Uzskatu un izvēļu dažādība, kas netraucē lieliski saprasties

Andis Sedlenieks, Diena, 2019.gada 7.oktobris

Par Latvijas lomu Ziemeļvalstu digitalizācijā, šo valstu turpmākās sadarbības vīziju un reģionu Eiropu – ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktoru Stēfanu Ēriksonu sarunājas Andis Sedlenieks.

Jūs jau divus gadus ieņemat Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktora amatu. Kā vērtējat Latvijas un Ziemeļvalstu sadarbības attīstību šajā laikā?

Manuprāt, es īpaši nekļūdīšos, ja teikšu, ka pēdējos pāris gados Ziemeļvalstu un Baltijas valstu, protams, tajā skaitā Latvijas, sadarbība ir piedzīvojusi līdzsvarotu izaugsmi un attīstību. Tas attiecas uz kopīgu dažādu svarīgu jautājumu apspriešanu, kopīgi izvirzītām idejām un to realizēšanu, reģionālo sadarbību apvienības NB8 ietvaros un kopīgas pozīcijas aizstāvēšanu Eiropas Savienības (ES) ietvaros.

Labs piemērs veiksmīgai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbībai ir digitalizācija. Ja mēs runājam tikai par Ziemeļvalstu savstarpējo sadarbību, neiedziļoties dažādās tehniskās niansēs, tad tā ir vēsturiski izveidojusies ilgtermiņa sadarbība. Šo sadarbību veido ne tikai Ziemeļvalstu Ministru padome, bet vēl virkne dažādu citu struktūru dažādos līmeņos. Savukārt digitalizācija, sadarbība šajā ziņā, ir joma, kur Ziemeļvalstu sadarbībā veiksmīgi ir iekļāvušās arī Baltijas valstis. Ir izstrādāts kopējs rīcības plāns, kas paredz digitalizācijas politiku un valdības lēmumu koordināciju, tajā skaitā jautājumos, kas saistīti ar 5G tīkla ieviešanu un lietošanu. Valstis ir sadalījušas pienākumus šajā ziņā, cenšoties izmantot katra savas stiprās puses.

Tāpat par digitalizāciju atbildīgie Baltijas valstu ministri kopā ar saviem Ziemeļvalstu kolēģiem nu jau vairākus gadus regulāri piedalās sanāksmēs, kurās tiek skatīti turpmākās sadarbības jautājumi. Tā kā šajā ziņā mēs jau varam runāt vairs ne tikai par Ziemeļvalstīm, bet par Ziemeļvalstu un Baltijas reģionu un saistībā ar Ziemeļvalstu vīziju 2030 arī par visa kopējā 5+3 reģiona ambīcijām, tajā skaitā globālajām. Svarīgi arī, ka digitalizācija jau nenozīmē tikai informācijas tehnoloģijas, tā atteicas uz ļoti daudzām jomām. Mēs varam runāt par digitalizāciju valsts pārvaldē, par digitalizāciju veselības aprūpes jomā, par digitalizāciju faktiski jebkurā nozarē, ar mērķi uzlabot šo nozaru efektivitāti, caurspīdīgumu, uzlabot pakalpojumu pieejamību, utt..

Latvija, jāpiebilst, ir ļoti ieinteresēta kā digitalizācijas, tā sadarbības ar Ziemeļvalstīm šajā ziņā attīstīšanā, un arī mūsu birojs rīkojas, lai veicinātu sadarbību. Tā mēs jau otro reizi būsim vieni no Rīgā notiekošā Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas foruma 5G Techritory atbalstītājiem. Pirmais šāds forums notika pagājušā gada septembrī, un kas svarīgi, tad bija viens no lielākajiem 5G tehnoloģiju pasākumiem pasaulē. Šogad pasākums Rīgā ir paredzēts novembrī un būs vēl ievērojami vērienīgāks, tas ilgs trīs dienas. Forums, kura ietvaros daudz ievērības tiek veltīts arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu digitālajai sadarbībai, ir lieliska iespēja pozicionēt mūsu reģionu kā piemēru sadarbībai visas Eiropas mērogā, kā paraugu, kuram sekot, un arī kā vienu no digitalizācijas un inovativitātes līderiem pasaulē. Savukārt īsi pirms foruma Rīgā notiks Ziemeļvalstu un Baltijas valstu par digitalizāciju atbildīgo ministru kārtējā sanāksme, kas ir nenoliedzami pozitīvs impulss ne tikai 5+3 valstu sadarbībai digitalizācijas ziņā, bet arī kopējai sadarbībai. 

