Mazām valstīm ir tikai loģiski izmantot savstarpējo ģeogrāfisko un kultūru tuvumu

Dāgfins Hoibrotens, Ziemeļvalstu Ministru padomes ģenerālsekretārs. Mazām valstīm ir tikai loģiski izmantot savstarpējo ģeogrāfisko un kulturu tuvumu. Laura Cibule, LETA, 2018.gada 20.novembris. 

Ziemeļvalstu Ministru padome (ZMP) ir starptautiska organizācija, kurā sadarbojas Dānijas, Islandes, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Fēru salu, Grenlandes un Ālandu salu valdība, un šo valstu spēju sasastrādāties un vienoties daudzos smagos jautājumos kopēja labuma labad daudzi nereti apbrīno.

ZMP aktīvi darbojas arī Baltijas valstīs, īstenojot dažādus sociāli nozīmīgus projektus, turklāt Latvijā padomes birojs darbojas jau kopš 1991.gada. Kā Ziemeļvalstis vērtē sadarbību ar Baltijas valstīm un ar ko Ziemeļvalstis atšķiras no citām Eiropas Savienības valstīm, intervijā aģentūrai LETA stāsta ZMP ģenerālsekretārs Dāgfins Hoibrotens (Dagfinn Høybråten).

Nesen tika ziņots, ka Ziemeļeiropas un Baltijas valstis kopā testēs 5G tīkla iespējas. Vai varētu pastāstīt par to sīkāk – kurš uzņemsies vadību un kāds būs rīcības plāns?

Jau divus gadus strādājam cieši kopā ar Baltijas valstīm digitalizācijas jomā. Kā zināms, starp Ziemeļeiropas un Baltijas valstīm ir ļoti cieša neformālā sadarbība dažādos sektoros. Ziemeļvalstu Ministru padomes reformu ietvaros tika nolemts, ka ir jāveido vairāk neformālo struktūru sadarbībai, un Ziemeļeiropas valstu premjerministri izveidoja struktūrvienību tieši digitalizācijas sektora attīstībai. Pagājušā gada aprīlī notika Baltijas un Ziemeļeiropas valstu premjeru konference, kuras ietvaros tika parakstīta deklarācija “Digitālie Ziemeļi”. Šobrīd ZMP paspārnē ir izveidota speciāla ministru padome, kas ir atvērta Baltijas ministru dalībai. Šī padome šogad jau ir tikusies divas reizes, un 5G tīkla attīstība ir viena no tās prioritātēm, otra - mākslīgā intelekta attīstība un trešā - elektroniskās identifikācijas pārrobežu izmantošana.

Digitalizācijas jomā nupat ir izstrādāts rīcības plāns, par kuru nesen informēju Ziemeļvalstu ministrus. Plānam ir divi virzieni. Viens ir politiku un valdības lēmumu koordinācija, it īpaši attiecībā uz frekvenču spektru, lai visā reģionā tīkls būtu nepārtraukts. Otrs virziens ir 5G ieviešana un lietošana, tostarp stipro un vājo tīkla pušu identificēšana. Šī projekta finansējums sākotnēji ir 5,5 miljoni Dānijas kronu. Digitalizācija arī turpmāk būs viena no Ziemeļvalstu Ministru padomes prioritātēm.

Starp valstīm tiek sadalīti darbi, cenšamies izmantot katra stiprās puses, bet principā valstis pašas piesakās uzņemties kādu projekta daļu. Nav tā, ka mēs šeit sadalām darbus vienādās daļās, mēs jautājam, kurš ko grib uzņemties un attiecīgi tiek sagaidīti arī rezultāti.

Kāpēc jums šī projekta īstenošanai ir nepieciešamas Baltijas valstis? Vai strādājot tikai Ziemeļeiropas valstīm to nesanāktu ieviest ātrāk vai efektīvāk?

Runājot par to, kādēļ šajā jomā ir nolemts uzsvērt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību, mēs apzināmies, ka mums ir nepieciešams atbalsta plecs plašākā Eiropas Savienības reģionā. Piemēram, strādājam kopā saistībā ar eID pārrobežu izmantošanu. Mēs to ieviešam atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam, un daudzās valstīs vēl ir caurumi, kurus aizpildīt, taču ģeogrāfiskā ziņā tas ir loģiski to censties ieviest plašākā reģionā, attiecīgi kopā ar Baltijas valstīm. Baltijas valstis atsevišķos virzienos ir līderi un var rādīt ceļu Ziemeļvalstīm. Domāju, ka šī ir abpusēji iedvesmojoša valstu sadarbība, un esam secinājuši, ka ir noderīgi strādāt kopā. Visi ir ieguvēji.

