Senās koka ēkas. Koka priekšrocības būvniecībā mūsdienās

Paula Gulbinska, Sandra Kropa, Zane Lāce, Raidījums "Zināmais nezināmajā" LR1, 2018.gada 7.septembris. Senās koka ēkas. Koka priekšrocības būvniecībā mūsdienās

Koks šķiet trausls, vienmēr dzīvs un mainīgs savās formās, un varbūt tieši tāpēc biežāk to saistām ar vēsturisku celtņu būvniecību nevis mūsdienām, kad koka vietā nākuši šķietami izturīgāki materiāli. Un tomēr, spītējot laika griežiem, Latvijā ir vairāki tūkstoši vēsturisku koka namu, kas stāv, kur stāvējuši un kalpo par sava laika liecību, kā arī pierādījumu, ka koks var pārdzīvot pat gadsimtus.

Koka ēkas ir viena no Latvijas arhitektūras pērlēm - sākot ar senatnē celtām koka viensētām, beidzot ar grezniem vairākstāvu namiem Jūrmalā un Rīgā. Tik dažādas savos veidolos, funkcijās un stāstos – koka mājas ir dažādu laikmetu un dzīvju liecinieces, taču, lai tās saglabātu nākamajām paaudzēm nepieciešams nepārtraukts darbs. Kādas ir koka kā materiāla priekšrocības būvniecībā un kā zinātne ļauj saglabāt vecās koka ēkas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes Pilsētplānošanas centra zinātniskā asistente Antra Viļuma.

Ziemeļvalstu pieredze koka būvju celtniecībā

Ne tikai vienu vai divus stāvus lielas privātmājas, bet arī daudz apjomīgākus objektus -  daudzstāvu biroja namus no koka būvē mūsu ziemeļu kaimiņi zviedri, par šo seno tradīciju inovācijām Zviedrijā un par skandināvu pieredzi koka ēku būvniecībā stāsta Zviedrijas Koka būvniecības padomes izpilddirektore Suzanna Rudenstama.

No koka celts peldbaseins Zviedrijas pilsētā Norteljē, lidostas dispečera tornis Šeleftio pilsētā, Zinātnes centrs Gēteborgā, un vēl neskaitāmas dažnedažādas celtnes, kas ir darinātas no koka. Ja runā par koku kā celtniecības materiālu, tad Ziemeļvalstīs ar lielu sparu top koka būves, jo īpaši daudzstāvu mājas un celtnes ar sarežģītām konstrukcijām.

Aprīļa beigas Rīgā notika konference "Koka arhitektūras vēsture un nākotne Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionā", konferences mērķis bija pievērst vēl lielāku uzmanību koka arhitektūrai un būvniecības nozares jaunākajām tendencēm klimata pārmaiņu laikā. Interesējamies arī, kā pie tik intensīvas kokmateriālu izmantošanas Zviedrijā notiek mežu atjaunošana, zinot, ka koku var nocirsta vienā paņēmienā, bet, lai izaugtu jauns, ir nepieciešami vairāki gadi.

Ne tikai Skandināvijā top lielu apmēru koka celtnes, arī Londonā, Bārbikana centrā, kopš pagājuša gada norit Oukvudas koka torņa celtniecība, šis koka debesskrāpis būs 300 metrus augsts ar 80 stāviem.