Novēlu aktīvus domubiedrus

LATVIJAS NEDZIRDĪGO SAVIENĪBAS IZDEVUMS “Kopsolī” 2020.gada septembris, Zigmārs Ungurs

Kā jau visiem zināms, 1. septembrī par godu zīmju valodas atzīšanas divdesmitgadei notika pasākums, kurā citu uzaicināto viesu starpā piedalījās arī Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā pārstāve Daina Mežecka. Lūk, viņas atbildes uz Kopsolī jautājumiem.

Kad un kādā veidā sākās Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā sadarbība ar LNS?

Toreiz 2004. gadā mūsu organizācijai bija prieks un gandarījums atbalstīt ļoti vajadzīgo un rūpīgi un profesionāli veidoto zīmju valodas materiālu video formātā tapšanu. Zīmju valodas centra vadītāja Lilita Janševska mums izskaidroja, ka šie materiāli kalpos zīmju valodas vārdu krājuma papildināšanai gan nedzirdīgiem bērniem, gan dzirdīgiem vecākiem, kuriem jāapgūst zīmju valoda, lai sazinātos ar saviem bērniem. Pirmā sadarbība noritēja ļoti labi, un par to man ir visjaukākās atmiņas. Kopš tā laika zinu, ka ikvienā jautājumā saistībā par zīmju valodu vienmēr varēšu konsultēties pie Lilitas. Pēc tam vēl mums bija iespēja atbalstīt Nedzirdīgo jauniešu biedrības Efraims projektu. Tā ietvaros uzzināju daudz par nedzirdīgo cilvēku kultūras dzīvi un iepazinos ar projekta vadītāju Inesi Immuri.

Kā sadarbība turpinājās, vai pašlaik arī kaut kas notiek? Kādas LNS aktivitātes birojs varētu atbalstīt?

Pēc vairāku gadu pārtraukuma mūsu organizācijas sadarbība ar nedzirdīgo cilvēku kopienu ir atjaunojusies. Pēdējo gadu gaitā esam Latvijā aktualizējuši Ziemeļvalstu uzkrāto pieredzi darbā ar cilvēkiem, kuriem ir kombinēti dzirdes un redzes traucējumi jeb nedzirdība-neredzība. Tikai pateicoties ciešai un uzticēšanās pilnai sadarbībai ar nedzirdīgu cilvēku organizācijām un mācību iestādēm, ar neredzīgu cilvēku organizācijām un skolām, varējām uzzināt par nedzirdīgi-neredzīgu cilvēku situāciju Latvijā un speciālistiem visvairāk nepieciešamajām zināšanām. Esmu ļoti pateicīga Inesei Immurei un Brigitai Lazdai par atsaucību un ieinteresētību, organizējot šai tēmai veltītu apmācību semināru Ziemeļvalstu ekspertu vadībā 2019. gada rudenī. Pateicos par sadarbību arī Ēbelmuižas pamatskolai un semināra brīnišķīgajiem tulkiem Ievai Strodei un Aināram Ostvaldam. 2020. gada rudenī plānotās klātienes apmācības pandēmijas dēļ nākas atlikt uz vēlāku laiku. Tomēr ieinteresētajiem Latvijas speciālistiem, kuriem ir angļu valodas zināšanas, būs iespēja piedalīties Ziemeļvalstu rīkotajos vebināros arī 2020. gada rudenī. Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā var atbalstīt tādas pieredzes apmaiņas un izglītojošas aktivitātes, kuras ir cieši saistītas ar Ziemeļvalstīm (jābūt sadarbības partneriem no šīm valstīm). Starptautiskas sadarbības gadījumos, projektu pieteikumi ir jāraksta angļu valodā. Pastāstīšu mazliet par divām grantu programmām, ar kuru nosacījumiem aicinu LNS iepazīties, ja jums ir interese sadarboties ar domubiedriem Ziemeļvalstīs, Lietuvā un Igaunijā. Katru pavasari tiek izsludināta projektu pieteikumu iesniegšana Ziemeļvalstu un Baltijas NVO programmai. Par to var lasīt mūsu biroja mājaslapā www.norden.lv – sadaļā Atbalsta programmas. Bez tam cilvēkus ar īpašām vajadzībām pārstāvošās Latvijas biedrības var pieteikties tieši šādām organizācijām paredzētā Ziemeļvalstu grantu programmā, kuru administrē Ziemeļvalstu Labklājības centrs (Nordic Welfare centre). Šai programmai iesniedzamajos projektos jābūt partneriem vismaz divās Ziemeļvalstīs. Par iespējām pieteikties finansējuma konkursiem vienmēr pirms pieteikuma termiņiem informējam gan biroja mājaslapā, gan mūsu biroja profilā Facebook portālā. Aicinu savus jautājumus par šīm grantu programmām rakstīt e-pastā uz adresi daina@norden.lv.

