SARUNA AR NORVĒĢIJAS VĒSTNIEKU LATVIJĀ STEINARU ĒGILU HĀGENU

Andis Sedlenieks, Diena, 2018.gada 16.aprīlis. Saruna ar Norvēģijas vēstnieku Latvijā Steinaru Ēgilu Hāgen: Jāturpina attīstīt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība

"Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību, kas šobrīd ir ciešāka un daudz svarīgāka nekā jebkad agrāk, nešaubīgi ir vērts pieminēt atsevišķi." Par Viņa Karaliskās Augstības Norvēģijas kroņprinča Hokona un Viņas Karaliskās Augstības kroņprinceses Metes Māritas gaidāmo ierašanos Latvijā, kā arī abu valstu politiskajām un ekonomiskajām attiecībām ar Steinaru Ēgilu Hāgenu, Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā, sarunājas Andis Sedlenieks.

Mūsu sarunas galvenais iemesls ir kāds notikums, kuru ne tikai jūs kā Norvēģijas vēstnieks, bet arī daudzi Latvijā gaida ar lielu nepacietību…

Nākamnedēļ – 23. aprīlī – Latvijā ieradīsies Viņa Karaliskā Augstība kroņprincis Hokons un Viņas Karaliskā Augstība kroņprincese Mete Mārita. Galvenais valsts vizītes mērķis ir nodot Norvēģijas oficiālos apsveikumus Latvijas Republikai tās dibināšanas simtajā gadadienā, kā arī stiprināt abu mūsu valstu divpusējās attiecības. Pēdējos trijos četros gados Latvijā ir notikušas vairākas nozīmīgas vizītes. 2014. gadā oficiālā vizītē Latvijā ieradās Norvēģijas premjerministre Erna Sūlberga, bet gadu vēlāk valsts vizītē uz Norvēģiju devās Latvijas prezidents Andris Bērziņš.

Šī būs pati augstākā līmeņa Norvēģijas pārstāvju vizīte, kas atspoguļo arī mūsu divpusējās attiecības. Vizītes laikā karaliskais pāris apmeklēs jūsu brīnišķīgo Gaismas pili, Latvijas Nacionālo bibliotēku. Paredzēts, ka kroņprincese dāvinās bibliotēkai norvēģu grāmatas, kroņprincis un kroņprincese apmeklēs bibliotēkas Bērnu literatūras centru, kur kopīgi ar mazajiem lasītājiem iepazīsies ar nupat Latvijā izdoto, Norvēģijā ļoti populāro mūsu rakstnieka Hokona Ēvreosa grāmatu Brūne. Jāpiebilst, ka mūsu kroņprincese Mete Mārita ir plaši zināma ar savu aizraušanos ar lasīšanu un viņa arī ir Norvēģijas literatūras vēstniece, turklāt ļoti veiksmīga. Karaliskais pāris Nacionālajā bibliotēkā tiksies arī ar tiem Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas un Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolēniem, kuri izvēlējušies mācīties norvēģu valodu kā papildu svešvalodu. Karalisko pāri interesē gan viņu dzīveLatvijā, gan iemesli, kāpēc šie skolēni izvēlējušies mācīties norvēģu valodu, un viņu skatījums uz nākotnes perspektīvām. Šādas tikšanās un to laikā notiekošās diskusijas vienmēr ir ļoti dzīvas un interesantas. Visbeidzot, tā kā viens no galvenajiem Norvēģijas un Latvijas sadarbības virzieniem ir uzņēmējdarbība un investīcijas, karaliskā pāra vizītes laikā paredzēts arī Norvēģijas un Latvijas biznesa forums ar nosaukumu Gūtās mācībstundas un nākotnes scenāriji (Lessons Learned and Future Scenarios), kas tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Norvēģijas Tirdzniecības kameru, un Innovation Norway. Forumā uzstāsies mūsu kroņprincis Hokons, būs vēl vairāki citi aizraujoši runātāji, arī Rail Baltica izpildirektore Baiba Rubesa, kura vairāku gadu garumā Stavangerē ir ieņēmusi Statoil viceprezidentes amatu korporatīvās un sociālās atbildības jomā. Pēc tam karaliskais pāris dosies uz Viļņu un vēlāk arī uz Tallinu. 

