un klimata jomā turpināsies un pilnveidosies, lai padarītu reģionu vēl zaļāku, veicinātu bioloģisko daudzveidību un samazinātu plastmasas un atkritumu daudzumu pasaules okeānos.
Zaļš ziemeļu reģions
Konkurētspējīgs Ziemeļvalstu reģions

Konkurētspējīgs Ziemeļvalstu reģions

Prezidentūras laikā Ziemeļvalstu reģions turpinās veidoties par pasaulē visplašākās reģionālās sadarbības modeli, sekmējot personu brīvu pārvietošanos. Pētniecība, inovācijas, investīcijas un digitalizācija sekmēs uzņēmumu attīstību pārejas laikā uz videi draudzīgu saimniekošanu, lai tie kļūtu pēc iespējas konkurētspējīgāki, veicinātu aprites ekonomiku un videi draudzīgus risinājumus gan Ziemeļvalstu reģionā gan pasaules mērogā.

Sociāli ilgtspējīgs Ziemeļvalstu reģions

Ziemeļvalstu kohēzijas pamatā ir tādas vērtības kā uzticēšanās, demokrātija un dzimumu līdztiesība. Tomēr šo kohēziju apdraud visaptverošā globalizācija. Izglītība un kultūra prezidentūras programmā tiek noteikta kā platforma, lai saglabātu un uzlabotu sociālo kohēziju un ziemeļvalstu valodu zināšanas. Ilgtspējīgas jauniešu kopienas spēlēs nozīmīgu lomu tieši sājā kontekstā. Ziemeļvalstu sadarbībai jānodrošina, ka visi reģiona iedzīvotāji ir ieguvēji.
Sociāli ilgtspējīgs Ziemeļvalstu reģions

Norden logotips

Ziemeļu gulbis ir Ziemeļvalstu Padomes un Ziemeļvalstu Ministru padomes simbols kopš 1985. gada, projicējot tādas vērtības kā uzticība, godīgums un brīvība. Oriģinālais logotips, ko radīja somu dizainers Kiosti Variss (Kyösti Varis), piedzīvoja pārmaiņas 2016. gada novembrī. Jaunais gulbis dāņu dizainera Bū Linnemana (Bo Linnemann) izpildījumā tapis vienkāršāks, askētiskāks un mūsdienīgāks.
DOTIES UZ IDENTITĀTES VADLĪNIJU DIGITĀLO CEĻVEDI