Kāds ir jūsu personiskais iespaids par zīmju valodu un tās vēsturi?

Biju ļoti priecīga un pagodināta, saņemot LNS prezidentes ielūgumu piedalīties zīmju valodas atzīšanas divdesmitgades svētku pasākumā. Man ļoti interesēja vēsturiskais pārskats par to, kā attīstījusies zīmju valoda Latvijā un kādas zīmju valodas vārdnīcas un citi mācību materiāli gadu gaitā ir izdoti. Bija ļoti vērtīgi uzzināt arī to, kā tīri tehniski tapušas ilustrācijas dažādām zīmēm. Pat grūti stādīties priekšā, cik ļoti atšķīrās šis darbs, gatavojot lielo vārdnīcu 1962. gadā un – pie vārdnīcām, kuras tapa jau digitālo fotogrāfiju uzņemšanas un rediģēšanas laikmetā! Gribu teikt sirsnīgu paldies skolotājai Veltai, pie kuras es izgāju zīmju valodas pamatkursu Zīmju valodas centrā 2004. gadā. Diemžēl esmu kursos apgūto pavisam aizmirsusi. Apzinos, ka tā notiek ar katru no jauna apgūtu valodu, kuru nav nepieciešams pielietot ikdienā… Tomēr vairākas svarīgas lietas man palikušas atmiņā no kursiem: kas ir daktilēšana; ka zīmju valodai ir sava, no runātas valodas atšķirīga gramatika; ka nedzirdīgo kopienā pastāv vairāki atšķirīgi zīmju valodas dialekti (reģionālas valodas atšķirības) vai sociolekti (atšķirības starp dažādās sociālajās grupās lietotajām zīmēm, apzīmējot vienu un to pašu lietu vai norisi).

Pasākumā redzējāt melodeklamāciju  –  kā to uztvērāt, ka arī ar zīmēm var dziedāt?

Manuprāt, melodeklamācija prasa lielu aktierisko meistarību. Man patika abu pasākumā redzēto un dzirdēto dziesmu gaišā un emocionālā noskaņa. Pirmoreiz par nedzirdīgo kultūras tradīcijām, to skaitā arī par melodeklamāciju, uzzināju tālajā 2004. gadā. Pēc tam ar interesi izlasīju Ivara Kalniņa sarakstīto grāmatu par nedzirdīgo cilvēku kultūru Latvijā.

Ko jūs gribētu novēlēt LNS simtgades gadā?

Latvijas Nedzirdīgo savienībai, ieejot otrajā simtgadē, es novēlu daudz sirsnības, jaunrades, ieinteresētības un spēka! Es jums novēlu aktīvus biedrus, domubiedrus un atbalstītājus! Lai jums gudras sirdis, ieklausoties biedru vajadzībās un tās kopīgiem spēkiem īstenojot! Lai jums ir spēks gan meklēt jaunus darbības veidus, gan apkopot un cienīt pagātnes mantojumu! Lai jums izdodas iedvesmojoša sadarbība arī ar citu valstu nedzirdīgo cilvēku