Ziemeļvalstu sadarbība

Ziemeļvalstu reģionā ietilpst Dānija, Somija, Islande, Norvēģija un Zviedrija, kā arī trīs pašpārvaldes teritorijas - Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas. Reģionā ir astoņas laika zonas, dzīvo aptuveni 25 miljoni iedzīvotāju un ir 9 oficiālās valodās.

 

Ziemeļvalstu Padome tika izveidota 1952. gadā un ir oficiālā starpparlamentārā sadarbības struktūra Ziemeļvalstu reģionā. Viena kalendārā gada ietvaros Ziemeļvalstu Padomē prezidē viena Ziemeļvalsts ievērojot rotācijas principu. Ziemeļvalstu Padomē 2019. gadā prezidējošā valsts ir Zviedrija.

 

Ziemeļvalstu Ministru padome tika izveidota 1971.gadā un ir oficiālā starpvaldību sadarbības struktūra Ziemeļvalstu reģionā. Formāli par Ziemeļvalstu Ministru padomes darbu atbildīgi ir Ziemeļvalstu premjerministri, tomēr praksē šo darbu koordinē Ziemeļvalstu sadarbības ministri un Ziemeļvalstu sadarbības komitejas.

Ziemeļvalstu Ministru padomē 2019.gadā prezidējošā valsts ir Islande. 

Jaunieši, ilgtspējīgs tūrisms un okeāna lietas ir uzmanības lokā Islandes prezidentūras programmā "Kopīgais ceļš". Arī citas Ziemeļvalstu prioritātes, kā dzimumu līdztiesība, digitalizācija un ilgtspējīga attīstība, ir iekļautas prezidentūras projektos kopā ar ANO globālajiem mērķiem.

Prezidentūras nosaukumā iezīmējas Ziemeļvalstu draudzība, jo tā izpaužas kā mobilitāte un cieša savstarpēja sadarbība. Ziemeļvalstu sadarbībai ir arī kopīgi ceļi uz pārējo pasauli, sniedzot būtisku ieguldījumu starptautiskajā sadarbībā miera, drošības un vides aizsardzības jomās. Un nenoliedzami, visi nākotnes ceļi iet cauri digitālajai pasaulei.

Ziemeļvalstīs ir dziļi iesakņojusies demokrātijas un tiesiskuma principu ievērošana. Islandes prezidentūra skaidri norāda uz to, ka Ziemeļvalstīs ir miermīlīgas un daudzveidīgas sabiedrības. Tādas labklājības sabiedrības, kur plaukst kultūra un izglītība un ikvienam ir tiesības baudīt dzīves iespējas, kur inovācijas iet roku rokā ar dabas, nodarbinātības un vitālās ekonomikas interesēm.

Ziemeļvalstu sadarbība parādījusi to, ka labāk būvēt tiltus nekā mūrus. Sadarbība, draudzība un cieņa nav vecmodīgas. Šīs ziemeļvalstu pamatvērtības vienmēr ir priekšplānā.

 

Sadarbība starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstu Ministru padomes tika uzsākta 1991. gadā, kad Ziemeļvalstu Ministru padome atvēra birojus LatvijāLietuvā un Igaunijā. Kopš tā laika biroji ir kalpojuši par tiltu, kas, balstoties kopīgā vērtību izpratnē un sadarbības tīklu izveidē, vieno abus Baltijas jūras krastus. Mūsu valstis vieno kultūrvēsturiskās, politiskās un ekonomiskas saites. Kopīga ir vēlme nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību reģionā, kā arī plašākā ģeogrāfiskā tvērumā. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu starpā ir izveidots regulārs un koordinēts politiskais dialogs un praktiskā sadarbība, kam ir potenciāls attīstīties un padziļināties.