Marja Rīta Korpivāra: Stambulas konvencijas ratifikācija Latvijā būtiski uzlabotu situāciju

Marja Rīta Korpivāra, Somijas vēstniece Latvijā, Latvijas Avīze, 2020.gada 30.maijs

Lai gan Latvijā jau ir tiesību akti, kas attiecas uz vardarbības pret sievietēm novēršanu, Stambulas konvencijas ratifikācija būtiski uzlabotu situāciju. Latvijas sievietēm būtu labāk, visai Latvijas sabiedrībai būtu labāk.

Vardarbības cena ir gana šausminoša – gan cilvēcisko ciešanu, gan ekonomiskā ziņā.

Turklāt sieviešu tiesības ir cilvēktiesības. Šī vardarbība apgrūtina visas mūsu sabiedrības, arī manu valsti Somiju.

Mēs izvirzām mērķi cīnīties pret šo vardarbību un varam mācīties viens no otra.

Aplēses liecina, ka ES viena no trijām sievietēm (61 miljons no 185 miljoniem) kopš 15 gadu vecuma ir piedzīvojusi fizisku vai seksuālu vardarbību. Tomēr ir svarīgi apzināties, ka arī vīrieši un zēni var kļūt par vardarbības ģimenē upuriem.

Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir bijusi apkaunojoša, tabu temati gandrīz visās valstīs – tas ir kaut kas tāds, ar ko mēs visi labprātāk tiktu galā aiz slēgtām durvīm.

No vardarbības ģimenē cietušajiem ir vajadzīga drosme, lai iznāktu ārā un runātu par viņu baiso pieredzi, tāpēc mēs savā sabiedrībā neredzam pilnīgu šī ļaunuma ainu.

Vardarbība pandēmijas laikā ir palielinājusies

Eiropas Padome ziņo, ka daudzās Eiropas valstīs vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē Covid-19 laikā ir palielinājusies, jo ģimenes locekļi vairāk laika pavada kopā mājās.

Iespējams, ka situācija visur pasaulē ir līdzīga.

Karantīna, komandantstundas un attālinātais darbs daudzām sievietēm var nozīmēt pastāvīgu nedrošību.

Vardarbīgs partneris, alkohols, narkotikas un bailes no ienākumu zaudēšanas – šie cēloņi beidzas ar vardarbību mājās. Arī daudzi bērni nonāk traumatiskā situācijā, kad piedzīvo vai redz vardarbību ģimenē.

Saskaņā ar sieviešu tiesību aizstāvības organizācijas centra “MARTA” datiem Latvijā katra trešā sieviete cieš no fiziskas un seksuālas vardarbības.

Vardarbības brutalitātes līmenis ir pieaudzis kopš ārkārtas stāvokļa sākuma.

Ņemot vērā visus sociālos un fiziskos ierobežojumus, sievietes var tikt iesprostotas savās mājās un vairāk nekā jebkad agrāk pakļautas pāridarītājam.

Ārkārtas izsaukumi saistībā ar vardarbību ģimenē ir palielinājušies par 35–40% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, liecina Latvijas Valsts policijas dati.

Tomēr Valsts policija ne vienmēr pieņem lēmumu varmāku nošķirt no ģimenes, ko likums ļautu tai darīt.

Pēc Latvijas NVO domām, policija dažkārt tikai uz brīdi nomierina konfliktējošās puses, kas dažos gadījumos situāciju tikai pasliktina, jo pieļauj vardarbības turpināšanos.

Labā ziņa ir tā, ka tiesas turpina strādāt. Sievietes var pieteikties uz pagaidu aizsardzību vai nu ar policijas starpniecību, vai arī pieprasīt to tieši no tiesas.

Sievietēm ir pieeja patversmēm. Latvijā darbojas informācijas līnijas. “MARTA” piedāvā arī konsultācijas tiešsaistē un ieteikumus, ko darīt vardarbības gadījumos.

Stambulas konvencija – starptautisks instruments

Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas pazīstama arī kā Stambulas konvencija, ir pasaules vadošais starptautiskais nolīgums par vardarbības ģimenē apkarošanu.

34 no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm līdz šim ir ratificējušas konvenciju.

Sešos gados pēc stāšanās spēkā tas jau ir sasniedzis labus rezultātus, un situācija iesaistītajās valstīs ir uzlabojusies.

Stambulas Konvencijas pusēm jānodrošina pietiekams skaits viegli pieejamu krīzes centru medicīniskai un tiesu ekspertīzei, traumu atbalstam un cietušo konsultēšanai.