Ar ko jūs skaidrotu karaliskās ģimenes ārkārtīgo popularitāti tādā kopumā ļoti liberālā valstī, kāda ir Norvēģija?

Karaliskajai ģimenei ir nāciju vienojoša loma, un tas ir ikvienu norvēģi iedvesmojošs faktors. Karaliskā ģimene ir ļoti populāra. Norvēģija ir konstitucionāla monarhija, kurā atrasts labs iekšējais līdzsvars. Karalis ir valsts vadītājs, viņa amata pienākumi ir galvenokārt ceremoniāli un reprezentatīvi. Likumdošanas vara un izpildvara atrodas vēlētu amatpersonu rokās.

Latvijas un Norvēģijas ekonomiskās sadarbības potenciāls joprojām ir liels?

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā ir redzama liela kādreizējās Hanzas savienības karte, kas uzskatāmi liecina, ka Norvēģijai bija aktīvas tirdzniecības attiecības ar Latviju jau viduslaikos – Bergena un Rīga bija Hanzas pilsētas, un starp tām notika intensīva tirdzniecība. Ekonomiskā sadarbība diemžēl bija ļoti ierobežota padomju varas periodā, tomēr pēc jūsu valsts neatkarības atjaunošanas Norvēģijas kompānijas ir demonstrējušas lielu interesi par investīcijām Latvijas ekonomikā. Patlaban Latvijā darbojas vairāk par trim simtiem Norvēģijas uzņēmumu, un to skaits turpina palielināties. Norvēģija ir viens no lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijas ekonomikā, un mums šeit ir viena no aktīvākajām tirdzniecības kamerām ar lielu skaitu aktivitāšu visa gada garumā. Norvēģijas uzņēmēji ir izveidojuši vai viņiem pieder vairākas nozīmīgas Latvijas kompānijas, kas darbojas finanšu un informācijas tehnoloģiju sektorā, nekustamo īpašumu jomā un ražošanā, jūsu valstī ir ieguldīti ievērojami līdzekļi un radīts liels skaits darbvietu. Tie ir tādi uzņēmumi kā Narvesen, Laima, arī Linstow, kuram pieder trīs Radisson viesnīcas un vairāki tirdzniecības centri, piemēram, Galerija Centrs un Origo Rīgā.

Pašlaik gan liela Norvēģijas banka – DnB – ir apvienojusies ar Nordea, un tas ietekmēs oficiālo statistiku, tomēr šī apvienošanās nekādi nemaina faktu, ka Norvēģijas uzņēmējiem ir liela interese par investīcijām Latvijā. Taisnīguma labad gan jāpiebilst, ka ir pastāvējuši zināmi izaicinājumi, tomēr kopējā situācija nemitīgi uzlabojas, un mūsu Tirdzniecības kamerai kopā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā un citu valstu tirdzniecības kamerām rit aktīvs dialogs ar Latvijas amatpersonām par dažādiem jautājumiem šajā ziņā. Ļoti nozīmīi ir arī Latvijas un Norvēģijas savstarpējās tirdzniecības apjomi. Pagājušajā 2017. gadā Norvēģija no Latvijas importēja preces aptuveni 300 miljonu eiro vērtībā, bet uz Latviju tika eksportētas preces aptuveni simt miljonu eiro vērtībā.

