Izglītība izcēla Somiju no nabadzības

Rīta Korpivāra, Izglītība izcēla Somiju no nabadzības; Latvijas Avīze, 2018.gada 30.novembris 

Viens no ievērojamākajiem notikumiem Somijas vēsturē ir Somijas vispārējās skolu sistēmas ieviešana. Tas ir arī viens no mūsu valsts labklājības pamatiem.

Pirmās skolas Somijā tika dibinātas 19. gadsimta vidū, un tajā pašā laikā Jiveskiles pilsētā tika izveidots skolotāju seminārs. Skolotājs bija pirmā profesija, kas bija pieejama sievietēm un kas citiem zemnieku bērniem piedāvāja ievērojamus iztikas līdzekļus situācijā, kad vecākais dēls mantoja zemnieku saimniecību.

Tāds bija arī manas mātes ceļš prom no lauksaimniecības simt gadus vēlāk – pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Viņa absolvēja Jiveskiles skolotāju semināru, apprecējās ar manu tēvu un kļuva par “tautas sveci”, kā tajā laikā sauca skolotājus. Būt par skolotāja bērnu mazajā pilsētiņā bija pilna laika darbs man un maniem brāļiem un māsām. Mums bija jāuzvedas labi, jo mūs “mācīja” gan skolā, gan mājās.

Izglītība izcēla Somiju no nabadzības.

Piecdesmit gadu laikā Somija ir attīstījusies no skarbas situācijas līdz globāla līdera pozīcijai. Vissvarīgākā loma šajā procesā ir vienlīdzīgai izglītības sistēmai un augstas kvalitātes apmācībai skolās. Arī turpmāk mēs vēlamies uzturēt šīs vērtības.

Vienlīdzīga izglītība nozīmē izglītības nodrošinājumu ikdienā visiem bērniem un jauniešiem, kuri dzīvo Somijā, neatkarīgi no viņu tautības, dzimuma vai sociālās izcelsmes, ekonomiskām vai kultūras pazīmēm vai ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Izglītība ir bez maksas visos izglītības līmeņos no pirmsskolas līdz augstākajai.

Vietējā vara – pašvaldības, skolas un skolotāji – ir atbildīga par izglītības organizēšanu un nacionālo mērķu un vietējā līmeņa mācību programmu īstenošanu, pamatojoties uz likumdošanu un valsts mērķprogrammu. Augstas kvalitātes apmācība nozīmē skolotāju izglītošanu, balstoties uz zinātni. Somijas izglītības sistēmas panākumu pamatā vienmēr ir bijusi izcila, pētniecībā balstīta skolotāju apmācība.

Skolotāji ir Somijas izglītības mugurkauls. Somi vienmēr ir ļoti cienījuši un augsti vērtējuši skolotājus visos izglītošanas līmeņos. Visiem skolotājiem jābūt maģistra grādam. Skolotāju izglītības programmas ir populāras, un tikai desmitā daļa pieteikumu iesniedzēju tiek uzņemti augstskolu programmās.

Skolotājiem ir daudz profesionālās autonomijas – savā klasē viņi var paši izlemt, piemēram, kādas mācību metodes un materiālus izmantot.

Nav nekādas skolotāju reģistrācijas vai vērtēšanas no valsts puses.

Labi mācību rezultāti ir sasniegti ar samērā īsu skolas dienu, nelielu mājasdarbu apjomu un vidējām izmaksām. Mērķis ir maksimāli izmanot katra skolēna potenciālu. Visiem ir pieejami bezmaksas mācību materiāli, skolas ēdināšana un veselības aprūpe, kā arī konsultāciju pakalpojumi.

Ir svarīgi zināt, ka Somijas izglītības sistēmas labie rezultāti netika sasniegti vienas nakts laikā. Bija vajadzīgi gadu desmiti un daudzas reformas, lai Somijas izglītības sistēma tagad varētu saņemt pasaules atzinību. Somijas skolēnu prasmes bieži augsti novērtētas PISA pētījumā vai OECD dalībvalstu kopējo pētījumu programmās.

Varētu apgalvot, ka Somijas izglītības sistēmai ir galvenā loma, lai Somija būtu vislaimīgākā valsts pasaulē ar vislabāko gaisa kvalitāti un vismazāko korupciju. Pateicoties mūsu pastāvīgi augstajam novērtējumam, visa pasaule uzmanīgi vēro, kādu nākamo soli spers Somijas skolu sistēma.

Lai saglabātu līderpozīcijas, gan skolu sistēmai, gan mācību metodēm ir jāmainās reizē ar mainīgo pasauli. Lielākais drauds nākotnes skolai ir pieķerties mūsu pagātnes sasniegumiem. Ja salīdzinām darbavietu astoņdesmitajos gados ar mūsdienām, digitalizācija, bez šaubām, ir starp lielākajiem reformatoriem. Reformas vajadzētu veikt arī skolās. Straujās pārmaiņas sabiedrībā, piemēram, globalizācija un pārmaiņas darbā, ir radījušas jaunus izaicinājumus skolām un mācībām. Mēs kopīgi strādājam pie projektiem, kas risina sarežģītus jautājumus.

Tradicionāli skolotāji māca skolas mācību priekšmetus. Tomēr šodien mēs virzāmies uz nākotni, kur skolotāji arvien vairāk iemācīs visaptverošas mācīšanās prasmes. Tas ļaus mācības vairāk balstīt uz problēmu un parādību risinājumiem. Tādējādi nākotnes mācības notiks multidisciplināros projektos, kas vērsti uz sarežģītām parādībām un attīstīs skolēnu problēmu risināšanas un domāšanas prasmes. Jaunās tehnoloģijas arī tiks integrētas mācību procesā, un vide aizvien vairāk veicinās mācīšanos.

Mūsu atmiņa nedarbojas kā skeneris, kas pieņem visu iesniegto informāciju. Mēs izdarām secinājumus un veidojam nozīmes tam, ko mēs esam iemācījušies. Mūsu skolas jau paļaujas uz šiem un daudziem citiem atklājumiem neiro­psiholoģijā un izglītības psiholoģijā. Tas nozīmē, ka skolas ir sākušas piedāvāt multidisciplināras mācīšanās koncepcijas un universitāšu daudznozaru programmas grāda ieguvei.

Stāsts par somu ceļu no skrandām uz bagātību uzrunā daudzas valstis – piemēram, daudzas Āfrikas valstis joprojām cīnās pret nabadzību. Daudzi uzskata, ka katra bērna izglītošana ir pārāk dārga. Tiem, kas šaubās, laba atbilde ir šis lieliskais citāts: ja domājat, ka izglītība ir dārga, izmēģiniet neziņu!

Šodien mēs esam pārliecināti, ka izglītība rada labklājību, stiprina demokrātiju un samazina nevienlīdzību starp reģioniem un sociālajām grupām.