Stefans Ēriksons: Kopā mēs esam stiprāki

2019.gada 1.marts, laikraksts "Latvijas Avīze"

Ziemeļvalstīm ir senas sadarbības tradīcijas virknē dažādu jomu, tostarp arī kultūrā. Lai gan katrai ziemeļvalstij ir sava vēsture, valoda un kultūras identitāte, mums ir daudz kultūras izpausmju, kas mūs vieno. Vai, prezentējot sevi kā vienotu reģionu, neriskējam zaudēt katras valsts kultūras unikalitāti? Gluži otrādi – es uzskatu, ka, darbojoties kopējā ziemeļvalstu kontekstā, visi esam ieguvēji. Neesmu arī drošs, ka jebkurš ārvalstnieks acumirklī spētu uzminēt, no kuras ziemeļvalsts nāk viens vai otrs rakstnieks, mūziķis vai mākslinieks, taču, rosinot vispārēju interesi par ziemeļvalstu kultūru, ir lielāka varbūtība pievērst uzmanību arī nacionālo kultūru specifikai.

Tas, iespējams, ir bijis galvenais dzinulis, kad pirms daudziem gadiem tika likti pamati ziemeļvalstu kultūras sadarbībai. Viens no tās piemēriem ir Ziemeļvalstu kultūras fonds Kopenhāgenā ar ikgadējo budžetu gandrīz 4,5 miljonu eiro apmērā un ar pamatuzdevumu stiprināt sadarbību starp Dāniju, Somiju, Islandi, Norvēģiju un Zviedriju, kā arī Fēru Salām, Grenlandi un Olandi. Fonds atbalsta ziemeļvalstu kultūras ierosmes gan ziemeļu reģionā, gan ārpus tā robežām. Vēl viens piemērs ir Ziemeļvalstu kultūras punkts Helsinkos, kas administrē vairākas kultūras atbalsta programmas, tostarp arī ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmu “Kultūra”. Nevar nepieminēt arī Ziemeļvalstu filmu un TV fondu Oslo, kas sekmē augstvērtīgus filmu un TV ražojumus, kā arī “Nordvision” Kopenhāgenā – ziemeļvalstu sabiedrisko mediju sadarbības sekretariātu, kas veicina kopražojumu tapšanu, satura un vērtīgu ideju apmaiņu. Viena no prestižākajām atzinības izpausmēm kultūras jomā ziemeļvalstīs ir Ziemeļvalstu Padomes balvas, kas ik gadu tiek piešķirtas tādās kategorijās kā literatūra, bērnu un jauniešu literatūra, mūzika, kino un rūpes par vidi.

Kas gan ziemeļvalstu kultūrā ir tik īpašs, ka tā raisa pasaules interesi? Apbrīnu ir izpelnījušās ne vien atsevišķas ziemeļvalstu kultūras personības, bet arī tādi patlaban populāri jēdzieni kā “Nordic Noir”, ziemeļvalstu dizains, ziemeļvalstu virtuve, kā arī ziemeļvalstu mūzikas izcilība. “Nordic Noir” pirmsākumi meklējami 60. gadu ziemeļvalstu detektīvromānos, taču pēdējos gados tas ir izaudzis par ļoti populāru literatūras žanru, kuram pievērsušies daudzi ziemeļvalstu rakstnieki un kurš tiek plaši tulkots. Vairākas no šīm grāmatām ir pārtapušas filmās un TV seriālos. Visplašāko atzinību ir izdevies gūt televīzijas seriālam “Tilts”, kura darbība norisinās abpus Ēresunda tiltam – Zviedrijā un Dānijā. Tomēr, par laimi, kino un literatūrā ziemeļvalstis spēj piedāvāt ko vairāk par slepkavībām un citiem noziegumiem!

Pasauli ir spējuši iekarot arī mūsdienu autori –somiete Sofi Oksanena ar saviem vēsturiskajiem romāniem un autobiogrāfiskā žanra meistars Kārls Ūve Kneusgors no Norvēģijas. Arī bērnu un jauniešu grāmatas, kas tapušas ziemeļvalstīs, ir allaž bijušas cieņā. Tāpat ir nemainīgi liels pieprasījums pēc ziemeļvalstu filmām, jo īpaši festivālu kontekstā, tāpēc Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs jau vairākus gadus Rīgas Starptautiskā kinofestivāla ietvaros atbalsta ziemeļvalstu filmu programmu “Nordic Highlights”.

Jau gadu desmitiem pasaule runā arī par ziemeļvalstu dizainu un tā vienkāršo formveidi. Lai arī agrāk ziemeļvalstu reģions reti kuram saistījās ar kulināriem sasniegumiem, mūsdienu ziemeļvalstu virtuve kļūst arvien iecienītāka. Savukārt ziemeļvalstu mūzikas uzvaras gājiens sākās ar grupu ABBA, kura 1974. gadā plūca laurus Eirovīzijas dziesmu konkursā un kuras pēdās turpina iet daudz talantīgu mūziķu. Nolūkā sekmēt reģiona atpazīstamību un ar to saistītos jēdzienus kā, piemēram, atvērtība, sociālā uzticēšanās, radošums un ilgtspēja, Ziemeļvalstu Ministru padome aizsāka īpašu atbalsta programmu ziemeļvalstu popularizēšanai ārzemēs. Viens no pirmajiem projektiem, kas tika atbalstīts, bija izstāde “Laika zīmju pieraksti”, kuru Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs atklāja nupat 6. februārī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Izstādē, kas būs atvērta līdz šā gada 31. martam, aplūkojamas modes fotogrāfijas un tekstilinstalācijas, kurām iedvesma gūta Islandē, Grenlandē un Fēru Salās.

Ņemot vērā daudzos ieguvumus, ko nesusi ziemeļvalstu kultūras sadarbība, Baltijas valstu neseno lēmumu dibināt Baltijas Kultūras fondu uztvēru ar lielu gandarījumu. Cerams, šī iniciatīva radīs jaunas iespējas Baltijas kultūras popularizēšanai visā pasaulē, un esmu pārliecināts, ka arī Baltijas valstis iegūs no ciešākas sadarbības kultūrā. To labi apliecina nesen īstenotie sadarbības projekti Baltijas valstu simtgadē – piemēram, Londonas grāmatu gadatirgus un Baltijas simbolisma mākslas izstāde Parīzē. Lai godinātu Baltijas valstu simtgadi un sekmētu to kopprojektus ziemeļvalstīs, 2018. gada nogalē Ziemeļvalstu Ministru padome piešķīra Baltijas Kultūras fondam 100 000 eiro dāvinājumu. Par nožēlu jāatzīst, ka ziemeļvalstīs Baltijas valstu bagātīgais kultūras mantojums joprojām ir maz zināms, tāpēc cerēsim, ka jaunizveidotais Baltijas Kultūras fonds pavērs plašākas iespējas mūsu Baltijas kaimiņu kultūru iepazīšanai.