Kā mēs visi labi zinām, Norvēģija nav ES dalībvalsts, taču ar līguma par Eiropas Ekonomisko zonu (EEZ) starpniecību mēs esam daļa no ES iekšējā tirgus, kā arī sadarbojamies ar ES ļoti daudzās jomās. Tāpat pie mums notiek daudz oficiālu un neoficiālu diskusiju par Norvēģijas ES politikas attīstību. Izmantojot mūsu finanšu instrumentu – EEZ/ Norvēģijas grantus –, ir radītas finanšu iespējas sadarbībai tādās jomās kā uzņēmēj- darbības attīstība, zaļās inovācijas, vides aizsardzība, dažādas pētnieciskās programmas, ekonomisko noziegumu apkarošana, pilsoniskās sabiedrības attīstība un virknē citu jomu. Ar Latviju šīs grantu programmas ietvaros mēs sadarbojamies kopš 2004. gada un nupat parakstījām jaunu memorandu par nākamo sadarbības periodu. Kopā ar mūsu partnervalstīm Islandi un Lihtenšteinu ir paredzēts piešķirt 102 miljonus eiro. Tā ka ekonomiskās sadarbības ziņā Latvijai un Norvēģijai joprojām ir liels potenciāls, kuru atliek vienīgi izmantot. Es domāju, ka šajā ziņā mēs varam raudzīties nākotnē gana optimistiski.

Diezgan izplatīts ir viedoklis, ka nākotne piederēs nevis vienai lielai apvienotajai Eiropai, bet reģionu Eiropai, kur viens no šādiem reģioniem ir Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Jūs piekrītat šādai prognozei?

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību, kas šobrīd ir ciešāka un daudz svarīgāka nekā jebkad agrāk, nešaubīgi ir vērts pieminēt atsevišķi. Šīs astoņas valstis, starp kurām, protams, ir arī Norvēģija un Latvija, pārstāv unikālu valstu grupu ar ļoti līdzīgu pasaules uztveri, un mums ir jāturpina attīstīt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība un partnerība. Mums ir ļoti daudz kopīga, neraugoties uz bieži vien atšķirīgo vēsturi, un šajā ziņā mēs esam atsevišķs Eiropas reģions. Eiropas reģionalizēšanās, šķiet, šobrīd kļuvusi par noturīgu trendu – ir Beniluksa valstis, Višegradas grupa, ir arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu apvienība. Es gan neņemos spriest, kam piederēs nākotne, bet virzība uz reģionalizāciju pastāv daudzviet Eiropā, un mēs neesam izņēmums.

Norvēģija ir viena no tuvākajām Latvijas sadarbības partnerēm arī militārajā jomā…

Norvēģija un Latvija ir sabiedrotās un cieši sadarbojas Ziemeļatlantijas alianses ietvaros, bet sadarbība starp abu mūsu valstu bruņotajiem spēkiem pastāv vēl kopš XX gadsimta 90. gadiem, kad Norvēģijas pārstāvji piedalījās Liepājas ūdenslīdēju skolas izveidē. Mūsu armijas agrāk cieši sadarbojās Afganistānā, mēs sadarbojāmies Baltijas gaisa patrulēšanas misijā. Tieši tāpat pastāv cieša sadarbība starp abu valstu bruņoto spēku īpašo uzdevumu vienībām, mūsu karavīri vairākkārt ir piedalījušies gan kopīgās mācībās NATO ietvaros, gan divpusējās mācībās. Norvēģijas virsnieki arī ir dislocēti NATO spēku integrācijas vienībā Rīgā, tāpat mēs piedalāmies arī NATO paplašinātās turpmākās klātbūtnes programmā Latvijas kaimiņvalstī Lietuvā. Visi šie piemēri rāda, ka sadarbība militārajā jomā ir ļoti plaša, un šis fakts liecina par mūsu tuvajām un labajām savstarpējām attiecībām. Norvēģija, tāpat kā Latvija, ir arī Krievijas kaimiņvalsts.

Kā pašlaik notiekošie starptautisko attiecību procesi ir ietekmējuši Norvēģijas un Krievijas attiecības?