Kā Ziemeļvalstis redz Baltijas valstis – kā mazo brāli vai vienkārši kā ekonomiski izdevīgu vietu, ar kuru saista politiskās intereses?

Atskatoties uz Baltijas valstu neatkarības periodu un Ziemeļvalstu iesaisti Baltijas valstu attīstībā visos līmeņos, redzam, ka Baltijas valstis noteikti mums ir kas vairāk par izdevīgu ģeogrāfisko novietojumu. Starp mūsu valstīm ir spēcīgas saites. Mums ir daudz kopīgu interešu, tostarp saistībā ar to, ka visi dzīvojam ap vienu jūru. Nav arī noslēpums, ka Baltijas valstu pievienošanās Eiropas Savienībai ir pienesums preču un kapitāla plūsmai brīvajā tirgū vēl plašākā reģionā. No tā mūsu valstis ir abpusēji ieguvēji.

Kur redzat Baltijas valstis Ziemeļvalstu nākotnes attīstības plānos, ņemot vērā pašreizējās problēmas drošības sektorā?

Neiedziļināšos komentāros par drošības situāciju, jo ZMP par to ir daudz izteikusies, taču jāatzīmē, ka pēdējos gados kļuvis arvien skaidrāks, ka starp mūsu valstīm ir saikne dažādās sfērās, tostarp drošības aizsardzības jautājumos.

Gribētu arī norādīt, ka ZMP Baltijas valstīs bija izveidojusi savus birojus vēl pirms vēstniecību izveides, un tas, ka joprojām esam tur pārstāvēti, turklāt ar daudziem kopīgiem projektiem dažādās jomās, ir apliecinājums tam, ka mūsu kaimiņvalstis un saikne starp valstīm mums ir pietiekami prioritāra. Pretējā gadījumā nebūtu ieguldījuši tik daudz Ziemeļvalstu resursu šajā sadarbībā.

Kā raksturotu pašreizējo politisko atmosfēru Ziemeļvalstīs?

Domāju, ka tā kopumā ir laba, vērtējot no Ziemeļvalstu sadarbības skatupunkta. Pagājušajā gadā veicām aptauju Ziemeļeiropas valstīs, kuras rezultāti liecināja, ka iedzīvotāji vēlas vēl ciešāku sadarbību starp valstīm, it īpaši ņemot vērā nacionālo situāciju. Līdzīgu aptauju veicām arī Baltijas valstīs, kura arī parādīja, ka Baltijas valstu iedzīvotājiem ir ļoti pozitīva attieksme pret Ziemeļeiropas valstīm. Kopumā teiktu, ka iedzīvotāji tikai atbalsta sadarbības padziļināšanu. Nacionālā līmenī ir pieprasījums pēc sadarbības ar Ziemeļvalstīm, un uz to cenšamies atbildēt stratēģiskā veidā.

Protams, ir arī izaicinājumi, ņemot vērā mainīgo ģeopolitisko situāciju gan austrumu, gan rietumu pusē, bet domāju, ka starptautiskā situācija Ziemeļeiropas valstis tikai satuvina vēl vairāk. Arī pēdējais Ziemeļvalstu Padomes samits par to liecina. Bija skaļas debates, bet tāpat visiem ir skaidrs, ka ir jāturas kopā. Mazām valstīm ir tikai loģiski izmantot gan ģeogrāfisko, gan kultūru tuvumu, turklāt tādējādi radot pievienoto vērtību.

Kā, jūsuprāt, Ziemeļeiropas valstis atšķiras no pārējās Eiropas?

Piemēram, salīdzinājumā ar Dienvideiropas valstīm ievērojami atšķiras sociālā nodrošinājuma sistēma, un tam ir vēsturiski un politiski iemesli. Mums ir spēcīgs fokuss uz universālām pakalpojumu shēmām. Tāpat mums ir spēcīga trīs pušu sadarbība attiecībā uz darba tirgu, kā arī sociālais nodrošinājums, kas dod pamatu sabiedrībai uzticēties. Jāatzīst, ka Ziemeļeiropā sabiedrība svešiniekiem uzticas krietni vairāk nekā jebkurā citā Eiropas reģionā. Kopumā neteiktu, ka atšķirības ir ļoti būtiskas, bet minētās ir redzamākās. Līdz ar to ir pamatoti, ka Ziemeļeiropas valstis strādā kopā. Tas nenozīmē, ka esam kā slēgts klubs, vienkārši kopā pārstāvam noteiktu redzējumu, kas jau ir pierādījis sevi dzīvē.