Jūs jau pieminējāt digitalizāciju. Kuras ir citas nozīmīgākās sadarbības jomas? Kādas ir galvenās aktivitātes, kuras cenšas veicināt un atbalstīt Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā?

Es teiktu, ka spektrs ir plašs un daudzveidīgs. Pimēram, oktobrī notiek Ziemeļvalstu dienas Jelgavā. Mēs jau tradcionāli sadarbībā ar Ziemeļvalstu vēstniecībām Latvijā ikgadu šādas dienas rīkojam dažādās Latvijas pilsētās, apliecinot, ka reģionālā sadarbība ir ļoti svarīga.

Sociālie un veselības jautājumi ir vēl viena plaša joma, kurā notiek nepārtraukts dialogs un aktivitātes Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā, ietverot jautājumus par bērnu labklājību, vecāka gadagājuma cilvēku aprūpi, sadarbību invaliditātes politikas un prakses jomā. Vēršu uzmanību, ka ir izsludināta pieteikšanās programmai, kuras mērķis ir veicināt cilvēku ar invalididāti sadarbības tīklu veidošanos starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm.

Es noteikti gribētu pieminēt arī 2017. gadā publicēto ziņojumu ar nosaukumu Uzticēšanās – Ziemeļvalstu zelts, kura ietvaros bija aplūkots tāds fenomens kā sociālā uzticība Ziemeļvalstīs, kas ir visaugstākā pasaulē, sava veida Ziemeļvalstu fenomens un unikāla pazīme, kas vienlaikus ir vērā ņemams ieguvums šo valstu sabiedrībai. No šī ziņojuma izriet virkne secinājumu, kurus ir nepieciešams zināt un saprast, ja ir vēlēšanās sekot Ziemeļvalstu modelim, pārņemt atsevišķus tā sasniegumus vai arī virzīties uz šāda modeļa ieviešanu. Par šiem secinājumiem, soļiem, kuras uzskatām par pareiziem, mēs cenšamies runāt, tostarp aktīvi piedalāmies sarunu festivālā Lampa, cieši sadarbojamies ar šā festivāla organizatoriem, aicinām pasākumu lektorus no Ziemeļvalstīm.

 Plašs jautājumu loks, kuru cenšamies aktualizēt, ir ilgstspējība. Ilgtspējības, aprites ekonomikas ieviešana un nodrošināšana kļūst aizvien nozīmīgāka, tās ir tēmas, kas ir svarīgas mūsu turpmākajai attīsttībai, būtībā jautājumi par to, kā dzīvosim tālāk, un attiecīgi arī šajā virzienā mēs, sadarbībā ar Latvijas partneriem organizējam diskusijas, rīkojam dažādus pasākumus.

Vēl viena svarīga tēma, ar kuru strādājam, ir medijpratība, kas ir ļoti kompleksa tēma un attīstās tikai mērķtiecīgi vadītā izglītības procesā. Pateicoties lieliskajai sadarbībai ar mūsu sadarbības partneriem UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, LR Kultūras ministriju, Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Baltijas Mediju ekselences centru un vairākiem NVO, esam devuši lielu ieguldījumu šājā mūsdienās tik aktuālajā jomā. Arī atbalsts mediju satura kvalitātes celšanai un mediju satura radīšanai mazākumtautību valodās, ir tēma, kurai pēdējos gados esam veltījuši uzmanību. 

Tāpat mēs gatavojamies jau pieminētajam forumam 5G Techritory – un šo uzskaitījumu es varētu turpināt ilgi, jo dažādu konkrētu aktivitāšu ir tiešām daudz.

Savukārt, ja mēs runājam par to, kā šīs prioritātes realizēt, tad viens no instrumentiem ir mobilitātes programmas tādās jomās kā valsts administrācija, kultūra un nevalstisko organizāciju sektors. Kopīgās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas veidotas, lai veicinātu mobilitāti profesionāļu starpā, ilgtermiņa un īstermiņa sadarbības tīklu izveidi un pieredzes apmaiņu.

Šie jautājumi ir arī daļa no Ziemeļvalstu nesen publiskotās turpmākās sadarbības vīzijas?