Jā, Krievija ir gan mūsu kaimiņvalsts, gan ļoti nozīmīgs spēlētājs starptautiskajā arēnā. Pašreizējā starptautiskajā situācijā Norvēģijai ir svarīgi būt vienotai ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem, reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā. Tostarp pasākumos, kuru mērķis ir ierobežot Krieviju, mēs rīkojamies saskaņoti ar Eiropas Savienību. Tajā pašā laikā mēs uzturam konstruktīvu sadarbību ar Krieviju kā Norvēģijas kaimiņvalsti jautājumos, kas ir vienlaikus svarīgi abām valstīm, it īpaši jau ziemeļos. Tie ir tādi jautājumi kā zvejniecība, vides aizsardzība, kodoldrošība, meklēšanas un glābšanas darbi jūrā.

Jūs strādājat Latvijā jau ilgāku laika posmu, un jums nešaubīgi ir radušies savi iespaidi par Rīgu un Latviju. Ja nav noslēpums, kuri no iespaidiem ir paši spilgtākie?

Esmu pavadījis Latvijā gandrīz četrus gadus, un tie ir bijuši četri fantastiski gadi. Īpaši vēlētos uzsvērt faktu, ka mums – es domāju Norvēģijas vēstniecību – ir izdevies izveidot ļoti veiksmīgu sadarbību ar Latvijas reģioniem, faktiski mēs koncentrējamies uz šāda veida sadarbību. Ir ļoti patīkami tikties un sadarboties ar aktīviem un enerģiskiem tādu pilsētu kā Cēsis, Sigulda, Valmiera, Saldus, kur atrodas Norvēģijas industriālais parks, Liepāja, Rēzekne un Ludza vadītājiem un citām amatpersonām. Visām šīm pilsētām ir pilsētas – sadarbības partneres Norvēģijā, šī sadarbība visdažādākajās jomās ir ļoti aktīva un aizraujoša.

Mēs esam piedalījušies apvienoto Ziemeļvalstu dienu organizēšanā Daugavpilī un Liepājā, šoruden šādas dienas ir plānotas Valmierā. Savukārt Rīga ir dinamiska pilsēta, un es regulāri atklāju aizvien jaunas un aizraujošas iespējas, ko šī pilsēta spēj piedāvāt. Papildus patiešām brīnišķīgajai vecpilsētai Latvijas galvaspilsētā ir vēl divas lietas, ko es vēlētos izcelt īpaši, – brīnišķīgi parki un Rīgas Centrāltirgus. Jums ir jābūt pateicīgiem tiem cilvēkiem, kuri XX gs. 90. gados spēja pasargāt šos parkus no nekontrolētiem būvdarbiem. Vismaz man Vērmanes dārzs, Esplanāde, Kronvalda parks un Viesturdārzs, kā arī pilsētas kanāla malas ir fantastiski parki, kur mēs ar dzīvesbiedri dodamies pastaigās vairākas reizes nedēļā. Ir redzams, ka šos parkus ļoti ir iecienījuši gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi, un tie ir viena no Latvijas galvaspilsētas lielākajām vērtībām. Vēl kāda unikāla Rīgas vērtība, manuprāt, ir Centrāltirgus, un es ceru, ka nekādi lielveikali nespēs to izkonkurēt, ka šis tirgus saglabāsies savā līdzšinējā veidolā. Vēl viena mana iecienīta vieta Rīgā ir arī Mangaļsalas mols. Mēs bieži ejam uz to jebkādos laikapstākļos, lai izbaudītu šo skatu, vēju, jūru, kuģus. Tā ir patiešām burvīga vieta, kur ir iespējams justies gandrīz kā Norvēģijā.

Vēl noteikti jāpiebilst, ka ļoti lielu iespaidu uz mani ir atstājis tas, kā Latvijā svin vasaras saulgriežus, Līgosvētku svinības. Tas ir kas tāds, no kā manai dzimtenei tiešām vajadzētu mācīties. Šo gadu laikā mēs Līgosvētkus Latvijā esam svinējuši divas reizes, vienreiz Liepājā, jūras krastā, un otrreiz Rīgā, Dzegužkalnā, un abas reizes šie pasākumi, prieks, ar kādu cilvēki tajos piedalās, ir atstājuši uz mani lielu iespaidu. Tas ir kas tāds, ko es nekad neaizmirsīšu.