Pieminējāt trīs pušu sadarbību darbu tirgū. Kā tas strādā?

Tā ir daļa no Ziemeļvalstīs strādājoša modeļa, kura ietvaros darba devēju un ņēmēju organizācijas strādā kopā ar valdību. Dažreiz tiek noslēgtas kopīgas vienošanās. Valdība ir ļoti ieinteresēta, lai sistēma strādātu pēc noteikumiem, bet noteikumiem nav obligāti jābūt likumu formā – daži ir kā likumi, daži kā darba tirgus vienošanās, kā arī dažkārt ir trīspusējās vienošanās. Šāda visu pušu sadarbība padara darba tirgu paredzamāku uzņēmējiem, kā arī atbildīgāku pret nacionālajām ekonomikām, domājot par nākotnes perspektīvām.

Protams, tas viss nenotiek bez izaicinājumiem, jo arī darba tirgū ik pa laikam notiek izmaiņas. Piemēram, arvien vairāk cilvēku kļūst par pašnodarbinātajiem, kā arī iesaistās arodbiedrībās u.tml.

Atgriežoties pie politikas un ģeopolitiskās situācijas, kādas kļūdas, jūsuprāt Eiropas Savienībā ir bijušas pieļautas, kas ir novedušas pie pašreizējās situācijas, vai arī no tā nevarēja izvairīties?

Mans uzdevums nav norādīt uz atbildīgajiem. Mēs ZMP ticam, ka 'cilvēks cilvēkam' veida sadarbība ir svarīga, lai novērstu vēl lielāku politisko atšķirību veidošanos. Domāju, ka tas, ko mēs darām savās kaimiņu programmās – ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Ziemeļrietumkrievijā -, ir svarīgs darbs. Piemēram, lai gan mēs vairs nevaram Krievijā uzturēt birojus, esam pārorganizējuši sadarbības programmas, lai varētu tās turpināt, jo mēs ticam, ka tas ir svarīgs instruments, lai uzturētu dialogu un sadarbību. To arī turpināsim darīt, lai palīdzētu uzlabot situāciju.

Vienlaikus ir svarīgi apzināties, ka atsevišķas būtiskas Ziemeļvalstu pamatvērtības ir zem spiediena. Tostarp cīņa ar viltus ziņām sociālajos medijos ir izaicinājums mūsu pamatvērtībām. Ir spiediens gan uz dzimumu vienlīdzības, tiesību, minoritāšu jautājumiem, un mēs domājam, ka ir svarīgi šīs lietas aizstāvēt. Taču mēs izvēlamies to darīt, īstenojot tā dēvēto mīksto pieeju.

Kāda ir pašreizējā Ziemeļvalstu attieksme pret bēgļiem?

Mēs sadarbojamies arī šajā jautājumā. Vēl nesen vienojāmies par bēgļu uzņemšanas Ziemeļeiropas valstīs programmas atjaunojumiem. Valstis pašas lemj par savu imigrācijas politiku, tie ir lēmumi nacionālā līmenī, kurus ZMP neietekmē. Protams, notiek savstarpēja koordinācija, bet mēs koncentrējamies uz pieredzes un integrācijas risinājumu, kuri ir atzīti par efektīviem, apmaiņu, nevis politisku spiedienu.

Jāpiebilst, ka ir arī paredzēts veikt kopīgu Ziemeļvalstu un Lielbritānijas izpētes projektu, ko īstenos ZMP institūcija “NordForsk”, lai noteiktu labākās integrācijas prakses un identificētu migrācijas problēmas.

Nākamā gada martā jūs atstāsiet Ziemeļvalstu Ministru padomes ģenerālsekretāra amatu. Kādu vēstījumu vēlētos atstāt savam sekotājam?

Šajā organizācijā esmu bijis reformists [smejas], un reformas ir atzītas par veiksmīgām. Mans galvenais vēstījums ir tāds, ka instrumenti Ziemeļvalstu sadarbības veicināšanai ir 'uzasināti', dzinējs ir uzlabots un esam gatavi jaunām iniciatīvām, taču tām ir jānāk no politiķiem. Sistēma ir gatava, un ir iespējas izpausties.

Esmu lepns vadīt organizāciju, kas strādā tik cieši ar savām kaimiņvalstīm, kā mēs to darām, tostarp caur saviem Baltijas birojiem. Ceru, ka jau paveiktais turpmāk tiks izmantots kā platforma vēl jauniem kopīgiem projektiem un iniciatīvām.