Lielākā vai mazākā mērā - jā. Šā gada augustā Ziemeļvalstu premjerministri prezentēja kopīg jaunu Ziemeļvalstu nākotnes vīziju, savu redzējumu par to, kādai vajadzētu būt Ziemeļvalstu sadarbībai un tās attīstībai laika posmā līdz 2030. gadam. Te gan jāpaskaidro, ka šobrīd tā ir tikai vīzija, kas vēl nav pārtapusi par konkrētiem sadarbības plāniem, taču darbs pie atsevišķu soļu un pasākumu izstrādes jau ir sācies, un attiecīgi vīzija pakāpeniski pārtaps par konkrētiem plāniem, rīcības programmām. Pirmais visaptverošais ziņojums Ziemeļvalstu premjerministru līmenī par to, kā rit šīs vīzijas īstenošana dzīvē, ir gaidāms 2022. gada rudenī, un tad pat arī atkarībā no jaunajiem apstākļiem vīzija var piedzīvot kādas korekcijas.

Runa ir par klimata izmaiņām, apkārtējās vides piesārņotību un apdraudējumiem bioloģiskajai dažādībai, kā arī par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Ziemeļvalstu demokrātijas un sociālie modeļi. Attiecīgi ir izvirzītas trīs galvenās prioritātes. Pirmkārt – zaļš Ziemeļvalstu reģions, nodrošinot ilgtspējīgu, aprites ekonomikā un bioloģiskajos resursos balstītu tautsaimniecību un apņēmoties minimizēt savas CO2 emisijas, ko dēvē arī par oglekļa pēdas nospiedumu. Otrkārt – reģiona konkurētspējas nodrošināšana jaunajos apstākļos, balstoties uz zināšanām, inovācijām, mobilitāti un digitālo integrāciju, treškārt – sociāli ilgtspējīgs un labklājīgs Ziemeļvalstu reģions, kas ietver sevī integrāciju, dzimumlīdztiesības jautājumus un kultūras daudzveidību.

Kopumā mērķi ir zaļas, inovatīvas, labklājīgas Ziemeļvalstis. Plaša sadarbība visos šajos jautājumos jau pastāv, un visas šīs tēmas ilgstoši ir mūsu dienaskārtībā. Piemēram, attiecībā uz inovācijām, digitālajiem risinājumiem Ziemeļvalstis, arī pateicoties savstarpējai sadarbībai, ir vienas no globālajām līderēm. Tieši tāpat ir arī ar vides aizsardzību, sociālo labklājību, un mēs vēlamies saglabāt šo virzību, Ziemeļvalstu līderību šajos jautājumos arī turpmāk.

Vēl jāpiebilst, ka kopš šā gada marta Ziemeļvalstu Ministru padomei ir jauna ģenerālsekretāre, bijusī Somijas parlamenta deputāte un vairāku valdību ministre Paula Lehtomaki. Šis ir pirmais gadījums padomes pastāvēšanas laikā, kad šo amatu ieņem sieviete. Pirms viņas šo amatu ieņēma Norvēģijas politiķis Dāgfins Heibrotens. Tā kā pie jaunas vīzijas īstenošanas strādās arī jauna ģenerālsekretāre.

Šī vīzija ir paredzēta Ziemeļvalstu iekšējai lietošanai vai ar plašāku perspektīvu, ieskaitot reģionālo sadarbību ar Baltijas valstīm?

Oficiāli šā dokumenta mērķis ir astoņu Ziemeļvalstu Ministru padomes dalībnieču, piecu valstu – Dānijas, Islandes, Somijas, Norvēģijas un Zviedrijas, kā arī autonomo apgabalu Grenlandes, Fēru salu un Olandes, savstarpējās sadarbības tālāka attīstīšana, reaģējot uz izaicinājumiem, ar kādiem mēs saskaramies. Sadarbība ar Baltijas valstīm vīzijā nav pieminēta, tomēr ir skaidrs, ka vīzijas īstenošana dzīvē ietekmēs arī mūsu sadarbību. Ļoti ticams, ka padziļināsies sadarbība prioritārajās jomās, tā kļūs vēl plašāka, varbūt pamainīsies kādas tehniskas, protokola lietas, atsevišķas sadarbības formas. Vienlaikus, kā jau minēju, mūsu rīcības plāni vēl atrodas izstrādes stadijā, tāpēc patlaban vēl nav iespējams pateikt ko konkrētāku.

Ja mēs runājam tieši par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību, šīs vīzijas ietekme uz to tomēr būs ievērojami mazāka, nekā virkne objektīvu apstākļu, kas ir mūsu labo attiecību pamatā. Mūs vieno kā ģeogrāfija, mēs esam kaimiņi Baltijas jūras piekrastē, vai vismaz vairākumā gadījumu mūsu valstis ir Baltijas jūras piekrastes valstis, esam saistīti vēsturiski, starp mums pastāv plašas kultūras un cilvēku savstarpējās saiknes, tāpat ļoti būtiski, ka mēs esam mazas valstis, kam ir daudz kopīgu interešu kā reģionālā, gan visas Eiropas līmenī, dažādās starptautiskajās organizācijās, un tikai sadarbojoties mēs varam kopīgiem spēkiem risināt sev svarīgos jautājumus, aizstāvēt kopīgās intereses. Tie, manuprāt, ir tie galvenie stimuli, kas virza uz priekšu mūsu sadarbību.