Daudzas valstis – Latvija ir viena no tām – nav viegli pieejamas izvarošanas upuriem, lai panāktu taisnīgumu, bet konvencijas ratifikācija to veicinātu.

Ko Latvijai nozīmētu ratifikācija?

Latvija Stambulas konvenciju parakstījusi 2016. gadā, bet vēl nav to ratificējusi.

Galvenie argumenti Latvijā par konvencijas neratificēšanu ir tie, ka Konvencija nav vajadzīga un ka tās ratifikācija liktu veikt likumdošanas izmaiņas, kas būtu pretrunā ar Latvijas Satversmi.

Stambulas konvencijas pievienotā vērtība ir, ka tā ir pirmais Eiropas instruments, lai visaptverošā veidā apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

Tai ir spēcīga uzraudzības sistēma. Ekspertu grupa cīņai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, ko sauc par GREVIO, uzraudzīs nolīguma īstenošanu, pamatojoties uz pušu ziņojumiem un valstu apmeklējumiem.

GREVIO ir parastas starptautiskas organizācijas pilnvaras, patiesībā tās kompetences ir diezgan ierobežotas

Piemēram, Somijas gadījumā GREVIO jau ir izvērtējusi valsts situāciju un nākusi klajā ar ieteikumiem, kā to uzlabot.

Viens no svarīgākajiem ieguvumiem ir profesionāļu apmācība, ar kuras palīdzību viņi var labāk reaģēt uz vardarbības veidiem pret sievietēm un savaldīšanas rīkojumu piemērošanu.

Cerams, ka ieteikumi tiks plaši ievēroti.

Ir svarīgi atzīt, ka, lai gan Latvijā nav īpašu tiesību aktu par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, uz daudzām vardarbības formām pret sievietēm jau attiecas kriminālkodeksa vispārīgie noteikumi, tostarp par fizisku vardarbību, seksuālu vardarbību un izvarošanu.

Jebkura veida vardarbība pret partneri vai radinieku ir vainu pastiprinošs apstāklis. Konvencijas ratificēšana nozīmētu, ka šī pašlaik izkaisītā likumdošana tiek apvienota un vardarbības upuriem tiek nodrošināta lielāka taisnība.

Par ko bažījas Latvijā?

Galvenās izmaiņas tiesību aktos, par kurām ir bažas, attiecas uz viendzimuma laulībām, izglītību un speciālistu ziņojumiem. Fakts ir tāds, ka Stambulas konvencijā nav noteikts pienākums legalizēt viendzimuma laulības.

Konvencija vispār neattiecas uz homoseksuālismu – seksuālā orientācija ir minēta tikai sakarā ar diskrimināciju, un laulība tiek piesaukta tikai saistībā ar piespiedu laulībām.

Turklāt jāuzsver, ka Stambulas konvencija neiejaucas vecāku tiesībās izglītot savus bērnus pēc saviem ieskatiem. Šis jautājums paliek ārpus Konvencijas darbības jomas.

Citi galvenie argumenti pret konvencijas ratificēšanu ir ekspertu ziņojumu konfidencialitāte un termini, kas konfliktējot ar Latvijas Satversmi.

Latvijā bieži esmu dzirdējusi apgalvojumus, ka, ieviešot dzimumu jēdzienu, Stambulas konvencija noliedz dabisko, bioloģisko atšķirību esamību starp sievietēm un vīriešiem.

Tomēr šāda interpretācija nav pamatota. Tas lielā mērā varētu būt saistīts ar faktu, ka daudzās valodās tiek lietots viens vārds, lai apzīmētu šos divus dažādos jēdzienus.

Ar “dzimumu” (angliski “sex”) apzīmē bioloģisko realitāti, savukārt termins “dzimums” (angliski “gender”) attiecas uz sociālajām atšķirībām. Šī sociālā definīcija nekādā ziņā nav paredzēta, lai aizstātu bioloģisko definīciju.

Nulles tolerance pret vardarbību ir konvencijas centrā, vai tā būtu vardarbība pret sievietēm vai cita vardarbība ģimenē.

Arī vīrietis var kļūt par vardarbības ģimenē upuri, jebkurš var būt, un visi ir jāaizsargā.

Tādēļ Somija iestājas par to, ka visām valstīm būtu jāpievienojas konvencijai. Tas ir īpaši svarīgi tagad, pandēmijas laikā.