Tāpat nedrīkst aizmirst, ka sadarbība vienmēr ir divpusēja, tā ir abpusēja jaunu ideju, plānu apmaiņa, tie ir cilvēki, kas dodas mācīties vai strādāt kā no Ziemeļvalstīm uz Baltijas valstīm tā pretējā virzienā, tā ir ekonomiskā sadarbība, apmaiņa ar kultūras pieredzi un vērtībām. Kopumā sadarbība aptver ārkārtīgi plašu jomu skaitu, un ieguvumi ir abpusēji.

Nu jau vairāku gadu garumā bieži tiek pieminēta tāda tēma, kā reģionu Eiropa. Ziemeļvalstu ciešā savstarpējā integrācija, sadarbība ar Baltijas valstīm – vai šos procesus var vērtēt arī kā sava veida virzību un šādu reģionu Eiropu?

Tas ir jautājums, uz kuru ir grūti sniegt viennozīmīgu atbildi -marī tāpēc, ka man ir grūti atbildēt uzreiz par visām Ziemeļvalstīm. Es teiktu, ka šī integrācija, no vienas puses, ir mūsu pašu iekšējā nepieciešamība, kuru nosaka vēsture un arī šodienas situācija. No otras puses, tā ir arī atbilde uz zināmiem ārējiem izaicinājumiem, arī uz problēmām ES iekšienē.

Ziemeļvalstis, protams, ir vēsturiski, ekonomiski, kultūras, valodas un virknē citu jomu savstarpēji ļoti cieši saistītas, un šā iemesla dēļ šo valstu ciešā integrācija daudzās jomās ir notikusi, jau pirms līdzīgi procesi sākās visas Eiropas mērogā. Ne tikai pārvietošanās ceļošanas brīvība starp Ziemeļvalstīm, bet arī iespējas brīvi strādāt, mācīties, brīvi uzturēties kaimiņvalstīs pastāv jau kopš XX gs. 50. gadiem, vienīgi Islande pievienojās  šim līgumam vēlāk, un ir vērts atcerēties, ka Ziemeļvalstu Ministru padomes priekštece ir tāda organizācija kā Ziemeļvalstu Pasu savienība, kas visas šīs brīvības nodrošināja. Jāpiebilst, ka dokumenti ceļošanai starp Ziemeļvalstīm to pilsoņiem nav nepieciešami.

Ziemeļvalstu sadarbības organizācijas Robežšķēršļu padome (Border obstacles council) mērķis ir apzināt un risināt visas tās problēmas visdažādākajās jomās, kas rodas vai var rasties mūsu pilsoņiem, pārvietojoties starp valstīm. Lai vienkārši un lietošanā saprotami, neradītu nekādas problēmas jautājumi par nodokļiem, veselības aprūpi utt. Tas ir tikai viens piemērs, ka ir jomas, kurās mēs esam vairāk integrētāki nekā visa Eiropas Savienība kopumā, jo šī integrācija ir nepieciešama mūsu iedzīvotājiem, tā veicina visu Ziemeļvalstu attīstību un izaugsmi.

Tajā pašā laikā šāda sadarbība daudz vairāk ir nevis centieni norobežoties, bet piemērs sadarbībai visas ES līmenī un arī plašākā nozīmē, jo neaizmirsīsim, ka Ziemeļvalstis ir arī ļoti dažādas. Tikai trīs no piecām Ziemeļvalstīm ir ES dalībvalstis, lai gan arī Norvēģija un Islande ir cieši saistītas, cieši sadarbojas ar ES un lielākajā daļā gadījumu spēlē pēc tiem pašiem noteikumiem, un tikai viena no Ziemeļvalstīm, Somija, ir pievienojusies eirozonai. Arī starptautiskās drošības jomā dažas Ziemeļvalstis ir NATO dalībnieces, bet citas nav NATO dalībvalstis. Vienlaikus visa šī uzskatu, izvēlņu dažādība netraucē mums lieliski saprasties, attīstīt sadarbību jomās, kur tā ir svarīga un nepieciešama. Balstoties uz tādiem pašiem principiem veidojas veiksmīga sadarbība arī ar Baltijas valstīm.